Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

Par perspektīvu tirgu Latvijas pārtikas ražotājiem var izvērsties Indija, kas ar 1,2 miljardiem iedzīvotāju ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē, turklāt vidusšķira ar salīdzinoši augstiem ienākumiem augs no pašreizējiem 250 miljoniem līdz 600 miljoniem 2025.gadā, atzina Indijas-Baltijas biznesa padomes vadītājs Mārtiņš Spravņiks.

«Indija ir jaunā Ķīna, turklāt izredzes ir vēl labākas, jo tirgus aug vēl straujāk, īpaši attiecībā uz piena produktiem, kas Indijā ir vitāla dzīves sastāvdaļa, bet cenas - ļoti augstas. Piemēram, importa siera cena var sasniegt ap 80 eiro par kilogramu. Tikmēr Eiropas uzņēmumu konkurence Indijā ir niecīga, tādēļ ražotājiem, kuriem izdodas noslēgt līgumus ar sadarbības partneriem, ir labas iespējas. Indijā mainās ēšanas paradumi, ar katru gadu vismaz par 10% aug pieprasījums visos segmentos, it īpaši šokolādes, spageti, sulu segmentā, tādēļ - jo ātrāk ielikt kāju durvīs, jo labāk,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka patlaban sarunas par produktu sūtīšanu uz Indiju jau risina AS Jaunpils pienotava un SIA Pure Chocolate, taču atzīst, ka potenciāls strādāt Indijā būtu daudziem Latvijas pārtikas ražotājiem, jo tie spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par konkurētspējīgu cenu.

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Saki: Food Union, domā – Ķīna. Domā: Food Union, saki – Ķīna .

AS Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs ieskicē vērienīgākus koncerna plānus par saldējuma eksportu.

Food Union vārds asociējas ar Ķīnu un otrādi. Tik veiksmīgi esat sabiedrībā iznesuši ziņas par savu rosīšanos tālajā tirgū, taču pašlaik pirmā krava tikai sasniegusi galamērķi.

Un ir atmuitota. Tie ir divi konteineri, kuru kopējais uz kuģa pavadītais laiks no mūsu rūpnīcas līdz atmuitošanas brīdim bija divi mēneši un 28 dienas! Nākamais solis ir nodrošināt iekšējo loģistiku Ķīnā, nogādāt saldējumu veikalos. Un tad varēsim sākt runāt par pārdošanu.

Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Iesaka Maija Brūkle, Bite Latvija komunikācijas vadītāja

Indijā esmu bijusi divas reizes; lai gan esmu daudz ceļojusi un redzējusi, katrā braucienā šī zeme mani nebeidza pārsteigt, tās kultūra ir īpaša. Pirmo reizi mans ceļš uz šo pasaules malu veda, lai apmeklētu draugu kāzas, kas notika Deli. Mēs, pulciņš latviešu, bijām uz šīm svinībām ielūgti, jo ar indieti precējās latviešu dāma. Toreiz Deli apkaimē pavadīju desmit dienas, kuru laikā paspēju apskatīt tuvumā esošos tradicionālos objektus. Otro reizi vairāk iepazinu Indijas dienvidus, tur valdošo siltumu un okeānu. Indija ir plaša zeme, un katrā no tās daļām ir ko redzēt, līdz ar to es vēlētos šo valsti apmeklēt vēl.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Latvija augstākās izglītības eksporta centienos Indijā ierindojas starp pasaules lielvalstīm

Latvijas augstākās izglītības centra Čennajā darbības nodrošinātājiem apsolīts – ja nākamajā gadā Rīgas Tehniskajā universitātē indiešu studentu skaits sasniegs 500, Ķīpsalā tiem būs sava indiešu virtuve, stāsta rektors Leonīds Ribickis.

Acīmredzot jūsu augstskola kopā ar vēl sešām Latvijas augstskolām esat par iemeslu, ka Indija ir izvirzījusies par šā gada Latvijas ekonomiskās ārpolitikas prioritāti.

