Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests par teju 2,8 milj. Ls gatavojas iegādāties 45 jaunus operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus, kas tiks izmantoti Latvijas reģionos.

Par automobiļu piegādi NPM dienests bija izsludinājis arī atklātu iepirkumu konkursu, kurā par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu tika atzīts Mercedes-Benz oficiālā izplatītāja Latvijā SIA Domenikss piedāvājums. Kopumā savus piedāvājumus konkursā iesniedza trīs pretendenti, Db.lv stāsta NMP dienesta pārstāvji, paužot, ka arī šobrīd lielākā daļā dienesta operatīvo transportlīdzekļu ir Mercedes-Benz un Volkswagen markas automašīnas, kuru modeļi un izlaiduma gadi ir visai atšķirīgi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu konkursa uzvarētājam būs jāpiegādā atbilstoši prasībām pārbūvēti, specifiski aprīkoti un trafarēti operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi, nodrošinot noteiktas prasības pacienta un autovadītāja nodalījumiem, prasības medicīniskās aparatūras stiprinājumiem, tāpat arī drošības, garantijas un servisa prasības. NMP dienests plāno iegādāties operatīvos transportlīdzekļus gan ar divu, gan četru riteņu piedziņu, kas uzlabos mediķu iespējas nokļūt pie pacientiem vietās, kur ceļi kļūst grūti izbraucami laika apstākļu dēļ vai pat ceļu nav vispār, Db.lv stāstīja NMP dienesta pārstāve Ilze Bukša.

Gaiļezera slimnīcas teritorijā pēc rekonstrukcijas atklāta ēka, kurā turpmāk atradīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvā medicīniskā daļa un Mežciemā jaunizveidots NMP brigāžu punkts.

Ēkas rekonstrukcija ir NMP dienesta realizētā ERAF projekta būtiska aktivitāte. Rekonstrukcijā ieguldīti 211 000 latu no ERAF projekta finansējuma.

Rekonstruētajā ēkā turpmāk darbosies nozīmīga NMP dienesta struktūrvienība - Operatīvā medicīniskā daļa (OMD), kas 24 stundas diennaktī nepieciešamības gadījumā nodrošina specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību NMP slimnīcām visā Latvijā un sarežģītos gadījumos konsultē arī NMP dienesta brigādes, kuras atrodas izsaukumos. Visbiežāk palīdzība slimnīcām nepieciešama, kad to resursi ir nepietiekami, lai tajās esošajiem pacientiem vai cietušajiem sniegtu visu vajadzīgo palīdzību. Šādās situācijās OMD nodrošina vairāk nekā 20 dažādu specialitāšu augstas kvalifikācijas ārstu, piemēram, reanimatologu, neonatologu, neiroķirurgu, asinsvadu ķirurgu u.c. speciālistu gatavību pēc NMP slimnīcu pieprasījuma doties uz tām un sniegt palīdzību īpaši smagi slimiem pacientiem vai cietušajiem. Ikdienā OMD speciālisti veic arī kritiski smagu pacientu transportēšanu no reģionu slimnīcām uz specializētajiem centriem Rīgā. Tāpat OMD mediķi dodas palīgā cietušajiem neikdienišķos un pat ekstremālos apstākļos, tajā skaitā piedaloties gaisa medicīniskajā transportēšanā, piemēram, ar NBS Gaisa spēku helikopteri pārvedot kritiski smagus pacientus no reģionu slimnīcām uz Rīgu vai ar helikopteri dodoties jūrā, lai no kuģiem noceltu pacientus un nogādātu slimnīcās.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) pieņemts lēmums par darba uzteikšanu direktora vietniekam Mārtiņa Šicam. Kā iemesls tiek norādīta uzticības zaudēšana darba devējam.

NMPD ir noslēgusies pārbaude, kas tika uzsākta saistībā ar dienesta iekšējam, operatīvam darbam paredzētas informācijas nodošanu trešajām pusēm par Zolitūdes traģēdijā izdzīvojušajiem un slimnīcās nogādātajiem pacientiem, kā arī vēl neatpazītiem bojāgājušajiem, informē NMPD pārstāvji.

