Mierīgajā un klusajā Baložu ielā pārsvarā atrodas senas koka dzīvojamās mājas. Tomēr dažas apdzīvo arī uzņēmumi.

750 metru garā Baložu iela Rīgā sākas Slokas un Vasaras ielas krustojumā, bet beidzas – krustojumā ar Āgenskalna ielu. Pa vidu to pārrauj viena no Rīgas intensīvākās satiksmes maģistrālēm – Kalnciema iela. Baložu ielai piemīt savs šarms – koka ēkas piešķir tai īpašu atmosfēru, atzīst DB uzrunātie uzņēmēji. Pārsvarā tur bāzējas uzņēmumi, kuriem intensīva garāmgājēju plūsma nav tik svarīga. Izņēmums ir ekolietu veikals Weleda, taču arī uz to klienti braucot mērķtiecīgi un atzinīgi novērtējot iespēju ielas malā bez maksas atstāt automašīnu.

Moto cienītājiem

Baložu ielas sākumā otro elpu pēc rekonstrukcijas ieguvusi reiz pussabrukusi koka ēka – nepilnu gadu tur darbojas viesnīca Two Wheels, kas īpaši mērķēta uz motobraucējiem. Par to liecina arī pie ēkas namdurvīm novietotais koši zaļais blakusvāģis. «2012. gada septembrī ar vīru atgriezāmies no Amerikas, ko apceļojām ar motocikliem. Šājā laikā bijām apmetušies vairākās nelielās, īpaši motobraucējiem draudzīgās viesnīcās. Radās doma, ko tādu izveidot Latvijā,» stāsta viesnīcas Two Wheels direktore Agnese Sila. Pārdaugava izvēlēta praktisku apsvērumu dēļ – tuvāk mājām. Internetā ģimene atradusi sludinājumu, ka Baložu ielā par, viņuprāt, adekvātu summu pārdod koka māju. Tā gan bijusi ļoti sliktā stāvoklī, un vairāki uzņēmēju uzrunātie eksperti ieteikuši to nojaukt līdz pamatiem. «Tikai viens saskatīja potenciālu šo māju atjaunot un pielāgot viesnīcas vajadzībām. Ēkas iekštelpās kā dizaina akcentu saglabājām mājas vēstures liecības – durvis, vecām tapetēm klātas sienas, pat degušu koka dēli. Rekonstrukcijas laikā varēja redzēt, ka ēka celta no nekvalitatīviem materiāliem. Piemēram, sienās kā būvmateriāli izmantoti koka kastu dēļi ar visu marķējumu,» stāsta A. Sila. Apmēram 70% viesnīcas klientu esot ārvalstu viesi no Krievijas, Eiropas valstīm. Ārvalstu viesnīcu rezervēšanas portālos uzņēmums pozicionējot sevi kā motobraucēju viesnīcu, kur ēkas iekšpagalmā aiz slēgtiem vārtiem iespējams novietot spēkratus, tiem īpaši izveidota arī nojume. Protams, šeit iegriežoties arī studenti un tūristi, kuri ceļā devušies vien ar nelielu mugursomu plecos. «Atrašanās vieta piesaista klientus – esam pa ceļam no lidostas. Arī uz pilsētas centru var nokļūt gan ar sabiedrisko transportu, gan šķērsojot Vanšu tiltu kājām,» pozitīvās lietas akcentē A. Sila. Vienīgais mīnuss esot fakts, ka ne visiem izdodas viesnīcu viegli atrast. Par spīti tam, ka vietējiem Baložu iela un netālu esošais Kalnciema kvartāls ir labi zināma vieta, pārsvarā visi sākotnēji dodoties uz to ielas posmu, kas atrodas otrpus Kalnciema ielai. «Atrodamies ielas sākuma posmā, kas ir mazāk zināma. Šeit arī nav daudz uzņēmumu. Blakus ir tikai frizētava, bet posmā līdz Slokas un Vasaras ielai ir vien privātmājas. Ārvalstu viesiem viesnīcas atrašana nesagādā problēmas. Viņi orientējas pēc kartes, tāpēc mēs tikpat labi varētu būt kā Bišu tā Puķu ielā,» skaidro uzņēmēja. Cerība esot, ka šis Baložu ielas posms attīstīsies un tiks renovētas arī citas koka ēkas. Šai vietai esot potenciāls – klusums un miers. It kā Rīgas centrā, bet sajūta kā laukos. «Ēkas iekšpagalmā jūtamies kā Dieva ausī. No ielas nekas nav redzams. Savukārt brīvdienās šeit ir pavisam klusi. Baložu ielā vēl varētu kādu veikalu vai kafejnīcu atvērt. Tiesa, šajā vasarā ēdināšanas nišu aizpildīsim arī mēs,» nākotnes plānus atklāj A. Sila.

