Viņas rīts joprojām sākas ar laikrakstu Diena, lai gan Sarmīte Ēlerte, protams, nekad nebūs šī laikraksta lasītāja tradicionālā izpratnē. Pēc astoņpadsmit Dienā pavadītiem gadiem Sarmīte atzīst, ka arī šobrīd, no rīta šķirstot Dienu, viņa joprojām izvērtē savu bijušo kolēģu profesionālo veikumu. «Es vienkārši nemāku lasīt citādi,» viņa saka, it kā apstiprinot, ka šis paradums nepāries nekad.

Arī šīs sarunas gaitā ne mirkli nepamet sajūta, ka runāju ar profesionāli, jo šim terminam nepastāv pagātnes forma. Intervija ar Sarmīti Ēlerti nenorit pēc man labi zināmās formulas, kad cilvēks sākotnēji ir nedaudz saspringts un neveikls, taču jau pēc pusstundas sāk atraisīties, kā ar vecu paziņu pļāpājot par darbu, ģimeni, bērnību, sliktajiem Latvijas ceļiem un politiku. Nē, viņa gadu desmitiem ir vārījusies šajā katlā un lieliski zina oderi. Viņa runā tikai par lietu, ir taktiska, precīza un diemžēl neielaiž savā privātajā teritorijā. Gandrīz neielaiž. Un pasmaida tikai vienu reizi –, kad stāsta par savu rožu dārzu, kurš viņas prombūtnes laikā ir aizaudzis ar nezālēm. "Biju prom trīs nedēļas. Atbraucu mājās, un visas manas rozes bija sagāzušās čupu čupām. Balandas! Es tādas savā mūžā nebiju redzējusi! Tāda sajūta, ka te ir subtropi!"

Jau otro mēnesi pēc kārtas DnB NORD Latvijas barometrs nāk ar labām ziņām – arī 2009.gada novembrī sabiedrības noskaņojums ir nedaudz uzlabojies (sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss septembrī bija -57, oktobrī -56, bet novembrī -53 punkti). Tas nozīmē, ka nelielais oktobra uzlabojums visdrīzāk nav bijis saistīts ar mērījumu statistisko kļūdu, bet gan ir bijis vēstnesis novembrī novērotajam uzlabojumam.

Pirmajā mirklī tas var šķist pārsteidzoši, jo kā gan sabiedrības noskaņojums var uzlaboties, ja ārā ir ziema, lietus/sniegs un aukstums un masu mediji to vien dara kā nenogurstoši producē un reproducē ziņas par to, cik dziļā bedrē ir Latvija un visi tās iedzīvotāji. Taču pārsteidzoši tas ir tikai pirmajā mirklī, jo, dziļāk padomājot par sabiedriskās domas dabu un veidošanās principiem, nekādu īpašo pārsteigumuDnB NORD Latvijas barometrā nemaz nav.

Citur pasaulē veikti pētījumi ir apliecinājuši, ka cilvēki labāk jūtas nepatīkamos, bet saprotamos un prognozējamos apstākļos nekā salīdzinoši labākos, bet neskaidros un neprognozējamos apstākļos. Līdz ar to, Latvijas straujajam ekonomikas kritienam sākot piebremzēties un arvien skaidrāk iezīmējoties jaunajām dzīves realitātēm, tas bija tikai laika jautājums, kad arī sabiedriskajai domai bija jāsāk uzlaboties. Līdzīgi kā valsts ekonomikai, arī iedzīvotāju noskaņojumiem ir savs objektīvais zemākais punkts, par kuru tie sliktāki vairs nevar būt. „Zemāk par grīdu nenokritīsi” – tā vēsta kāda tautas paruna. Savukārt vērojot, cik zemos līmeņos visu šo gadu ir atradušies atsevišķi sabiedriskās domas indikatori un kāda ir to izmaiņu dinamika saistībā ar publiskās telpas negatīvo informatīvo fonu, ir pamats izteikt pieņēmumu, ka, būtiski nemainoties informatīvajam fonam (t.i. neparādoties vēl lielākai neskaidrībai nekā tā ir patlaban), atsevišķi indikatori tāpat vien paši no sevis īpaši zemāk vairs nekritīs. Savukārt lielākā daļa masu mediju jau ilgstoši ir iekrituši tādā negatīvisma fāzē, ka pašiem sevi pārspēt ar vēl lielāku negatīvismu tiem ir ļoti grūti (jo ētera minūšu un papīra kvadrātcentimetru skaits ir ierobežots).