«Audita laikā konstatēti nozīmīgi pārkāpumi NMP dienesta direktora vietnieka M.Šica amata pienākumu izpildē, kas būtiski ietekmē visa NMP dienesta gatavību un rīcību ārkārtas situācijās,» teikts NMPD oficiālajā paziņojumā.

Pēc pārbaudes secināts, ka M. Šics «nepilnīgi veicis amata pienākumus saistībā ar slepenības režīma nodrošināšanu darbā ar valsts noslēpuma objektiem un NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju».

Neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMP) iedzīvotājiem arī turpmāk tiks nodrošināta bez maksas, bet, ja izsaukums nebūs NMP kompetencē un pacientam būs iespēja vajadzīgo palīdzību saņemt citur, tad pacientam par brigādes ierašonos būs jāmaksā.

Veselības ministrija (VM) uzsver, ka iedzīvotājiem nav jābaidās, vai par brigādes izsaukumu būs jāmaksā, jo NMP dienesta mediķi katru izsaukumu izvērtē pēc ļoti stingriem kritērijiem, lai atpazītu situācijas, kas ir bīstamas pacienta dzīvībai vai veselībai un kad brigādei jāierodas nekavējoties.

Tomēr, ja pacients par maksas pakalpojumu nebūs brīdināts laikus, piesakot izsaukumu, tad brigāžu mediķi pēc palīdzības sniegšanas samaksu nepieprasīs, norāda VM.

Ministru kabineta sēdē apstiprinātais Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta cenrādis nosaka maksu par NMP brigāžu dežūru masu pasākumu (kultūras, sporta pasākumu) laikā. Atkarībā vai pasākumā dežurē ārsts vai ārsta palīgs: stundā tas izmaksās 24 vai 27 Ls, bet medpunkta izveide un medicīniskās palīdzības nodrošināšana publiskā pasākumā stundā izmaksās 83 Ls.

Negodīgas naudas sadales dēļ Kuldīgas slimnīca no 1. septembra pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu slimnīcā. Par to Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis jau iepriekš esot informējis Veselības ministriju, Veselības norēķinu centru (VNC) un Kuldīgas novada pašvaldību.

Kuldīgas novada pašvaldība esot neizpratnē par Veselības ministrijas plānoto 2011. gada neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pacientu skaita samazinājumu Kuldīgas slimnīcā, zinot, ka nav iemesla prognozēt divas reizes mazāku pacientu skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu. «Pacientus turpinām uzņemt iepriekšējā gada līmenī, turklāt vispārējais pacientu stāvoklis ir smagāks, slimības ielaistākas. Uzņemšanas nodaļai nav iespēju būtiski ierobežot stacionāro NMP pacientu skaitu, jo pacienti tiek nosūtīti uz slimnīcu ar speciālistu atzinumiem, atvesti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēm vai ierodas paši traumu vai saslimšanu rezultātā,» situāciju komentē Kuldīgas slimnīcas vadītājs I.Eglītis. Arī iepriekšējos gadus Kuldīgas slimnīcā nav bijis mazāk par 5000 akūtajiem pacientiem un neesot nekāda pamata prognozēt, ka šogad viņu būs divas reizes mazāk. Neskatoties uz to, Veselības ministrija ieplānojusi apmaksāt tikai 2208 pacientu ārstēšanu. Šādu skaitu slimnīca šobrīd ir jau uzņēmusi un katrs nākamais pacients slimnīcai radīs tiešus finansiālus zaudējumus, skaidro I.Eglītis.

Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu Liepājas reģionālajā slimnīcā pabeigta neatliekamās medicīniskās palīdzības slūžu izbūve.

Slūžu būvniecība notika, īstenojot projektu «Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA Liepājas reģionālā slimnīca, uzlabojot veselības pakalpojumu kvalitāti un paaugstinot izmaksu efektivitāti».