Baložu broileru gaļas niša Eiropā ir brīva un šim inovatīvajam produktam ir potenciāls, seminārā par jaunu produktu attīstības metodēm atzina LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta Sigra vadošā pētniece Dr. biol. Īra Irēna Vītiņa.

Tiesa gan, šis bizness varētu būt samērā dārgs prieks vērtīgā vaislas materiāla dēļ. Lai iegādātos vienu augstvērtīgu balodi, jāmaksā ap 100 – 200 eiro. Bizness atmaksājas, ja saimniecībā ir vairāk nekā 500 baložu pāru, teica Ī. I. Vītiņa. Ieteicamās šķirnes ir Kings, Štrasens, Teksans, Ungārijas Milzis, Romas un Karno. Uzņēmējiem, kas vēlas ar šo biznesu nodarboties, jārēķinās ar specifiskām labturības prasībām – nepieciešama mītne, kuras kopējā platība nav lielāka par 1600 kvadrātmetriem, (viena baložu pārim – 0.5 kvadrātmetri), katram baložu pārim jābūt savai ligzdai. Tāpat vienmēr jābūt tīram ūdenim, jāierīko smilšu un ūdens peldes, kā arī jāiekārto laktas utt. Būtisks nosacījums ir barība – baloži lielākoties ēd graudus un eļļas kultūru sēklas. 1 kg baložu dzīvmasas iegūšanai jāpatērē 3,8 kg barības. Gada laikā baložu pāris apēd 46 kg graudu barības un 2,7 kg minerālvielas. No viena baložu pāra var iegūt 5 kg gaļas. Kā blakusprodukti tiek izmantoti mēsli un spalvas.

Ja rīt Rīgas domē gaidāmais balsojums atļaut SIA Trest Oil Co būvēt degvielas uzpildes staciju (DUS) iepriekš nelikumīgi daļēji noraktajā Baložu kāpā būs pozitīvs, tas radīs pamatotas aizdomas par biznesa un atsevišķu politiķu kopīgām biznesa interesēm, norāda partijas Vienotība Rīgas domes frakcijas vadītājs Olafs Pulks.

Tādā gadījumā Vienotības deputāti vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

2007. gadā augstākās tiesas Senāta spriedums SIA Trest Oil Co aizliedza DUS būvniecību Baložu kāpā, netālu no Berģiem, norādot, ka kāpa norakta nelikumīgi. Pirms lēmuma sabiedrībā ne bez pamata plašu rezonansi izraisīja apkārtējo iedzīvotāju un dažādu vides aktīvistu skaļie protesti ar mērķi glābt un aizsargāt unikālo dabas objektu. Uzņēmums samaksāja piemēroto sodu, apdraudējums kāpai tika novērsts un jauns DUS apkārtnē, kurā jau tā ir salīdzinoši liela DUS izvēle, netika uzbūvēts.

Tomēr tagad šis jautājums ir no jauna aktualizējies, uzsver O. Pulks, norādot, ka par spīti agrākajām tiesvedībām un iedzīvotāju neapmierinātībai ir, iespējams, atrasts veids, kā tomēr panākt SIA Trest Oil Co DUS būvniecību Baložu kāpā. Ir mainīts teritoriālais plānojums, kurā, turklāt, tiek pieļauta DUS celtniecība, un atkal šādu interesi izrāda tieši Trest. Tāpat kā pirms vairākiem gadiem arī šobrīd projekts saskaras ar asu iedzīvotāju pretestību, viņš norāda.

11. decembrī pie Saeimas paredzētajā piketā pret jauno administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu gatavi piedalīties arī Baložu iedzīvotāji, kuri iestājas par Titurgas novada izveidi un nevēlas pašvaldības iekļaušanu Ķekavas novadā.

Baložu pašvaldībā vērsušies iedzīvotāji, kuri ir neskaidrībā par notiekošo saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu un valdības motivāciju, kādēļ Baložu pašvaldība pret savu gribu jāiekļauj Ķekavas novadā, pastāstīja Baložu domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kūkums. «Brīdī, kad ir tik daudz neskaidrību ekonomikā, nebūtu īstais laiks vēl vairāk sarežģīt pašvaldību politiku.