Par labāko preses sekretāru privātajā sektorā nosaukts mazumtirdzniecības tīkla Maxima preses sekretārs Ivars Andiņš, turpretī visneprofesionālāk ar medijiem sadarbojas Rīgas dome, vēsta mārketinga komunikāciju portāla 7guru.lv veiktais pētījums.

Portāls 7guru.lv jau trešo reizi veica aptauju, kuras laikā mediju pārstāvjiem bija iespēja novērtēt viņuprāt labākos preses sekretārus valsts, pašvaldību un privātajā sektorā, kā arī nosaukt profesionālākās sabiedrisko attiecību aģentūras sadarbībā ar medijiem. Kopumā tika aptaujāti 93 žurnālisti no dažādiem Latvijas nacionālajiem un reģionālajiem medijiem.

Mediju pārstāvji arī šī gada aptaujā atzina, ka visprofesionālāk ar medijiem sadarbojas un klientu viedokli pauž privātajā sektorā strādājošie preses sekretāri. Kā vienu no galvenajām nepieciešamajām preses sekretāra prasmēm nosaucot zināšanas par pārstāvēto nozari. Žurnālisti augstu vērtē arī tādas prasmes, kā operativitāte un mediju darba specifikas pārzināšana.

Par spīti digitālo mediju straujajai attīstībai, cilvēki lielākajā daļā pasaules valstu joprojām ir gatavi vairāk tērēt naudu par tradicionālajiem, nevis digitālajiem medijiem.

Šobrīd visplašākais digitālo mediju patēriņš un gatavība maksāt par digitālo saturu ir novērojama tādās valstīs kā Ķīna, Brazīlija un Singapūra, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG mediju patēriņa ieradumu salīdzinošais pētījums Digital Debate2013.

Lai ieinteresētu iedzīvotājus naudu tērēt arī digitālajiem medijiem, izšķiroša būšot spēja sadarboties tehnoloģiju un mediju nozaru uzņēmumiem, piedāvājot mobilo ierīču lietotājiem novatoriskus un peļņu nesošus risinājumus.

Armine Movsisjana, KPMG Baltics SIA mediju eksperte un partnere Latvijā, norāda: «Arī Latvijas tradicionālie mediji, sekojot līdzi tehnoloģiju tendencēm un lietotāju pieprasījumam, sāk piedāvāt savu saturu digitālajos formātos. Tā, piemēram, lielākās Latvijas izdevniecības piedāvā savus populārākos izdevumus iegādāties un lasīt elektroniski, mobilajās iekārtās iespējams skatīties populārākos Latvijas televīzijas kanālus un praktiski visas Latvijas lielākās radiostacijas piedāvā iespēju tās klausīties arī mobilajās ierīcēs. Iedzīvotāju ieradumu maiņas un jauno tehnoloģiju iespaidā tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas sagaida arī Latvijas sabiedriskos medijus. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadībā 2013. gadā ir izstrādāta jauna Latvijas vienotā sabiedriskā medija koncepcija, kas atbilstoši Somijas un citu Eiropas valstu pieredzei piedāvā izveidot vienotu sabiedrisko mediju, kurš apvienotu gan televīziju un radio, gan arī interneta medijus.»

Kad jaunākais DnB NORD Latvijas barometra pētījums cita starpā parādīja, ka pēdējo pāris gadu laikā konsekventi drūmi noskaņotie Latvijas iedzīvotāji uz pašreizējo situāciju valstī un arī nākotni sākuši raudzīties nedaudz optimistiskāk, izplatītākais ekspertu viedoklis bija: cilvēki vienkārši esot tā noguruši no sliktajām ziņām, ka tās vienkārši vairs neuztverot.

Manā skatījumā šis varbūt nedaudz vienkāršotais skaidrojums reizē ar paša respektablā pētījuma datiem cita starpā dod skaidru signālu Latvijas medijiem. Turklāt – tieši par tēmu, kas ilgus gadus bijusi ik pa laikam uzplaukstoša strīda pamatā starp daudziem sabiedriskajiem darbiniekiem vienā ierakumu pusē un pašiem medijiem – otrā.

