Transports un loģistika

Nākošgad mazuts kļūs dārgāks

Māris Ķirsons [email protected], 23.12.2002

Jaunākais izdevums

Saeimas izdarītie grozījumi likumā «Par akcīzes nodokli naftas produktiem» atceļ agrāk paredzēto akcīzes nodokļa palielināšanu dīzeļdegvielai no 100 Ls līdz 130 Ls par 1000 litriem degvielas. Tādējādi vismaz 2003. gada sākumā akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai paliks pašreizējā līmenī. Tomēr jau agrāk nolemto, ka 2003. gadā akcīzes nodoklis augs mazutam par 1 Ls jeb 16.7 % un būs 7 Ls par 1000 kg.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā mapītē ir mana sagatavotā runa. Es nolikšu to malā, jo es domāju, ka šodien mums visvairāk ir nepieciešama cilvēciska, atklāta saruna par to, kur šobrīd atrodas mūsu valsts, kāda ir mūsu katra loma valsts darbā, kāda ir katra atbildība, lai mēs visi šeit būtu kopā un runātu vienā valodā.

Manuprāt, šodien, kad kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši gandrīz 20 gadi, mums ir jāpadomā un jāatbild sev, kāpēc gan no tā, ka mēs bijām gatavi kaut pastalās, bet brīvi celt savas valsts labklājību, esam nonākuši tur, kur mēs esam. Mēs samazinām algas, samazinām pensijas, mēs samazinām ienākumus vienkāršiem cilvēkiem, kas ir šīs valsts pamats. Kāpēc tas tā ir noticis?

Un jautājums tiešām skan – būt vai nebūt Latvijas valstij, mūsu valstij? Es pilnīgi piekrītu, ka pagājušās nedēļas izvēle bija grūta izvēle, bet tā bija izvēle no divām grūtām izvēlēm. Vai mazināt šos izdevumus, vai tiešām aizskart katras ģimenes ienākumus un kopā samazināt valsts izdevumus par 500 miljoniem vai izlikties neredzam, ka mūsu valsts ir krīzē un pieļaut nekontrolētu ekonomikas lejupslīdi ar vēl lielāku izdevumu samazināšanu, ar vēl lielāku algu un pensiju samazinājumu. Protams, ir grūti saprast, ka ir izdarīta labākā izvēle, ka ir izdarīta izvēle starp ļauno un ļoti ļauno.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zemkopības ministrija plāno ietaupīt 4,7 miljonus latu

Sandra Dieziņa, 21.08.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma ir norūpējusies par ministrijas iespējam ierobežot tēriņus nākošajā gadā, kā to prasa valdības noteiktā taupības politika. Pēc ZM veiktajām aplēsēm, nākošgad ministrija pamatizdevumus varētu samazināt par 4,7 miljoniem, kas skars gandrīz visas programmas, tostarp subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem varētu samazināties gandrīz par diviem miljoniem latu, savukārt pārtikas apritei atņemtais gandrīz pusmiljons latu varētu nozīmēt ievērojami mazāku mikrobioloģisko izmeklējumu skaitu. L. Straujuma pavēstīja, ka nākošgad ES kontekstā lauksaimniecības subsīdiju valsts programmas īstenosanai pieejamie resursi saskaņā ar projektu varētu būt 25,469 miljoni latu, tostarp nacionālās subsīdijas – 14 miljoni latu, SAPARD līdzfinansējums – 8,8 miljoni latu un 2003. gada pārejošie maksājumi – 2,6 miljoni latu. Tiesa gan, lauksaimnieki iebilst pret šo plānoto līdzekļu apjomu, iekams nav mainīts Lauksaimniecības likums, kur plānots paredzēt lielāku subsīdiju apjomu no valsts budžeta ieņēmumiem. Pēc L. Straujumas teiktā, bažas saistībā ar ES struktūrfondu naudas apgūšanu raisot fakts, ka patlaban pēc Finanšu ministrijas projekta līdzfinansējumam paredzētie 30 miljoni latu tikšot likti kopējā katlā. «Pastāv jautājums, kas notiks, kad šī nauda tiks iztērēta. Mums ir vajadzīga garantija, līdzko šī nauda beigsies, būs grozījumi budžetā un nepieciešamie līdzekļi tiks piešķirti,» uzsvēra L. Straujuma. Db jau iepriekš rakstīja, ka nākošgad no Latvijas budžeta līdzfinansējumam un nacionālajām subsīdijām būs nepieciešami aptuveni 50 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Šobrīd nekas neliecina, ka nākošgad inflācija pierims un neturpināsies remontdarbu izmaksu sadārdzinājums. Šie abi faktori vistiešākajā veidā ietekmē OCTA polišu cenas, jo apdrošinātājiem jārēķinās ar pastāvīgu zaudējumu atlīdzību cietušajiem izmaksu pieaugumu," norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Šobrīd Latvijā ir vienas no zemākajām Eiropā OCTA polišu cenām. Salīdzinot ar vecajām ES dalībvalstīm atšķirība var sasniegt pat 10 reižu. Latvijā ir vienas no zemākajām cenām, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Lielā mērā to veicinājusi salīdzinoši sīvā apdrošinātāju konkurence, skaidro J. Stengrevics.