Slūžas uzbūvētas pie vienas no neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas ieejām NMP transporta vajadzībām. Līdz ar to pacients brīdī, kad no transporta tiek pārvietots uz slimnīcas NMP nodaļu, atrodas zem jumta nevis zem klajas debess. Telpā tiek nodrošināta atbilstoša ventilācija un noteikta temperatūra (+5 grādi). Automātiski paceļamie vārti tiek darbināti ar tālvadības pultīm, ar kurām nodrošinātas visas Kurzemes reģiona NMP automašīnas. Iespējama arī durvju manuāla atvēršana. Salīdzinoši ar citām līdzīgām konstrukcijām Latvijā, tā ir fundamentāli celta ēka ar nopietnām metāla konstrukcijām, lietu grīdu, kanalizācijas sistēmu, lai nodrošinātu ar automašīnu riepām savestā lietus un sniega ūdens novadīšanu. Drošības un kontroles nolūkā slūžām ārpusē un iekšpusē ir novietotas videonovērošanas kameras.

Lēmumu par Veselības ministrijas prasīto līdzekļu piešķiršanu neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestam neatliekamu pasākumu veikšanai un izdevumu segšanai Ministru kabinets pieņems nākamnedēļ.

Tā kā pieejamo līdzekļu apmērs neparedzētiem gadījumiem valsts budžetā ir ierobežots un daļa prasītās naudas varētu tikt tērēta tikai nākamgad, tad Finanšu ministrijai un Veselības ministrijai jāvienojas par piešķiramo summu prioritārajiem pasākumiem, lēma valdība.

Lai nodrošinātu NMP brigāžu darbību līdz šā gada beigām un samazinātu finansiālo slogu nākamā gada budžetā, VM prasīja 1,84 milj. Ls. Savukārt Valsts asinsdonoru centram izdevumu segšanai vienreizēju un neatliekamu pasākumu nodrošināšanai tika prasīti 372,9 tūkstoši Ls.

NMP brigāžu transportlīdzekļu ar specializēto aprīkojumu nomas un degvielas izdevumu segšanai bija domāti 1,2 milj. Ls, bet vienreizējiem pasākumiem kā spectērpu, ziemas riepu, medikamentu un medicīnas materiālu, defibrilatoru iegādei NMP brigāžu darbības nodrošināšanai 2012. gadā – 646,2 tūkstoši Ls.

Ar veselības ministra Gunta Belēviča rīkojumu no š.g. 9.septembra par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMP dienesta) direktora pienākumu izpildītāju uz laiku iecelta Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina, informē NMPD.

B.Kleina ir ieguvusi veselības zinātņu maģistra grādu Rīgas Stradiņa universitātē. Kopš 2004.gada B.Kleina strādā Veselības ministrijā, kur darba pienākumi ir saistīti ar līdzdalību valsts veselības aprūpes nozares stratēģiskajā plānošanā, tostarp koordinējot arī neatliekamās medicīniskās palīdzības, katastrofu medicīnas sistēmas un ārstniecības jautājumus reglamentējošo tiesību aktu projektu izstrādi. B.Kleina arī pārstāv Latviju Pasaules Veselības organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju darba grupās, kas risina ar veselības aprūpes organizāciju saistītus jautājumus.

B.Kleinai ir arī liela praktiskā darba pieredze pirmsslimnīcas neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, gandrīz 20 gadus strādājot gan kā brigādes vadītājai, gan par ārsta palīgu kardioloģiskās brigādes sastāvā Rīgas ātrās palīdzības stacijā.

Vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta izveide sola arvien ātrāku un efektīvāku palīdzības sniegšanu. Lai gan sākotnējais «ātrās palīdzības» dienestu apvienošanas grafiks šobrīd pat ir apsteigts, tomēr ir ne viens vien šķērslis, kas neļauj pārmaiņām ritēt tā, kā varētu vēlēties.

Ceļš uz slimnīcu nereti ir ilgāks nekā iepriekš, jo virkne mazo slimnīcu vairs nesniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus, bet automašīnas un iekārtas ir krietni novecojušas un nolietotas, bet naudas, lai to atjaunotu, trūkst. Turklāt atsevišķas reģionālās NMP iestādes joprojām pretojas to pievienošanai.

NMP dienests apgalvo, ka tagad spēj pacientus nogādāt tajā slimnīcā, kur ir pieejama viskvalitatīvākā ārstēšana, jo vairs nepastāv rajonu robežas, kas iepriekš iegrožoja «ātrās palīdzības» kustību.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Latvijā viedtālruņu lietotājiem ir izstrādāta mobilā lietotne (aplikācija) HealthPoint, kas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMP dienesta) mediķiem palīdzēs noteikt zvanītāja atrašanās vietu un līdz ar to daudzās situācijās ātrāk atrast negadījuma vietu, lai palīdzētu pacientiem vai cietušajiem, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.