Kā mēs visi labi atceramies, jau kopš deviņdesmito gadu vidus ik pa laikam medijiem tiek pārmests, ka tie, lūk, orientējoties tikai uz negatīvajām ziņām, tā sabiedrībā radot pesimismu, neticību saviem spēkiem un visas valsts attīstībai. Savukārt paši mediji parasti lielā vienprātībā ir atbildējuši – tie vienkārši dodot lasītājam to, kas tiek pieprasīts.

Latvijā radītais dizaina peldkostīmu un pludmales apģērbu zīmols "SLOW Beachwear" izveidojis jaunu produktu līniju un vēlas lauzt stereotipu, ka peldkostīms ir sezonāls produkts.

Baltijas valstu gadalaiku un sezonalitātes dēļ pieprasījums pēc peldkostīmiem ir izteikti sezonāls. Tieši šī iemesla dēļ "SLOW Beachwear" sauklis ir "Live in the moment, savour the summer throughtout the four seasons" (tulkojumā: "Izbaudi mirkli, baudi vasaru visos četros gadalaikos"), ar ko zīmols vēlas lauzt šo stereotipu, ka peldkostīms ir sezonāls produkts, jo vasara vienmēr kaut kur ir.

"SPA ir mūsu vasara ziemas laikā, kas ir perfekti piemērota vieta, lai izbaudītu savu "SLOW Beachwear" mirkli, īpaši gada vēsākajās dienās! Kā arī "SLOW Beachwear" lēdijas ir īstas ceļojumu mīļotājas," stāsta zīmola izveidotāja Elīna Štobe.

Pavisam nesen zīmols radījis savu jauno produktu līniju viņai un viņam -"THE RED".

Konsultāciju praksē bieži nākas sastapt vadītājus, kuriem nav paveicies ar padotajiem. Galvassāpes nereti sagādā komandas iniciatīvas trūkums un gatavība augt; citiem vārdiem sakot, nevēlēšanās komandas darbā un arī pašiem profesionāli «pakāpties uz nākamo pakāpienu». Par ko tieši ir stāsts?

Daudziem uzņēmumiem ir problēmas, piemēram, ar mārketinga cilvēkiem. Kā personības gluži tīkami – preses relīzi aizsūta un Ziemsvētku kartiņu saņēmēju sarakstu izveido, bet – stratēģiskās perspektīvas neesot. Kas viņiem būs nākamais uzdevums? Viss saskaņā ar darba aprakstu – bukletu gatavošana!

Daudziem uzņēmumiem ir problēmas ar pārdevējiem. It kā aktīvi ļautiņi – uz klientu pieprasījumiem atbild un kontaktu sarakstam «iziet cauri», bet – tirgus un produktu portfeļa vadības sapratne izpaliekot. Kas viņiem būs nākamais uzdevums? Viss saskaņā ar darba aprakstu – palielināt aktivitāšu skaitu!

Lasot ziņas no Krievijas par to, kā opozicionāriem tiek pasludināti cietumsodi izdomātās lietās vai viņu advokāti netiek pielaisti tiesas sēdēm vai pat paši apcietināti, parasti nodomājam – kas tāds iespējams vien Krievijā.

Ņemot vērā, ka trešdien, 8.novembrī Ekonomisko lietu tiesā paredzēts izskatīt lietu pret līdzšinējo laikraksta "Diena" un vēl vairāku izdevumu izdevēju "Izdevniecību Dienas Mediji" par it kā parāda piedziņu, gribētu padalīties ar šīs tiesvedības mums neizprotamākajām un "krāšņākajām" detaļām. Patiesībā pēc mērķa, veida, formas un satura šī tiesvedība īsti ne ar ko neatšķiras no ziņām no Krievijas tieslietu sistēmas. Un, laikam, taču īpaši simboliska ir sakritība, ka lieta pret "Dienas Medijiem" tiek izskatīta vienā nedēļā ar Latvijas Mediju ētiku padomes rīkoto pasākumu par stratēģiskām tiesvedībām pret medijiem, mēģinot tos apklusināt.

Tātad, kāpēc tiesu pret līdzšinējo "Dienas" izdevēju uzskatām par nesaprotamu un dīvainu. Pirmkārt, lieta pret "Dienas Medijiem" ir iesniegta Ekonomisko lietu tiesā, kurai tā vispār nemaz nav piekritīga. Tomēr tas netraucē tiesnesim Kasparam Vecozolam lēmumu par civillietas ierosināšanu pieņemt nepilnu diennakti pēc pieteikuma saņemšanas. Pēc tam tiek noteikts nesamērīgi īss termiņš paskaidrojumu sniegšanai, bet tiesas sēde nozīmēta piecas darba dienas pēc pavēstes nosūtīšanas.

Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.

Latvijas mediji izrāda lielāku interesi izmantot automatizētās reklāmu tirdzniecības sistēmas.

"Protams, mēs par to priecājamies, bet iemesls nav tik pozitīvs. Ārkārtējās situācijas iespaidā medijiem samazinās reklāmas ieņēmumi – gan no tiešajām, gan ar automatizēto reklāmu tirdzniecības sistēmu starpniecību iegūtajām reklāmām. Reklāmdevēji ir apturējuši un atceļ arī nākotnē plānotās kampaņas. Lai mazinātu zaudējumus, iztrūkumu tiešajās reklāmās mediji kompensē, izmantojot automatizētās pārdošanas sistēmas. Visi šobrīd cenšas samazināt izmaksas un cilvēkresursi ir viena no dārgākajām pozīcijām – reklāmu pārdevējam jāspēj ne vien pārdot reklāmas, bet arī atpelnīt savu algu. Tas, ka mediji daļēji vai pilnībā pāriet uz automatizētajām reklāmas tirdzniecības sistēmām, nenozīmē, ka cilvēki paliek bez darba. Viņi strādā ar šīm automatizētajām sistēmām," teic Toms Panders, reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA "Setupad" līdzīpašnieks.

Vietējie uzņēmēji veido Latvijas tēlu pasaulē, tāpēc mums nevajadzētu kautrēties runāt par saviem panākumiem un uzdrošināties izcelt labos piemērus, domā Dāvis Dāvids Sakne, GOLIN RIGA vadītājs.

Latvijā, izmantojot sabiedrisko attiecību instrumentus, joprojām tiek pārāk daudz popularizēti zīmoli un uzņēmumu panākumi, nevis konkrēti vadības cilvēki, uzņēmēji vai speciālisti, taču globālā prakse liecina, ka vadītājs nav atraujams no uzņēmuma un viņa popularizēšana var būtiski pozitīvi ietekmēt arī uzņēmuma reputāciju, skaidro D.D.Sakne. Latvijas tēlu nākotnē būvēs Latvijas uzņēmēji - tie, ar kuriem varēsim lepoties, tie, kas iedvesmos jaunos censoņus, rādīs piemēru un nesīs mūsu valsts vārdu pasaulē, spriež komunikāciju speciālists.

Kā pēdējos gados mainījusies sabiedrisko attiecību nozare - kas bija aktuāls pirms desmit gadiem, kas ir aktuāls tagad?

Viens no lielākajiem ASV izdevējiem Tribune Co., kura populārākie izdevumi ir Los Angeles Times un Chicago Tribune, ir paziņojis par savu maksātnespēju, ziņo AFP.

Laikrakstu uz žurnālu industrija ASV pašlaik izjūt globālās finanšu krīzes sekas. Samazinoties reklāmu apjomiem un palielinoties interneta medijiem, laikraksti un žurnāli kļūst konkurēt nespējīgi.

AFP raksta, ka kompānija pašlaik meklē pircēju mediju biznesam, kurā ietilpst 8 laikraksti un 23 televīzijas kanāli. Pati kompānija norādījusi, ka turpinās strādāt restrukturizācijas laikā, taču šim mērķim kompānijai ir ierobežoti līdzekļi.

Tāpat kā vairāki citi ASV preses izdevēji, Tribune ir saskāries ar pārdošanas apjomu samazināšanos un lasītāju zaudēšanu interneta medijiem. Arī reklāmdevēji aizvien biežāk izvēlas par labu interneta medijiem.

Informējot par militāro konfliktu Gruzijā, salīdzinoši lielāka spēja ietekmēt savu auditoriju Latvijā ir bijusi Krievijas masu medijiem (prese, TV, internets un radio) – šai mediju grupai ir lielāka ietekme salīdzinot gan ar latviešu, gan Latvijas krieviski rakstošiem un raidošiem masu saziņas līdzekļiem. Savukārt citu ārvalstu medijiem saistībā ar notikumiem Gruzijā nav bijusi gandrīz nekāda ietekme uz Latvijas sabiedrisko domu.

Par to liecina mārketinga pētījumu kompānijas Factum veiktais pētījums, kurā notikumi Gruzijā tika izvērtēti, galveno uzmanību veltot masu mediju iespējamajai ietekmei uz sabiedrības viedokļa veidošanu.

