Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Valdība slēgtajā sēdē panākusi vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija.

Kā žurnālistus informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), panākta vienošanās, ka nepieciešamās budžeta konsolidācijas nodrošināšanai tiks paaugstināta akcīze cigaretēm, stiprajam alkoholam un dabasgāzei, kuru patērē mājsaimniecības. Tāpat tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme mājsaimniecībās patērētajai dabasgāzei.

Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24.februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt šodien valdības lemtajam.

AS KVV Liepājas metalurgs uzskata, ka patlaban kreditori un valdība ir ieņēmuši «ultimatīvu» nostāju, un uzņēmums nejūtot, ka valdība ir gatava izrādīt pretimnākšanu, lai uzņēmums spētu atgūties no krīzes, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

KVV Liepājas metalurgs valdībai piedāvājis konstruktīvus priekšlikumus par maksājumu grafiku un garantiju summu, kas pašreizējā tirgus konjunktūras situācijā ir kompromiss kreditoru prasībām. Taču kā atbildi uzņēmums ir saņēmis «ultimātu maksimālā formā».

Tāpēc tagad uzņēmuma vadītāji secina, ka kopš 2015.gada rudens veiktās sarunas par iespējamo palīdzības sniegšanu uzņēmumam ir tikai apmāns un «patiesībā politiķiem uzņēmums nav svarīgs». KVV Liepājas metalurgs atgādina, ka valdība pati savulaik izsniedza garantijas elektrokausēšanas ceha būvniecībai, taču tagad tas vairs nevienam neesot vajadzīgs.

Brīdī, kad būvniecība atsāksies, būs jāspēj ierādīt vieta debesskrāpjiem, uzskata arhitekts Andris Kronbergs

Kamēr būvniecība pierimusi, ir īstais brīdis visus spēkus veltīt plānošanai, kas neļautu atkārtot straujās izaugsmes gados pieļautās kļūdas, uzskata arhitekts Andris Kronbergs. Viņš uzskata, ka pilsētai jāveido konkrētas stratēģijas, kas paredzētu mērķtiecīgu attīstību, piemēram, jaunā Rīgas centra izveidei Daugavas kreisajā krastā. Lai arī arhitekts atzīst, ka viss savulaik attīstītajās vīzijās attēlotais, visticamāk, nekad netiks uzbūvēts, viņš uzskata, ka jaunu Rīgas centru Daugavas kreisajā krastā mēs kādu dienu varētu ieraudzīt.

Straujās attīstības laiks būvniecībā, kad mājas auga viena pēc otras, ir aiz muguras un joprojām nav atsācies. Ko mēs esam mācījušies no šajā laikā pieļautajām kļūdām?

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Lai arī nākamā gada valsts budžetā iekšzemes lidojumiem paredzēti gandrīz 6.6 miljoni latu, faktiski tie ir izdevumi un reizē dotācija šā gada reģionālo lidojumu segšanai starp Rīgu, Ventspili un Liepāju, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

AirBaltic norāda, ka ir gatavībā nākamgad veikt iekšzemes reisus, taču Satiksmes ministrija pagaidām atsakās prognozēt, kur ņems vajadzīgos līdzekļus nākamajam gadam.

"Paši par sevi vietējie lidojumi nekur pasaulē nav rentabli, tāpēc tiek dotēti. To izdevīgums ir redzams tikai kopējā nacionālās ekonomikas kontekstā kā tūrisma plūsmas pieaugums, jaunu darba vietu izveidošana, jaunu investīciju piesaiste, kā arī papildu pārvadājumu plūsmas veidošana," piebilst ministrijas pārstāve. Iekšzemes lidojumi ir ilgtermiņa, un to rezultāti ir novērtējami tikai ilgākā laika periodā.

