Enerģētika

Naftas rezervju uzglabāšana varētu izmaksāt mazāk

Zanda Zablovska, 28.02.2012

Jaunākais izdevums

Jaunā kārtība konkursos par naftas drošības rezervju izveidi varētu ļaut tajos piedalīties ārvalstu naftas pārstrādes rūpnīcām, kas ļautu samazināt drošības rezervju uzglabāšanas izmaksas.

Tā prognozē Ekonomikas ministrija (EM), kas izstrādājusi grozījumus kārtībā, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu naftas produktu (degvielas) drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā, nosakot, ka turpmāk naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu varēs sniegt ne tikai naftas produktos (1., 2. un 3. kategorija - benzīns, dīzeļdegviela un mazuts), bet arī jēlnaftā un naftas starpproduktos. Plānots, ka valdības atbalstītās izmaiņas ļaus saņemt konkursā par drošības rezervju izveidi plašāka spektra piedāvājumu, tostarp no ārvalstu naftas pārstrādes rūpnīcām, kas varētu piedāvāt lielu uzglabājamo apjomu par salīdzinoši zemām naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma cenām mēnesī.

«Iespēja uzglabāt naftas produktu valsts drošības rezerves arī jēlnaftā un naftas starpproduktos ir viena no iespējām, lai valstij un patērētājiem samazinātu izmaksas par šo prasību izpildi,» atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, uzsverot, ka īpaši svarīgi tas ir laikā, kad pasaulē pieaug naftas produktu cenas.

«Naftas drošības rezerves valstij ir nepieciešamas, bet šo prasību izpildei jātiecas atstāt maksimāli mazāku ietekmi uz degvielas cenu un attiecīgi patērētāju,» tā viņš.

DB jau rakstīja, ka visdrīzāk, atšķirīga kārtība konkursos par degvielas drošības rezervju izveidi degvielas cenas mazumtirdzniecībā nesadārdzinās. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns iepriekš vērsa uzmanību uz to, ka līdz šim Latvijā nav pilnā apmērā izveidotas benzīna drošības rezerves. «Ja jaunajā drošības rezervju izveides konkursā piedalīsies ārvalstu rūpnīcas, un tiks nodrošināts pilns rezervju apmērs, mainīsies arī valsts nodeva, bet tai nevajadzētu būt lielākai kā pašlaik,» klāstīja M. Stirāns. Tādējādi arī degvielas cenām mazumtirdzniecībā nevajadzētu sadārdzināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīstoties ar konceptuālo ziņojumu „Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību", Ministru kabineta sēdē š.g. 13. jūlijā tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas ieteiktais risinājums no 2024. gada ieviest jaunu valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeli ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” kā turpmāko drošības rezervju pārvaldītāju.

Jaunais modelis paredz, ka Possessor no 2024. gada 1. janvāra pārņems no Būvniecības valsts kontroles biroja Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus.

Tāpat paredzēts, ka jau nākamgad 20% no naftas produktu drošības rezervēm tiks iegādātas valsts īpašumā un katru nākamo gadu šis apjoms tiks palielināts vēl par 20%, kas nozīmē, ka 2029. gadā un turpmāk 100% apmērā naftas produktu drošības rezerves tiks iegādātas valsts īpašumā.

Drošības rezervju pārvaldības modeļa pāreju, krājumu iegādi un uzturēšanu plānots nodrošināt ārpus valsts pamatbudžeta, t.i. ar drošības rezervju publiska pakalpojuma maksu ieņēmumiem, pārrēķinot reizi gadā komersantu maksājamo pakalpojuma maksu par drošības rezervēm. Pašreizējā valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu tiks pārveidota par pakalpojuma maksu. Komersanti, kas šobrīd maksā valsts nodevu, turpmāk maksās šo pakalpojuma maksu uzkrāšanas fondā, lai ar pašfinansējošu modeli finansētu faktisko valstij piederošo naftas produktu drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un rotāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā 81% valsts naftas produktu drošības rezervju tiks uzglabātas Latvijas teritorijā, kas ir par 18% vairāk nekā iepriekš un pārsniedz 2023. gadam nosprausto mērķi.

Šī gada 18. oktobrī noslēdzies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izsludinātais iepirkums par Latvijas Republikas valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu 2022. gadam.

Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, novembrī noslēgti līgumi ar 11 komersantiem par 304 400 tonnu naftas produktu uzglabāšanu. No kopējā apjoma 295 400 tonnas jeb 97,04% ir dīzeļdegviela, 7 000 tonnas jeb 2,3% mazuts, 1 000 tonnas jeb 0,33% benzīns, un 1 000 tonnas jeb 0,33% aviācijas degviela.

Attiecīgi Latvijā uzglabāsies 247 000 tonnu naftas produktu rezervju, no tām 99,2% dīzeļdegviela, 0,4% benzīns un 0,4% aviācijas degviela.

Savukārt, 57 400 tonnas jeb 19% naftas produktu rezervju tiks glabātas ārpus Latvijas teritorijas. BVKB iepirkumu procedūru organizēja divās kārtās. Galvenie iepirkuma kritēriji bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Tāpat pretendentu izvēlē tika ņemta vērā arī naftas produktu uzglabāšanas vieta – Latvijas Republikas teritorija vai citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā līdz gada beigām izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē

LETA, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz šā gada 31.decembrim izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts Ministru kabineta rīkojums.

Ar rīkojumu noteikts, ka Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir atbildīgā institūcija darbības koordinācijai valsts enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu apgādē.

Tāpat rīkojumā noteikts, ka atļauta naftas produktu drošības rezervju izlaišanu tirgū un noteikts pienākums naftas produktu rezervju turētājiem Latvijā sagatavot naftas produktus izsniegšanai. Vienlaikus arī noteikts, ka licencētie naftas produktu mazumtirgotāji, kā arī kritisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) ar lūgumu atļaut iegādāties naftas produktus no naftas produktu drošības rezervēm, ja tiek konstatēts fakts par naftas produktu nepieejamību tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit problēmas, ASV un Ķīnas nesaskaņas, kriptovalūtu krīze - 2018.gads finanšu pasaulē bija gana spilgts. Arī 2019.gads iesācies un arī turpinās būt notikumiem bagāts, tāpēc ir vērts aplūkot 5 interesantākās investīciju idejas.

Ja iepriekš neesat investējuši finanšu tirgos, noteikti ir vērts praktizēties pirms investēt savu naudu. Latvieši ir izveidojuši mobilo aplikāciju The Trading Game, kas ļauj ikvienam spēles veidā izmēģināt investēt dažādos finanšu instrumentos - valūtās, kriptovalūtās, akcijās, indeksos u.c. Mobilajā aplikācijā iekļauta arī skolas sadaļa, kurā interesantā un vienkāršā veidā iespējams iemācīties visu nepieciešamo, lai varētu kļūt par pārliecinātu investoru!

1. Investīcijas ideja: kriptovalūtas

2017.gadā bija lielākais kriptovalūtu uzplaukums. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija palielinājās par 4000%. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija 2017.gada martā sastādīja $21 biljonu, savukārt tagad tā ir $454 biljoni. Viedokļi par kriptovalūtu nākotni dalās. Daži analītiķi uzskata, ka tuvojas kriptovalūtu noriets, savukārt citi uzskata, ka to cena drīz atkal sasniegs jaunus rekordus. Ir ļoti grūti paredzēt kriptovalūtu nākotni, bet var manīt, ka to popularitāte tikai pieaug. Viens no iemesliem, kāpēc kriptovalūtas kļūst arvien populārākas ir dēļ blokķēdes tehnoloģijas. Blokķēdes tehnoloģija ir droša un uzticama tehnoloģija, ko ievieš arvien vairāk uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varētu pati veidot un uzturēt degvielas rezerves, kas izmaksātu 160 miljonus eiro, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pašlaik Latvija iepērk pakalpojumu, ka krīzes brīdī degvielu piegādās privātās kompānijas, kas nodrošina krājumus. Latvijas stratēģiskās degvielas rezerves nodrošina deviņi uzņēmumi - SIA "Pirmais", SIA "Circle K Latvia", SIA "RDZ Energy", AS "Ventbunkers", Lietuvas kompānija "Okseta", "Baltic Petroleum", "Vitol", "Gunvor" un "Mercuria Energy Trading".

Šogad beidzas līgumi ar minētajām kompānijām, un Ekonomikas ministrija gatavo valdībai ieteikumus, ko darīt ar rezervju glabāšanu. Viens no priekšlikumiem būšot rezerves veidot pašiem.

Militārais Lielvārdes lidlauks ir viena no vietām, ko iepriekšējās vadības ministri apsprieduši kā iespējamo vietu degvielas rezervju glabāšanai. Plānu par armijas iesaisti degvielas glabāšanā apstiprinājuši gan agrākais ministru prezidents Māris Kučisnskis (ZZS), gan arī bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē ceturtdien pieauga pēc uzbrukumiem diviem tankkuģiem Omānas līcī, kas pastiprinājuši saspīlējumu ar jēlnaftu bagātajā Tuvo Austrumu reģionā.

Naftas cenu kāpums, kas sasniedza pat 4,5%, bet pēc tam nedaudz samazinājās, veicināja energokompāniju akciju cenu palielināšanos. Globālie akciju tirgi guva atbalstu arī no perspektīvas, ka ASV šogad var tikt pazeminātas procentlikmes.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo ceturtdien apsūdzēja Irānu par uzbrukumu diviem tankkuģiem Omānas līcī rīkošanu, un paziņoja, ka rosinās šo lietu izskatīt ANO Drošības padomē. Irāna nosauca šos uzbrukumus par «aizdomīgiem".

«Saspīlējums Tuvajos Austrumos ir liels – un uzbrukumi diviem tankkuģiem ir tālāk saasinājuši situāciju, lai gan nešķiet, ka būtu nodarīts kāds kaitējums to kravām,» sacīja Lielbritānijā bāzētā konsultāciju uzņēmuma «Alfa Energy» priekšsēdētājs Džons Hols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieroču ražošanā izmantojamā mangāna rūda uz Krieviju plūst caur Latvijas un Igaunijas ostām

LETA--BNS, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Drošības un ekonomikas eksperts Raivo Vare pieļāva, ka mangāna rūdas importa kāpums Krievijā ir saistāms ar kara vajadzībām.

Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importēja no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras.

Dažādu iemeslu dēļ kuģi nedodas tieši uz Krievijas ostām, tādēļ kravas ar mangānu ir jāpārkrauj vilcienos, kas dodas uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pabriks: Pārliecinoši lielākajai daļai degvielas rezervju jāglabājas Latvijā

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārliecinoši lielākajai daļai degvielas rezervju jāglabājas Latvijā, lai nav apgrūtināta to saņemšana krīzes situācijā, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Gan militārās mācības, gan Covid-19 krīze ir parādījusi, ka Latvijas teritorijā jāglabājas "augstam procentam" no degvielas rezervēm. Pašlaik "it kā" tiek uzglabāts ārvalstīs, taču patiesībā šo rezervju tur neesot, par ko liecinot arī tas, ka būtu jāgaida trīs nedēļas pirms to saņemšanas, norāda aizsardzības ministrs.

Pabriks vērsa uzmanību, ka smagā krīzes situācijā, "nedod Dievs, kara gadījumā" ārvalstīs esošās rezerves būtu nereāli saņemt, tāpēc nacionālajās interesēs ir šo degvielu glabāt Latvijā. Ministrs norāda, ka gan viņš, gan aizsardzības resors uzskata un Nacionālie bruņotie spēki arī piekrītot, ka Latvijā būtu jāglabā 100% no šīm rezervēm. Reizē ir iespējams arī kompromiss par 75%, izrietēja no politiķa teiktā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Teksasas štatā, kuru skāruši spēcīgi plūdi, draud eksplodēt un aizdegties ķīmiskā rūpnīca netālu no Hjūstonas.

Vētras Hārvijs izraisīto plūdu dēļ rūpnīcā Arkema pārstājušas darboties dzesēšanas iekārtas, un uzņēmums apgalvo, kas pašreiz nav nekādu iespēju novērst ugunsgrēku.

Jau ziņots, ka Hārvijs ASV Teksasas štatā izraisījis postošus plūdus un tagad, tiesa jau ar mazāku spēku, virzās dziļāk Luiziānas štatā.

Teksasā vētra prasījusi vismaz 25 cilvēku dzīvības, bet simtiem cilvēku liktenis nav zināms.

Vētras dēļ traucēta arī energoapgāde un slēgti naftas cauruļvadi.

Teksasas dienvidos pārplūdušas divas cisternas, kā rezultātā noplūduši gandrīz 30 000 galoni naftas.

Arkema pārtrauca darbu piektdien, vēl pirms vētra sasniedza Hjūstonu. Tomēr plūdi rūpnīcu nesaudzēja, tostarp applūda rezerves ģeneratori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus

Māris Ķirsons, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi pašlaik tiek izmantoti — nolaisties nevar, šim mērķim būs nepieciešami vieglie — Eiropā vai ASV ražoto helikopteri.

Tādu iespējamo risinājumu pieļauj helikopteru pārvadājumu kompānijas SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs Aivars Bebrišs. Viņš uzsver, ka ir grūti vērtēt Gaiļezera slimnīcas kompleksā iecerēto daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, neredzot šādas ieceres tehnisko dokumentāciju. "Cik zinu, tad uz naftas ieguves platformām jūrā var nosēsties helikopteri, kuru svars nepārsniedz 10 t, savukārt Latvijā izmantotie MI helikopteru svars ir 13 t, un to nosēdināšana uz kāda jumta ir problemātiska," skaidro A. Bebrišs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka daudzstāvu ēkai ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta ir nepieciešama papildus stiprība, tāpēc šāda projekta ieceres realizācija nebūt nav vienkārša. "Pacientu steidzamai nogādāšanai uz slimnīcu Eiropā izmanto tā dēvētos vieglos helikopterus, kuri sver 3,2 tonnas un, atkarībā no konfigurācijas, maksā apmēram 5-6 milj. eiro un tie var arī nosēsties uz daudzstāvu ēku speciāli pielāgotiem jumtiem," teic A. Bebrišs. Viņš gan atzīst, ka MI helikopteriem ir ļoti laba pretapledošanas sistēma, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir būtisks faktors.

Komentāri

Pievienot komentāru