Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

Ulmaņa tirgus, kura organizētāji cerējuši vienkopus pulcināt vietējos Latvijas ražotājus, iespējams, nemaz netiks atvērts nepietiekamās vietējo uzņēmēju intereses pēc. Pie bijušā Centrex tirdzniecības telpām zīme, kas vēstīja, ka šeit drīzumā tiks atvērts Latvijas ražotāju tirgus, vairs nav atrodams. Vietējo ražotāju pasivitāte skaidrojama galvenokārt ar informācijas un konkrētības trūkumu, bet dažos gadījumos ar neticību šādas idejas ilgtspējai, pauda Db.lv aptaujātie uzņēmēji.

Ulmaņa tirgus pārstāvis Oskars Mazulis norāda, ka paliek cerība, ka, beidzoties gadatirgu laikam, vietējie ražotāji varētu meklēt vietu, kur pārdot savus produktus, un būtu gatavi par šādu vietu atzīt Ulmaņa tirgu.

Tomēr Tadaiķu pagasta uzņēmuma SIA Ābolītis, kas bieži vien redzama dažādos gadatirgos Liepājas pusē, vadītāja Millija Anziķe Db.lv norāda, ka Ulmaņa tirgus ideja varētu būt vairāk paredzēta tiem ražotājiem, kas atrodas tuvāk Rīgai, un piedalīties Ulmaņa tirgū neliedz vien ražas novākšanas laiks. «Ideja jau ir laba, tomēr pašlaik nevar visu preci uz Rīgu aizvest, uzreiz jāskaita klāt transporta izmaksas,» viņa norāda, ka tirgošanās Rīgā SIA Ābolītis nebūtu izdevīga. SIA Ābolītis tirgo dzērvenes, dzērvenes ar cukuru, ābolus, marinētus gurķus u.c. produkciju gadatirgos Liepājas pusē un Maxima un Rimi veikalu tīklos citur Latvijā. Vienlaikus SIA Ābolītis vadītāja piekrīt, ka pašlaik ir ražas novākšanas laiks, kad uzņēmuma darbība fokusējas uz ražas vākšanas darbiem.

Kādreizējā tirdzniecības centra Centrex telpās, kas jau gadiem stāv tukšas, beidzot atgriezīsies dzīvība. Izstāžu Ražots Latvijā un Ražots Baltijā organizētājas SIA Baltic Expo Centre komanda izveidojusi tirdzniecības centru Latvijas ražotājiem – Ulmaņa tirgu, kurā paredz sagaidīt vismaz 2000 – 4000 apmeklētāju dienā, kā arī iegūt tikpat lielu interesi kādu patlaban iemantojis, piemēram, Atpūtas centrs Lido, Db.lv stāsta Ulmaņa tirgus mārketinga speciālists Oskars Mazulis.

Ulmaņa tirgus būs vienīgais centrs Latvijā, kur cilvēki varēs gan klātienē iepazīties ar Latvijas ražotāju produkciju, kā arī uz vietas to iegādāties. «Centra koncepcija ir vienlaikus gan izstāde, gan tirdzniecības vieta, kas būs atvērta cauru gadu,» stāsta O. Mazulis. Ulmaņa tirgū savus produktus piedāvās Latvijas lauksaimnieki, amatnieki, lielražotāji, mājražotāji, pakalpojumu sniedzēji u.c., bet nākotnē paredzams piesaistīt arī restorānus un kafejnīcas, mazākus veikaliņus un pašmāju un ārvalstu vairumpircējus un pārpircējus.

Ulmaņa tirgū, kas nosaukumu guvis no tā atrašanās vietas Kārļa Ulmaņa gatvē, kā arī, lai radītu asociāciju ar īsteni latvisku preci, vietējie ražotāji piedāvās preces par ražotāja cenu, norāda O. Mazulis.

Turpinoties gājēju pārvada būvdarbiem Kārļa Ulmaņa gatvē pie Beberbeķu ielas, naktī no 29. uz 30. novembri virs izbūvētajiem gājēju tilta balstiem ar autoceltņa palīdzību tiks uzstādīta nesošā tērauda laiduma konstrukcija. Šajā laika posmā satiksme būvdarbu zonā tiks organizēta pa vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Kā informē būvdarbu veicējs SIA Tilts, naktī no sestdienas uz svētdienu satiksme šajā Kārļa Ulmaņa gatves posmā tiks organizēta pa vienu braukšanas joslu katrā virzienā, lai nodrošinātu darba zonu autoceltnim. Lai pēc iespējas neapgrūtinātu iedzīvotāju pārvietošanos, satiksme tiks organizēta naktī no pulksten 01.00 līdz 06.00. Laiduma konstrukcijas uzstādīšanas brīdī drošības apsvērumu dēļ satiksme zem gājēju pārvada tiks īslaicīgi apturēta.

Aicinām autovadītājus, kuri ieplānojuši minētajās nakts stundās izmantot šo Kārļa Ulmaņa gatves posmu, apsvērt citu braukšanas maršrutu. Pēc laiduma konstrukcijas montāžas darbiem svētdienas, 30. novembra, rītā satiksmei tiks atvērtas divas braukšanas joslas katrā virzienā.

Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk tekstā NBS) iesniegumu, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra iesniegumu, Rīgas domes Komunālā departamenta iesniegumiem, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumiem, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes iesniegumu, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta iesniegumu, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums par satiksmes ierobežojumiem valsts svētkos.

Rīkojumā ņemts vērā, ka Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku ietvaros Rīgā notiks: no 14. līdz 18.novembrim gaismas festivāls Staro Rīga; 14.novembrī no plkst.13.00 Rīgas domes Komunālā departamenta rīkots pasākums Meža kapos pie J. Čakstes pieminekļa; 14.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 15.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 17.novembrī no plkst.18.30 līdz plkst.21.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots svētku koncerts Latvijas Nacionālajā operā, Aspazijas bulvārī 3; 17.novembrī plkst.21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā; 18.novembrī: plkst.11.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa; plkst.14.00 NBS vienību militārā parāde 11. Novembra krastmalā.

Lai ziemā uzlabotu ielu caurlaides spēju un atvieglotu sniega tīrīšanas darbus, lielā daļā Rīgas centra ielu uzstādītas apstāšanās un stāvēšanas aizlieguma ceļa zīmes.

Apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi ieviesti, jo ielu malās novietoto transportlīdzekļu dēļ sniega tīrīšanas tehnika nespēj pienācīgi veikt ielu attīrīšanu no sniega un apstrādi ar pretslīdes materiāliem, informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta preses sekretārs Mareks Ivans. Apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi arī ļauj netraucēti strādāt sniega izvešanas tehnikai. Sniega izvešana turpināsies vēl vairākas naktis, lielākoties izvedot sniegu no ielu malās esošajām pašvaldības maksas stāvvietu teritorijām.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu ziemas periodā ieviestie ierobežojumi ir spēkā līdz šā gada 1. aprīlim šādās Rīgas ielās:

Sakarā ar satiksmes pārvada pār dzelzceļu Kārļa Ulmaņa gatvē rekonstrukcijas darbiem no 3. jūnija līdz šā gada nogalei uz pārvada tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvji.

Satiksmes pārvada pār dzelzceļu Kārļa Ulmaņa gatvē rekonstrukcijas laikā satiksme tiks organizēta pa trim braukšanas joslām, no kurām vidējā joslā tiks organizēta maiņvirziena satiksme.

Rīta stundās no plkst. sešiem līdz plkst. vienpadsmitiem Rīgas centra virzienā varēs iebraukt pa divām braukšanas joslām, un pa vienu joslu varēs nokļūt pilsētas robežas virzienā, savukārt pēc plkst. vienpadsmitiem līdz plkst. sešiem - satiksme tiks organizēta pa divām joslām pilsētas robežas virzienā un pa vienu joslu - centra virzienā.

Uz pārvada braukšanas ātrums tiks ierobežots līdz 30 kilometriem stundā. Vidējā braukšanas joslā varēs braukt tikai tie transportlīdzekļi, kuru platums nepārsniedz divus metrus.

Rīgā turpinās pēdējos gados lielākie brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtību vairāk nekā uz desmit tiltiem un pārvadiem, kā arī 30 ielu posmos.

Ielu seguma atjaunošana jau ir pabeigta K. Ulmaņa gatvē no Lielirbes ielas līdz pilsētas robežai, Vienības gatvē no Ozolciema ielas līdz pilsētas robežai, Maskavas ielā pie pilsētas robežas, uz tilta pār Sarkandaugavu Kundziņsalā, Vanšu tilta labā krasta estakādē, Jaunciema gatvē pie Mežvidu ielas, uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu Jūrmalas gatvē, Duntes ielā no dzelzceļa viadukta atsevišķās vietās un Salu tilta uzbrauktuvē no Krasta ielas, 13. janvāra ielā, 11.novembra krastmalā, Jāņogu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Dārziņu 30.līnijai, Taisnajā ielā no Ābeļu līdz Jāņogu ielai, Rātsupītes ielas posmā no Kleistu ielas līdz PV "Mikrobioloģijas institūts", Ķīpsalas posmā pie Vanšu tilta, kā arī uz tiltiem pār Kīleveina grāvi Buru ielā un Zunda kanālu Balasta dambī.

Šonedēļ uzsāksies ielu seguma atjaunošanas darbi Pārdaugavā, ko plānots pabeigt līdz oktobra beigām, informē Rīgas domes Satiksmes departaments piebilstot, ka autovadītājiem jārēķinās ar papildus ceļā pavadīto laiku.

Ielu seguma atjaunošanas laikā ielas brauktuvei uzklās jaunu asfaltbetona segumu, atjaunos vai uzlabos brauktuves apmales, komunikāciju aku lūkas, uzklās jaunu ceļa horizontālo apzīmējumu, saglabājot līdzšinējo ielas ģeometriju.

Būvniekiem esot izvirzīts priekšnoteikums, ka darbi jāveic nepārtraucot satiksmi, kā arī, ja laika apstākļi ir labvēlīgi arī naktīs, netraucējot vietējās apkārtnes iedzīvotāju nakts mieru.

Ielu segums tiks atjaunots Pārdaugavas ielās: Jūrmalas gatvē no Kurzemes prospekta līdz Kurzemes prospektam, Kārļa Ulmaņa gatvē no Bieķengrāvja estakādes līdz satiksmes pārvadam pār dzelzceļu, nobrauktuvei no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Mūkusalas ielai (virzienā uz centru), Rostokas ielā un Jāņa Endzelīna ielā no Rostokas ielas līdz Priedaines ielai, Bauskas ielā no Bukaišu ielas līdz Kārļa Ulmaņa gatvei, Kuldīgas ielā no Kliņģeru ielas līdz Vīlipa ielai, Slokas ielā no Baldones ielas līdz Jūrmalas gatvei, Lilijas ielā no Dagmāras ielas līdz Buļļu ielai, Volguntes ielā, Paula Lejiņa ielā brauktuves nepāra numuru pusē un Imantas 13. Līnija, kā arī Mazā Nomeņu ielā no Bāriņu ielas līdz Ojāra Vācieša ielai un Liepājas ielā no Mazās Nometņu ielas līdz Mārupes ielai un Stūres ielā. Arī būtisku uzlabojumu izjutīšot tie autovadītāji, kuri ikdienā kā ikdienas maršrutu izmanto Braslas ielu virzienā no Ieriķu ielas līdz Vestienas ielai un Vestienas ielā no Braslas ielas līdz Stopiņu ielai.

Turpinot adresācijas sakārtošanu galvaspilsētā, šodien, 7.jūlijā Rīgas domes deputāti sēdē nolēma piešķirt, mainīt vai likvidēt vairāku ielu nosaukumus.

Par Nordeķu ielu pārdēvēs Lielezeres ielas posmu no Dzirciema ielas ziemeļu virzienā līdz Slokas ielai. Dārza ielas posmu no Jūrmalas gatves līdz adresei Dzirciema iela 23 pārdēvēs par Usmas ielu.

Savukārt Sēlpils ielas atzaru līdz Purva ielai pārsauks par Veco Sēlpils ielu.

Ielas posmam no Mārupes ielas līdz zemes vienībai, kas pašreiz atrodas Mārupes ielā 19, piešķirs Gardenes ielas nosaukumu.

Fridriha Candera ielas nosaukums piešķirts ielai bez nosaukuma no Kalnciema ielas līdz Lielirbes ielai, nosakot Fridriha Candera ielas novietni no Smārdes ielas līdz Lielirbes ielai. Ielu bez nosaukuma no Mežmalas ielas līdz Rikšotāju ielai sauks Platones iela, nosakot šīs ielas novietni no Nīkrāces ielas līdz Rikšotāju ielai.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Šogad līdz jūlija vidum Rīgā asfaltbetona segums ir atjaunots sešām ielām, seguma atjaunošanas darbi turpinās divpadsmit ielām, bet līdz gada beigām asfaltbetona segumu paredzēts atjaunot vēl astoņām ielām.

Asfaltbetona segums ir atjaunots Brīvības gatves posmā no Šmerļa ielas līdz Ropažu ielai, Eksporta ielas posmā no Katrīnas dambja līdz pagriezienam uz ostu, Lubānas ielas posmā no Rēznas ielas līdz Lomonosova ielai, Rankas ielas posmā no Ganību dambja līdz ēkai Nr.4, kā arī Katrīnas ielā un Strūgu ielā, informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Prauliņa.

Jau ziņots, ka pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma šogad Rīgā asfaltbetona segumu paredzēts atjaunot kopumā divdesmit sešām ielām.

Asfaltbetona seguma atjaunošanas darbi turpinās Anniņmuižas bulvārī pa posmiem, Jūrmalas gatves posmā no Kurzemes prospekta līdz satiksmes pārvadam pār dzelzceļu, Kurzemes prospekta posmā no Zentenes ielas līdz Dammes ielai, Ķengaraga ielas posmā no Dienvidu tilta līdz Kaņiera ielai, Liepājas ielas posmā no Mārupes ielas līdz Pilsoņu ielai, Malienas ielas posmā no Hipokrāta ielas līdz Juglas ielai, Mārupes ielas posmā no Nometņu ielas līdz Liepājas ielai, Pērnavas ielas posmā no Vagonu ielas līdz Matīsa ielai, Šmerļa ielas atzarā no Malienas ielas līdz Druvienas ielai, kā arī Hāpsalas ielā, Līduma ielā un Meirānu ielā.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti apstiprinājuši Satiksmes departamenta programmas "Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām" līdzekļu izlietojumu, kur 11,5 miljoni eiro paredzēti Rīgas ielu pārbūvei, informē Rīgas dome.

"Šodien pēc garām diskusijām esam vienojušies par vairāku būtiski svarīgu satiksmes projektu īstenošanu, kas ļaus uzlabot gan iedzīvotāju mobilitāti, gan pilsētas infrastruktūru kopumā. Viena no būtiskākajām lietām ir sabiedriskā transporta un veloinfrastruktūras uzlabojumi, kas paredz novirzīt 500 tūkstošus eiro pagaidu velojoslu izveidei "Covid-19" laikā. Šīs velojoslas veicinās drošu un ērtu pārvietošanos pandēmijas laikā, tāpat arī radīs savienojumus jau ar esošajiem veloceļiem. Pagaidu joslas plānotas Dzirciema, Pulkveža Brieža, Duntes ielā, arī Raņka dambī un citur," sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Vastint Latvia SIA parakstījusi līgumu ar SIA CBF Ļ-KO par vietējās joslas izbūvi Kārļa Ulmaņa gatvē posmā no Kalnciema ielas līdz Upesgrīvas ielai, kur drīzumā tiek plānots sākt biroju ēku kompleksa Business Garden Rīga un dzīvojamo ēku Lindenholma – būvniecību, informē kompānijas pārstāvji.

Līgumā paredzēto darbu apjoms ietver vietējās joslas izbūvi un pieslēgšanu Kārļa Ulmaņa gatvei un apbūves teritorijas ielām, kā arī ietves–veloceliņa izveidi. Darbus plānots pabeigt 2015. gada augustā.