Nav garantiju, ka jaunā valdība atbalstīs Satiksmes ministrijas (SM) gatavotos ES fondu projektu atlases kritērijus, pēc kuriem izvēlēties, kuros valsts galveno autoceļu posmos veikt rekonstrukciju jau šogad, izmantojot jaunā plānošanas perioda līdzekļus, DB norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Šogad ceļiem paredzēti 40 milj. eiro no «jaunās» Eiropas Savienības (ES) fondu naudas: pieci milj. eiro no ERAF, pārējais – no Kohēzijas fonda.

Jāsludina konkursi

Par minētajiem līdzekļiem iecerēts uzsākt darbus reģionālajā autoceļā Cēsis–Vecpiebalga–Madona, kā arī valsts galvenajos autoceļu posmos Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils; Jēkabpils–Rēzekne; Rīga–Liepāja; Rīga–Sigulda, norāda VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Lai šos 40 milj. eiro varētu investēt ceļu infrastruktūrā jau šogad, būtu svarīgi līdz marta beigām vai aprīļa sākumam pabeigt iepirkuma procedūru un noslēgt līgumus tā, lai darbus varētu uzsākt līdz ar būvniecības sezonas sākšanos, saka satiksmes ministrs. Pēc viņa teiktā LVC tam ir gatavi, bet pastāv iespēja, ka jaunā valdība varētu arī neatbalstīt iepriekšējās apņemšanos. Projektu iesniegumu atlases kritēriji vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Pēc A. Matīsa teiktā, šobrīd kritēriji nosaka, ka ceļi netiek būvēti uz nekurieni, bet veicina valsts un reģionu ekonomisko attīstību, kā arī iedzīvotāju mobilitāti.

Ja vēl nesen Eiropas Savienības (ES) mērķis bija panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazinātos par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, tad pēdējā mēnesī ir tapis skaidrs, ka plāni ir kļuvuši krietni ambiciozāki.

17. septembrī Eiropas Komisija izziņoja 55% SEG emisiju samazinājumu, bet 7. oktobrī Eiropas Parlaments, pieņemot nostāju sarunām par ES Klimata aktu, nobalsoja, ka pēc deviņiem gadiem ES SEG jāsamazina līdz pat 60%.

Ko tas nozīmēs Latvijai? No vienas puses valstiski tā būs izšķiršanās, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzītos mērķus, kas ir dalībvalstu kolektīva vienošanās. No otras puses tas ir arī jauns izaicinājums transporta nozarei, jo Latvijā transportā atjaunīgo energoresursu (AER) lietošana ir ļoti zema. Turklāt Latvijā lauksaimniecības un transporta nozarēm ir vislielākais īpatsvars no kopējām valsts emisijām un šo nozaru loma no piesārņojuma viedokļa ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.

Daudziem varētu šķist, ka mūsu finanšu sistēma "baigi dragā uz priekšu", taču patiesībā tā ir mazāka par vienu Luksemburgas banku. Tā intervijā Numuram atzīst a/s Latvijas Krājbanka prezidents, kādreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars.Latvijas Krājbankas prezidents, kādreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars

Sarunas gaitā viņš uzsver, ka, neraugoties ne uz vispārējo finanšu krīzi pasaulē, ne arī notikumiem saistībā ar Parex banku, Latvijā vairs nav iespējama tāda situācija, kāda savulaik bija ar bēdīgi slaveno Banku Baltija. Savukārt daudz kur dzirdētie stāsti par milzīgo ASV ietekmi uz Latviju tiek nosaukti vienkārši par… slima kaķa murgiem.

Nepiedaloties Rīgas domes opozīcijas deputātiem, domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ārkārtas sēdē šodien atbalstīja Rīgas domes 2015.gada budžeta projektu.

Uz ārkārtas sēdi neieradās neviens no opozīcijas pārstāvjiem, līdz ar to par budžeta projekta atbalstu nobalsoja deviņi pozīcijas deputāti.

Sēdē deputāti noraidīja visus opozīcijas deputātu priekšlikumus iestrādei šā gada budžeta projektā. Kopumā opozīcija bija iesniegusi 18 priekšlikumus.