Ikvienam var būt situācija, kad nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ārkārtas brīžos, kad dzīvība ir briesmās, tas ne vienmēr ir tik vienkārši, kā šķiet - savu atrašanās vietu var aizmirst, nezināt vai veselības stāvokļa un citu iemeslu dēļ pat fiziski nespēt nosaukt. Aplikācija HealthPoint nodrošina to, ka vienlaikus ar zvanu uz NMP dienesta ārkārtas tālruni 113 dispečeriem tiek nodoti arī zvanītāja atrašanās vietas dati (GPS koordinātes). Tāpat dispečeriem automātiski uz elektronisko izsaukuma karti tiek nosūtīti arī nepieciešamie personas dati (vārds, uzvārds, personas kods), ja tālruņa lietotājs iepriekš tos ir ievadījis aplikācijas profila sadaļā. Šī informācija daudzās situācijās var būtiski paātrināt mediķu brigādes izsūtīšanu un palīdzības saņemšanu.

Veselības ministrs Didzis Gavars neredz nekādu iemeslu, kādēļ tieši Jūrmalā būtu jāsaglabā savs ātrās palīdzības dienests, jo no 1.jūlija sāks darboties vienotais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMP).

Veselības ministrija uzsver, ka NMP ir gatavs nodrošināt visus vajadzīgos resursus ātrās palīdzības brigāžu nodrošināšanai arī Jūrmalā, un iedzīvotāji saņems visu nepieciešamo palīdzību tāpat kā līdz šim.

«Ne Jūrmalas ātrās palīdzības dienesta pašreizējā noslodze, ne ierašanās laiks pie pacientiem, ne atsevišķo glābšanas izsaukumu skaits gada laikā, nerāda, ka Jūrmala būtu īpašākā statusā nekā jebkura cita pilsēta mūsu valstī. Šajā situācijā mani tiešām pārsteidz, ka saimnieciskā strīdā tiek iejaukti iedzīvotāji, musinot un apgalvojot, ka pēc 1. jūlija vairs nevarēs saņemt palīdzību,» neizpratni pauž D. Gavars.

Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde (NMP) neatpaliek no Lietuvas kolēģiem interneta resursu izmantošanā savās interesēs.

Google Street View sniegtās iespējas nodokļu iekasēšanas iestādei ļauj ievākt informāciju par iespējamajiem nodokļu nemaksātājiem, neizejot no kabineta.

NMP līdz šim ar interneta kartes palīdzību atklājusi 100 īpašumus un 30 celtniecības firmas, kam, spriežot pēc specifiskām pazīmēm, varētu būt problēmas ar nodokļu likumu ievērošanu, atsaucoties uz laikrakstu Äripäev, ziņo nacionālā raidsabiedrība ERR.

Google Maps jaunā iespēja reāli redzēt, kā izskatās konkrētā vieta kartē, nodokļu iestādēm ļauj salīdzināt, piemēram, attiecīgā gruntsgabala īpašnieka deklarētos ienākumus ar mājas lēšamo vērtību, laikrakstam skaidro NMP Izmeklēšanas nodaļas vadītājs.

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Ziemas periodā mājokļos, kuros uzstādītas autonomās apkures iekārtas, ir risks tvana gāzes noplūdei, īpaši, kad cilvēki kurina nepārbaudītus gāzes katlus, kamīnus un krāsnis, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Tāpēc īpaši svarīgi ir veikt regulāras apkures sistēmas pārbaudes, labošanu uzticot sertificētiem meistariem. Viens no efektīvākajiem līdzekļiem, kā pasargāt savus mājiniekus no saindēšanās ar tvana gāzi, ir uzstādīt tvana gāzes detektorus, tomēr, kā rāda tirgus uzraudzības rezultāti, daudzi pieejamie detektori ir neatbilstoši. PTAC 2015. gadā ir veicis 7 tvana gāzes detektoru testēšanu, no kuriem 5 izrādījās neatbilstoši, norāda PTAC.