Jau gandrīz trīs gadus RTU, LU un augstskolas Turība dibinātās Augstākās izglītības eksporta apvienības mērķis ir darboties ārpus Latvijas kopā. Tagad ar dažām citām augstskolām kopīgi finansējam šo projektu, un Čennajas pilsētā Indijā arī izveidojuši Latvijas augstākās izglītības centru. Morālais atbalsts tam ir arī no Ārlietu un Izglītības un zinātnes ministrijas. Pirms tam jau pāris gadus mēs aktīvi sadarbojāmies ar Ārlietu ministriju, lai Indijā vismaz goda konsuls darbotos un lai studentiem, kas grib braukt šurp studēt, nebūtu jālido kārtot vīzas uz Pekinu. Tagad mums RTU ir jau ap 150 indiešu studentu.

Šā gada pirmajos mēnešos aktualizējušās runas, ka Ķīna līdz gada beigām (vai pat ātrāk) varētu palielināt savas valūtas – juaņas vērtību. Patlaban Ķīnas valūtas kurss ir ne tikai ekonomikas, bet arī politikas jautājums, komentē Hipo Fondu analītiķis Aleksejs Marčenko.

Ķīna ir bijusi pirmā no lielajām valstīm, kas veiksmīgi pārvarēja krīzi un sasniegusi pirmskrīzes attīstības tempus. Pagājušajā gadā Ķīnas IKP pieauga par 8,7%, bet šā gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, Ķīnas IKP pieaudzis par 11,9%. Ķīnas ekonomikas atlabšana lielā mērā notika pateicoties eksporta apjomu pieaugumam, ko būtiski veicina fakts, ka Ķīnas juaņas kurss ir fiksēts pret dolāru (6,825 juaņas par 1 dolāru).

Pieaugot eksporta apjomiem no Ķīnas, juaņas vērtība nepieaug. Rezultātā Ķīnas iedzīvotāju algas ārvalstu valūtu izteiksmē paliek salīdzinoši zemas, kas neveicina iekšējā patēriņa pieaugumu Ķīnā, uztur preču cenas zemā līmenī salīdzinājumā ar analoģiskām precēm ārzemēs, kā arī ierobežo patēriņa preču importu uz Ķīnu, piezīmē A. Marčenko.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Līdz ar pandēmijas krīzi savu ekonomisko ietekmi ievērojami audzējusi Ķīna. Šī valsts bija vienīgā lielā tautsaimniecība, kas 2020. gada iespēja augt (par 2,3%). Ja tic oficiālajiem datiem, tad Ķīnas cīņa ar pandēmiju bijusi visai efektīva.

Ķīnas tirdzniecībai katapultēties augstāk šajā periodā palīdzējis, piemēram, tas, ka daudzas pasaulē nepieciešamās lietas – sejas maskas, medicīniskais aprīkojums un mājsēdei nepieciešamie priekšmeti – nākušas tieši no tās. Arvien biezāk nomanāmas aplēses, ka Ķīna nākamajos dažos gados neizbēgami, aizsteidzoties priekšā ASV, kļūs par pasaules lielāko tautsaimniecību. Faktiski - ja vēl 2000. gadā Ķīna veidoja nepilnus 12% no ASV ekonomikas, tad tagad aiz kalniem vairs nav tas brīdis, šī valsts kļūs par pašu lielāko pasaules ekonomiku.

Ne viss gan šai Tālo Austrumu lielvalstij ir ideāli. Viens no galvenajiem faktoriem, kas Ķīnas ambīcijas var sabremzēt, ir šīs valsts demogrāfiskā bilde. Tiek gaidīts, ka Ķīna pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā gados – jeb kopš šīs valsts “Lielā bada” 60-to gadu beigās, kas noveda pie desmitiem miljoniem cilvēku nāves (“blakusefekts” Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna “Lielā lēciena” kursam) - varētu ziņot par savu iedzīvotāju skaita kritumu. Proti, 2019. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,4 miljardus.