Rīgas pašvaldības 2015.gada budžeta projektā pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 737,5 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 727,7 miljoni. Projektā vēl nav ietverts Rīgas satiksmes pilnais budžets un 2015.gada domes Investīciju programma.

Kā apgalvoja Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse, par šīm summām pašvaldība vēl tiks informēta un attiecīgie materiāli tiks pievienoti jau sagatavotajiem, skatot budžetu domes sēdē.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Jau otro gadu tiek apbalvota Eiropas Gada pašvaldība Latvijā. Šogad titulu ieguva Liepājas pilsēta un Iecavas novads.

Katru gadu konkursa tēma mainīsies atbilstoši Eiropas Gada tēmai. Iepriekšējais gads bija veltīts aktīvām un veselīgām vecumdienām un paaudžu sadarbībai. Eiropas Gada pašvaldība 2013 apbalvošanas ceremonija notika Liepājas Latviešu biedrības namā, un godinātas tika ne tikai pašvaldības, bet arī Eiropas Gada cilvēki.

Konkursa komisija, viesojoties pašvaldībās, vērtēja gan paveikto iedzīvotāju integrācijā, kultūrā, veselīga dzīvesveida popularizēšanā, Eiropas Savienības vērtību popularizēšanā un iedzīvotāju iesaistīšanā starptautiskajā sadarbībā, kā arī lūkoja pēc cilvēkiem katrā pašvaldībā, kuri devuši lielu ieguldījumu savas pilsētas vai novada attīstībā, popularizēšanā, kā arī palīdzot līdzcilvēkiem. Noslēguma pasākumā tika apbalvotas 15 pašvaldības un 45 cilvēki pasludināti par Eiropas Gada cilvēkiem 2013. Viņu vidū arī trīs liepājnieki - rakstniece Sandra Vensko, ērģelnieks Voldemārs Bariss un Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Ar Eiropas naudu turpmākajos gados varētu tikt stutēta kurortoloģija; atbalsts gan lielā mērā atkarīgs no pašvaldību un uzņēmēju aktivitātes.

Tiešs atbalsts kurortoloģijas iestāžu infrastruktūras modernizāšanai nav paredzēts, jo būvniecības izmaksas ir lielas, kas nozīmē, ka finansējums nesasniegs iecerēto mērķi – nonākt pie iespējami plašāka komersantu loka. Tādēļ Eiropas Komisija norādījusi, ka nacionāla līmeņa kultūras un tūrisma objektu būvniecībai finansējums jāplāno no nacionāliem vai privātiem līdzekļiem, DB norāda Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts. Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele gan norāda, ka tieši infrastruktūras sakārtošanai, atjaunošanai un jaunu objektu būvniecībai līdzekļus vajag visvairāk. «Cik ilgi mārketēsim padomju laika iestādes?» retoriski jautā G. Ušpele. Vienlaikus viņa apliecina, ka uzņēmēji un pašvaldības, kas ieinteresētas kurortoloģijas attīstībā, jaunajā plānošanas periodā pēc iespējas efektīvāk centīsies izmantot finansējuma piedāvātās iespējas.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Atklātībā nonākuši trīs varianti mājokļa nodokļa ieviešanai, no kuriem vienu valdībai ir nepārvarama vēlme ieviest, jau sākot ar nākamo gadu. Varētu, protams, iedziļināties katrā no tiem, taču jāatzīst, ka liela jēga no tā nebūtu, par ko liecina vairāki būtiski aspekti…