Viņš stāstīja, ka polišu cenu sadārdzinājumu, tāpat kā iepriekš, sekmējusi straujā inflācija: "Tās ietekmē būtiski palielinās ceļu satiksmes negadījumos cietušo transportlīdzekļu remontdarbu izmaksas, kas sadārdzina zaudējumu atlīdzības. Šogad deviņos mēnešos vien piekritušo atlīdzību pieaugums ir bijis 45%. Turklāt jāņem vērā fakts, ka aptuveni 92% no atlīdzībām veido transportlīdzekļu bojājumu un bojāejas atlīdzināšana. Pašlaik vidējā zaudējumu atlīdzības izmaksa par vienu ceļu satiksmes negadījumu jau pārsniedz 600 latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstinot akcīzes nodokli alkoholam, valsts budžets cer saņemt papildus 11.68 miljonus latu gadā un izmantot nodokli kā instrumentu, lai samazinātu sabiedrībai kaitīgo dzērienu patēriņu. Tajā pašā laikā alkoholisko dzērienu ražotāji un izplatītāji uzskata, ka nodokļa palielinājums veicinās nelegālā alkohola tirdzniecību, to iegādi kaimiņvalstīs, kā arī ražošanas sašaurināšanu ar visām no tā izrietošām sekām, tai skaitā darbinieku atlaišanu, raksta Neaktarīgā Rīta Avīze.

Saeimas Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos un valdības akceptētos grozījumus likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz akcīzes nodokli alkoholam palielināt par 11.9 procentiem jeb no 630 latiem uz 705 latiem par 100 litriem absolūtā spirta.

Akcīzes nodokļa likme vienādi attieksies uz vietēja ražojuma un importētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, vīnu, raudzētos dzērienus un starpproduktus.

Ja likuma Par akcīzes nodokli grozījumus šādā redakcijā atbalstīs Saeimas vairākums, minētie likuma grozījumi stāsies spēkā 2008. gada 1. decembrī, bet norma par likmju palielināšanu alkoholam – 2009. gada 1. februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar nākamo gadu infrastruktūras lietošanas maksa pieaugs vidēji par 15% – kravu pārvadājumiem par 13.6% un pasažieru pārvadājumiem par 17.7%.

Pašlaik spēkā esošā infrastruktūras lietošanas maksa tika noteikta 2007.gada pavasarī, un, ņemot vērā kopējo situāciju tautsaimniecībā, ir pieaugušas faktiski visas VAS Latvijas dzelzceļš darbības izmaksas. Tādēļ sākot ar nākamo gadu infrastruktūras lietošanas maksa pieaugs vidēji par 15% – kravu pārvadājumiem par 13.6% un pasažieru pārvadājumiem par 17.7%.