Rodas patiesas bažas, ko sniegs ieplānoto 118 novadu izveide? Visticamāk vēl aptuveni 20 novadu izveide tikai uzlabotu Latvijas ekonomisko situāciju,» pieļāva J. Kūkums. Ne Baložu, ne Ķekavas, ne Daugmales pašvaldības nav pieņēmušas lēmumu par kopīga Ķekavas novada izveidi. Savukārt Baložu pašvaldība jau iepriekš lēmusi, ka jāveido Titurgas novads, kam ir arī atbilstošs pamatojums. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā novembrī iesniegtajos teritorijas grozījumos arī minēts, ka Baloži ir pilsēta ar lauku teritoriju. Kā administratīvās teritorijas izdalītas Baloži un Titurga. Savukārt Titurgas nosaukumu iedzīvotāji akceptējuši, ja būtu jāveido novads. «Bažas rada iespējamā apvienotā Ķekavas novada domes darbs, jo tagad Ķekavā ir divas reizes vairāk iedzīvotāju. Šaubāmies vai Baloži būs jaunajā domē pārstāvēti ar pietiekamu balsu skaitu, lai spētu turpināt attīstīt mūsu pašvaldības teritoriju. Varētu būt argumenti, ka pie mums jau tāpat viss sakārtots, un jauni ieguldījumi ir mazsvarīgi,» izteicās J. Kūkums.

Baložu pilsētas domes priekšsēdētājs Andis Adats ir atteicies no viņam pienākošās piemaksas par pašvaldības pārstāvēšanu kapitālsabiedrībās, kā arī ierosinājis samazināt viņam noteikto algu par 15%.

Baložu domes vadītājs izvēlējies atteikties no gandrīz 60% sava atalgojuma, sekojot ministru prezidenta Ivara Godmaņa aicinājumam glābt valsts ekonomisko situāciju.

Baložu domes priekšsēdētājs Andis Adats valstī tik smagajā brīdī, daļēji atsakoties no sava atalgojuma, aicina līdzīgi rīkoties visus pašvaldību un Saeimas deputātus, ministrus un citas amatpersonas, informē Baložu domes sabiedrisko attiecību speciāliste Velga Kūkuma.

Ja Saeima neatbalstīs Baložu pašvaldības iekļaušanu Ķekavas novadā, bet dos iespēju veidot Titurgas novadu, Andis Adats, lai pierādītu, ka pašvaldību vadītājiem krēsls nav svarīgākais, iesniegs priekšlikumu viņam turpmāk izmaksāt tikai valstī noteikto minimālo algu, bet ieekonomēto summu novirzīt Baložu komunālās saimniecības finansu sistēmas stabilizācijai. Jāatzīmē, ka Andis Adats līdz 10. decembrim komunālās saimniecības stabilizācijā no saviem līdzekļiem ieskaitījis Ls 3 500.

Ķekavas novadā sākta Baložu vidusskolas piebūves un sporta laukuma būvniecība, informē Ķekavas novada pašvaldība.

Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2022. gada februārim.

Kā informē Ķekavas novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvalde, tad būvdarbu ietvaros kā pirmie darbi būs teritorijas iežogošana, būvtāfeles izvietošana, konteinertipa telpu izvietošana noliktavas un strādnieku sadzīves vajadzībām, būvmateriālu nokraušanas laukuma ierīkošana, nepieciešamās teritorijas atmežošana un citi būvlaukuma sagatavošanas darbi, kā arī tiks uzsākti zemes darbi – augsnes virskārtas noņemšana un izlīdzināšana.

Projekta ietvaros Baložu vidusskolas piebūve nodrošinās piemērotu mācību vidi un radīs papildus vietas vēl 280 bērniem. Skolā tiks izbūvēta piebūve divos stāvos ar šādām telpām: 12 mācību klašu telpas, tajā skaitā dabaszinību kabineti (fizika, ķīmija), aktu zāle ar paaugstinājumu, ēdamzāle, metodiskā telpa, sanitārie mezgli un palīgtelpas (siltummezgls, noliktavas inventāra novietnei, garderobe, ģērbtuves, gaiteņi u.c.); skolotāju telpas, ventkamera, palīgtelpas (inventāra novietnei, gaiteņi u.c.), nodrošinot ergonomisku mācību vidi, tiks ieviesti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi, tajā skaitā ierīkojot mobilās darba vietas izglītojamajiem darbam ar datoru (piecas mobilās datorklases).

Sabiedrības iniciatīvu portālā "manabalss" sākta parakstu vākšana par šaursliežu tramvaja ieviešanu starp Baložiem un Ziepniekkalnu.

Iniciatīvas pārstāvis Dāvis Bušs skaidro, ka Baložu pilsēta ir 3 kilometru attālumā no Ziepniekkalna, bet tuvākie ceļi ir gandrīz 10 km gari, jo ved apkārt Medema purvam. Izbraukšanu gan uz Jelgavas, gan uz Bauskas šosejām kavē sastrēgumi. Cauri purvam, pa īsāko ceļu ir saglabājies uzbērums no šaursliežu dzelzceļa, kas eksistēja no 1948. līdz 1953. gadam, un pa kuru no kūdras fabrikas "Baloži" uz Rīgu tika vesta kurināmā kūdra.