Pirmkārt, var jau, protams, noteikt, ka iedzīvotājiem par saviem dzīvokļiem un mājam ik gadu simtus un pat tūkstošus latu liels nodoklis, taču jautājums ir par to, kurš būs maksātājs? Nav taču noslēpums, ka jau tagad ar katru brīdi arvien vairāk ir tādu ģimeņu, kas nespēj veikt līzingmaksājumus par savām automašīnām (un šeit nav runa tikai par lukusvāģiem), samaksāt kredītus par dzīvojamo platību, kā arī nomaksāt par siltumu, ūdeni un gāzi. Tad kāpēc ir ilūzija, ka 2.2 miljoni Latvijas iedzīvotāju, patriotisku jūtu vadīti, samazinās savu uzturdevu, lai samaksātu valstij, piemēram, par to, ka viņu mājoklis ir lielāks par 40 kvadrātmetriem. Un ko tad valdība plāno darīt ar tiem, kas nespēs samaksāt šo nodokli — izliks uzreiz no mājām vai arī pagaidīs, kamēr īpašnieks dodas uz labākiem medību laukiem un tad atsavinās īpašumu?!

Varētu šķist, ka beidzot ir atrasts risinājums daudzus gadus ilgušajām superproblēmām saistībā ar Ķemeru sanatoriju, ko savulaik bija privatizējusi arābu investoriem piederoša kompānija Ominasis. Proti, kreditori ir piekrituši, ka par 4,6 miljoniem latu šo objektu savā īpašumā, nerīkojot nekādas izsoles, iegādājas Jūrmalas pašvaldība.

Šajā kontekstā pat ļoti labi var saprast kreditorus. Proti, rīkojot izsoli, pastāvētu risks, ka pirmajā piegājienā sanatorija netiktu pārdota, un tad sākumcenu nāktos samazināt. Protams, ir izskanējušas ziņas, ka par šo īpašumu interesi esot izrādījuši investori no Krievijas, Kazahstānas un Uzbekistānas, bet... Pat tad, ja šāda interese tiešām eksistē, diez vai attiecīgajam darījumam ar viņiem piekristu mūsu valdība, ņemot vērā, ka Latvijas krājbankas un tās faktiskā īpašnieka Vladimira Antonova sāga joprojām ir dzīvā atmiņā.

Raugoties no šiem aspektiem, varētu arī neiebilst pret faktu, ka Jūrmalas dome gatavojas startēt attiecīgajā biznesā. Principā jau runa ir par visnotaļ unikālu objektu, ar kura palīdzību Jūrmalai perspektīvā būtu iespējams piesaistīt gana daudz ārvalstu tūristu, it īpaši no bijušās PSRS valstīm, kur cilvēki šo ārstniecisko kūrortu vēl varētu atcerēties, turklāt ar labu vārdu. Problēma ir kādā citā aspektā... Pirms visnotaļ neilga laika Latvija piedzīvoja tā dēvētos treknos gadus, kad daudzi iedzīvotāji, nebūt nebūdami, piemēram, ļoti veiksmīgi un bagāti uzņēmēji vai miljonu mantinieki, sapirka dārgas un jaudīgas automašīnas, kuru degvielas bākas daudz precīzāk būtu dēvēt par benzīna kapsētām. Un jau īsu brīdi vēlāk izrādījās, ka šādiem pircējiem nav naudas ne tam, lai veiktu ikmēneša kredītmaksājumus, ne arī tam, lai dārgo auto uzturētu. Savulaik piedzīvotajam ar šobrīd notiekošo Jūrmalā ir visciešākā saistība. Par minēto darījumu ir zināms, ka Jūrmalas dome aiznemsies 4,6 miljonus latu, lai tos izmantotu Ķemeru sanatorijas iegādei, taču vismaz publiskajā telpā nav nekādas skaidrības par to, kur tiks ņemta nauda tās savešanai tādā kārtībā, lai tur varētu uzņemt klientus, lai varētu maksāt algas personālam un segt komunālos maksājumus periodā, kamēr šāds uzņēmums vēl nedos nekādu peļņu un strādās ar zaudējumiem. Tāpat vajadzētu realizēt efektīvu šā objekta mārketinga kampaņu ne tikai Latvijā, bet arī vismaz tuvējās ārzemēs un tamlīdzīgi.