Šodien apstiprinātais infrastruktūras maksas pieaugums ir mazāks, nekā sākotnēji plānots, jo kopš septembra beigām, kad VAS Latvijas dzelzceļš iesniedza regulatoram informāciju par savām izmaksām, ekonomiskā situācija ir ievērojami mainījusies, kā rezultātā sarukušas sagaidāmās kurināmā izmaksas un vairs netiek plānots darbaspēka izmaksu pieaugums. SPRK ir pārbaudījusi iesniegtos dzelzceļa infrastruktūras izmaksu rādītājus un aprēķinus un konstatējusi, ka tie atbilst metodikā noteiktajai aprēķina pieejai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var teikt, ka pārtikas veikalos savā ziņā ir atgriezusies rosība, kad cilvēki krāmē pilnus ratiņus ar produktiem un steidz uz kasi par tiem samaksāt. Vienīgā atšķirība no tā saucamajiem treknajiem gadiem, kad nereti pirka visu pēc kārtas, ir tā, ka šoreiz burtiski tiek izķerti griķi.

Vēl pirms salīdzinoši neilga laika būtu pat grūti noticēt, ka griķi kļūs par modes preci, bet nu tas ir noticis. Iemesls tam ir vienkāršs - pamatīga ažiotāža par to, ka šis produkts kļūs neglābjami dārgāks. Zinot, kādu masu psihozi allaž ir izraisījušas ziņas, ka kāds produkts teju rīt kļūs divas reizes dārgāks, arī šoreiz par pēkšņo iepirkšanās bumu nebūt nav jābrīnās. Tomēr šeit svarīgi ir saprast, kam šāda ažiotāža ir izdevīga un vai tā ir lietderīga patērētājam.

Ir tikai loģiski, ka pārtikas produktu cenas nav nemainīgas - tās laiku pa laikam gan palielinās, gan arī samazinās. Ņemot vērā to, ka šogad griķu raža Latvijā nav no pašām labākajām, bet mūsu lielajā kaimiņvalstī Krievijā vispārt tiek prognozēts būtisks šā produkta iztrūkums, nav jābrīnās, ka to cena tiešām kaut kādā mērā pieaugtu. Tomēr tas nenozīmē, ka, tos pērkot, tuvāko mēnešu laikā varētu nodzīvoties līdz bankrotam, turklāt, paejot zināmam laikam, tai atkal ir jākrītas. Griķu pirkšanas bums lielā mērā izskatās pēc mākslīgi radītas ažiotāžas ar mērķi panākt, lai iedzīvotāji jau tagad liktu lietā savus brīvos līdzekļus, aktīvi izpērkot iepriekšējā gada griķu ražu un aizkrāmējot ar tiem pilnas virtuves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