Tvana gāze ir bezkrāsaina, bez garšas, smaržas, degoša, ļoti indīga un toksiska gāze un cilvēkiem tā ir ārkārtīgi bīstama, jo iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, acīm, elpceļiem, sirdi un asinsvadiem, bet ļoti augsta tvana gāzes koncentrācija var izraisīt cilvēka nāvi dažu minūšu laikā. Šī iemesla dēļ ir nepieciešams pasargāt sevi un savus tuvākos pret šādiem neparedzētiem, nāvējošiem gadījumiem: svarīgi nekavējoties apzināties tvana gāzes izplatīšanos un ātri informēt par to cilvēkus. Risinājums ir tvana gāzes detektors.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) ir veiksmīgi noslēdzies pirmais posms Rīgas reģiona brigāžu autoparka atjaunošanā – no septembra līdz šim brīdim ir saņemtas 30 jaunas brigāžu mašīnas, savukārt vēl 22 auto tiks piegādāti līdz nākamā gada februārim.

Līdz ar to kopumā brigāžu darbam Rīgas reģionā tiks iegādāti 52 operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi, ar to noslēdzot brigāžu autoparka atjaunošanu visā valstī.

NMP dienesta Rīgas reģionālā centra brigāžu apkalpes teritorija aptver gandrīz 850 tūkstošus iedzīvotāju. Šeit dežūrē līdz pat 64 brigādes, diennaktī izbraucot vidēji uz 600 izsaukumiem, kas ir puse no visas valsts izsaukumiem.

Jaunos operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus plānots izmantot izsaukumiem galvenokārt Rīgas pilsētā. Ņemot vērā galvaspilsētā izvietoto brigāžu darba specifiku (ceļu segums un stāvoklis, salīdzinoši īsi pārbraucieni un nelieli attālumi no izsaukumu vietām līdz slimnīcām u.c.) – ir iegādāti priekšpiedziņas auto, kuri ir nedaudz mazāki, kompaktāki un vieglāki par līdz šim NMP dienestā izmantotajiem auto. Šāda tipa operatīvos transportlīdzekļus plaši izmanto arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kā arī citur Eiropā.

Piektdien, 3. janvārī, liepājniekiem bija iespēja aplūkot jaunās Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas. Jaunais mediķu autotransports bija apskatāms pie latviešu biedrības nama, raksta liepajniekiem.lv.

No pulksten 10.30 Rožu laukumā pretī Liepājas Latviešu biedrības namam bija iespēja aplūkot četrus jaunos Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Kurzemes reģiona operatīvos medicīniskos Volkswagen un Mercedes-Benz markas transportlīdzekļus, ar kādiem drīzumā mediķi dosies izsaukumos pie pacientiem.

Jaunā autotransporta prezentācijā arī veselības ministre Ingrīda Circene, NMPD direktors Armands Ploriņš un NMPD darbinieki, kā arī Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš.

NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša portālam liepajniekiem.lv norāda, ka, piesaistot ERAF finansējumu un pateicoties Veselības ministrijas atbalstam, 2013.gada sākumā NMP dienesta mediķu brigādes Latvijas reģionos jau saņēma pirmos 45 jaunos operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus.

Tuvu noslēgumam ir līdz šim nozīmīgākais ieguldījums medicīniskā transporta autoparka atjaunošanā neatkarīgās Latvijas vēsturē, jo pilnībā ir atjaunots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu operatīvo transportlīdzekļu autoparks.

Gada laikā mediķiem reģionos nodotas 136 jaunas ātrās palīdzības mašīnas

Nākamās nedēļas laikā NMPD noslēgsies jauno operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu piegāde mediķu brigādēm Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un Vidzemē. Ātrās palīdzības automašīnas iegādātas divās kārtās – pagājušā gada sākumā saņemti 45 jauni auto, bet šī gada sākumā vēl 91 transportlīdzeklis.

Kā atzīst NMP dienesta direktors Armands Ploriņš, tik apjomīga mediķu vajadzībām nepieciešamā transporta atjaunošana bija iespējama, piesaistot Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējumu vienota dienesta veidošanas laikā, kā arī pateicoties Veselības ministrijas atbalstam.