Vietējās satiksmes josla Kārļa Ulmaņa gatvē posmā no Kalnciema ielas līdz Upesgrīvas ielai nodrošinās piekļuvi Vastint Latvia SIA piederošajai apbūves teritorijai, un tiks īstenoti visi priekšnosacījumi, lai uzņēmums varētu sākt biroju ēku kompleksa Business Garden Rīga un dzīvojamo ēku projekta Lindenholma īstenošanu.

Pašreiz teritorijā norit ārējo tīklu izbūves darbi, kurus plānots pabeigt šā gada vasarā.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti šodien atbalstījuši zemes gabala maiņu Kārļa Ulmaņa gatvē, lai varētu turpināt šīs gatves otrās kārtas rekonstrukciju, liecina sniegtā informācija medijiem.

Plānots, ka nekustamo īpašumu Kārļa Ulmaņa gatvē, kura platība ir 1240 kvadrātmetru un kas pieder uzņēmumam Enri Holding, mainīs pret zemes gabaliem Priedaines un Zantes ielā, kuru platība ir 818 kvadrātmetru un noteiktā vērtība - 85 tūkstoši latu.

Zemes vērtība Kārļa Ulmaņa gatvē ir par 11,7 tūkstošiem latu augstāka, tāpēc šo starpību pašvaldība apņemas segt.

Kārļa Ulmaņa gatves nobrauktuvē uz Mūkusalas ielu satiksmes organizācijas uzlabojumi nepieciešami, lai paaugstinātu satiksmes drošību un atvieglotu transporta plūsmu.

Galīgais lēmums vēl būs jāpieņem Rīgas domes deputātiem.

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Šodien Rīgā atklāts gājēju pārvads pār Kārļa Ulmaņa gatvi pie Kalnciema ielas.

Objekta pasūtītājs bija Rīgas domes Satiksmes departaments. Līgums par būvprojekta izstrādi ar SIA Inženierbūve noslēgts par 29,8 tūkst. latu (ar PVN). Savukārt tiesības veikt gājēju tiltiņa būvniecības darbus konkursā ieguva SIA Tilts, piedāvājot zemāko cenu. Pretendentu vidū bija arī SIA Viadukts, SIA Rīgas tilti un a/s Latvijas tilti. Līgums noslēgts par 427,97 tūkst. latu (ar PVN). Objekts tiek būvēts izmantojot Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējumu.

Gājēju pārvadam ir jāuzlabo gājēju un transportlīdzekļu satiksmes drošību. K. Ulmaņa gatve ir valsts autoceļa ievads Rīgas pilsētā. Satiksmes intensitāte uz tā sasniedz līdz 40 tūkstošiem automašīnu diennaktī. Attīstoties apbūvei gar K. Ulmaņa gatvi Rīgas pierobežā un Mārupes pagastā pie Kalnciema ielas, ir palielinājies arī iedzīvotāju skaits tā apkārtnē un ir nepieciešams nodrošināt drošas maģistrāles šķērsošanas iespējas gājējiem. Iepriekš tuvākās regulējamās gājēju pārejas atradās vairāku kilometru attālumā. Rīgas pilsētas un Rīgas rajona plānojums paredz arī turpmāku dzīvojamo masīvu, tirdzniecības kompleksu apbūves attīstību un transporta satiksmes intensitātes palielināšanos šajā apkaimē.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Kopš maija pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma jau 20 vietās ir pabeigti ielu rekonstrukcijas vai seguma atjaunošanas darbi.

Šogad kopumā pēc departamenta pasūtījuma būtiski ielu uzlabošanas darbi paredzēti 39 galvaspilsētas vietās, no tām 26 vietās paredzēts veikt seguma periodisko atjaunošanu, 13 vietās ieplānots veikt ielas rekonstrukciju.