ES prasīs grāmatvedības regulu ievērošanu

Māris Ķirsons [email protected], 14.11.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 2005. gadu, Rīgas Fondu biržā kotētajiem uzņēmumiem, sagatavojot konsolidētos gada pārskatus, būs jāievēro Starptautiskie grāmatvedības standarti. To paredz Eiropas Parlamenta un Ministru padomes 2002. gada 19. jūnija regula EK nr. 1606/2002 par Starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu. Tiesa, Latvijā ir uzņēmumi, kuri savus gada pārskatus jau gatavo atbilstoši Starptautisko grāmatvedības standartu izvirzītajām prasībām, ieskaitot bankas un apdrošināšanas sabiedrības. «Regulas prasība attieksies tikai uz tiem Fondu biržā kotētajiem uzņēmumiem, kuriem ir meitas uzņēmumi vai izšķiroša ietekme citos uzņēmumos, bet neattieksies uz tām publiskajām akciju sabiedrībām, kurām nav šādu ieguldījumu un līdz ar to nav jāsastāda konsolidētais gada pārskats», skaidro Finanšu ministrijas grāmatvedības metožu analīzes un koordinācijas departamenta direktors Arturs Malējs. Viņš norāda: lai arī ES dalībvalstīm ir dota iespēja pēc to izvēles paplašināt Starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, to attiecinot arī uz pārējiem konsolidēto gada pārskatu sagatavotājiem un/vai individuālajiem gada pārskatiem, Latvijā to pašlaik nav paredzēts darīt. 2003. gada 18. jūnijā tika izdota ES direktīva, kura grozīja agrāk noteiktās grāmatvedības direktīvas, lai novērstu pretrunas ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Lai nodrošinātu Starptautisko grāmatvedības standartu regulas prasību ieviešanu, Eiropas Komisija šā gada 23. septembrī pieņēma vēl vienu regulu. Ar to obligātai lietošanai tiek akceptēta lielākā daļa no pašlaik esošajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un attiecīgās šo standartu interpretācijas. A.Malējs norāda, ka šai regulai latviešu valodā vajadzētu būt pieejamai nākošgad. Lai uzņēmumi, kuriem atbilstoši ES regulai ir jāsastāda konsolidētie gada pārskati atbilstoši Starptautiskās grāmatvedības standartiem, to varētu izdarīt, A. Malējs iesaka par šo jautājumu domāt savlaicīgi, jau 2004. gadā, jo, sastādot konsolidēto gada pārskatu par 2005. gadu, būs jāuzrāda arī salīdzinošie 2004. gada rādītāji. Tiesa, līdz šim vēl Eiropas Komisija nav akceptējusi Starptautiskos grāmatvedības standartus, kas attiecas uz finanšu instrumentiem un kuru projektu apstiprināšanai pēc provizoriskiem datiem varētu pabeigt nākošgad, skaidro A. Malējs. Tādējādi ES regulu skaits grāmatvedībā pieaugs un to prasības būs jāievēro arī atsevišķiem Latvijas uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ES pastiprinās prasības koksnes importam no Krievijas

Māris Ķirsons [email protected], 16.08.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skujkoku apaļkoku importam no Krievijas nākošgad būs obligāti nepieciešams fitosanitārais atzinums, taču Latvijas kokrūpniekus šī prasība nebiedē pretēji Igaunijas uzņēmēju bažām.To atzīst gan vairāki aptaujātie kokmateriālu importētāji, gan Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociācijas izpilddirektors Harijs Jordāns. Šāda nostāja tiek pamatota ar to, ka līdz Latvijas iestājai ES visam kokmateriālu importam bija nepieciešams attiecīgs fitosanitārais atzinums, bet pašlaik tāds vajadzīgs tik priedes kokmateriāliem. «Ja bizness spēja visas nepieciešamās prasības skujkoku kokmateriālu importā izpildīt līdz šā gada 1. maijam, tad nebūs problēmu to darīt arī nākošgad,» uzsver H. Jordāns. Viņš gan izteica cerību, ka Latvijas muitnieki spēs tikt galā ar problēmu, ka šie atzinumi var būt jebkuras to ES dalībvalsts valodā, arī grieķu, bet nevar būt krievu valodā. Asociācijas izpilddirektors arī atzīst, ka viņam ir saprotama ES vēlme nepieļaut to augu slimību un kaitēkļu ievešanu no Krievijas ar kokmateriāliem, kuri var nodarīt kaitējumu šo valstu dabai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieņem nākošā gada budžetu

Rudīte Spakovska [email protected], 21.12.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimā galējā lasījumā 69 deputātiem balsojot par, bet 19 pret pieņemts 2005. gada budžets. Kopējie budžeta ieņēmumi nākošgad paredzēti 2.57 miljardu Ls apmērā, izdevumi — 2.70 miljardu Ls apmērā, bet pret šā gada budžetu nākošgad plānotie ienākumi palielinājušies par 26 %, savukārt izdevumi — par 23 %. Budžeta deficīts paredzēts 1.68 % no iekšzemes kopprodukta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kredīti paliek arvien dārgāki

Ieva Mārtiņa [email protected] 67084426, 13.12.2007

«Mājokļu kredīti sadārdzināsies par 0.1 – 0.5 %, bet riskantākie aizņēmumi jau tagad ir ar 2 – 3 % augstāku likmi nekā agrāk,» lēš Parex bankas viceprezidents Normunds Vigulis.

Foto: Eva Šavdine, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV kredītu krīzes dēļ Latvijā no jauna izsniegtie kredīti var kļūt dārgāki, jo baņķieri prognozē banku pievienoto likmju kāpumu.