Šo ceļu jau šobrīd izmanto kājāmgājēji, velosipēdisti un citi braucēji, gan atpūtas nolūkos, gan arī lai nokļūtu no Baložiem uz Ziepniekkalnu. Baložu pusē, daļa no dzelzceļa vēl joprojām ir saglabājusies, to uztur entuziasti un organizē kūdras bānīša ekskursiju braucienus uz purvu. "Ar šo iniciatīvu vēlamies apkopot sabiedrības atbalstu idejai par šaursliežu tramvaja maršruta Baloži-Ziepniekkalns izveidi, lai vērstu Rīgas un Ķekavas novada pašvaldības uzmanību uz to," skaidro D.Bušs.

Lai uzlabotu mācību vidi abās Ķekavas novada vidusskolās un atrisinātu problēmu ar mācību telpu trūkumu Baložu vidusskolā, Ķekavas novada pašvaldība īstenos aptuveni 9 milj. eiro vērtu izglītības infrastruktūras attīstības projektu, nākamgad uzsākot jaunas piebūves celtniecību un sporta laukuma pārbūvi Baložu vidusskolai.

Projekta Ķekavas vidusskolas un Baložu vidusskolas mācību vides uzlabošana kopējais finansējums ir 8,7 milj. eiro, no tiem 5,5 milj. eiro piešķirs Ķekavas novada pašvaldība, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) – 3,2 milj. eiro un valsts kā budžeta dotācija pašvaldībām – 84 000 eiro. Projekts ilgs līdz 2020. gada pavasarim.

Šī projekta ietvaros Baložu vidusskolai tiks izbūvēta mācību klašu piebūve 3000 m2 platībā divos stāvos, kur atradīsies astoņas sākumskolas mācību klases 224 izglītojamiem, divas mācību klases valodu apguvei 56 izglītojamiem, divas grupu nodarbību telpas, skolotāju istabas, palīgtelpas inventāra novietošanai un aktu zāle, kā arī tiks pārbūvēts esošais sporta laukums, kas ir tehniski un morāli novecojis, un kopš skolas uzcelšanas 1958. gadā nav ticis rekonstruēts un atjaunots.

Bijusī Baložu pašvaldība sešu gadu laikā savās kapitālsabiedrībās ir ieguldījusi vairāk nekā 104 hektārus pilsētas zemes par tirgus vērtībai neatbilstoši zemu cenu - tikai par 730 tūkst. latu.

Tā konstatējusi Ķekavas novada dome, iepazīstoties ar kapitālsabiedrību darbību un finansiālo stāvokli 2008. gadā. Kopumā bijusī Baložu pilsētas pašvaldība kopš 2002.gada ir ieguldījusi pašvaldības zemi 18 kapitālsabiedrībās, no kurām viena jau ir pasludināta par maksātnespējīgu, bet pārējo uzņēmumu kopējie zaudējumi ir vērtējami vairāk kā 1 milj. latu apmērā. Šīs kapitālsabiedrības ir izveidotas ar Baložu pilsētas domes lēmumu. Tajās Baložu pašvaldībai pieder vidēji tikai 20 - 25% kapitāldaļu, kas neļauj iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Pašvaldībai, veicot šo ieguldījumu, zeme novērtēta neadekvāti zemu nekustamā īpašuma tirgus situācijai, lai gan Baložos zemes vērtība bija līdzvērtīga Rīgai un Jūrmalai.

Turpinot Ķekavas apvedceļa būvdarbus, no piektdienas, 25.augusta, satiksmei būs atvērts Ķekavas ielas sākumposms paralēli Bauskas šosejai no Mežmalas ielas līdz Baložu aplim, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Savukārt Ķekavas iela no Baložiem līdz Everesta ielai, kā līdz šim, būs pilnībā slēgta satiksmei.

Citur Bauskas šosejas posmā no Rīgas līdz Katlakalnam saglabāsies līdzšinējā satiksmes organizācija. Transporta kustība pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu noris ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports līdz Baložu aplim brauks arī turpmāk pa Ķekavas ielu, bet no Baložu apļa līdz Bauskas šosejai - pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu.

Satiksmei pilnībā atvērts Valdlauču apļveida satiksmes mezgls. No Baložiem un Rāmavas uzbraukšanai uz Bauskas šosejas Ķekavas virzienā satiksme tiks organizēta pa jaunizbūvēto Baložu ielas apļa atzaru. Virzienā no Rīgas nobraukšanai uz Baložiem un Rāmavu satiksme noris pa jaunizbūvēto nobrauktuvi no Bauskas šosejas uz Baložu ielas apli. Savukārt vietā, kur sākās Ķekavas apvedceļa jaunbūve, satiksme Ķekavas virzienā tiks organizēta pa rampu pāri Ķekavas apvedceļam, pēc tam pa jaunizbūvēto paralēlo ceļu un apli pie Naudītes ielas.