„Augstāks saistību (korelācijas) rādītājs starp Krievijas masu mediju izmantošanu un attieksmi pret kādiem notikumiem un to vērtējumu norāda uz Krievijas masu mediju pārākumu spējā uzrunāt savu auditoriju salīdzinājumā ar Latvijas medijiem. Tas ir būtiski, analizējot arī viedokļus par konfliktu Gruzijā, jo lielākā vai mazākā mērā iedzīvotāju viedokļi par šiem notikumiem tika balstīti tieši uz Latvijas un Krievijas mediju sniegtajām ziņām,” atzīst pētniecisko aģentūru tīkla Factum Group vadītājs Aldis Pauliņš.

Latvijas Ārstu biedrības valde ir vērsusies ar iesniegumu pie Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra un tiesībsarga Romāna Apsīša "par veselības ministra Vineta Veldres un valsts sekretāra Armanda Ploriņa mēģinājumu Ministru kabinetā apstiprināt Latvijas likumdošanai neatbilstošu un cilvēktiesības apdraudošu Ministru kabineta dokumentu Veselības inspekcijas nolikums", liecina sniegtā informācija medijiem.

"Šajā nolikumā, piemēram, paredzēts, ka inspektors (kuram likumdošanā pat nav noteikta prasība būt ieguvušam speciālu izglītību) atbilstoši 5.3. punktam drīkst:

5.3. atbilstoši kompetencei bez iepriekšēja brīdinājuma, īpašas atļaujas, maksas un citiem ierobežojumiem netraucēti apmeklēt un kontrolēt jebkuru objektu visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no tā padotības un apmeklēšanas režīma, izņemot Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes iestādes un teritorijas, kuru apmeklēšana saskaņojama ar attiecīgās iestādes vadību vai teritorijas administrāciju.

Šis nolikums paredz, ka jebkādu kontroli jebkurā diennakts laikā veikalos, ražotnēs, medicīnas iestādēs, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos par jebkuru sanitārijas, farmācijas un veselības nodrošināšanas jautājumu var veikt viens inspektors, nepieaicinot otru kolēģi, speciālistu vai lieciniekus, kas dod vaļu iespējamai noziedzīgai rīcībai. Arī pilnvarojums šim inspektoram ir liels – līdz pat iestādes (piemēram, slimnīcas) slēgšanai.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Krievijas izmeklētāji izskata vairākus iespējamos cēloņus, kas varēja izraisīt svētdien notikušo lidmašīnas «Sukhoi Superjet 100» katastrofu Maskavas Šeremetjevas lidostā.

Tostarp, gan nepietiekamu pilotu un dispečeru kvalifikāciju, gan tehniskus bojājumus apvienojumā ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, žurnālistus informējusi Krievijas Izmeklēšanas komitejas preses sekretāre Svetlana Petrenko.

Jau ziņots, ka Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna bija izlidojusi uz Murmansku, bet pēc 28 minūšu lidojuma atgriezās Šeremetjevā un avārijas nolaišanās laikā aizdegās.

Sarežģītu meteoroloģisko apstākļu dēļ lidmašīna nolaidās tikai otrajā mēģinājumā, taču nolaišanās laikā aviolainera šasija un priekšgals atsitās pret skrejceļu un aizdegās lidmašīnas dzinēji, bet liesmas drīz aptvēra arī visu lidmašīnas aizmugures daļu. Apkalpe steidzās evakuēt pasažierus pa piepūšamo trapu.

Uzņēmēja Antra Stare tekstildizainā ir atradusi savu nišu un par pasūtījumu trūkumu nesūdzas.

SIA ASD Baltija vadītājai un īpašniecei Antrai Starei pašai gan sevi vairāk patīk saukt par dizaineri, nevis uzņēmēju. «Savā būtībā es esmu radošs cilvēks. Neesmu tipiska uzņēmēja. Ja notiktu tā, ka bizness attīstās līdz liela uzņēmuma apjomiem, es pieņemtu cilvēku, kurš to vadītu, un pati paliktu radošajā dizaineres amatā, kas man sagādā vislielāko prieku.»