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem eksporta daļa apgrozījumā patlaban veido ap 71%, un šo gadu uzņēmumi plāno noslēgt ar vidēji 9% apgrozījuma pieaugumu un noturētām eksporta daļām, liecina Swedbank veiktā ražojošo uzņēmumu aptauja.

Lai gan piesardzīgi, bet tiek plānotas arī investīcijas, lielākoties efektivitātes palielināšanas pasākumos.

«Aptaujas rezultāti apliecina mūsu ražojošo uzņēmumu augsto eksporta spēju un fokusēšanos un eksporta īpatsvara noturēšanu, vienlaikus palielinot kopējo apgrozījumu. Investīciju plānos gan izpaužas piesardzība, un investīciju uzsvars vairāk vērsts un efektivitātes vingrinājumiem, nevis jaunu produktu radīšanu. Visbiežāk minētais šķērslis izaugsmei gan Latvijā, gan Igaunijā ir – pieprasījums. Taču gadījumā, ja pieprasījums rodas, bet nav attiecīgās jaudas, ir risks, ka uzņēmums nespēj apmierināt šo pieprasījumu. Ieteicama būtu arī lielāka uzmanība uz jaunu tirgu apgūšana un jaunu produktu attīstīšanu, kur ir nepieciešamas arī aktīvākas investīcijas,» saka Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis.

Sākot jaunu gadu, uzņēmēji definē sasniedzamos mērķus savā uzņēmumā, iezīmējot arī konkrētu plānu to sasniegšanai. Kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā mazo un vidējo uzņēmēju aptauja, lielākajai daļai jeb 58% uzņēmumu ir izvirzīti mērķi 2017.gadam.

Savukārt ceturtā daļa (26%) uzņēmēju vēl tikai definē šogad sasniedzamos rezultātus. Taču zīmīgākais – katram desmitajam uzņēmumam nav definēti biznesa mērķi šim gadam.

Aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka, nosakot uzņēmuma kopējos darbības mērķus, visbiežāk iesaista arī savus darbiniekus (60%). Taču pretēja aina paveras, ja raugās uz jaundibināto uzņēmumu stratēģiju – no tiem lielākā daļa jeb 65% darbiniekus mērķu noteikšanā neiesaista. Tāpat jaundibināto uzņēmumu vidū reti kuram darbiniekam (vien 18%) ir noteikti individuāli sasniedzamie mērķi. Lai gan to iespējams saistīt ar mazo darbinieku skaitu, taču arī mazajiem uzņēmumiem ir būtiski iesaistīt visus komandas dalībniekus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu ieguldījumu uzņēmuma mērķu definēšanā un sasniegšanā. Darbinieku individuālo mērķu noteikšanā ne mazāk kūtri ir arī jau strādājošie uzņēmumi - iezīmējas ievērojami liels skaits jeb 62% uzņēmumi, kuri nav definējuši individuāli sasniedzamos mērķus, kas vērtējams kritiski, un pastāv risks, ka tieši šis faktors ietekmēs kopējo uzņēmuma rezultātu.

Jaunā valdība plāno izstrādāt jaunas nodokļu politikas pamatnostādnes, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais valdības deklarācijas projekts.

Premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri gan pirmdienas rītā plānojuši vēl vienu sanāksmi, lai noslēgtu darbu pie valdības deklarācijas. Līdz ar to dokumenta tekstā vēl ir iespējamas izmaiņas.

Topošā valdība plāno stiprināt sociālo politiku un izmantot nodokļu politikas instrumentus, lai samazinātu ienākumu nevienlīdzību Latvijā, tāpat tā ir gatava turpināt pensiju indeksāciju, palielinot pensionāra neapliekamo minimumu un minimālās pensijas, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Jaunā valdība plāno nodrošināt paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzībām. Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, savlaicīgi tiks izstrādātas un apstiprinātas nākamās vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts ekonomiskās un sociālās attīstības mērķu sasniegšanu.