Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Parex Asset Management

Piektdien naftas cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi, un tad sākās vispārēja peļņas fiksācija. Tās rezultātā jēlnaftas cenas saruka par 7% - WTI jēlnaftas kontrakta vērtība samazinājās no 67.10 USD/Bbl līdz 62.25 USD/Bbl. Mēs sagaidām, ka īstermiņā naftas cena saglabāsies virs 60 USD/Bbl atzīmes, jo tirgus fundamentālie rādītāji joprojām runā par labu augstām naftas cenām, ņemot vērā pasaules naftas patēriņa tempus, kapacitātes ierobežojumus naftas pārstrādes rūpnīcas un pastāvīgu stresu uz ģeopolitiskās skatuves.

Piektdien benzīna cenas bija pakāpušās virs 2 USD/galonā atzīmes, jo tirgus dalībnieku noskaņojums ir diezgan pesimistisks saistībā ar ASV naftas pārstrādes rūpnīcu kapacitāti. Pirmdien, kad iepriekšējās nedēļās slēgtās naftas rūpnīcas pamazām atsāka darbu, benzīna cenas sāka slīdēt lejup. Cenu kustību uz leju sekmēja arī spekulatīvo fondu aktivitātes, fiksējot peļņu. Otrdien kārtējās ziņas par problēmām naftas pārstrādes rūpnīcās stiprināja benzīna cenu, kamēr pārējo naftas un naftas produktu kontraktu cenas turpināja samazināties, nogaidot ziņojumu par ASV naftas krājumu rezervēm.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Parex Asset Management

Aizvadītajā nedēļā enerģijas fjūčeru cenas atkal bija pieaugušas līdz visu laiku augstākajiem līmeņiem. WTI jēlnaftas kontrakta vērtība sasniedza pat 68 USD/Bbl. Peļņas fiksācija pirms septembra benzīna kontrakta beigām cenas nedaudz spieda uz leju. Tomēr cenas atguvās , jo pieprasījums pēc benzīna ASV nemazinās, Irākā un Ekvadorā bija naftas piegāžu pārtraukumi, un no Bahamām brīdināja par

Piektdien naftas cena, pēc piedzīvotā kritiena iepriekšējā nedēļā par 4 USD/Bbl, atguvās, pieaugot par 2 USD/Bbl. Ziņas no Ekvadoras, ka tā ir pārtraukusi pilnībā visu 144 tūkstošu barelu naftas eksportu, kalpoja kā labs iemesls, lai kontraktu cenas kāptu augšup. Tikmēr raķešu uzbrukums uz ASV karakuģi Jordanā viesa jaunas bažas par nemieriem Tuvajos Austrumos. Pirmdien, pateicoties problēmām naftas pārstrādes rūpnīcā Roterdamā, cenas palēnām virzījās uz augšu, galvenokārt, gan Eiropā. NYMEX biržā septembra benzīna kontrakta cena izskatījās vāja, jo tirgus dalībnieki fiksēja peļņu pirms kontrakta termiņa beigām un izskatās, ka vasaras benzīna krājumi ir pietiekoši.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Runājot par degvielas cenu dažādos pasaules reģionos, bieži tiek piesauktas izteiktas atšķirības. Piemēram, oficiāli dārgākais benzīns ir Norvēģijā, kur viens galons (3,79 litri) benzīna maksā 10,12 ASV dolārus (1 litrs maksā aptuveni 1,5 Ls).

Savukārt vislētākais benzīns meklējams Venecuēlā, kur valsts prezidents Ugo Čavess parūpējies, ka viena galona benzīna cena ir vien 0,09 ASV dolāri (1 litrs maksā aptuveni 1,3 santīmus). Šajā sakarā Bloomberg veicis interesantu pētījumu: kamēr Norvēģijā, lai pilnībā pielietu 39 galonu ietilpīgu Chevrolet Suburban bāku, būs jārēķinās ar maksu 394,68 ASV dolāru apjomā, Venecuēlā šādas bākas uzpildīšana izmaksātu vien 3,51 ASV dolāru.