Savu biznesu, tekstildizaina izstrādājumu ražošanu, kas tagad tirgū pazīstami ar zīmolu Anna Andrea, Antra uzsāka pirms septiņiem gadiem. Pēc toreizējiem noteikumiem uzņēmuma pamatkapitālā — 2000 latos — varēja ielikt ne vien finanšu līdzekļus, bet arī materiālās vērtības, un Antra, māksliniece ar Latvijas Mākslas akadēmijas diplomu, pamatkapitālā ielikusi savus grafikas darbus.

Modes māksliniece Šeila Vanaga savā šūšanas darbnīcā Rīgas klusajā centrā atvērusi svaigēdāju pulcēšanās vietu Šeila Raw

Pati Šeila 20 gadus bija veģetāriete, bet jau ceturto gadu viņa ir svaigēdāja. Lai pievērstu citus cilvēkus veselīgam dzīves veidam, viņa savu radošumu liek lietā dažādu svaigu ēdienu gatavošanā – bez cepšanas un neviena paša grama cukura vai miltu tapuši mafini, kūkas un citi kārumi.

Pusdienu restorāns Šeila Raw durvis vēra šīs vasaras beigās. Viena no divām nelielās šūšanas darbnīcas istabām pārtapusi par omulīgu pusdienošanas telpu. Tajā novietoti trīs galdiņi viesiem, bet uz letes izlikti visi tie produkti, no kuriem taps attiecīgās dienas maltīte. «Pusdienu piedāvājums nekad neatkārtojas, katru dienu ir kaut kas jauns, tas prasa lielu radošumu un iztēli,» teic Šeila Raw saimniece. Vienlaicīgi pusdienot var 15 cilvēki. Vairums klientu ieturēt maltīti nāk no tuvumā esošajiem birojiem, ir arī cilvēki, kuri Šeilas restorānu apmeklē ikreiz, kad ierodas Rīgā no attālākiem Latvijas reģioniem.

Nepilnu gadu pēc līguma parakstīšanas ar vienu no saviem lielākajiem dīleriem SIA Balttels, operators Tele2 to informējis par noslēgtā līguma laušanu, teikts dīlera izplatītajā paziņojumā medijiem.

Saskaņā ar SIA Balttels sniegto informāciju operatora Tele2 prasībām dīleris esot iztērējis ievērojamus līdzekļus.

"Sadarbības ietvaros, pildot Tele2 prasības par veikalu noformējumu, atbilstoši standartiem, kā arī realizējot dažādas Tele2 akcijas un stingri diktētās tirdzniecības politikas vadlīnijas, SIA Balttels ir ieguldījusi ievērojamus līdzekļus. Kompānijas Balttels ieguldītie finansiālie līdzekļi un izvēlētā darbības stratēģija ir ievērojami palielinājusi operatora Tele2 abonentu skaitu un nostiprinājusi tā pozīcijas Latvijas tirgū," liecina dīlera sniegtā informācija medijiem.

Kādreizējais Latvijas valsts arhīva direktors, tautrontietis, šobrīd Krimas tatāru tautas padomes Medžilisa priekšsēdētājs Refats Čuborovs intervijā laikrakstam Diena atklāti stāsta par situāciju Krievijas anektētajā Krimā.

Fragments no intervijas:

Varat īsumā raksturot, kas šobrīd notiek Krimā? Kā jūtas cilvēki?

Katru dienu, katru stundu tur notiek pārmaiņas likumdošanā, jo Krievija cenšas iespējami ātri leģitimizēt okupāciju. Problēmas izjūt pat tie Krimā dzīvojošie, kas martā ar balti-zili-sarkanajiem karogiem gāja uz laukumiem, domājot, ka, pievienojoties Krievijai, vienā mirklī sāks dzīvot paradīzē. Pavasarī tika solīts, ka jautājumi par pilsonību, īpašumtiesībām, brīvu pārvietošanos tiks risināti pakāpeniski, būs kaut kādi pārejas mehānismi, taču visai drīz Krievijas vara no saviem solījumiem atkāpās un cilvēkus nostādīja ātras izvēles priekšā. Teiksim, pilsonības jautājumā tika paziņots: ja gribat palikt Ukrainas pilsoņi vai ja esat nepilsoņi un vēlaties šo statusu saglabāt, jums mēneša laikā par to jāiesniedz iesniegums. Bet pa visu Krimu tika atvērtas tikai četras šādas reģistrēšanās vietas, turklāt tās atvēra ne pirmajās dienās pēc paziņojuma.