Tuvāko gadu laikā Ķīna apsteigs ASV, kļūstot par lielāko valsti pasaulē pēc korporatīvo investīciju apjoma un ieņemot vadošās pozīcijas IT un telekomunikāciju, kā arī rūpniecības un kalnrūpniecības nozarē, liecina KPMG International veiktais pētījums par līdzekļu plūsmu nākotnē visā pasaulē.

Indijā gaidāms būtisks ārvalstu investīciju pieaugums, kas ļautu tai kļūt par vadošo valsti rūpniecības investīciju jomā. Taču arī Eiropa joprojām ir pievilcīga investīciju vide, un Lielbritānijas pozīcijas netiks apdraudētas, īpaši finanšu pakalpojumu jomā.

Šādi secinājumi izdarīti, izvērtējot informāciju, kas iegūta KPMG International aptaujas par investīciju plāniem pasaulē ietvaros. Vairāk nekā 300 lielāko starptautisko uzņēmumu korporatīvo investīciju stratēģiem 15 lielākajās valstīs jautāja par viņu korporatīvo investīciju plāniem tuvāko 12 mēnešu un piecu gadu laikā.

Aptaujas rezultāti liecina, ka investīciju apjoms samazinās ASV, Japānā, Singapūrā un AAE, bet palielinās – Brazīlijā, Krievijā, Ķīnā un Indijā (BRIC).

Indijā aizvadītās diennakts laikā inficēšanās ar jauno koronavīrusu konstatēta 83 883 cilvēkiem, kas ir jauns antirekords, liecina ceturtdien publiskotie dati.

Kopējais ar jauno koronavīrusu inficēto cilvēku skaits Indijā pārsniedzis 3,8 miljonus.

83 883 jauni Covid-19 gadījumi ir lielākais skaits, kāds 24 stundu laikā reģistrēts kādā no valstīm kopš pandēmijas sākuma.

Indija tagad atrodas tuvu tam, lai saslimušo skaita ziņā pārsniegtu Brazīliju, kura pašreiz ierindojas otrajā vietā aiz ASV.

Indijā inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta kopumā 3 853 406 cilvēkiem, no kuriem 67 376 miruši no šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19, liecina Veselības ministrijas publiskotā informācija.

Amatpersonas apgalvo, ka Indijā ir viens no zemākajiem Covid-19 mirstības rādītājiem pasaulē - 1,76%. Pasaulē vidēji tas ir 3,3%.

ASV ražo idejas, indieši tās realizē līdz galam; Latvijas IT nozare no amerikāņiem var mācīties pašpārliecību, bet no indiešiem – ambīcijas strādāt ar lieliem projektiem.

ASV un Indija informācijas tehnoloģiju (IT) jomā ir lielvalstis, un atšķirībā no Latvijas tām nav problēmu uzņēmumos vienlaicīgi nodarbināt tūkstošiem IT speciālistu. Katrai valstij ir savas stiprās un vājās puses. Iepriekš (DB, 19.08.2013.) tika apskatītas iespējas, ko Latvijas IT nozare var mācīties no igauņiem un leišiem, bet šobrīd pievērsīsimes Indijai un ASV. No amerikāņiem Latvijas IT nozare varētu mācīties pašpārliecību – spēju aizstāvēt savu ideju. No indiešiem varam mācīties ambīcijas strādāt ar lieliem projektiem. Vēl varam no indiešiem mācīties to, kā valsts mērogā attīstīt jaunus eksporta tirgus – Indijā IT ir viena no svarīgākajām eksporta nozarēm, DB norāda Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Indijā kopā ar ceļabiedri pavadīju mēnesi. Tas var šķist samērā ilgs laiks, bet, satiekot citus ceļotājus Indijā, secināju, ka liela daļa no tiem ir paņēmuši atvaļinājumu uz gadu, kuru pavada Indijā un citās netālu esošajās Āzijas valstīs. Indijā vēlējos nokļūt trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tā ir kontrastiem bagāta valsts, kurā dzīvo viens miljards cilvēku. Vēlējos iejusties citā vidē, satikt un iepazīt indiešus, mēģināt saprast viņu pasaules uztveri. Otrkārt, vēlējos izmēģināt attālināto strādāšanu, kas Indijā izdevās ar mainīgām sekmēm, jo bija problēmas ar interneta pieejamību. Lielākajās pilsētās esošajās viesnīcās interneta ātrums bija tāds, kā Latvijā tas pirms aptuveni desmit gadiem. Trešais iemesls bija vēlme patrenēties skriet citos apstākļos, piemēram, pa kalniem.