Jau pāris gadus sīvas konkurences rezultātā sevišķi mājsaimniecībām izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bankas piedāvāja pievienotās likmes, kas veido kopējo mainīgo likmi, 0.6 % un 0.8 % apjomā. Pievienoto likmju samazinājuma vilnis sākās 2005. gada sākumā un turpinājās visu gadu, dažām bankām akciju veidā likmi samazinot pat līdz nullei. Kopš tā laika tirgū pieejamas pievienotās likmes zem 1 %, tas stimulējis arī ļoti strauju šī tirgus pieaugumu. Tiesa, pēdējā laikā izveidojusies lielāka atšķirība pievienoto likmju līmenī starp bankām, kurām ir «lielās mātes», un bankām, kurām kā naudas avots kalpo sindicētie kredīti un depozīti. No banku interneta mājas lapām var redzēt, ka, piem., SEB Unibankas hipotekārajiem kredītiem pievienotās likmes patlaban svārstās no 0.75 līdz 3 %, bet, piem., Parex bankas piedāvājumā pievienotās likmes sākas no 1.5 % (līdz 2.25 %). Tomēr turpmāk, iespējams, šī situācija mainīsies. Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas pārvaldes Finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs Elmārs Zakulis LB apskatā Averss un Reverss, aprakstot ASV kredītu krīzes iemeslus un sekas, skaidroja, ka skandināvu mātesbankas caur to emitētajiem vērtspapīriem un no Eiropas naudas tirgiem piesaistītā finansējuma lielā mērā ir atkarīgas no norisēm pasaules finanšu tirgos, un piesaistīto finanšu resursu sadārdzināšanās agrāk vai vēlāk atstāj iespaidu arī uz Latvijas banku izsniegto kredītu cenu. Tas tāpēc, ka samaksa par piesaistīto naudu, piem., no mātes bankas, tiek iekļauta un veido vienu no lielākajām daļām izsniegtā kredīta pievienotajā likmē. Hansabankas 2006. gada pārskats liecina, ka Hansabanka no Swedbank pērn aizņēmusies nedaudz virs miljarda eiro, kur 3 vai 6 mēnešu Euribor pievienotās likmes svārstās no 0.056 % līdz 0.12 %. Tikmēr Parex banka, piem., pērn un šogad piesaistīja resursus sindicētā kredīta veidā par likmi Euribor plus 0.45 % vai 0.575 %. Tomēr aptaujātajām bankām atšķiras viedokļi par to, vai tās nākamgad palielinās procentu likmes, jo kredītu ņēmējiem jau tā pieaugošo starpbanku likmju un papildu nosacījumu dēļ kredīta saņemšanai neklājas viegli. Tādējādi nākas secināt, ka daļa banku konkurences dēļ varētu ziedot daļu peļņas, lai saglabātu zemu likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rimšēvičs: Sapnis par eiro ieviešanu kārtējo reizi var būt izsapņots

, 14.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja Latvija neizveidos budžetu ar 3 % deficītu nākošgad, tad sapnis par eiro ieviešanu kārtējo reizi ir izsapņots, un tad jau uzņēmējiem vajadzētu piketēt pie Ministru Kabineta, jo Igaunijā eiro būs, Lietuvā arī, bet Latvija būs viena, kas būs pazaudējusi konkurētspēju,» tā raidījumā Kas Notiek Latvijā? skaidroja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

I. Rimšēvičs arī ir pārliecināts, ja šogad Latvija nesasniegs 7 % budžeta deficītu, tad nākamgad 3 % deficītu sasniegt nebūs iespējams, bet, lai sasniegtu 7 % deficītu, ir vēl vairāk jāsamazina izdevumi, jo pie pašreizējiem budžeta grozījumiem, deficīts būšot 9 - 10 %.