Gulbenes novada dome joprojām ekspluatācijā nav pieņēmusi rekonstruēto Baložu ielu Gulbenē. Turpinās pašvaldības sarakste ar pasūtīto darbu izpildītāju - Rīgas SIA RBSSKALS Būvvadība, raksta reģionālais medijs Dzirkstele.

Kā vēstīts, tiesā ir ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process (TAP), taču vēl nav lemts par TAP plāna pieņemšanu.

Pēc Gulbenes novada domes skatījuma, darbi Baložu ielā ir veikti nekvalitatīvi.

Madonas ceļa daļas (Baložu ielas), kas ieved Gulbenē, rekonstrukcijas termiņš bija 1.augusts. Projektu īstenoja novada pašvaldība, un tā kopējās izmaksas ir 1,137 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu veido valsts budžeta finansējums.

No 3.augusta ir ieviestas izmaiņas satiksmes organizācijā Bauskas šosejas (A7) sākumposmā no Rīgas robežas līdz Katlakalnam, tās būs spēkā līdz septembra beigām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Transporta kustība būs organizēta pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Sabiedriskā transporta kustība no Rīgas līdz Baložu aplim tiks organizētā kā līdz šim, pa Ķekavas ielu; no Baložu apļa līdz Bauskas šosejai arī sabiedriskais transports kursēs pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu, Ķekavas iela posmā no Baložiem līdz Everesta ielai būs pilnībā slēgta satiksmei. Sabiedriskā transporta pieturvietu izvietojumu skatīt kartē.

Satiksmei būs pilnībā atvērts Valdlauču apļveida satiksmes mezgls, norāda LVC.

No Baložiem/Rāmavas uzbraukšanai uz Bauskas šosejas Ķekavas virzienā satiksme tiks organizēta pa jaunizbūvēto Baložu ielas apļa atzaru.

Līdz 2019.gada beigām ekspluatācijā tiks nodota 18 dzīvokļu ēka Baložu ielā 7, bet 2020.gada sākumā tiks uzsākta 19 dzīvokļu ēkas celtniecība un rekonstrukcija Baložu ielā 9. Abu projektu īstenošanā tiks investēti 5 miljoni eiro, informē nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor.

Dzīvojamo ēku projekts tiek īstenots, piedāvājot divu līdz trīs istabu dzīvokļus vidējā segmentā.

Projekta attīstītāji norāda, ka līdz ar ēku būvniecību Āgenskalna tiek uzlabota apkārtējās vides infrastruktūra un drošība. Ēka Baložu ielā 7 tiek celta uz zemes gabala, kas pirms tam uzskatīts par vidi degradējošu.

Savukārt ēkas Baložu ielā 9 veidols vēstures gaitā ir būtiski mainījies atbilstoši tā laika īpašnieku vēlmēm. Ēka tiek rekonstruēta, saglabājot vairākas iepriekšējās arhitektūras detaļas. Kā norāda attīstītāji, tad apbūves gaitā tiks būtiski sakārtota apkārtējā vide, piedāvājot dzīves telpu aizvien pieaugošām klientu prasībām.

Abās ēkās būs pieejami divu līdz trīs istabu dzīvokļi ar gala apdari. Būs pieejamas arī noliktavas telpas un autostāvvietas, kā arī labiekārtots un slēdzams pagalms ar bērnu spēļu laukumu.

Treknajos gados Baložu pilsēta gribēja labi nopelnīt ar nekustamajiem īpašumiem, taču izrādās, ka apetīte bijusi pārāk liela un nu tā draud izputināt Ķekavas novadu.

Ķekavas novada pašvaldība, kuras sastāvā pēc novadu reformas ietilpst Baložu pilsēta, bija nepatīkami pārsteigta, kad pārbaudīja Baložu pašvaldības savulaik izveidoto kapitālsabiedrību darbību. Izrādījās, ka tās visas strādā ar zaudējumiem un tuvākajā laikā varētu kļūt maksātnespējīgas. Ķekavas dome bažījās, ka pazaudēs šajos uzņēmumos, kas lielākoties izveidoti darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, ieguldītos līdzekļus – konkrētāk – vērtīgus zemes gabalus. Daļa no tiem jau nonākuši kreditoru rokās. Uztraucoties par to, ka zaudējumi būs pārāk lieli, Ķekavas novada domes griezusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lūdzot atzīt pašvaldību par cietušo sakarā ar Baložu pilsētas pašvaldības izveidoto uzņēmumu radītajiem zaudējumiem.