Indijā viesojāmies no marta līdz aprīļa sākumam, kad aktīvā tūrisma sezona jau ir beigusies. Tad var rēķināties ar nedaudz zemākām ceļojuma izmaksām. Ieteicamā tūrisma sezona ir no februāra sākuma līdz aprīļa sākumam, kad ir labs laiks lielākajā daļā Indijas. Pēc šī perioda ir ilgstošs karstuma un lietus periods. Aprīļa pirmajā, otrajā nedēļā valsts dienvidos daudzas iestādes, piemēram, viesnīcas un kafejnīcas, veras ciet, jo drīz sākas lietus sezona un indieši dodas uz ziemeļiem, kur paliek siltāks un parādās vairāk tūristu. Vidējā gaisa temperatūra mūsu ceļojuma laikā bija virs 30 grādiem dienā un ap 25 grādiem naktī. Valsts ziemeļos gan jārēķinās ar aukstāku laiku, piemēram, pie Himalajiem dienā bija ap plus desmit grādiem, bet naktī termometra stabiņš var pietuvoties nullei vai noslīdēt zem tās.

Pašreizējā globālajā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmumi arvien vairāk vērš skatus Ķīnas virzienā, taču pirms sākt darbību šajā milzīgajā un daudzsološajā Āzijas tirgū, ir jāveic rūpīga izpēte, lai saprastu tā īpatnības, secina Otrā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) eksperti.

«Uzņēmējam, kas vēlas ieiet Ķīnas tirgū, jāveic tirgus pētījumi un personīgi jāapmeklē Ķīnu, lai saprastu, vai tur ir piemērots noieta tirgus viņa produktam vai pakalpojumam. Ķīna ir milzīgs tirgus, tāpēc ir jābūt izpratnei par konkrēto reģionu, pilsētu, pircēju un jāveic klientu segmentācija,» sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi, piektdien uzrunājot PLEIF dalībniekus.

Cenšoties iekarot Ķīnas tirgu, jāņem vērā civilizācijas un līdz ar to - arī biznesa atšķirības, tostarp attiecībā uz lietišķajām sarunām un etiķeti. Ķīnieši ir loti praktiski un pragmatiski, tāpēc pirms viņus uzrunāt, ir jāizvērtē savs biznesa piedāvājums un tā pievilcīgums ķīnietim no investīciju atdeves viedokļa. Ķīnas biznesā svarīga ir uzticamība - ķīnietis šo uzticamību pārbauda caur baijiu - stipru alkoholisko dzērienu, kas ļauj viņam novērtēt sadarbības partneri klātienē, stāstīja Jākobsone-Bellomi.

Pēdējā laikā pieaug to Igaunijas uzņēmēju skaits, kas sākuši raudzīties Indijas tirgus virzienā. Uzņēmējdarbībai Indijā ir līdzīgas priekšrocības kā potenciāli ienesīgākajam Ķīnas tirgum, bet Indijas tirgū ielauzties ir vieglāk, citējot Postimees, raksta BBN.

Saskaņā ar ekspertu teikto, ap 2025. gadu Indija būs kļuvusi par piekto lielāko pasaules ekonomiku, apsteidzot Vāciju. Savukārt ap 2050. gadu Indija varētu kļūt par pasaules lielāko ekonomiku.

Patlaban arī Indijas uzņēmēji ir ieinteresēti sadarbībā ar igauņiem. «Mūsu uzņēmēji vēl aizvien pēta sadarbības iespējas, savukārt indieši jau ir gatavi uzsākt biznesu,» norāda Attīstības fonda, kas atbildīgs par Igaunijas un Indijas attiecībām, pārstāvis Sīms Sikuts (Siim Sikkut).

