Transports un loģistika

Neatbalsta Daugavas - Dņepras kanālu

Madara Fridrihsone, 06.07.2004

Jaunākais izdevums

Baltkrievija un Ukraina aktualizējušas jautājumu par kuģošanas kanāla izbūvi, lai savienotu Dņepru un Daugavu, tādējādi savienojot Baltijas un Melno jūru, taču šāda kanāla izbūvi neatbalsta Latvijas valdības vadītāji. Ministru prezidents Indulis Emsis, kurš uzdevis vides, satiksmes un ekonomikas ministriem sagatavot Latvijas puses viedokli par šo projektu, Db atzina, ka neatbalsta šāda kanāla izbūvi. Viņš uzsver, ka šis projekts ir novecojis un nav uzskatāms par Latvijas prioritāti. Savukārt satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Ainārs Šlesers, skaidrojot savu noraidošo attieksmi pret šo vismaz 8 miljardus ASV dolāru vērto projektu, uzsvēra, ka tas radītu ievērojamas ekoloģiskās problēmas, kas daudzkārt pārsniegtu to kaitējumu videi, kuru potenciāli radītu celulozes rūpnīcas projekta realizācija Ozolsalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iespēja iepazīties ar Daugavas kreisā krasta apbūves vīzijas maketu

, 12.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un Rīgas pilsētas arhitekta birojs aicina rīdziniekus un Rīgas viesus, uzņēmējus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus iepazīties un izteikt savu viedokli un ierosinājumus par Daugavas kreisā krasta apbūves vīziju (makets mērogā 1:1000) teritorijā no Podraga līdz Lucavsalai.

Daugavas kreisā krasta apbūves vīzija ir daļa no Laikmetīgās arhitektūras izstādes Process, kas notiek LNMM izstāžu zālē Arsenāls Torņa ielā 1 līdz 2008.gada 16.martam.

Daugavas kreisā krasta apbūves vīzija šobrīd atrodas izstrādes procesā līdzās Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijai. Paralēli notiek darbi pie transporta plūsmu un vides jautājumu izpētes. Ir plānots, ka Daugavas kreisā krasta silueta koncepcija tiks nodota sabiedriskajai apspriešanai šī gada maijā. Taču šobrīd visiem interesentiem ir iespēja iepazīties ar Daugavas kreisā krasta apbūves vīziju tās izstrādes stadijā un sniegt savu redzējumu par šīs pilsētas daļas telpisko attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Plāno likvidēt autostāvvietas Raiņa bulvārī

, 02.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas datiem, 68.7 procenti rīdzinieku atbalsta iespēju izveidot īpašu sabiedriskā transporta joslu Raiņa bulvārī, likvidējot autostāvvietas ielas malā, biznesa portālu Db.lv informēja Rīgas dome.

Šo ieceri pilnībā atbalstījuši 37.9 procenti respondentu, vēl 30.8 procenti izvēlējušies atbildi "drīzāk atbalstu".

Ieceri izveidot sabiedriskā transporta joslu Raiņa bulvārī neatbalsta 11.9 procenti, tostarp pilnībā to neatbalsta tikai 5.3 procenti aptaujāto.

19.5 procenti respondentu savu viedokli nav pauduši.

Atbalstu sabiedriskā transporta joslas ierīkošanai Raiņa bulvārī cilvēki ir pauduši neatkarīgi no tā, vai viņiem ir automašīna (atbalsta 70.2 procenti, neatbalsta 15.1 procents) vai tās nav (atbalsta 67.7 procenti, neatbalsta 8.9 procenti).

Sievietes pret šo ieceri izturas nedaudz pozitīvāk (atbalsta 71.7 procenti, neatbalsta 8.0 procenti) nekā vīrieši (atbalsta 65.0 procenti, neatbalsta 16.6 procenti), bet attieksme vecuma grupās un atkarībā no tautības ir stipri līdzīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Palielinās Daugavas baseina pamatkapitālu

, 22.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/S Enerģētika un ūdens transports (EUT) pamatkapitālu divu mēnešu laikā nolemts palielināt par 50%.

Par to lēmuši uzņēmuma akcionāri, kas arī apstiprināja Daugavas baseina ekonomiskās attīstības stratēģiju, ko izstrādājis ekonomists Uldis Osis.

Ekonomista izstrādātās AS EUT biznesa koncepcijas pamatā ir Daugavas baseina ekonomiskā attīstība, īstenojot šajā teritorijā dažādu nozaru biznesa projektus. Daugavas baseins kā investīciju bāze izvēlēts ar elektrostaciju būvniecību un iespējamo Daugavas kuģu ceļa izveidošanu perspektīvā. Jau šobrīd Daugavas baseina robežās izvietojušies tādi ekonomiskie centri kā Rīga, Jēkabpils, Daugavpils u.c. Abās Daugavas pusēs nesenās Latvijā veiktās novadu reformas rezultātā, panākta lielāka pašvaldību resursu koncentrācija, kas ļaus īstenot arī apjomīgākus publiskos projektus, kā arī sniegt plašāku atbalstu uzņēmējdarbībai. Savukārt ap Rīgu ir izveidojies un turpina attīstīties Rīgas ekonomiskais reģions, kas ietver ekonomiski spēcīgākos Latvijas novadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions piedāvā interesentiem nomāt telpas, informē stadiona pārstāvji .

Nomai tiek piedāvātas sešas treniņu zāles, trenažieru zāle ar nodarbību zāli, bērnu nodarbību, biroju un kafejnīcas telpas. Stadiona pārstāvju ieskatā stadiona telpās ir iespēja izveidot co-working vietu biroju darbam, bērnu pieskatīšanas vai rotaļu istabu.

«Jau tagad esam interesanti koncertu rīkotājiem, jo stadions spēj nodrošināt 10 461 skatītāju sēdvietas tribīnēs, augstas kvalitātes apskaņošanas sistēmas, laukuma apgaismošanu, LED tablo dažādu vizuālo efektu un video translēšanai, mediju centru, specializēto deju grīdu un tās ieklāšanas pakalpojumu, kas pasargā futbola laukuma zālienu,» norāda Elmārs Martinsons, Daugavas stadiona valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts gala pieņemšanas - nodošanas akts par Daugavas stadiona Rietumu tribīnes pārbūves un jauno tribīņu būvniecības noslēgumu.

Būvniecības darbi ir pabeigti 13 mēnešu laikā. Pirmā Daugavas stadiona attīstības posma ietvaros pilnībā atjaunota Rietumu tribīne, tajā skaitā iekštelpas 5000 kvadrātmetru platībā, kas atbilst starptautiskajām futbola un vieglatlētikas prasībām. Pirmā posma ietvaros no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes, kas ļāva palielināt skatītāju sēdvietu skaitu līdz 10 461 vietai. PS «LNK INDUSTRIES Partnership» rekonstrukcijas darbus uzsāka 2017. gada aprīlī par kopējo līguma summu 10 697 085.25 eiro.

Tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums par pārējo sporta infrastruktūras objektu projektēšanu, kam sekos būvniecības process. Plānots, ka pirmais atjaunojamais objekts nākamajā būvniecības kārtā 2019. gadā būs centrālais dabīgā zālāja futbola laukums un vieglatlētikas skrejceliņi, tajā skaitā visi vieglatlētikas sektori. Pēc šī posma pabeigšanas Daugavas stadions būs izpildījis visas prasības, lai tiktu sertificēts atbilstoši UEFA 4.kategorijai un IAAF II kategorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vides ministrs: projekts Rīga – Hersona kanāls nodarītu postu videi un cilvēkiem

, 11.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tiktu iznīcinātas Eiropas nozīmes aizsargājamās teritorijas, palielinātos piesārņojums Daugavā un Baltijas jūrā, notiktu svešu zivju sugu invāzija Latvijā, pasliktinātos Rīgas dzeramā ūdens kvalitāte," šādas būtu sekas, ja tiktu īstenots projekts Rīga – Hersona kanāls, uzskata Vides ministrs Raimonds Vējonis

R. Vējonis ar sava padomnieka Didža Jonova starpniecību izplatījis paziņojumu medijiem, kurā izsaka savu viedokli par plānoto projektu. Paziņojuma teksts:

"Vides ministrs Raimonds Vējonis uzskata par absurdu biedrības Jaunais Zīda Ceļš ieceri īstenot projektu, kas paredz ar mākslīgu kanālu savienot Baltijas jūru ar Melno jūru pa Daugavas un Dņepras upēm. Lai nodrošinātu kuģošanu Daugavas - Dņepras kanālā plānots uzbūvēt Krustpils, Jēkabpils un Daugavpils aizsprostus, kā rezultātā tiktu applūdināti ap 800 ha lietderīgas zemes un pārceltas vairāk kā 50 zemnieku sētas. Tiktu veikti grandiozi celtniecības darbi, bagarēta Daugava.

Pilnīgi neprognozējamas būtu šāda projekta īstenošanas ekoloģiskās sekas. Tiktu iznīcinātas Eiropas nozīmes aizsargājamās teritorijas, palielinātos piesārņojums Daugavā un Baltijas jūrā, notiktu svešu zivju sugu invāzija Latvijā, pasliktinātos Rīgas dzeramā ūdens kvalitāte. Šāda tranzītceļa ekonomisko efektu R. Vējonis uzskata par dziļi apšaubāmu, jo tikai tā izveidošanas budžets vien vairākkārt pārsniegtu valsts gada budžeta apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Daugavu ar ūdens ceļu grib savienot ar Dņepru

Oskars Prikulis, [email protected], 67084403, 18.07.2007

Latvijas uzņēmēji sākuši vismaz 10 mljrd. ASV dolāru vērtu projektu, kas paredz ūdensceļa izveidošanu, savienojot Daugavu

ar Dņepru, skaidro biedrības "Jaunais zīda ceļš" pārstāvis Haralds Ermalis.

Foto: Edmunds Brencis, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji sākuši milzīga vismaz 10 mljrd. USD projekta realizāciju, kas paredz ūdens ceļa izveidošanu, savienojot Daugavu un Dņepru.

To sarunā ar Db pavēstīja biedrības Jaunais zīda ceļš, kuras mērķis ir izveidot ūdenstransporta sakarus starp Melno un Baltijas jūru, pārstāvis Haralds Ermalis. Viņš arī norāda, ka finansiāli projektu atbalstīt būšot gatava arī Eiropas Savienība. Šāda kanāla izveide savukārt pavērtu sen neredzētas biznesa iespējas tranzītbiznesam, kā arī citām nozarēm. Tā pa Rīgas - Hersonas kanālu pēc aptuvenām aplēsēm gadā varētu pārvadāt 140 milj.t kravu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz visu Latvijas ostu kravu apgrozījumu 2006. gadā. Galvenā priekšrocība - ūdensceļam transporta izmaksas pēc enerģijas patēriņa uz vienu kilometru esot pat 60 reizes zemākas nekā autotransportam un 2 līdz 5 reizes mazākas nekā dzelzceļam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 0,5 milj. eiro pētīs Dņepras–Vislas savienojumu; no Daugavas kuģošanas projekta neatsakās

Starptautiskā konkursā uzvarējušais konsorcijs Gdaņskas Jūras institūta (GJI) vadībā pētīs iespējas atjaunot ūdens maģistrāli E-40 starp Baltijas un Melnajām jūrām. Projekta, kas zināmā mērā konkurē ar Latvijā pretējus viedokļus izraisošo projektu, kurš paredz izveidot Daugavu par kuģojamu ūdensceļu, izpētei Eiropas Savienība (ES) piešķīrusi teju 0,5 milj. eiro.

Ekspertiem uzdots līdz 2015. gada beigām izanalizēt ekonomiskos, tehniskos, ekoloģiskos, finansu, juridiskos un citus aspektus ūdensceļa atjaunošanai starp Gdaņsku (Polija) un Hersonu (Ukraina). Pētniekiem būs jānoskaidro, vai ir lietderīgi izmantot savienojumu E-40 visā tā garumā, un jāpiedāvā trīs tā atjaunošanas scenāriji. Poliju, Baltkrieviju un Ukrainu šķērsojošā ūdens maģistrāle savieno Gdaņskas un Hersonas ostas pa Vislas, Bugas, Pripetes un Dņepras upēm. Šobrīd kuģošana nav iespējama pa Bugu maršrutā Varšava–Bresta, turklāt šis posms šķērso dabas parkus, kuri ietilpst īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Savukārt novecojušās hidrauliskās inženiertehniskās būves Vislas upē neļauj pa to kuģot lielām baržām, norādījis Ukrainas Transporta stratēģiju centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank bažas par vērtīgāko daudznozaru kompānijas DK Daugava (Daugava) aktīvu nobēdzināšanu bijušas patiesas, norādīja bankas komunikāciju vadītājs Ivars Svilāns, komentējot uzņēmuma vadītāja Aigara Vaivara paustos apgalvojumus saistībā ar tiesvedību pret Daugavu.

Vaivars šodien apgalvoja, ka banka nevēlas atzīt savas kļūdas, tāpēc novilcinot laiku, lai atrastu juridiskas iespējas pasliktināt Daugavas pozīciju tiesvedības procesā. «Veicām preču zīmju novērtēšanu, lai saprastu paši un pierādītu bankai, cik patiesībā ir vērta kompānija Daugava. Ja preču zīmju vērtība vien pārsniedz vienu miljonu latu, tad jāsecina, ka viss bizness kopumā nevar maksāt vien pāris simtus tūkstošu latu, kā to iepriekš novērtējusi banka,» akcentēja Vaivars.

«Tas tikai vēlreiz apliecina, ka bankas bažas par vērtīgāko aktīvu nobēdzināšanu bija patiesas. Vērtību iznešanu ārpus kompānijas un tad ierosinājumu tās atlikt atpakaļ nodēvēt par risinājumu ir demagoģiski. Mēs, protams, esam priecīgi, ka otra puse beidzot ir izrādījusi kādu aktivitāti, un ceram, ka tā beidzot būs konstruktīva un atbildīga. Diemžēl mēs to nesekmīgi gaidām jau vairāk nekā gadu. Tā vietā ir bijusi tikai aktivitāte plašsaziņas līdzekļos,» situāciju novērtēja Svilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas promenādi Ķengaraga iedzīvotāji un viesi varēs izbaudīt trīs kilometru garumā

LETA, 19.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pēc jaunā gājēju tiltiņa atklāšanas Ķengaraga iedzīvotāji un viesi Daugavas promenādi varēs izbaudīt trīs kilometru garumā, kas sākas pie Dienvidu tilta un turpinās līdz pat Rumbulai.

Daugavas promenādi varēs izmantot gan tie iedzīvotāji, kuri vēlēsies doties mierīgās pastaigās gar Daugavas krastu, gan arī tie, kuri iecienījuši aktīvu dzīvesveidu, jo promenādē atvēlēta vieta arī velosipēdistu celiņam. Tāpat Daugavas promenāde ir piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gājēju tiltiņa atklāšanā minēja Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs (LPP/LC).

«Katram tiltam ir sava vēsture, un ceru, ka arī šim gājēju tiltiņam būs ilga un gara vēsture. Šis gājēju tiltiņš ir īpašs arī ar to, ka tam par materiālu pirmo reizi izmantots stiklašķiedras kompozīts, kas ražots tepat Latvijā,» sacīja Pavlovs. Viņš skaidroja, ka Ķengaraga labiekārtošanas darbi neapstāsies. Tuvākie plāni, labiekārtojot teritoriju, ir izveidot zaļo teātri un skeitparku, kā arī iecerēts būvēt daudzfunkcionālu kultūras centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas stadiona pārbūvei nozāģētos kokus kompensēs ar dižstādiem

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vides konsultatīvā padome neatbalsta ideju par ūdensceļa Daugava - Dņepra izveidi

Māris Ķirsons, db.lv, 07.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzklausot a/s Ūdens transporta sistēma Rīga – Hersona - Astrahaņa pārstāvju stāstīto par projekta ideju veidot ūdens tranzītceļu Daugava – Dņepra, Vides konsultatīvās padomes (VKP) pārstāvji konstatēja, ka projekta idejas virzītāji nespēja sniegt atbildes uz VKP un citu sanāksmē klātesošo vides aizsardzības organizāciju pārstāvju uzdotajiem jautājumiem, norādīts Vides konsultatīvās padomes informācijā.

It īpaši saistībā ar iespējamā projekta ietekmi uz vidi, kā arī tā ekonomisko pamatojumu un iespējamiem tehniskiem risinājumiem. Diskusijas gaitā vides pārstāvji norādīja uz to, ka šāda projekta ideja no vides aizsardzības un sabiedrības interešu viedokļa ir absurda, un projekta izpētē nedrīkst tikt izmantots publiskais finansējums. Noslēdzot diskusiju par šo jautājumu, VKP locekļi balsojot pieņēma lēmumu neatbalstīt šīs idejas īstenošanu.

VKP pārstāvji diskusijas gaitā norādīja, ka šāda projekta idejas realizēšana faktiski iznīcinātu Daugavas upes sateces baseinu – kanāla un lielo ūdenskrātuvju izveide traucēs dabisko ūdens cirkulāciju. Neatgriezeniski tiktu zaudētas tādas unikālas un aizsargājamas dabas teritorijas kā Daugavas loki, jo Daugava tiktu pārvērsta par kuģojamu kanālu. Kravu pārvadāšanas procesā neizbēgami radīsies dažādas piesārņojošo vielu noplūdes Daugavā, taču apmēram puse Rīgas iedzīvotāju pašlaik dzeramo ūdeni iegūst no Daugavas. Risku radītu arī dažādu invazīvo sugu izplatība, norādīts Vides konsultatīvās padomes informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas savstarpēji konkurējošas akciju sabiedrības rosinājušas Daugavu padarīt par kuģojamu kanālu. Viena no sabiedrībām pēdējā laikā tiekas ar pensionāriem, aģitējot iegādāties tās akcijas. Viens no pārliecinātājiem ir aktieris Rolands Zagorskis, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Izveidotas divas akciju sabiedrības. Viena pārstāv solīdus uzņēmējus, politiķus un advokātus. Šo cilvēku tuvākie plāni ir par Eiropas naudu izvērtēt iespējas Daugavas bagarēšanai un ja šādas iespējas ir, tad par Eiropas investoru naudu Daugavu savienot ar Dņepru, izveidojot kuģojamu transporta ceļu.

Otrai akciju sabiedrībai Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga – Hersona – Astrahaņa plāni ir Daugavu bagarēt līdz pat Volgai un būtiskās izmaiņas upes gultnē var pat appludināt Pļaviņas.

Pēdējā laikā tā tiekas ar pensionāriem un aģitē iegādāties akciju sabiedrības akcijas. Prezentācijas sākumā noskaņu rada aktieris un uzņēmuma dalībnieks Rolands Zagorskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā atjaunotajā Daugavas stadionā 29.maijā notiks vērienīgākās starptautiskās vieglatlētikas sacensības Latvijā - Rīgas kausi.

Īpašu šo gadu Rīgas kausos padara ne vien renovētā sacensību norises vieta, bet arī fakts, ka dalību apstiprinājuši un starta stāsies gandrīz visi vadošie Latvijas atlēti.

Db.lv jau vēstīja, ka 15.maijā tika parakstīts gala pieņemšanas - nodošanas akts par Daugavas stadiona Rietumu tribīnes pārbūves un jauno tribīņu būvniecības noslēgumu, kas ir rekonstrukcijas pirmais posms.

Tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums par pārējo sporta infrastruktūras objektu projektēšanu, kam sekos būvniecības process. Plānots, ka pirmais atjaunojamais objekts nākamajā būvniecības kārtā 2019. gadā būs centrālais dabīgā zālāja futbola laukums un vieglatlētikas skrejceliņi, tajā skaitā visi vieglatlētikas sektori. Pēc šī posma pabeigšanas Daugavas stadions būs izpildījis visas prasības, lai tiktu sertificēts atbilstoši UEFA 4.kategorijai un IAAF II kategorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru kompānijas DK Daugava daļēja pārdošana uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova vadītajai kompānijai AB Holding vietējo piena tirgu neietekmēs, atzina aptaujātie nozares uzņēmēji.

«Daugava ir pārāk mazs spēlētājs, lai sašūpotu tirgu. Šis darījums pierāda likumsakarību, ko vienmēr esmu akcentējis, proti, kapitāla kustība Latvijas tirgū nav izbēgama. Nav svarīgi, no kurienes nāk investors, bet svarīga ir viņa vēlme uzņēmumu noturēt un attīstīt. Turklāt katrs īpašnieks ar savu īpašumu var darīt, ko grib,» norādīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Arī piena pārstādes rūpnīcas Latvijas Piens līdzīpašnieks Uldis Krievārs sacīja, ka izmaiņas tirgū vismaz pagaidām nav gaidāmas.

«Daugavas pārdošana konkurenci tirgū nemainīs. Viņu produkti ir specifiski un neaizņem lielu tirgus daļu. Ļoti labi, ka Daugavas zīmols saglabāsies, produkti veikalā būs un pircēji necietīs,» norādīja Krievārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums SIA Daudznozaru kompānija «Daugava» (Daugava) gatavojas ražot doktordesu, cīsiņus, kā arī sulas, biznesa portālam Nozare.lv sacīja uzņēmuma saimnieks Aigars Vaivars.

«Finiša taisnē ir darbs ar Daugavas desu produktu līnijas palaišanu, kas ir jau pāris gadus lolota iecere. Ekskluzīvi tikai Daugavas veikaliem tiks ražotas augstas kvalitātes Doktordesa, cīsiņi un žāvētā desa. Tie būs tādi ražojumi, kas celti galdā pirms 20 gadiem un kas tiešām ir tikai no gaļas un augstvērtīgām garšvielām, nevis sintētikas. Patlaban Daugavas pārtikas tehnologi izstrādā receptūru,» sacīja A. Vaivars, gan neprecizējot projekta finansiālos apmērus un sadarbības partnerus desu ražošanā, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

A. Vaivars norādīja, ka Daugava patlaban strādā, lai apgūtu Eiropas Savienības fondus un attīstītu sulu ražošanu, tomēr tas ir vēl tālākas nākotnes projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas stadionam pietuvināto ielu remontdarbiem atvēlēs 10 miljonus eiro

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par desmit miljoniem eiro līdz 2020.gada beigām trīs kārtās veiks Daugavas stadionam pietuvināto ielu remontdarbus, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa skaidroja, ka projekta pirmajā kārtā notiks Vagonu ielas sakārtošana, tai skaitā, Vagonu ielas pārbūve ar caurbrauktuvi zem Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada, Augšielas pārbūve, Ata ielas pārbūve, Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve, kā arī lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektora izbūve no Augšielas un Jāņa Asara ielas krustojuma līdz Vagonu un Pērnavas ielas krustojumam.

Otrajā kārtā tiks veikta ārējo inženierkomunikāciju sakārtošana, kas paredz lietus ūdens kanalizācijas kolektora izbūvi Matīsa ielas posmā no Vagonu un Matīsa ielas krustojuma līdz Matīsa un Valmieras ielas krustojumam, kā arī Valmieras ielā līdz Lāčplēša un Satekles ielas krustojumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Maersk Line Panamas kanāla vietā dod priekšroku Suecas kanālam

Egons Mudulis, 12.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā pasaules konteinerpārvadājumu kompānija Maersk Line pārtrauks izmantot Panamas kanālu kravu pārvadāšanai no Āzijas uz ASV austrumu krastu, jo lielāku kuģu dēļ kompānijai ir izdevīgāk veikt pārvadājumus caur Suecas kanālu.

Maersk Line sūtīs caur Suecas kanālu kuģi, kas spēj uzņemt deviņus tūkstošus 20 pēdu konteineru, kamēr pārvadājumiem caur Panamas kanālu tika izmantoti divi 4500 konteineru kuģi, aģentūrai Bloomberg norādījis kompānijas izpilddirektors Sorens Skous. Pēdējie pārvadājumi caur Panamu tiks veikti 7.aprīlī, bet jau nedēļu vēlāk pirmais kuģis dosies cauri Suecas kanālam. Viens no iemesliem, kāpēc tas notiek tieši šobrīd, ir cenu kāpums Panamas kanāla šķērsošanai, norādīja kompānijas pārstāvis.

Kuģošanas kompānijas, tostarp Maersk Line un Neptune Orient Lines Ltd ir samazinājušas izdevumus, kuģu pārvietošanās ātrumu un pārdevušas dažus kuģus, lai cīnītos ar zemajām fraktu likmēm. Lielāku kuģu izmantošanu kravu pārvadāšanai caur Suecas kanālu, nevis Panamas kanālu visticamāk liks lietā arī citas kuģniecības kompānijas, sacījusi Macquarie Group Ltd analītīķe Bonija Čana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Daugavas — Dņepras kanāla projekta ideju vētīs starpvaldību komisija

M. Ķirsons, Db.lv, 06.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas kanāla jautājums tiks virzīts izskatīšanai Latvijas - Baltkrievijas starpvaldību komisijas sēdē, kuras norise plānota šā gada 14. un 15. oktobrī.

Tā nolemts Latvijas uzņēmēju komandas, kas pārņēmusi ideju par Daugavas baseina ilgtermiņa attīstību, tikšanās laikā ar Baltkrievijas pilnvaroto vēstnieku Latvijā Aleksandru Gerasimenko. Tikšanās laikā tika pārspriests projekta potenciāls un abu valstu iespējamā sadarbība projekta realizācijā, norādīts projekta inicaitīvas grupas informācijā.

Kā tikšanās laikā atzina A.Gerasimenko, interese par Latvijas un Baltkrievijas sadarbību Daugavas baseina ekonomiskā potenciāla attīstībā Baltkrievijai bijusi jau ilgu laiku. Šobrīd, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, Baltkrievija ir gatava paplašināt ilgtermiņa sadarbības iespējas ar Latviju. Kā atzina A.Gerasimenko, pārdomāta Daugavas baseina ilgtermiņa attīstība būtu liels ieguvums abu valstu tautsaimniecībai, un šobrīd nepieciešama Latvijas valdības oficiāla iniciatīva starpvalstu sarunām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Audzēs efektivitāti un ražos vairāk

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijā atvērti aizvari, lai regulēti ūdens līmeni Daugavas baseinā un lai ledus masa neveidotu sastrēgumus ūdnes gultnēs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdī, kad būvniecība atsāksies, būs jāspēj ierādīt vieta debesskrāpjiem, uzskata arhitekts Andris Kronbergs

Kamēr būvniecība pierimusi, ir īstais brīdis visus spēkus veltīt plānošanai, kas neļautu atkārtot straujās izaugsmes gados pieļautās kļūdas, uzskata arhitekts Andris Kronbergs. Viņš uzskata, ka pilsētai jāveido konkrētas stratēģijas, kas paredzētu mērķtiecīgu attīstību, piemēram, jaunā Rīgas centra izveidei Daugavas kreisajā krastā. Lai arī arhitekts atzīst, ka viss savulaik attīstītajās vīzijās attēlotais, visticamāk, nekad netiks uzbūvēts, viņš uzskata, ka jaunu Rīgas centru Daugavas kreisajā krastā mēs kādu dienu varētu ieraudzīt.

Straujās attīstības laiks būvniecībā, kad mājas auga viena pēc otras, ir aiz muguras un joprojām nav atsācies. Ko mēs esam mācījušies no šajā laikā pieļautajām kļūdām?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies būvprojekta izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei, saņemta būvatļauja un uzsākti būvdarbi.

Pēc vairāk kā pusgadu ilga darba pie Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādes, kopīgi strādājot projektētājiem un būvniekiem SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs", SIA "ARMS Group" un OÜ "RTS Infraehitus", būvprocesa vadītājiem un būvuzraudzībai SIA "CMB", projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" komandai un Latvijas Hokeja Federācijai, būvprojekts ir izstrādāts un tam saņemts pozitīvs būvekspertīzes slēdziens.

2020.gada 9.aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja, kas ļauj uzsākt ilgi gaidītās ledus halles būvniecību. Būvniecības termiņi ir saspringti, ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā atbalsts Latvijas pārejai no lata uz eiro sasniedzis rekordzemu līmeni – kopumā to atbalstījuši tikai 13% iedzīvotāju, liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Atbalsts eiro ieviešanai ir zemākais kopš 2004. gada, kad pētījumu centrs SKDS uzsācis mērīt iedzīvotāju attieksmi šajā jautājumā.

Saskaņā ar aptaujas datiem pilnībā pāreju uz eiro augustā atbalstīja tikai trīs procenti iedzīvotāju. Savukārt 10% to vērtējuši kā drīzāk atbalstāmu.

Pāreju no lata uz eiro augustā neatbalstīja 59% iedzīvotāju. No tiem 36% to nemaz neatbalsta, bet 24% - drīzāk neatbalsta. Neitrālu attieksmi pret šo jautājumu izvēlējušies paust 20% iedzīvotāju.

Tas liecinot, ka viņiem, iespējams, ir pieņemams jebkurš no šiem iespējamiem iznākumiem, norāda SKDS.

Biežāk nekā caurmērā pārēju no latiem uz eiro atbalstījuši gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji (vecuma grupa no 18 līdz 24 gadiem – 18%), iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (18%), kā arī Latgalē dzīvojošie (19%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī uz trešdienu tikusi pārtraukta TV3 translācija Lattelecom Interaktīvās TV klientiem, jo TV3 ignorē Konkurences padomes lēmumu un prasa samaksu par analogajā televīzijā brīvi pieejamu ētera TV kanālu.

Par to Db.lv informēja Lattelecom Komunikāciju nodaļas pārstāvis Deniss Kolosovs. «Diemžēl esam spiesti uz laiku pārtraukt kanāla TV3 translēšanu Lattelecom Interaktīvajā televīzijā. Pieprasot naudu par satura demonstrēšanu, TV3 turpina ignorēt gan skatītāju intereses, gan valsts institūciju lēmumus. Kopā ar citiem operatoriem esam cīnījušies par iespēju raidīt TV3 kanālu bez maksas – tāpat kā pārējās nacionālās apraides programmas (piemēram, LNT, LTV1, LTV7). Samaksas noteikšana ir pretrunā ar loģiku un pārkāpj godīgas konkurences principus. Neuzskatām, ka mūsu TV skatītājiem būtu jāmaksā par kanālu TV3, kurš tajā pat laikā ikvienam iedzīvotājam ir pieejams bez maksas analogajā televīzijā,» norāda Lattelecom Satura biznesa daļas direktors Toms Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

Komentāri

Pievienot komentāru