Kopš 2013. gada brīvprātīgo dzelzceļa entuziastu biedrība «Bānīša Draugu klubs» sadarbībā ar SIA «Pindstrup Latvia» uzsāka Baložu kūdras fabrikas šaursliežu dzelzceļa saglabāšanu un atjaunošanu, lai to pārveidotu par darbojošos muzejdzelzceļu.

Baložu kūdras bānīša eksistences liktenīgais pavērsiens bija 2013. gadā, kad tika nolemts tam pielikt punktu pilnībā un tikai apstākļu sakritības dēļ tas vēl nebija izdarīts, kamēr biedrība «Bānīša Draugu klubs» meklēja sadarbības iespējas ar uzņēmumu SIA «Pindstrup Latvia». Šāda iespēja tika rasta, un 2013. gada augustā tika parakstīts sadarbības līgums par kūdras dzelzceļa saglabāšanu un muzejdzelzceļa izveidi.

Pats dzelzceļš patiesībā pārstāja funkcionēt nedaudz agrāk – 2011. gadā. Sliežu ceļi bija ļoti sliktā stāvoklī, pamatīgi aizauguši, koka gulšņi sapuvuši, vietām nozagtas sliedes, tāpēc entuziastiem priekšā bija liels darbs, lai dzelzceļu atjaunotu.

Aprīļa sākumā ar attaisnojošu spriedumu noslēdzās krimināllieta pret Jūrmalas uzņēmējiem, kuri tika apsūdzēti mecenātu Borisa un Ināras Teterevu krāpšanas mēģinājumā. Lieta izcēlās ar to, ka tajā faktiski nebija cietušo, bet apsūdzība saturēja pieņēmumus, kurus var raksturot kā melus, un vienīgais labuma guvējs no tiesvedības iznāk advokāts

Rīgas Centra rajona tiesā izskatītā lieta tika uzsākta pirms četriem gadiem un bija savdabīgs civilstrīda turpinājums starp Jūrmalas uzņēmējiem un Tetereviem. Dienas Bizness desmit gadu garumā rakstījis par plašu rezonansi guvušo Jūrmalas iekštelpu slēpošanas projektu Kāpa un tā izjukušās pārdošanas sekām. Šobrīd var ar pārliecību teikt, ka viens no lielākajiem Jūrmalas investīciju projektiem ir izplēnējis tiesvedībās. Civillietā Jūrmalas uzņēmējs, bijušais deputāts un vicemērs Māris Dzenītis un partneri panāca mierizlīgumu un, iespējams, būtu atsākuši darbu pie Jūrmalas projekta Kāpa, tomēr sekoja dīvaina krimināllieta, kuru iesākumā pat izbeidza, bet vēlāk nesaprotamu iemeslu dēļ atjaunoja. Skaidrot desmit gados notikušo aicinājām projekta Kāpa idejas autoru - uzņēmēju Māri Dzenīti.

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

Biržu indeksi ASV pirmdien kāpa, tirgiem atgūstot optimismu un noraidot bažas par tirdzniecības kariem pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par plāniem piemērot muitas tarifus importētajam tēraudam un alumīnijam.

Investori Volstrītā secinājuši, ka Trampa draudi par šādiem tarifiem, neparedzot izņēmumu Kanādai un Meksikai, uzskatāmi par taktiku, lai panāktu piekāpšanos sarunās par Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA) pārskatīšanu.

«Vairums investoru netic, ka prezidents īstenos tik precīzu un apgrūtinošu plānu,» komentēja CFRA analītiķis Sems Stouvels.

Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 1,5%, reaģējot uz ziņām, ka Vācijas sociāldemokrāti atbalstījuši koalīcijas vienošanos ar kancleres Angelas Merkeles vadītajiem konservatīvajiem.

Savukārt Milānas biržas indekss FTSE MIB pirmdien kritās par 0,4%, reaģējot uz Itālijas parlamenta vēlēšanām, kurās panākumus guva populistiskā Pieczvaigžņu kustība (M5S) un pret imigrāciju noskaņotā Ziemeļu līga.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 4,5%.

2024.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Galvenokārt noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā preču grupā mēneša laikā bija pienam (+8%), sieram un biezpienam (+4,1%), piena produktiem (+4,1%), kā arī jogurtam (+2,5%). Dārgāki bija arī svaigi dārzeņi (+3,1%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9%) un augu eļļai (+4,6%).

Akciju cenas pasaulē pirmdien pieauga un Volstrītā sasniedza jaunus rekordus, savukārt kriptovalūta "Bitcoin" kāpa līdz visu laiku augstākajai vērtībai pēc uzņēmuma "Tesla" paziņojuma par investīcijām šajā kriptovalūtā.

Naftas cenas kāpa līdz 52 nedēļu augstākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, turpinot pagājušonedēļ piedzīvoto kāpumu cerībā par drīzu jaunas ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanu un gaidāmu ekonomikas atkopšanos.