«Ir jāturpina samazināt budžeta izdevumus, tas ir skaidrs. Šai valstij nav naudas un tā nauda, ko pašlaik tērē Latvijas valsts, ir aizņemta, Latvijas nenopelnīta, neesoša nauda. Un, ja Latvija šogad neveiks nepieciešamās budžeta reformas un neizveidos budžetu ar 3 % deficītu nākošgad, tad sapnis par eiro ieviešanu kārtējo reizi ir izsapņots, un tad jau uzņēmējiem vajadzētu piketēt pie Ministru Kabinetā, jo Igaunijā eiro būs, Lietuvā arī, bet Latvija būs viena, kas būs pazaudējusi savu konkurētspēju, investīcijas utt.,» tā I. Rimšēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cukura cenu kompensēs arī nākošgad

Sandra Dieziņa, 09.10.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz iestājai ES arī nākošgad ražotājiem tiks segta starpība starp pasaules cukura un vietēja cukura cenu, maksājot saldās kompensācijas, par to vakar informēja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Līdz šim ražotāji esot turējuši goda vārdu un vienošanos ar ministriju pildījuši, tāpēc neesot pamata šaubām, ka nākošgad kompensācijas varētu nebūt. Jau ziņots, ka latvijā razotā cukura cena ir augstāka nekā pasaules cukuram, tāpēc vietējiem razotājiem tiek maksāta cukura cenas kompensācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Prognozē būvtehnikas tirdzniecības pieaugumu

Māris Ķirsons [email protected], 22.11.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka 2006. gadā ir paredzēts remontēt un renovēt ne tikai valsts autoceļus, bet arī mežu ceļus vairāk nekā šogad, turklāt nav nekādu indikatoru, kas liecinātu, ka nākošgad saruks nekustamā īpašuma būvniecība, tiek prognozēts vismaz 20 - 25 % liels jaunu būvtehnikas mašīnu pārdošanas apjoms. Tam piekrīt arī Case un Bomag būvtehnikas tirdzniecības SIA Intrac Latvija valdes loceklis Andris Bružs, norādot, ka arī Intrac Latvija plāno nākošgad pārdot vairāk jaunu būvtehnikas mašīnu nekā šogad. «Ne Intrac, ne arī mūsu konkurenti būvtehnikas tirdzniecībā neplāno pārdot mazāk nekā šogad,» uzsver A. Bružs. Viņš gan atzīst, ka būvtehnikas tirdzniecībā valda asa un nežēlīga konkurence.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

YIT celtniecība nākamgad plāno investēt 16 miljonus eiro jauno projektu attīstībā

LETA, 04.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ideja – dārgāka par naudu

Dace Skreija, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Idejas pašas par sevi nemaksā neko, tās var ģenerēt tūkstošiem, lūzuma punkts ir cilvēku vēlme un spējas tās realizēt.

Idejas esamība nenozīmē pārmaiņas, pats svarīgākais seko pēc tās

Idejas pašas par sevi nemaksā neko, tās var ģenerēt tūkstošiem, lūzuma punkts ir cilvēku vēlme un spējas tās realizēt. Somijas futūrists un savā ziņā arī uzņēmumu psihologs Niko Herlins (Niko Herlin) mēdz teikt, ka neviena ideja nav mainījusi pasauli. Ideja pati par sevi neko nemaina, varbūt vienīgi proteīna daudzumu cilvēka pelēkajās šūniņās. Pārmaiņas notiek, kad ideja tiek iedzīvināta, un tā parasti ir uzņēmumu lielākā problēma. Tas ir lēns process, solīšiem ir jābūt maziem, nevar arī darīt visu uzreiz.