Piedāvājot klaji neizdevīgus pirkuma līgumu noteikumus, Remarks turpinot mēģinājumus atbrīvoties no nevēlamajiem klientiem, teikts biedrības Podnieki izplatītajā informācijā medijiem. Jāatzīmē, ka Db.lv, publicējot iepriekšējo biedrības Podnieki paziņojumu medijiem, sazinājās ar attīstītāju Remarks, taču, lai arī tika solīts, ka vadība atzvanīs, lai sniegtu komentāru, tas joprojām nav noticis.

Biedrības Podnieki paziņojums medijiem:

"SIA Remarks Nekustamie Īpašumi (RNĪ) attīstītajā daudzdzīvokļu māju ciematā Podnieki, Ādažos nodota ekspluatācijā vēl viena no septiņām dzīvojamām mājām un uzsākusies pirkuma līgumu apspriešana un parakstīšana. Biedrību Podnieki pārstāvošais advokāts Jānis Krūmiņš pēc RNĪ piedāvātā pirkuma līguma pārskatīšanas secinājis, ka līgums nesniedz pircējiem nekādas garantijas, ka RNĪ izpildīs savas saistības un ka pircējs vispār varēs iegūt dzīvokli īpašumā bez trešo personu apgrūtinājumiem. Visiem Krastupes ielas 8 dzīvokļu pircējiem, kuri ir biedrības Podnieki biedri, nosūtīts viena veida līgums un tā nosacījumus attīstītājs atsakās mainīt. Pirkuma līguma noteikumu apspriešana ir nonākusi strupceļā un vairāki desmiti projekta dzīvokļu pircēju nopietni apsver iespēju vērsties tiesā pret attīstītāju ar individuālām prasībām.

Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

Pirmā ideja par siera ražošanu radās sen, ap 2002.gadu, kad mēs sava restorāna apmeklētājiem tepat Ogrē svētku reizēs sākām piedāvāt svaigi sietu sieru. Redzējām, ka cilvēki sieru labprāt lieto uzturā, un tur pastāv biznesa iespēja – sava biznesa pirmsākumus atceras SierŠtelles dibinātājs un vadītājs Māris Legzdiņš.

Mūsu izvēle ir ražot augstas kvalitātes sieru no maksimāli dabiskām un Latvijā ražotām izejvielām. Pirms 10 gadiem paplašinājām savu ēdināšanas biznesu, uzbūvējot jaunas ražošanas telpas. Pirmajā gadā sākām ar pāris simtiem kilogramu mēnesī, nu jau esam izauguši līdz vairākām tonnām mēnesī.

SierŠtelles veiksmes un izaugsmes pamatā, pirmkārt, ir cilvēki – speciālisti, sava darba meistari. Otrkārt, savu produktu jau bijām tirgū notestējuši, sapratām, kas cilvēkiem garšo, zinājām savu pircēju. Ja cilvēks ar savām garšas kārpiņām sajūt, ka tas ir īstais produkts, ko viņš grib redzēt savā ledusskapī, tad mēs viņu varam sev piesaistīt.

Šobrīd mums ir 33 dažādi sieri. Cilvēki nāk uz mūsu veikaliem un izsaka savas vēlmes, jautā, vai varam uzražot viena vai otra veida sieru. Mēs šīs idejas krājam, un tad kādā atbilstošā mirklī izmēģinām. Viens no produktiem, kas tapa pēc mūsu pašu pircēju lūguma, ir siers, kurā ir vairākas garšas.

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

#ASV darba tirgū viņa novēroja kādu tendenci, kas pamazām kļūst izplatītāka.

Iveta Grīnberga desmit gadus strādājusi ASV akadēmiskajā vidē un atgriezusies Latvijā, lai turpinātu mācīt latviešu valodu ārzemniekiem

«Darbs ir mana aizraušanās, un man ir prieks par iespēju mācīt latviešu valodu, kā arī iepazīstināt ar mūsu kultūru un tradīcijām amerikāņus, kas nekad nav dzirdējuši par mūsu zemi,» laikrakstam Dienas Bizness atzīst mācību centra Valodu kursi Tev vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes lektore Iveta Grīnberga.

I. Grīnberga uz ASV pirmo reizi devās 2005. gadā, kad Izglītības un zinātnes ministrija meklēja latviešu vieslektori Vašingtonas universitātē Sietlā. Tolaik viņa strādāja Latvijas Universitātes (LU) Baltu valodas katedrā un mācīja apmaiņas studentiem latviešu valodu.