Tesla iegādājas Bitcoin 1,5 miljardu dolāru apmērā 

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājies kriptovalūtu "Bitcoin" aptuveni...

Investori uzskata, ka ASV prezidentam Džo Baidenam izdosies panākt apstiprinājumu vairumam aspektu viņa ierosinātajā stimulu paketē, kuras apjoms ir 1,9 triljoni ASV dolāru, sacīja analītiķi.

ASV Finanšu ministrijas 10 un 30 gadu obligāciju ienesīgums īslaicīgi pieauga, pastiprinot diskusiju par augstākas inflācijas riskiem.

"Augošas procentlikmes norāda uz ekonomikas uzlabošanos," sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs, piebilstot, ka ir maz liecību par vispārēju inflāciju ekonomikā.

"Akciju tirgus nav pārmēru nobažījies par inflācijas faktoru. Kādu dienu tas notiks. Pašlaik ne," teica O'Hērs.

"Bitcoin" vērtība sasniedza rekordlīmeni - 44 795,20 ASV dolārus - pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājās šo kriptovalūtu aptuveni 1,5 miljardu dolāru apmērā un drīzumā plāno to pieņemt kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādēm.

"ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada atzīmēja, ka šis, iespējams, ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem kriptovalūtas nozarē.

""Tesla" būs liels autonozares spēlētājs, un, ja tas sāks pieņemt "Bitcoin" kā maksāšanas līdzekli, tad tas kriptovalūtai sniegs papildu leģitimitāti," skaidroja analītiķis.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,1% līdz 60,56 dolāriem par barelu, sasniedzot augstāko līmeni kopš jaunā koronavīrusa pandēmijas sākuma. To sekmēja OPEC un sabiedroto lēmums samazināt jēlnaftas ieguves apjomu, jo pandēmija ir samazinājusi pieprasījumu.

ASV naftas kompānijas "Chevron" akcijas cena pieauga par 2,5%, "Apache" akcijas cena - par 10%, bet "Halliburton" akcijas cena - par 5,6%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,8% līdz 31 385,76 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,7% līdz 3915,59 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,0% līdz 13 987,64 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,5% līdz 6523,53 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 14 059,91 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,5% līdz 5686,03 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 2,0% līdz 57,97 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,1% līdz 60,56 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,2046 līdz 1,2049 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3735 līdz 1,3741 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu saruka no 105,39 līdz 105,22 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 87,71 līdz 87,67 pensiem par eiro.

Šā gada augustā atbalsts Latvijas pārejai no lata uz eiro sasniedzis rekordzemu līmeni – kopumā to atbalstījuši tikai 13% iedzīvotāju, liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Atbalsts eiro ieviešanai ir zemākais kopš 2004. gada, kad pētījumu centrs SKDS uzsācis mērīt iedzīvotāju attieksmi šajā jautājumā.

Saskaņā ar aptaujas datiem pilnībā pāreju uz eiro augustā atbalstīja tikai trīs procenti iedzīvotāju. Savukārt 10% to vērtējuši kā drīzāk atbalstāmu.

Pāreju no lata uz eiro augustā neatbalstīja 59% iedzīvotāju. No tiem 36% to nemaz neatbalsta, bet 24% - drīzāk neatbalsta. Neitrālu attieksmi pret šo jautājumu izvēlējušies paust 20% iedzīvotāju.

Tas liecinot, ka viņiem, iespējams, ir pieņemams jebkurš no šiem iespējamiem iznākumiem, norāda SKDS.

Biežāk nekā caurmērā pārēju no latiem uz eiro atbalstījuši gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji (vecuma grupa no 18 līdz 24 gadiem – 18%), iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (18%), kā arī Latgalē dzīvojošie (19%).

Nekustamo īpašumu attīstītāja Hepsor daudzdzīvokļu projektā Baložu ielā nosvinēti spāru svētki, informē uzņēmums.

Projektu plānots nodot ekspluatācijā nākamā gada sākumā.

Vēsturiskās ēkas stāsts šajā vietā sākās ap 1880.gadu, kad pēc arhitekta Oto Dīces projekta, ielu stūrī tapa jauns koka nams. Laika gaitā mainījušies ēkas īpašnieki, kas atstājis iespaidu uz ēkas arhitektūras ansambli. Jaunā projekta realizācijas gaitā vēsturiskā koka ēka tika uzmērīta, tika uzskaitītas koka detaļas un izpētīta ēkas vēsture.

Āgenskalnā taps jauns nams, saglabājot vēsturiskās ēkas veidolu 

Nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor 2020.gada rudenī uzsāks jaunas daudzdzīvokļu ēkas būvniecību...