Saskaņā ar viņa teikto, Indijas uzņēmēji ar Igaunijas kompānijām nevēlas tikai tirgoties, nākotnē tiek plānota sadarbība arī informācijas tehnoloģiju (IT) un pētniecības un attīstības (R&D) jomā.

Ir pagājis aptuveni viens mēnesis kopš Krievija un Ķīna pasaulei demonstrēja, ka to saites kļuvušas stipras un ciešas, Ķīnas prezidentam Sji Dzjipinam (Xi Jinping) solot, ka abas valstis «turpinās padziļināt savu sadarbību galvenās starptautiskās lietās, lai kopā nodrošinātu mieru, stabilitāti un drošību pasaulē un reģionos». Pašlaik gan «miers un sadarbība» nav vērojamas, raksta biznesa medijs Quartz.

Krievijas ārlietu minisrts Sergejs Lavrovs apgalvo, ka Ķīnai un Krievijai lielā mērā ir līdzīgi viedokļi, taču Krievijas lēmums nosūtīt militāros spēkus uz Ukrainai piederošo Krimas pussalu, Ķīnā izraisījis visai piesardzīgu reakciju.

Ķīnas ārlietu ministrs šīs nedēļas sākumā pavēstīja, ka Ķīna «respektē Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību», un pēc tam piebilda, ka mudina abas puses izmantot «dialogu un pārrunas, kas balstītas uz starptautisko likumu un normu cienīšanu, lai reģionā uzturētu mieru un stabilitāti».

Vēlāk, jautāts par to, vai Ķīna dimplomātiski atbalsta Krieviju, kā arī - vai Ķīna atzīst Ukrainas jauno valdību, valsts ārlietu ministrs Čin Gangs (Qin Gang) pauda: «Atbildot uz jūsu pirmo jautājumu, lūdzu, izmantojiet manu jau iepriekš pausto atbildi. Izturoties ar lielāko cieņu pret Ukrainas problēmu, mēs turamies pie Ķīnas ilgtermiņa diplomātijas principiem un pamata starptautisko attiecību normām, kā arī ņemam vērā vēsturi un problēmas sarežģītību. Ir godīgi apgalvot, ka mūsu nostāja ir objektīva, godīga, taisnīga un mierpilna, un seko abiem principiem [dimplomātijas principiem un starptautisko attiecību normām - red.] un faktiem. Atbildot uz otro jautājumu, atbildei jābūt balstītai uz Ukrainas likumdošanu.»

Starptautiskās auditorkompāniju apvienības BDO speciālisti, aptaujājot dažādu pasaules kompāniju izpilddirektorus, secinājuši, ka parādu krīzes nomocītā Grieķija investoriem ir riskantāka nekā pilsoņu kara plosītā Sīrija.

Pētījumā, kurā aptaujāti vairāk nekā tūkstoš kompāniju pārstāvju, secināts, ka investori aizvien lielāku interesi izrāda par tā sauktajām BRIC valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna). Liela interese saglabājas arī par ASV, Lielbritāniju un Vāciju.

Ķīna kopā ar ASV, Brazīliju, Indiju un Vāciju veido piecas iecienītākās investīciju veikšanas valstis. Šajās valstīs investīcijas plāno veikt 66% BDO aptaujāto kompāniju pārstāvju.

Investori uzskata, ka bīstami ir investēt arī Spānijā, kas riska ziņā novērtēta pat augstāk nekā Ēģipte, kurā joprojām saglabājas politiskā nestabilitāte.

Tāpat aptaujāto kompāniju izpilddirektori norādījuši, ka šogad, salīdzinot ar 2011. gadu, ar savām investīcijām rīkojas piesardzīgāk un ka 2012. gadā pieaudzis riska faktors.

Šīs nedēļas sākumā notikušais ANO Ģenerālās asamblejas samits, kas bija veltīts klimata izmaiņām, daudziem nesa sarūgtinājumu un vilšanos.