«Katrs ceļš sākas ar pirmo soli, jā, vajag saskatīt kopējo vīziju, bet nevajag uzreiz domāt 10 soļus uz priekšu, jo citādi negribēsies neko darīt. Jaunuzņēmējam ir jābūt tādam dzinulim iekšā – gribēt ideju realizēt un pārvērst to īstā produktā. Svarīgi ir arī patiesi noticēt savai idejai un izdarīt nākamo soli – meklēt komandas biedrus, risinājumus,» uzskata bijusī Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.LV valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka. Ja ideju attīstīt būtu viegli, tad visi to arī būtu izdarījuši. Jaunuzņēmumu komandās ir daudz grūtu momentu, kad rokas nolaižas, bet ir jāceļas un jāiet tālāk. Brīžiem tas nemaz nav aizraujoši – lai īstenotu savu ideju, ir katru rītu jāceļas un jādara, un atkal jādara, un atkal jādara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetes veikalā, Dobelē, Tērvetes Senču alus un Tērvetes alus cena pēc akcīzes likmes maiņas nav pacelta, un puslitra stikla pudele alus joprojām maksā attiecīgi 0.49 un 0.59 Ls, šorīt pārliecinājās Db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas (SM) darbiniekiem bija jādodas komandējumā uz Maskavu, lai veiktu pamatlīdzekļu inventarizāciju, ko paredz normatīvie akti, atbildot uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka komandējums, iespējams, bijis dārgāks par inventarizējamajiem pamatlīdzekļiem, informē SM

Iepriekš Latvijas Televīzijas raidījums de facto vēstīja, ka SM valsts sekretāra Anrija Matīsa atvaļinājuma laikā esot tapis rīkojums par komandējumu uz Maskavu, kurā devušās trīs valsts amatpersonas. Raidījums lēsa komandējuma izdevumus 2 343,36 latu apmērā, vienlaikus norādot, ka SM komandējums, iespējams, bijis dārgāks par inventarizējamajiem pamatlīdzekļiem.

Raidījums apšaubīja, ka inventarizācijai bijušas nepieciešamas trīs dienas, uz ko Iekšējā audita nodaļas vadītāja Dace Kurša atbildēja, ka ieradusies Maskavā pirmās dienas vakarā un strādājusi visu nākamo dienu. Jāpiebilts, ka no Rīgas uz Maskavu ir seši reisi dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mālpils piensaimnieks katlu mājas avārijas dēļ Sudas upē nonāk 100 litri mazuta

Dienas Bizness, 01.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot SIA Mālpils piensaimnieks katlu mājas remontdarbus, Sudas upē ieplūdis mazuts. Avārija notikusi strādnieku neuzmanīgas rīcības rezultātā. Veicot remontdarbus pienotavas katlu mājā, naftas produkti nonākuši pienotavas attīrīšanas iekārtās un plūduši uz upi. Kopējais upē nonākušā mazuta apjoms – 100 litri, informē Valsts vides dienesta (VVD) pārtsāve Jūlija Ņikitina.

Par vides avāriju Mālpils pašvaldībai ziņojuši vietējie iedzīvotāji. VVD Lielrīgas reģionālā vides pārvalde uzsākusi administratīvo lietvedību par upes piesārņošanu un negadījuma neziņošanu atbildīgajiem dienestiem. SIA Mālpils piensaimnieks uzdots veikt upes attīrīšanas darbus. Upes zivju resursu zaudējuma aprēķināšanai VVD Lielīrgas RVP piesaistīs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu BIOR.

Pārbaudes brīdī SIA Mālpils piensaimnieks direktors informēja, ka mazuta sūkņu telpā šā gada 30.jūnijā tika veikta filtra nomaiņa, tā kā mazuta sūkņu telpa ir tehniski saistīta ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, tad mazuts ir nonācis attīrīšanas iekārtās ar izvadi Sudas upē. Pienotavas vadība VVD Lielrīgas RVP informēja, ka Sudas upē varētu būt nonākuši aptuveni 100 l mazuta. Mazuts sastājies upes krastos, kā arī nosēdies tās gultnē. VVD Lielrīgas RVP uzdevis SIA Mālpils piensaimnieks veikt vides piesārņojuma savākšanu un bīstamos atkritumus nodot attiecīgajam atkritumu apsaimniekotājam. Vides pārvalde ir uzsākusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par vides piesārņošanu un piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumu neievērošanu. Pēc VVD speciālistu domām, šis piesārņojums ir būtisks un atstās sekas uz upes ekosistēmu, tāpēc Sudas upes zivju resursu zaudējuma aprēķināšanai VVD Lielīrgas RVP piesaistīs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu BIOR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Veselības apdrošināšanu balsta valsts, citi taupa

Ieva Mārtiņa, Irēna Zandere, 08.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto uzņēmēju aktivitāte veselības apdrošināšanas iegādē sākusi sarukt, ko nevarētu teikt par valsts iestādēm. Šogad veselības apdrošināšanā, ko Latvijā pamatā pērk valsts un privātie uzņēmumi saviem darbiniekiem, kopumā gandrīz vairs nepieaug pirkto polišu skaits, bet nelielais pieaugums gūts uz pieaugošo cenu rēķina, ko veicināja cenu kāpums veselības aprūpes iestādēs.