Pilnībā jauns asfaltbetona segums ir uzklāts 18 vietās:

Apūzes ielas posmā no Anniņmuižas ielas nr. 17 līdz Paula Lejiņa ielai,

Bajāru ielas posmā no Burtnieku ielas līdz Lielvārdes ielai,

Brīvības ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Ģertrūdes ielai,

Bukultu ielā visā garumā,

Buļļu ielas posmā no Dzirciema ielas līdz dzelzceļa pārbrauktuvei,

Duntes ielas posmā no Upes ielas līdz Laktas ielai,

Granīta ielā visā garumā,

Lai uzlabotu satiksmes drošību, Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) tuvākajā laikā plāno izsludināt atklātu iepirkuma konkursu par Kārļa Ulmaņa gatves un Beberbeķu ielas krustojuma rekonstrukciju.

Projekts tiks īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir 190 tūkstoši lati, bet ES līdzfinansējums ir vairāk nekā 140 tūkstoši latu.

Pēc rekonstrukcijas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem būs nodrošināta ērtāka piekļuve sabiedriskā transporta pieturvietām un uzlabota satiksmes drošība, raksturoja RDSD direktors Edgars Strods.

Projekta ietvaros pie K.Ulmaņa gatves plānots izbūvēt jaunas gājēju ietves, ierīkot labiekārtotas sabiedriskā transporta pieturvietas, kā arī sakārtot gājēju piekļuves maršrutus gājēju tiltiņam. Projekts paredz paplašināt gatves pamatbrauktuves joslas, uzstādīt brauktuves virzienu sadalošās barjeras un triecienu absorbējošos elementus.

Rīgas domes Satiksmes departaments izsludinājis atklātu konkursu par gājēju pārvada būvniecību pār Kārļa Ulmaņa gatvi pie Kalnciema ielas.

Projektu plānots īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros, un kopējās projekta izmaksas ir 700 tūkst. latu, tostarp 200 tūkst. latu ir ES līdzfinansējums.

Ņemot vērā apbūves attīstību gar K.Ulmaņa gatvi Rīgas pierobežā un Mārupes pagastā pie Kalnciema ielas, pārvads ļaus nodrošināt drošu maģistrāles šķērsošanu gājējiem.

K.Ulmaņa gatve ir valsts autoceļa ievads Rīgas pilsētā un jau patlaban intensitāte pa gatvi ir vairāk nekā 40 tūkstoši automašīnu diennaktī, un skaits turpina pieaugt. Rīgas teritorijas plānojums paredz turpmāku dzīvojamo masīvu, tirdzniecības kompleksu apbūves attīstību un transporta satiksmes intensitātes palielināšanos šajā pilsētas daļā.

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svinību pasākumiem 18. novembrī pilsētā ieviesīs satiksmes ierobežojumus.

No 17. novembra plkst. 18.00 līdz 18. novembrim plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Daļēji satiksmes ierobežojumi 11. novembra krastmalā tiks ieviesti jau no 17. novembra rīta. Savukārt transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt minētajā šajā ielas posmā būs liegts no 16. novembra plkst. 20.00.

No 17.novembra plkst. 18.00 līdz 18.novembra plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Poļu gātē un Bīskapa gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz ielai, kas atrodas paralēli 11.novembra krastmalai.

18.novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.15 slēgs transportlīdzekļu satiksmi:

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Noslēdzies Rīgas domes Satiksmes departamenta izsludinātajā iepirkums par Rīgas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbiem 2014. gadā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā tika saņemti pieci piedāvājumi un par uzvarētājiem pasludināta AS Ceļu pārvalde, SIA CBF Binders un SIA Roadeks.

Kopējā līgumcena ir 5,2 miljoni eiro. Konkursā tika izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu.

Kā skaidro Rīgas dome, atjaunošanas darbi šajā gadā uzvarētājiem jāveic 16 objektos, kas sadalīti četros atsevišķos līgumos. Pirmā līguma objekti ir Jūrmalas gatve no Kurzemes prospekta līdz Kurzemes prospektam, Kuldīgas iela no Kliņģeru ielas līdz Vīlipa ielai, Slokas iela no Baldones ielas līdz Jūrmalas gatvei, Mazā Nometņu iela no Ojāra Vācieša ielas līdz Bāriņu ielai un Liepājas iela no Mazās Nometņu ielas līdz Mārupes ielai, Aleksandra Bieziņa iela brauktuves pāra numuru pusē.