Protams, jārēķinās, ka dzīves līmenis dažādā pasaules valstīs ir ļoti atšķirīgs. Tādēļ ļoti interesants ir rādītājs, kas mēra, kāa daļa no konkrētās valsts vidējiem iedzīvotāja ienākumiem aiziet viena galona benzīna nopirkšanai šajā pašā valsī. Bloomberg šo rādītāju nosaucis par «Pain at pump», ko varētu tulkot kā aktuālās «cenas sāpīgumu» konkrētās valsts iedzīvotājiem. Piemēram, Norvēģijā, kur, kā jau minēts, ir dārgākais benzīns pasaulē, viena galona iegādei aiziet tikai 3,7% vidējo dienas ienākumu (statistikas dati liecina, ka Norvēģijas iedzīvotāja ienākumi vidēji dienā ir 272 ASV dolāri). Jāsecina - vairums Norvēģijas iedzīvotāju nav jālauza galva par benzīna dārdzību, salīdzinājumā ar ienākumiem varētu teikt, ka Norvēģijā benzīns uzskatāms par vienu no lētākajiem pasaulē.

Parex Asset Management

Pēc divu nedēļu cenu samazinājuma, WTI jēlnaftas kontrakta cena pieauga par 2 USD/Bbl, jo ASV benzīna patēriņš saglabājas ļoti augts, un ASV jēlnaftas un benzīna krājumi samazinās. Šāds jēlnaftas cenas līmenis tomēr nav pārāk pārliecinošs, jo tirgū likviditāte nebija pārāk augsta un cenas kāpums var būt pārspīlēts. Neskatoties uz to, mēs saglabājam savu īstermiņa skatījumu, ka naftas cena nākošajā nedēļā varētu atrasties virs 60 USD/Bbl atzīmes.

Pagājušo nedēļu jēlnaftas cena noslēdza uz spēcīgas nots, pārtraucot cenas kritumu pēdējo divu nedēļu laikā. WTI kontrakta cena pieauga par 1.52 USD/Bbl, līdz 58.65 USD/Bbl, bet Brent jēlnafta cena pakāpās par 1.86 USD/Bbl, līdz 57.58 USD/Bbl. Šādu cenu kāpumu izraisīja visticamāk īso pozīciju aizvēršana pirms nedēļas nogales, jo nekādas ziņas netika publicētas, kas atbalstītu šādu cenu līmeņa palielinājumu. Arī benzīna cena pieauga pārsteidzoši labi – 4.70 centi galonā, līdz 172.80 centiem galonā. Destilātu cenas pakāpās nedaudz pieticīgāk – kurināmās degvielas cena pieauga par 1.30 centiem galonā un dīzeļdegvielas cena pakāpās par 8 USD/tonnā.

Christel McLoughlin

Parex Asset Management izejvielu tirdzniecības vadītāja

Garās Lieldienu brīvdienas saīsināja tirdzniecības nedēļu, bet nekādā mērā neiespaidoja cenu svārstības tirgū. Kārtējā informācijas deva par ASV naftas krājumu apjomiem izsauca spēcīgas cenu izmaiņas, krietni palielinot naftas produktu cenu spredu. Nedēļas nogalē spekulatīvie fondi atsāka naftas kontraktu iepirkšanu, līdz ar to cenas sasniedza jaunas virsotnes. Īpaši jāizceļ kurināmās degvielas, dīzeļdegvielas un benzīna cenu uzrādītie rekordi. Jēlnaftas cena visticamāk turpinās virzību pretēji ASV dolāra vērtības attīstībai, bet naftas produktu cenām vajadzētu pieaugt, ņemot vērā spēcīgo pieprasījumu.

Parex Asset Management

Naftas cenas sasniedza jaunus rekordus, pateicoties aizvien pieaugošajam ģeopolitiskajam saspīlējumam Irānā un Saūda Arābijā, kā arī nebeidzamajām problēmām ASV naftas pārstrādes rūpnīcās. Neskatoties uz peļņas fiksāciju nedēļas vidū, WTI jēlnaftas cena pieauga par vairāk kā 4 USD/Bbl, sasniedzot pat 66 USD/Bbl. Eiropā Brent jēlnaftas kontrakta cena atpalika pavisam nedaudz – 65.66 USD/Bbl. Lai gan pastāv augsts risks, ka pie šādiem augstiem cenu līmeņiem peļņas fiksācija var likt cenām sarukt, mēs īstermiņā saredzam, ka WTI kontrakta cena var sasniegt 70 USD/Bbl.

Piektdien naftas un naftas produktu cenas turpināja palielināties, jo ASV Nodarbinātības departamenta dati norādīja uz spēcīgu jaunu darba vietu skaita pieaugumu, kas liek domāt par pietiekoši spēcīgu ekonomisko izaugsmi valstī. Tirgus dalībnieki ar uzmanību vēroja šajā sezonā devītās viesuļvētras Irēna veidošanos, kas pa brīvdienām zaudēja savu spēku.

Līdz ar alternatīvu piegādes avotu, pieaugot konkurencei starp piegādātājiem, iespējams, benzīna cena tomēr nedaudz kritīsies.Nākampirmdien uz Latviju tiks piegādāta 2000 t liela ES standartiem atbilstoša benzīna partija, kura ražota Lukoil rūpnīcā Ņižņijnovgorodā. Pēc Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieka Haima Kogana teiktā, šī rūpnīca ir pārbūvēta un spēj ražot Eiropas standartiem atbilstošu benzīnu.

Tam, ka Latvijā tiks piegādāts benzīns no Krievijas, par iemeslu ir pērnā gada nogalē notikusī saruna starp Lukoil prezidentu Vagitu Aļikperovu un Latvijas premjerministru Aigaru Kalvīti. Sarunā abi sprieduši par alternatīviem degvielas piegādes avotiem Latvijā, kā rezultātā V. Aļikperovs teicis, ka nepieciešamības gadījumā Lukoil var ražot un piegādāt Latvijai ES standartiem atbilstošu benzīnu. "Benzīna partijas piegāde ir apliecinājums tam, ka V. Aļikperovs pilda doto solījumu," tā H. Kogans. Viņš atklāj, ka pirmā partija būs 2000 t, taču pēc tam tā varētu pieaugt līdz 2500-3000 t mēnesī, kas ir aptuvenais daudzums benzīna, ko Lukoil mēneša laikā pārdod savos DUS Latvijā.

Naftas cenas turpina sasniegt jaunus rekordus un pirmo reizi vēsturē pārsniegušas 135 USD par barelu.

Turklāt investori, kuri pārmetušies uz ienesīgāko izejvielu tirgu, tagad aktīvi interesējas par vidēja termiņa nākotnes darījumiem ar naftu vairākus gadus uz priekšu. Cenas uzkarsē arī bažas, ka netālā nākotnē šīs izejvielas ražošana nespēs tikt līdzi pieprasījumam. Šogad investori melnā zelta cenu gaida jau 150 dolāru līmenī.

Tirgu uzkarsē eksperti

Ļaunu joku ar naftas cenām izspēlēja arī ekspertu gaidas. Pagājušajā nedēļā lielās investīciju bankas mainīja prognozes naftas cenām līdz gada beigām paaugstināšanas virzienā - Goldman Sachs - par 34 USD, līdz 141 dolāram, Credit Suisse - par 14 USD, līdz 115 dolāriem par barelu, Societe Generale - par 29 USD, līdz 120 dolāriem par barelu. Kārtējais cenu uzliesmojums notika pēc tam, kad 20.maijā attiecīgajās aprindās pazīstamais investors miljardieris Būns Pekenss paziņoja, ka naftas cenas jau šogad pārsniegs 150 dolārus. Pēc Goldman Sachs vērtējuma, līdz 2010.gadam barels naftas var maksāt pat 200 dolārus.

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Parex Asset Management

Pēdējās viesuļvētras naftas ieguves un pārstrādes procesos pārāk jūtamus traucējumus nav radījušas. Papildus tam, pieaugošais skepticisms par naftas patēriņa pieauguma tempiem ASV un Ķīnā šī gada otrajā pusē nospieda jēlnaftas kontraktu cenas uz leju par 2 USD/Bbl. Neskatoties uz to, mēs joprojām uzskatam, ka naftas cenas samazināšanās risks ir neliels un sagaidām, ka WTI jēlnaftas cenas koridors tuvākajās dienās būs 56-60 USD/Bbl.