Vienlaikus daži apdrošinātāji secinājuši, ka veselības apdrošināšanas tirgū šobrīd lielākais patērētājs ir valsts sektors, kurā "turpina pirkt veselības apdrošināšanu", kā to darījuši līdz šim. Savukārt pieaugušo izmaksu un ekonomikas bremzēšanās dēļ daļai uzņēmumu nākas savilkt jostas un atteikties no daļas bonusu saviem darbiniekiem.

Daudzi atsakās

"Ir tendence, ka uzņēmumi kļuvuši mazāk aktīvi, nepērk apdrošināšanu. Veselības apdrošināšanas apjomi arī sarūk, jo ir uzņēmumi, kur sarūk darbinieku skaits. Tāpat, ja kādreiz izvēlējās plašākas veselības apdrošināšanas programmas, tad tagad izvēlas vienkāršākas, jo pakalpojums kļūst dārgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Ekonomikas pamatprincipu sabrukums Latvijas enerģētikas sistēmā

Dienas Bizness, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstoši tiek runāts, ka Latvijā attiecībā uz visām patērētāju grupām jāievieš brīvā elektroenerģijas tirgus principi. Plānots, ka no šā gada 1. septembra tas brīnums tiešām notiks. Turklāt Latvijas gadījumā brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tiešām būs liels brīnums.

Protams, nepieciešamā likumdošanas bāze, kas bija jāizstrādā Ekonomikas ministrijai brīvā tirgus ieviešanai, Saeimā joprojām nav guvusi akceptu, bet tas mūsu valstī, kā zināms, ir sīkums – gan jau pēdējā brīdī izdarīs, un skaitīsies, ka pie mums šajā jomā viss ir labākajā kārtībā. Interesantākās ir iespējamās sekas, kādas var sagaidīt mājsaimniecības pēc 1. septembra. Vispirms jau jāteic, ka iedzīvotājiem jābūt modriem, lai nepalaistu garām brīdi, kad stāsies spēkā attiecīgie noteikumi, jo principā jau nākamajā brīdī katras mājsaimniecības pienākums būs apzināt, domājams, septiņus elektroenerģijas tirgotājus, lai noskaidrotu, kurš ir ar mieru piegādāt elektrību lētāk, un ar to arī noslēgt līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,6%, līdz ar to gada inflācija sasniedza 3,2%, kas ir straujākais cenu kāpums kopš pērnā gada aprīļa.

Šoreiz ir mazāk cerību uz sekojošu inflācijas atslābumu, jo gan Latvijā, gan pasaulē izaugsmes resursu bāze kļūst arvien noslogotāka. Pasaules mērogā notiek cenu kāpums ekonomikai svarīgiem dabas resursiem, bet Latvijā arvien dārgāks kļūst cilvēku laiks. Vai tas ir labi vai slikti, lielā mērā ir interpretācijas jautājums. Savukārt nākotnē vērtējumu šiem notikumiem noteiks politikas veidotāju spēja reaģēt, pārvaldot riskus un uzturot sabalansētas izaugsmes iespējas.

3. oktobrī Brent naftas barela cena sasniedza 86 dolārus, kas ir augstākais punkts kopš 2014. gada novembra. Pakāpeniski paātrinās algu kāpums ASV, signalizējot par pārkaršanas riskiem pasaules lielākajā ekonomikā. Tas savukārt nozīmē augstāku naudas cenu jeb procentu likmes ASV dolāros un ar to saistītajās valūtās. Šis rezultāts novedīs pie investīciju finansēšanas izmaksu sadārdzināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru