Latvijas dalība NATO nav sekmējusi iepriekš plānoto investīciju pieaugumu, daži uzņēmēji pat ir pārliecināti, ka tā biznesam nav devusi pilnīgi neko.

Kopš 2004. gada 29. martā Latvija kļuva par pilntiesīgu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas NATO dalībvalsti, ir pagājuši nedaudz vairāk kā 2 gadi. Latvijas dalības iemaksa NATO 2006. gadā ir 0.69 miljoni Ls, nākamgad tā būs jau 0.906 miljoni Ls. Plānots, ka šī summa turpmākajos gados pakāpeniski pieaugs, Db informēja Aizsardzības ministrijas pārstāvis Airis Rikveilis.

Tā kā atlikušas pāris dienas līdz NATO sammitam, Db vēlējās noskaidrot, ko šī dalība devusi Latvijas uzņēmējiem, kuri pirms iestāšanās izteica dažādas gan cerīgas, gan ne tik - cerīgas prognozes.

Ekonomistu apvienības 2010 eksperts Roberts Remess 2001. gadā, kad Latvijas dalība NATO vēl tika vien plānota, atzina, ka Latvijas dalībai NATO būs pozitīva nozīme gan no ārpolitiskā, gan no iekšpolitiskā viedokļa, jo nostiprināsies arī iekšējās drošības sistēmas. Šodien R. Remess pauž nedaudz citādu viedokli. "Toreiz Latvija nebija ne NATO, ne ES, tādēļ uz dalību NATO tika liktas tik lielas cerības," viņš stāsta. Viņaprāt, šobrīd, kad Latvija ir abu minēto dalībvalsts un ir redzama ekonomiskā attīstība un investīciju pieaugums, ir grūti nošķirt, kas no kā Latvijai nācis. "Protams, pieaugusi ģeopolitiskā stabilitāte, bet, cik liela ietekme uz to bijusi tieši NATO, grūti spriest," skaidro R. Remess.

Latvijas uzņēmumi, iespējams, informācijas trūkuma dēļ palaiž iespēju piedalīties NATO elektroniskajos iepirkumos par miljonu darījumiem.

Šādu satraukumu Db pauda īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele, kura Luksemburgā tikās ar NATO apgādes un iepirkumu aģentūras NAMSA pārstāvjiem, kas iepazīstināja ar to, kādā veidā notiek centralizēta NATO sistēmas un valstu dažādu veidu apgāde.

Kādas ir galvenās atziņas pēc šīs tikšanās?

Ja Latvijā ir ļoti labi attīstīta elektroniskā iepirkumu sistēma, kuru sāk realizēt valsts un pašvaldību instiūcijās, NAMSA ir tā aģentūra, kas NATO līmenī realizē elektroniskos un neelektroniskos iepirkumus visu NATO valstu vajadzībām.

Pārsteidzošākais, ko atklāju, ka Latvija nav līdz šim intensīvi iesaistījusies šajā sistēmā. Ir tikai 4 Latvijas uzņēmumi (Aviatehserviss, Ceļuprojekts, Selkom, Zersen LCC GMBH no Ventspils), kas reģistrējuši savas preces un piedāvājumus NAMSA sistēmā. Tas ir ne tikai tradicionālā veidā iepirkums NATO dalībvalstīm, armijas vajadzībām, bet tie ir dažādi projekti un līdzdarbība projektos, kas saistīti ar dažādu valstu atjaunošanu, militāro palīdzību, kur mūsu uzņēmējiem ir ļoti lielas iespējas.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Iespējamā NATO militārās klātbūtnes palielināšana Latvijā, ievedot NATO spēkus, būtu uztverama kā svešas valsts okupācija un pielīdzināma 1940.gadā notikušajai padomju karaspēka ievešanai Latvijā ar toreizējā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piekrišanu, savu viedokli pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

«Ja ieved NATO karaspēku, tā pēc būtības ir svešas valsts okupācija - tas pats, kas 1940.gadā, kad Latvijā ar Kārļa Ulmaņa piekrišanu ieveda padomju karaspēku,» savu viedokli pauda Lembergs.

Ventspils mērs uzskata, ka Ventspils osta NATO kuģiem nebūtu piemērota.

«Ja notiks NATO karaspēka ievešana Latvijā, tas nozīmē, ka Latvija kļūs par potenciālu kaujas lauku starp ASV un Krieviju. Tas ilgtermiņā apdraudēs Latvijas ekonomiskās, sociālās un drošības intereses,» savu viedokli pauda Lembergs.

Komentējot izskanējušās ziņas, ka NATO militārā pavēlniecība, iespējams, varētu lemt par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Lembergs norādīja, ka Ventspils osta tā nevarētu būt, jo nav tam piemērota. Ventspils osta ir paredzēta tirdzniecības kuģiem, bet NATO kuģiem tajā fiziski nebūtu vietas - tikai viens vai divi kuģi tur varētu piestāt uz noteiktu laiku. Turpretim Liepājas osta jau cariskās Krievijas laikā ir būvēta kā militāra osta un šādam mērķim būtu piemērotāka, atzina Lembergs.

Somija 4.aprīlī oficiāli kļuvusi par 31.NATO dalībvalsti, noslēdzot iestāšanās procesu ar nepieciešamo dokumentu deponēšanu.

Pēc dokumentu saņemšanas "mēs tagad varam pasludināt Somiju par Ziemeļatlantijas līguma 31.dalībvalsti," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas pārstāv oficiālo alianses dibināšanas līguma teksta glabātājvalsti.

Iestāšanās dokumentus Blinkenam Briselē iesniedza Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlējies aizcirst NATO durvis, bet šodien pasaule redz, ka viņš kļūdījies un ka agresija un iebiedēšana nedarbojas.

"Somijai tagad ir spēcīgākie draugi un sabiedrotie visā pasaulē," norādīja Stoltenbergs.

Vēlāk pēcpusdienā Briselē pie NATO galvenās mītnes tiks pacelts Somijas valsts karogs. Saskaņā ar alfabētisko kārtību angļu valodā, tas atradīsies starp Igaunijas un Francijas karogiem.

Ārlietu ministrija 13. un 14.decembrī organizē Latvijas augstskolu politikas zinātnes studentu vizīti NATO galvenajā mītnē Briselē, kuras laikā Latvijas pārstāvjiem būs iespēja iepazīties ar NATO darbības principiem un alianses šī brīža aktualitātēm, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Delegāciju ar būtiskākajiem NATO dienaskārtības jautājumiem iepazīstinās NATO institūciju amatpersonas, kas ikdienā strādā attiecīgajās jomās.

Informatīvo vizīti NATO galvenajā mītnē Latvijas delegācijai, kurā pārstāvēti trīs Latvijas augstskolu (Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Vidzemes augstskola) studenti, rīko Ārlietu ministrija sadarbībā ar NATO Publiskās diplomātijas nodaļu un Latvijas pārstāvniecību NATO. Latvijas delegācijas dalībniekiem ir sagatavots lekciju cikls, kurā iekļauti temati par NATO partnervalstīm un paplašināšanās jautājumiem, NATO šī brīža operācijām, kā arī par gaidāmo NATO samitu, kas norisināsies Bukarestē nākamā gada pavasarī. Tāpat Latvijas studenti tiks informēti par stažēšanās iespējām NATO un tam nepieciešamajām prasībām. Delegācijas dalībniekiem būs arī iespēja diskutēt ar NATO amatpersonām par dažādiem ar NATO saistītiem jautājumiem. Tāpat jauniešiem paredzēta tikšanās ar Latvijas vēstnieku NATO Jāni Eichmani un citiem Latvijas pārstāvniecības NATO darbiniekiem.

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš: "Tuvojoties NATO sammitam, aizvien biežāk izskan viedoklis, kas apšauba šī sammita nozīmi, un vairāk redz tā organizēšanā nelietderīgi izlietotus līdzekļus. Es šim viedoklim tomēr gribētu oponēt."

Visupirms, ļoti liela daļa no iztērētajiem līdzekļiem NATO sammita organizēšanai paliks šeit pat Latvijā. Iztērētā nauda paliks ieguldīta Rīgas infrastruktūrā, piemēram, Kalnciema ielas ēku sakārtošanā. Tāpat arī policija tiks apgādāta ar jaunu ekipējumu.

Turklāt Latvija iegūs nenovērtējamu pieredzi šādu pasākumu organizēšanā. Diemžēl šādi pasākumi, kāds šajā gadījumā ir NATO sammits, rada zināmas neērtības iedzīvotājiem un uzņēmējiem, jo saistītas ar viesu drošību. Tā kā NATO sammitu apmeklēs 26 valstu līderi, satiksmes ierobežojumi būs vērienīgi, taču es aicinātu cilvēkus būt saprotošiem. Iespējams, ka uzņēmējiem drošības prasību dēļ nāksies uz dažām dienām slēgt savus birojus, veikalus un kafejnīcas, taču šī ir tā reize, kad būtu nepieciešams spert soli pretī valstij. Organizējot NATO sammitu, teik veicināta Latvijas kā valsts atpazīstamība. Savukārt tā veicina ekonomisko sadarbību ar citām valstīm, palielina mūsu eksportu un veicina tūrisma nozares attīstību.

Tikai daži uzņēmēji tiks pie kompensācijām par NATO sammita laiku, savukārt pārējiem būs jāizgrozās pašiem.

Vairums Latvijas uzņēmēju šādu situāciju ir pieņēmuši kā pašsaprotamu un nekādu negūto ienākumu un peļņas kompensāciju no valdības neprasīs. Pāris dienās neiegūtais atmaksāsies jau ceturtdien, kad visi atsāks darbu, domā Parex bankas pārstāve Antra Laumane. Līdzīgās domās ir a/s Latvijas Krājbanka prezidents Mārtiņš Bondars, uzsverot, ka īstermiņa neērtības ar uzviju atsvērs ilgtermiņa ieguvumi. Rīga ir saņēmusi bonusu, tādējādi nākotnē daudzi lielie uzņēmumi Rīgu varētu izvēlēties kā savu pārstāvniecību atrašanās vietu, norāda Hansabankas preses sekretārs Ivars Svilāns.

Negaida dāvanu

"Noteikto satiksmes ierobežojumu dēļ nebija citu iespēju kā sammita laikā pasludināt brīvdienas Rīgas ražotnē, savukārt Olainē ražošana netika apturēta," skaidro mēbeļu ražotāju SIA Malteks un SIA Rondeks izpilddirektors Aivars Einauss. Viņš atzīst, ka ārzemju darījumu partneri šādu situāciju neesot sapratuši, taču pieņēmuši kā faktu. "Ceru, ka tuvākajā pārredzamajā nākotnē šādi un līdzīgi pasākumi ar tik vērienīgiem satiksmes ierobežojumiem nenotiks, bet uz kompensācijām no valsts puses neceru," uzsver A. Einauss.

Atbilstoši NATO samita preses centra sniegtajai informācijai, NATO samita norises nodrošināšanā iesaistījušies apmēram 13 800 cilvēku

1. NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas birojs - 77 cilvēki

2. NATO samita norises vietas - Olimpiskā sporta centra - sagatavošana (projekta izstrāde, būvniecība, iekārtošana, dizaina noformējums, u.c.) - apmēram 1400 cilvēku

3. Drošības pasākumu koordinācija (policija, bruņotie spēji, ugunsdzēsības dienests, robežsardze, u.c. ) - apmēram 8000 cilvēku

4. Medicīniskais nodrošinājums Latvijā samita dienās - vairāk kā 400 cilvēku

5. Mediju akreditācijas centra un preses centra darbības nodrošināšana (akreditācijas centrs, preses centrs, TV un radio tehniskais nodrošinājums, tulkošana, mediju 'pūlu' eskortēšana, u.c. ) - apmēram 200 cilvēku

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, trešdien ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.

Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.

1997.gadā slēdzot līgums par NATO un Krievijas savstarpējām attiecībām, alianse deklarēja, ka tolaik pastāvošajos drošības apstākļos tā neplānojot jaunu militāro kontingentu pastāvīgu izvietošanu jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā.

NATO arī deklarēja, ka tai nav plānu izvietot šajās dalībvalstīs kodolieročus.

Turklāt šī labo nodomu deklarācija nekādā veidā nav interpretējama kā kādas tiesiskas saistības, kuras NATO būtu uzņēmusies Maskavas priekšā.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis lūdzis NATO izvietot Polijas teritorijā divas motorizēto kājnieku brigādes, kurās katrā ir ap 5000 karavīru, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

«Ir ļoti svarīgi, lai visām dalībvalstīm būtu līdzvērtīgs drošības līmenis,» sacīja Sikorskis. «Polija jau 15 gadus ir NATO dalībvalsts, un līdz šim vienīgā pastāvīgā militārā institūcija mums ir konferenču centrs, apmācību centrs. Mēs atzinīgi vērtētu vērā ņemamu klātbūtni.»

Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks paudis neapmierinātību ar NATO nevēlēšanos izvietot savus karavīrus Polijas teritorijā, kas ticis solīts jau kopš 1997.gada, norāda diplomāti.

«Mēs pakāpeniski kaut ko iegūstam, taču NATO militārās klātbūtnes palielināšanas temps varētu būt ātrāks,» izteicies Tusks.

NATO būtu grūti aizsargāt Baltijas valstis pret jebkuru Krievijas agresiju, izmantojot «konvencionālos līdzekļus», atsaucoties uz aliansei tuviem avotiem un kādu NATO plānošanas dokumentu, savā tīmekļa vietnē svētdien norādījis ietekmīgais vācu nedēļas žurnāls Der Spiegel.

«Krievijas spēja un vēlme bez īpaša brīdinājuma uzsākt nopietnas militāras operācijas rada tālejošus draudus drošības un stabilitātes uzturēšanai Eiroatlantiskajā telpā,» žurnāls citē tā rīcībā nonākušo NATO aizsardzības plānošanas komitejas dokumenta projektu.

Krievija ir spējīga īsā laikā un patvaļīgi izvēlētā vietā radīt vietēja vai reģionāla rakstura militāros draudus, teikts dokumentā.

Tajā pašā laikā Eiropa pēc Aukstā kara beigām secinājusi, ka «tā var samazināt savas iespējas cīnīties ar konvencionāliem liela mēroga un intensitātes konfliktiem Eiropā».

«Lai gan mēs nekad nekomentējam varbūtēju nopludinātu informāciju vai mūsu aizsardzības plānus, NATO galvenais uzdevums ir kolektīvā aizsardzība, un mēs darīsim visu nepieciešamo, lai aizstāvētu jebkuru mūsu sabiedroto,» reaģējot uz Der Spiegel publikāciju, norādījusi NATO pārstāve Oana Lungesku. «Ņemot vērā jauno drošības situāciju, ko radījusi Krievijas nelikumīgā un neleģitīmā agresija pret Ukrainu, mēs esam īstenojuši tūlītējus pasākumus, lai garantētu kolektīvo drošību gaisā, jūrā un uz zemes.»

Ja NATO militārā pavēlniecība lems par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Liepājas osta šim mērķim būtu iespēju ziņā vispiemērotākā, šādu viedokli pauda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Vējonis piebilda, ka vienlaikus lēmums par NATO ostas izveidi Liepājā būtu ļoti nozīmīgs ieguldījums Liepājas pilsētas un Latvijas tautsaimniecībā kopumā, kā arī biznesa attīstības iespējas Latvijas uzņēmējiem, jo NATO ostas uzturēšanā un apkalpošanā būtu nepieciešamas vietējo uzņēmēju preces un pakalpojumi.

Vējonis pauž gandarījumu par NATO ārlietu ministru šī gada 1.aprīļa kopīgo lēmumu, kas paredz papildu pasākumu ieviešanu sadarbības stiprināšanai ar NATO Austrumeiropas partneriem.

Liepājas ostā šobrīd ir dislocēts Latvijas Jūras spēku štābs un Jūras spēku flotile, kas ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Štāba un flotiles uzdevumos ietilpst izlūkošanas, kaujas gatavības un mobilizācijas, kā arī militāro mācību plānošana, organizēšana un vadība.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Biroja mēbeļu tirgus mainās, un to lielā mērā ietekmē cilvēku paradumi – līdz ar darbiniekiem arī darba vide kļūst mobilāka. Tā intervijā DB stāsta Lietuvas biroja mēbeļu ražotāja Narbutas Furniture Company īpašnieks Petrs Narbuts (Petras Narbutas).

Biroja mēbeļu ražošanai viņš pievērsās pēc drauga ieteikuma. P. Narbuts pēc izglītības ir fiziķis, un 80. gadu beigās pēc Viļņas universitātes absolvēšanas viņš strādāja Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta ražotnē, kur izgatavoja lāzerus. Viņam kā jaunajam speciālistam uzticēts radīt lāzergaldus un sākt to ražošanu. Kad Lietuva atguva neatkarību, daudzi sāka uzņēmējdarbības gaitas, tostarp kāds P. Narbuta draugs, kurš tirgojis datorus. Viņš P. Narbutu mēģinājis pārliecināt, ka cilvēkiem bez pašiem datoriem ir nepieciešami arī datorgaldi. «No sākuma mani šī ideja pārāk neaizrāva, jo man kā fiziķim nešķita prestiži ražot mēbeles. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Lietuvā, kad sākās pārmaiņu laiki un varēja sākt uzņēmējdarbību, trešdaļa kļuva par taksistu, bet, kad taksistiem bija pārāk daudz, daudzi sāka ražot mēbeles. Tāpēc vienbrīd šķita, ka visi ražo mēbeles. Turklāt Lietuvā jau iepriekš bija un joprojām ir daudz lielu mēbeļu fabriku. Ražot mēbeles biznesā šķita līdzvērtīgi pašnāvībai,» atminas P. Narbuts. Taču viņš nolēma mēģināt un pievērsties mēbeļu izgatavošanai, turklāt darīt to nopietni un ilgtermiņā, tāpēc uzņēmuma nosaukumā tika ietverts viņa uzvārds – Narbutas ir Ko, UAB. Uzņēmums dibināts 1991. gadā.

Mēs nemainām mēbeles katru gadu – un pat ne katrus piecus gadus. Taču tas nenozīmē, ka esam ar mieru dzīvot mājoklī ar novecojušām mēbelēm, ja vien tās nav krāmu tirgu atrastās vintāžas pērles. Un pat ja retro ir jūsu mīļākais stils, tomēr mājās gribas redzēt arī kādu mūsdienīgāku elementu, kaut vai interjera dekorā, vai ne?

Par laimi, mēbeļu mode nemainās radikāli ik gadu. Protams, vienmēr ir jaunas vēsmas un jauni redzējumi par perfekto interjera dekoru, taču galvenokārt izmaiņas parasti skar dekoratīvo elementu izskatu, krāsas, tekstūras un mēbeļu izkārtojuma variantus. Taču tieši šīs nelielās detaļas var mainīt mājas raksturu un ieviest telpā pavisam jaunu atmosfēru. Kopā ar mēbeļu ekspertiem no “ID mēbeles” veikala, pētām, kādas mēbeles būs aktuālas 2022. gadā un kā izvēlēties jaunus mēbeļu akcentus savam mājoklim!

TOP mēbeļu materiāli 2022. gadam

Neatkarīgi no tā, vai dodat priekšroku visam modernam, klasikai vai romantikai, visus mēbeļu stilus šobrīd vieno tendence uz dabisko. Pat industriālajā stilā veidotās telpas tiek piepildītas ar mēbelēm no dabiskajiem materiāliem vai vismaz dabiskajās krāsās. Taču izveidot pilnu interjeru tikai no koka mēbelēm ir, pirmkārt, dārgi, otrkārt, ne vienmēr lietderīgi. Piemēram, ja īrējat mājokli un nākotnē plānojat pārvākties, labāk iegādāties cenas ziņā daudz pieejamākas mēbeles no citiem materiāliem.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/IdejuMezs(1).png

Pēdējos gados, it īpaši ekonomiskās recesijas ietekmē arvien straujāk notiek izmaiņas mēbeļu tirdzniecībā, loģistikā un jo īpaši ražošanā. Dažādu segmentu mēbeļu ražotāji šajos pārmaiņu laikos ir izvēlējušies atšķirīgu stratēģiju un arī taktiku gan esošo pircēju noturēšanai, gan jaunu piesaistei. Lai arī bieži vien valda uzskats, ka augsta specializācija komplektā ar kvalitāti un cenu ir panākumu atslēga, tomēr Dailŗade koks grupa iezīmē citu veiksmīgas darbības ceļu – plašs iespējamo produktu loks, vairākas ražotnes, spēja ļoti ātri mainīt produktu sortimentu.

«Šobrīd nevar strādāt pa vecam, jo situācija rāda, ka savas pozīcijas tirgū ļoti strauji zaudē agrāko daudzu gadu desmitu tirgus līderi, viņu pozīcijām ļoti agresīvi uzbrūk jaunā paaudze – interneta veikali, tāpēc nepieciešama inovatīva pieeja gan ražošanai, gan tirdzniecībai,» secina Daiļrades grupas uzņēmumu (SIA Daiļrade koks, SIA Valmieras mēbeles, SIA Tukuma mēbeles) vadītājs Andris Jansons.

NATO straujās reaģēšanas vienības katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā, kas pēc militārajiem standartiem ir «zibensātri», taču tas prasa ļoti lielu sagatavotību, atzina bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena vietnieka palīgs politiskajos jautājumos Džeimss Apaturajs.

Runājot par noslēgto paktu starp NATO un Krieviju, kas paredz jaunajās NATO dalībvalstīs neizvietot ievērojamus kaujas spēkus, Apaturajs atzina, ka tas tiešām paredz, ka NATO jaunajās dalībvalstīs pastāvīgi neizvietos ievērojamus kaujas spēkus.

«Šie vārdi tika rūpīgi izstrādāti. Taču daudz svarīgāk ir tas, ka neviens mums nevar likt šķēršļus īstenot kopējās aizsardzības pasākumus. Mēs darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu savus sabiedrotos, un tas ir iespējams, ievērojot noslēgto NATO-Krievijas paktu. Lai to īstenotu, mēs esam izveidojuši straujās reaģēšanas vienību, kura ir ļoti, ļoti, ļoti gatava iesaistīties dažāda veida uzdevumos,» sacīja Apaturajs, skaidrojot, ka šie spēki katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā.

Pēc Lielvārdes lidlauka rekonstrukcijas pabeigšanas tā varētu būt ne tikai vieta, kur iespējams nosēsties NATO lidmašīnām, bet arī kļūt par pastāvīgu NATO spēku bāzi. Par to šobrīd tiek diskutēts. To intervijā Latvijas televīzijas raidījumam De facto atklāja šonedēļ Saeimas apstiprinātais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, kurš amatā stāsies 6.jūlijā.

NATO ir javeicina energoapgādes drošība un jānovērš enerģijas piegādes izmantošana politiskam spiedienam, teica valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Prezidente uzrunāja t.s. Rīgas konferenci (the Riga Conference), kas notiek NATO sammita paspārnē. V. Vīķe-Freiberga atsaucās uz ASV senatora Ričarda Lugara pirmdien Rīgā teikto, ka NATO vajadzētu uzskatīt patvaļīgu energoapgādes traucēšanu vienai NATO dalībvalstij par līdzvērtīgu uzbrukumam visām NATO valstīm. Prezidente tomēr neteica, ka NATO vajadzētu šādu paplašināt savus darbības principus.

Savā runā prezidente arī norādīja, ka NATO ir jāturpina paplašināšanās process, kā arī akcentēja nepieciešamību uzlabot kooperāciju NATO dalībvalstu starpā un attīstīt NATO un Krievijas sadarbību. NATO jau sadarbojas ar Krieviju, bet ir nepieciešams darīt vairāk, sacīja prezidente, piebilstot, ka šāda sadarbība ir arī Krievijas interesēs.

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.

Pirms sava mājokļa iekārtošanas ir jāņem vērā vairāki būtiski faktori - pieejamais budžets, telpu platība, telpu un mēbeļu funkcionalitāte, dizains un kvalitāte. Iekārtošanas procesā nedrīkst aizmirst būtisko - katrai telpai ir savs izmantošanas mērķis, līdz ar to ārkārtīgi nozīmīgs faktors ir tieši pareizi izvēlētas mēbeles.

Nav noslēpums, ka mēbeles mums ir nepieciešamas ērtākas dzīves nodrošināšanai un

mēbeļu nozīmīgumu savā ikdienā izjūt ikviens. Pareizi izvēlētas mēbeles ir viena no tām fundamentālajām lietām, kas piepilda un veido mūsu ikdienas vidi, tās rada noskaņu telpā un veicina telpu atbilstību to paredzētajai funkcionalitātei.

Pēdējā laikā dizaina tendences pasaulē iezīmē pieprasījumu pēc ilglaicīgām vērtībām, mēbeļu izvēlē priekšroka tiek dota ekoloģiskiem un funkcionāliem risinājumiem, kas izgatavoti no ilgtspējīgiem materiāliem.

Kā izvēlēties mēbeles?

Izvēloties mēbeles, ir svarīgi, lai tās iederētos kopējā telpas interjerā un atbilstu telpas izmantošanas mērķim. Kvalitatīvas un ilgtspējīgas dizaina mēbeles noteikti maksās dārgāk, līdz ar to šādu mēbeļu iegāde tiek plānota kā ilgtermiņa ieguldījums, tamdēļ ir svarīgi saprast cik aktuāla konkrētā mēbele būs arī pēc pāris gadiem? Vai tās forma un krāsa neapniks un vai tā joprojām iederēsies arī gadījumā, ja tiks mainīts kopējais interjers?

Krievija ceturtdien brīdināja, ka spers militāri tehniskus soļus, atbildot uz kaimiņvalsts Somijas pievienošanos NATO, šādu brīdinājumu paužot īsi pēc pēc tam, kad Somijas augstākie vadītāji bija pauduši atbalstu valsts dalībai aliansē.

Atbildot uz reportieru jautājumu, vai Somijas iestāšanās NATO radīs draudus Krievijai, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atbildēja: "Nenoliedzami."

"Viss būs atkarīgs no tā, kā šis process notiks, cik tālu mūsu robežu virzienā militārā infrastruktūra pievirzīsies," norādīja Peskovs. "Kārtējā NATO paplašināšanās mūsu kontinentu nepadara stabilāku un drošāku."

Peskovam arī tika arī uzdots jautājums, vai Kremlī ir apsvēruši riskus, ka NATO varētu pievienoties citas valstis, reaģējot uz Krievijas izvērsto karu Ukrainā.

"Vienmēr tiek izskatīti un analizēti visdažādākie varianti," atbildēja Peskovs.

Uz jautājumu, kāpēc Somija nolēmusi pievienoties NATO, Peskovs sacīja: "Tas ir jāprasa Somijas varas institūcijām, kas pieņēma šādu lēmumu."