Piektdien naftas un naftas produktu kontraktu cenas palielinājās, jo tirgus dalībnieki atgriezās tirgū pēc cenu samazinājuma, saistībā ar to, ka viesuļvētra Emīlija neradīja draudus ASV naftas infrastruktūrai. Cenu kāpumam palīdzēja arī īso pozīciju pievēršana pirms brīvdienām. Tomēr tehnisku faktoru ietekmē – 5,8 un 13 dienu vidējie mainīgie pretestības līmeņi izrādījās spēcīgi un cenas pieauga tikai nedaudz. Brent jēlnaftas cena pakāpās par 0.65 USD/Bbl, līdz 57.61 USD/Bbl, bet WTI jēlnaftas cena palielinājās par 0.29 USD/Bbl, līdz 58.09 USD/Bbl. Arī destilātu cenas pieauga: dīzeļdegvielai par 7.5 USD/tonnā un kurināmajai degvielai par 0.52 centiem galonā. Tomēr benzīna cena samazinājās par 0.52 centiem galonā.

Sekojot līdzi naftas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās, pēdējo divu mēnešu laikā benzīna cenas mazumtirdzniecībā Latvijā ir samazinājušās par 6 centiem, stāsta Statoil Degvielas produktu attīstības departamenta direktors Viesturs Astičs.

Viņš uzsver, ka būtisks (bet ne vienīgais) degvielas mazumtirdzniecības cenas ietekmējošais faktors ir degvielas produktu cenas pasaules biržās. Degvielas produktu cenas pasaules biržās vienlaicīgi ietekmē virkne dažādu faktoru, kas var veicināt gan to pieaugumu, gan samazinājumu (pasaules lielāko ekonomiku izaugsmes rādītāji, naftas produktu rezervju līmenis pasaulē, centrālo banku pieņemtie lēmumi par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem), tāpēc nav iespējams viennozīmīgi prognozēt tālāko degvielas produktu cenu attīstības dinamiku pasaules biržās un līdz ar to arī mazumtirdzniecībā.

Salīdzinājumam – gada sākuma benzīna cena pasaules biržās bija vidēji 947 USD/tonnu, benzīna cena mazumtirdzniecībā Latvijā tajā laikā bija – 1,330 EUR/l (ar PVN). Šobrīd benzīna cena pasaules biržās ir apm. 948 USD/tonnu, bet mazumtirdzniecībā Latvijā – 1,32 EUR/l (ar PVN). Līdz ar to Latvijā šobrīd ir vienas no zemākajām degvielas mazumtirdzniecības cenām Eiropā.

Christel McLoughlin

Parex Asset Management izejvielu tirdzniecības vadītāja

ASV jēlnaftas krājumu lēciens līdz trīs gadu maksimumiem saistībā ar pieaugušajiem OPEC eksporta apjomiem pagājušajā nedēļā izraisīja masīvu cenu kritienu. WTI naftas barela cena kopš piektdienas, 22. aprīļa virsotnes nokrita par 5 USD, savukārt benzīna cena barela ekvivalentā novēlās par 6 USD. Pie 50 USD/bbl acīmredzami atrodas spēcīgs atbalsta līmenis, bet nav izslēgti īslaicīgi kritieni zem tā. Tomēr ilgtermiņa fundamentālie faktori, mūsuprāt, joprojām runā par labu vēršiem.

Šī apskata atskaites periods bija iezīmīgs ar to, ka tā sākums sakrita ar cenu maksimumu, bet beigas – ar minimumu. Bet, par visu pēc kārtas. Piektdien, 22. aprīlī WTI jēlnaftas cenas uzlēca par veselu dolāru (līdz 55.39 USD/bbl), jo iepriekšējās nedēļas laikā notikušie atsevišķi mazi, bet kopumā nozīmīgi incidenti ASV naftas pārstrādes uzņēmumos uzturēja bažas par to, ka benzīna piedāvājums var būt nepietiekams, lai segtu pastiprināto pieprasījumu aktīvās autobraukšanas sezonas sākumā. Protams, ka benzīna cenas arī šoreiz skrēja visiem pa priekšu, pieaugot par 3.23 centiem galonā (tas pats, kas 1.36 USD barelu izteiksmē), līdz 165.23 centiem galonā.

Ekonomikas ministrijai (EM) 75% naftas produktu – degvielas – drošības rezervju uzglabāšana Eiropas Savienības (ES) teritorijā izmaksās 8,968 miljonus latu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētais paziņojums. Naftas produktu rezerves uzglabās Šveicē reģistrētā Vitol SA un ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimeni saistīta Latvijas kompānija Baltimar VT.

Publiskotā informācija atklāj, ka ministrijas izsludinātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu – degvielas – rezervju izveidei 75% apmērā ES dalībvalstu – Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Latvijas – teritorijā, pirmās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā saņemts viens piedāvājums, taču konkurss pārtraukts, ņemot vērā nesamērīgi augsto piedāvāto cenu par vienas tonnas naftas produktu uzglabāšanu vienam mēnesim, kas būtiski ietekmēs benzīna cenu mazumtirdzniecībā.

Otrās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – Šveicē reģistrētā kompānija Vitol Sa, kuras piedāvātā līgumcena ir 8,551 miljons latu. Arī trešās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – Latvijā reģistrētā kompānija Baltimar VT, kuras piedāvātā līgumcena ir 417,1 tūkstotis latu.

Christel McLoughlin

Parex bankas izejvielu tirdzniecības vadītāja

Pagājušajā nedēļā naftas cenas zaudēja vienotu virzienu un, iestājās stāvoklis, ko var saukt par salīdzinošu stabilitāti. Uz citu dienu fona izcēlās otrdiena, kad cenas strauji kāpa, jo komerciālie tirgus dalībnieki pievēra savas īsās pozīcijas, kas iepriekšējās divās nedēļās bija vērtas vaļā saistībā ar ziņojumiem par pieaugošo naftas piedāvājumu un pieprasījuma atslābumu. Ļoti iespējams, ka īstermiņā cenas varētu turpināt sarukt, bet jāatceras par ļoti spēcīgo atbalsta līmeni WTI jēlnaftai nedaudz virs 50 USD/Bbl.

Piektdien visā kontraktu spektrā bija vērojama cenu lejupslīde, turpinot jau iepriekšējās nedēļās iesākto tendenci. Jēlnaftas cena zaudēja vairāk nekā 0.60 USD/Bbl abās Atlantijas okeāna pusēs. WTI jēlnaftas maija kontrakta cena dienu noslēdza pie 50.49 USD/Bbl atzīmes, bet Brent jēlnaftas jūnija kontrakta cena apstājās pie 51.61 USD/Bbl. Naftas produktu kontraktu cenas sekoja jēlnaftas cenu piemēram.

Anette Einarsen

Nordea Markets

• Naftas cenas sākušas kristies, jo bažas par nākotnes perspektīvām mazinās

• Sagaidāms, ka naftas tirgū saspringums saglabāsies visu 2005. gadu

• Patlaban pastāv gan tālāka cenu kāpuma, gan krituma riski

Naftas cenas - rekordaugstas

Pērn naftas tirgū naftas cenu tendence un arī prognozētā naftas cena pārtrauca sekot līdzi ASV jēlnaftas rezervēm. Tas ir saistīts ar to, ka nepieciešamība palielināt naftas krājumu pieaug, jo palielinājušies gan ar piegādēm, gan ar patēriņu saistītie riski, par ko varēja pārliecināties pērn. Jēlnaftas cenu kāpums līdz jauniem vēsturiskajiem maksimumiem tika pamatots ar bažām, ka jēlnaftas un naftas produktu ražošanas apjomi atpaliks no strauji pieaugošā pieprasījuma. Patlaban izskatās, ka šīs bažas ir nedaudz pierimušās, kas ir saistīts ar to, ka jēlnaftas patēriņš šogad palielināsies daudz lēnāk nekā iepriekš, vienlaikus piedāvājums turpina pārliecinoši pieaugt. Tomēr OPEC brīvās ražošanas jaudas joprojām ir ļoti mazas un pat nelieli piegāžu pārrāvumi vai patēriņa lēcieni var izraisīt pamatīgus cenu kāpumus.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Christel McLoughlin

Izejvielu tirdzniecības vadītāja

Fundamentālas izmaiņas naftas tirgū lika naftas cenām nokrist par 12% no pagājušās nedēļas augstumiem. Pieaugošais naftas piedāvājums pasaules tirgū, ko nodrošina OPEC ražošanas apjomu palielinājums, un pietiekošās ASV naftas krājumu rezerves mazina bažas par nespēju apmierināt patērētāju pieprasījumu pēc naftas. Mēs sagaidām, ka cenas īstermiņā turpinās samazināties.