Projekta attīstītāji norāda, lai arī projektēšanas laikā tika radīti vairāki ēkas attīstības koncepti, lēmums palikt pie ēkas vēsturiskā apjoma, saglabāt unikālo tornīti un koka detaļu detalizāciju iespējami tuvu esošajai, ir attaisnojies. Panākts kompromiss starp sabiedrību, pasūtītāju, būvvaldi, apkārtējo vidi un vēsturisko koka ēku.

FOTO: Baložu un Ernestīnes ielas krustojums Āgenskalnā iegūs jaunu veidolu 

Līdz 2019.gada beigām ekspluatācijā tiks nodota 18 dzīvokļu ēka Baložu ielā 7,...

Projekta Baložu ielā 9 būvniecība tika uzsākta 2020.gada nogalē. Kopumā trīs stāvu ēkā būs pieejami 18 dzīvokļi. Projektā tiek piedāvātas arī noliktavas un slēgtajā, apzaļumotajā pagalmā būs pieejamas autostāvvietas, atpūtas un spēļu laukums.

Jaunos projektos Āgenskalnā ieguldīs 10 miljonus eiro 

Ieguldot 2 miljonus eiro, norisinās jauna dzīvojamā nama Legato celtniecība....

Projekts tiek īstenots sadarbībā Bigbank, kas finansē projekta attīstību. Kopējās investīcijas šī projekta īstenošanā ir 2,6 miljoni eiro.

Āgenskalnā Baložu ielā 21, piektdien nodegusi divstāvu neapdzīvota koka arhitektūras pērle, kas atrodas tuvumā AS Latvijas Valsts meži centrālajam birojam.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) plkst.17.10 bija saņēmis izsaukumu uz Āgenskalnu, kur Baložu ielā 21, dega divstāvu neapdzīvota koka ēka.

Kā aģentūru LETA informēja VUGD preses pārstāve Inga Vetere, uz izsaukumu bija devušās vismaz četras autocisternas un ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība.

Kā norādīja Vetere, dega divstāvīga koka māja 700 kvadrātmetru platībā, tādējādi tai nodegot pilnībā.

Uz vietas bija piecas autocisternas, autokāpnes, autopacēlājs un viens ūdens vedējs. Tomēr bija arī problēmas hidrantos ar ūdens spiedienu.

Patlaban ugunsgrēks ir lokalizēts un ugunsdzēsēji apseko nodegušo objektu.

SIA «Baložu komunālā saimniecība» šī gada oktobra sākumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedza siltumenerģijas gala tarifa projektu, kas paredz tarifa pieaugumu 20,6% apmērā, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Pie dabasgāzes tirdzniecības cenas 184,97 eiro par tūkstoti normālkubikmetru, pašlaik spēkā esošais tarifs ir 53,78 eiro par megavatstundu (bez PVN), piedāvātais - 64,87 (bez PVN).

Piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā ar 2018. gada 1. janvāri. Uzņēmums tarifa izmaiņas skaidro ar siltumenerģijas piegādātāju cenu, kā arī citu izmaksu pieaugumu.

Iepazīties ar tarifu projektā ietverto vispārpieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus un ieteikumus par siltumenerģijas gala tarifa projektu lietotājs var SIA «Baložu komunālā saimniecība» Krišjāņa Barona ielā 1, Baložos, pirmdienās no plkst.15.00 līdz 16.00, iepriekš sazinoties pa tālruni 67916723 vai 29720976.

Reģionālā pašvaldības policija šobrīd izstrādā vienotu Ķekavas novada videonovērošanas attīstības koncepciju, lai paaugstinātu sabiedriskās kārtības un drošības līmeni pašvaldības teritorijā. Koncepciju plānots izveidot līdz mēneša beigām, informē novada pašvaldībā.

«Dzīvē ir pierādījies fakts, ka tehniskie līdzekļi, piemēram, videonovērošanas attīstība un videonovērošanas kameru skaita palielināšana sekmē drošības uzlabošanu, ka arī novērots, ka vietās, kur ir uzstādītas videonovērošanas kameras, pārkāpumu īpatsvars sarūk,» skaidro Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš.

Viņš uzsver, ka videonovērošana ir efektīva tikai tajos gadījumos, kad tā ir veidota kā sistēma visā novada teritorijā, nevis vienkārši kameru skaita palielināšana. Izstrādājot vienotu pieeju, tiek ņemti vērā vairāki būtiski nosacījumi - pieejamie tehniskie resursi, konkrētu apdzīvoto vietu īpatnības, iedzīvotāju pārvietošanas paradumi, ka arī izdarīto pārkāpumu statistika. Šo visu kopumu analizējot, var noteikt, kādus tehniskos līdzekļus nepieciešams pielietot, proti, kādi visefektīvāk darbosies konkrētos apstākļos.