Lai gan 65 valstis paziņoja, ka tās izvirza stingrākus klimata mērķus, nekā tos paredz Parīzes 2015. gada vienošanās, tostarp līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, tomēr lielākās piesārņotājvalstis, kas rada lielāko daudzumu oglekļa emisiju – ASV, Indija un Ķīna –, šādu apņemšanos nepauda. Endrjū Stīrs, kas ir Pasaules resursu institūta valdes priekšsēdētājs, paziņoja, ka šo valstu ambīciju trūkums ir krasā pretrunā ar augošo pieprasījumu visā pasaulē cīnīties pret klimata izmaiņām. Jāatgādina, ka līdztekus ANO samitam visā pasaulē notika plašas protesta akcijas, kurās to dalībnieki, pārsvarā jaunieši, prasīja valstu nekavējošu rīcību, lai samazinātu atkarību no fosilajiem resursiem un samazinātu oglekļa emisiju apjomu.

Ja vēlaties sākt jaunu dzīvi ārzemēs, bet nezināt, kur sākt, der ielūkoties jaunākās emigrantu aptaujas datos. Saskaņā ar to labākā vieta, kurp doties, ir Taizeme, vēsta Relaxnews.

HSBC Expat Explorer Survey sestajā izdevumā vairāk nekā 7000 emigrantu novērtējuši Taizemi kā labāko galamērķi, ja runa ir par ārzemnieka dzīves kvalitāti.

Interesanti, ka pieci no Top 10 galamērķiem atrodami tieši Āzijā, padarot kontinentu par viesmīlīgāko reģionu pasaulē, kurp doties ārvalstniekiem. Pārējās Āzijas valstis ir Singapūra, Taivāna, Ķīna un Indija.

76 procenti emigrantu, kuri dzīvo Taizemē, norādījuši, ka jaunajā mītnes valstī ir viegli iegūt draugus. Emigranti, kuri mitinās Taizemē, baudot arī labāko sabiedrisko dzīvi, salīdzinot ar ārvalstniekiem citās valstīs.

44 procenti no ārvalstniekiem, kuri dzīvo Ķīnā, norādījuši, ka viņiem ir aktīva sabiedriskā dzīve. Šis rādītājs sarūk līdz 37 procentiem starp ārvalstniekiem Indijā, 36 procentiem - Taivānā un 29 procentiem - Singapūrā.

Ķīna, mēģinot risināt savus demogrāfiskos izaicinājumus, kas tur draud raisīt dažādas citas plašākas problēmas, nākusi klajā ar lēmumu atļaut tās pāriem tikt pie trešā bērna.

Pagaidām vēl nav skaidrs, kad tieši šis lēmums stāsies spēkā, lai gan, visticamāk, tas tiks ieviests nākamo piecu gadu laikā.

Jānorāda, ka Ķīnas vadība pakāpeniski mēģina koriģēt savu bērnu dzimstības politiku. Ilgstoši šajā valstī bija aktuāla viena bērna politika. Tā tika atcelta 2016. gadā, kad Ķīnas Komunistiskā partija izlēma, ka valsts nākotnes labā ģimenēs tomēr ir pieļaujami divi bērni. Jāteic gan, ka šim lēmumam pēc sākotnējā uzrāviena bija visai maza ietekme uz Ķīnas dzimstību, kas turpinājusi strauji rukt.

Kopumā Austrumāzijā priekšroka arvien lielākā mērā tiek dota mazākām ģimenēm. Ir apsekojumi, kas liecina, ka tajā pašā Ķīnā viena bērna politika kļuvusi bezmaz vai par kulturālu fenomenu. Tāpat vecāki izceļ augstās izmaksas, kas saistītas ar bērna audzināšanu. Visa rezultātā pagājušajā gadā kopā Ķīnā piedzima “tikai” 12 miljoni bērni, kas ir vismazāk kopš 1961. gada, ziņo Bloomberg. Tas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija kritums par 18%. Iepriekšējos piecos gados dzimstības koeficients uz sievieti Ķīnā bijis 1,3 apmērā, kas ir viens no zemākajiem pasaulē, savukārt raksta Financial Times.