Aizvadītajā piektdienā jēlnaftas cenas turpināja kritumu, jo tirgus dalībnieki pirms brīvdienām vēlējās iziet no garajām pozīcijām. Šādu sentimentu izsauca iepriekšējā dienā pieredzētā spekulatīvo fondu rīcība, kas ļoti lielos daudzumos pārdeva kontraktus. Brent jēlnafta dienās beigās maksāja 52.89 USD/Bbl, 1.15 USD/Bbl kritums vienā dienā. WTI jēlnaftas kontrakta cena saruka par 0.79 USD/Bbl, līdz 53.32 USD/Bbl.. NYMEX biržā produktu cenas uzrādīja ļoti vājus rezultātus, samazinoties par 3 centiem galonā. Lielāko kritumu piedzīvoja dīzeļdegvielas cena –25 USD/tonnā, līdz 484.50 USD/tonnā.

93,9% aptaujāto uzskata, ka degvielas cenas Latvijā ir pārāk augstas un acīmredzami lielākas nekā iedzīvotāju pirktspēja, liecina portāla gudriem.lv veiktā pētījuma rezultāti.

Tikai 6,1% respondentu uzskata, ka degvielas cenas Latvijā ir atbilstošas iedzīvotāju pirktspējai un ceļu kvalitātei valstī. 45,7% respondentu uzskata, ka atbilstoša degvielas cena Latvijas tirgum būtu 60 – 70 santīmi par litru 95. markas benzīna. Ar tādu benzīna cenu cilvēkiem nenāktos ekonomēt un atsacīties no brauciena ar personīgo auto, kā tas notiek šobrīd. 44,2% uzskata, ka 95. markas benzīna atbilstošā cena būtu no 40 līdz 60 santīmiem par litru. 6,9% uzskata, ka benzīna cena Latvijā nedrīkstētu pārsniegt 40 santīmus par litru, bet 3,2% respondentu apmierina pašreizējās degvielas cenas valstī.

Saskaņā ar Latvijas Degvielas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētāja Ojāra Karčevska prognozēm, tuvākajā laikā cena par litru 95. markas benzīna nepārsniegs psiholoģisko atzīmi - vienu latu par litru, kā arī eiro ieviešana nepalielinās benzīna izmaksas.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Parex Asset Management

Šajā nedēļā WTI jēlnaftas kontrakta cena pieauga par 6%, līdz 54 dolāriem par barelu. Lielākais cenas kāpums bija kurināmās degvielas kontraktam, jo pamazām sāk parādīties bažas, vai krājumu būs pietiekami, lai apmierinātu pieprasījumu ziemas sezonā. Cenu kāpumu sekmēja arī spekulatīvie fondi, kuri pievēra īsās pozīcijas. Mēs sagaidām, ka turpmākajās nedēļās cenas turpinās pieaugt.

Pagājušajā piektdienā tehnisku faktoru ietekmē jēlnaftas cenas turpināja kāpumu, jo tirgus dalībnieki pirms garajām brīvdienām vēra ciet īsās pozīcijas. Lai gan tirdzniecības apjomi nebija pārāk lieli, WTI un Brent jēlnaftas kontraktu cena pieauga par 0.84 USD/Bbl un 0.54 USD/Bbl, līdz 51.85 USD/Bbl un 50.70 USD/Bbl, kas bija augstākais līmenis pēdējo divarpus nedēļu laikā. Benzīna cena uzlēca par 2.75 centiem galonā, līdz 147.53 centiem galonā. To izraisīja pieprasījuma pieaugums pēc benzīna, kā tas parasti notiek sākoties Piemiņas dienas brīvdienām. Destilātu cenas neizmainījās pārāk būtiski – kurināmās degvielas cena noslīdēja par 0.25 centiem galonā un Londonas dīzeļdegvielas kontrakta cena saruka par 1.75 USD/tonnā.