SIA RDN, investējot 12 miljonus eiro, ir izveidojusi unikālu – inovatīvu presētu koka bloku ražotni, kādas nav ne tikai Baltijā, bet pat visā Ziemeļeiropā.

Izveidotā ražotne ir unikāla ne tikai ar to, ka tādas otras nav ne tikai šajā reģionā, bet arī ar to, ka tā mazkvaliatīvo – dedzināmo koksni pārstrādā industrālajos koksnes izstrādājumos, ko izmantos koka palešu ražotāji. Līdz šim visas ražotnes, kuras izmantoja dedzināmo koksni, būtībā ražoja vai nu vieglāk transportējamās kokskaidu granulas, vai arī izmantoja siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Lielais investīciju projekts Latvijā un visā Baltijā ir neražota produkta – presētu koka bloku ražotnes izveide, tam piesaistīts arī ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas atbalsts 1,4 milj. Ls apmērā. Madonas apkaimē tas ir ielākais investīciju projekts pēdējos divdesmit gados.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

SIA Baltic Block, īstenojot investīciju projektu, plāno par 35–40% palielināt ražošanas apjomus un atvērt jaunus eksporta tirgus.

Baltijā vienīgā ražotne, kas mazkvalitatīvo dedzināmo koksni pārstrādā industriālajos koksnes izstrādājumos, ko izmanto koka palešu ražotāji, ir sekmīgi īstenojusi savas attīstības pirmo fāzi, šobrīd ir sākta jau otrā un sagatavota arī trešā, atzīst SIA Baltic Block īpašnieku pārstāvis Andris Dombrovskis. Uzņēmuma stratēģiskās attīstības plānā iezīmētās otrās un trešās kārtas īstenošanai nepieciešamās investīcijas tiek lēstas ap 5,5 milj. eiro.

Izmanto Eiropas atbalstu

«Esam sekmīgi startējuši ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas 3. kārtā un noslēguši līgumu ar LIAA par 1,5 milj. eiro vērta investīciju projekta realizāciju, kas paredz ieviest ražošanā divu veidu nestandarta kompozītblokus. Projektu jau esam sākuši īstenot un jauna koka bloku ražošanas līnija tiks uzstādīta pusgada laikā,» ieceres skaidro A. Dombrovskis. Uzņēmuma infrastruktūra bez papildu ieguldījumiem ļauj uzstādīt vēl divas kompozītbloku ražošanas līnijas. «Pašlaik uzņēmumam ir trīs līnijas, kurās tiek ražota produkcija, kuras noieta tirgus ir Viduseiropas valstis – lielākais vairums nonāk Vācijā. Taču Skandināvijā ir specifiskas paletes un tām ir vajadzīgi cita izmēra koka bloki, ko varēsim ražot, uzstādot jauno līniju,» noieta tirgus ģeogrāfijas izmaiņas rāda A. Dombrovskis. 1,5 milj. eiro projekta realizāciju stiprina ES struktūrfondu atbalsts – 0,675 milj. eiro.

«Aizeju ar padarīta darba sajūtu,» raksturojot aizvadītos piecus gadus premjera amatā, Rīta Panorāmā pauda Valdis Dombrovskis, līdz šim ilglaicīgākais Latvijas Ministru prezidents, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas.

Šodien paredzama pēdējā valdības sēde, kurā V. Dombrovskis piedalīsies kā premjers. Tādējādi V. Dombrovskis valdības vadītāja krēslā būs pavadījis kopumā 1777 dienas.

Trīs valdību laikā viņam esot izdevies sasniegt izvirzītos mērķus – pārvarēt finanšu un ekonomisko krīzi, ierobežot budžeta deficītu, attīstīt Latvijas konkurētspēju un izaugsmi, tā uzskata demisionējošais premjers. Viņš arī minēja, ka iepriekšējās valdības sasniegums ir arī Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020. gadam izstrāde, kā arī eiro ieviešana.

Pašlaik vēl nav skaidrs, vai V. Dombrovskis kandidēs arī nākamajās Saeimas vēlšanās. Šo lēmumu demisionējošais premjers pieņems janvāra beigās vai februāra sākumā. Gadījumā, ka viņš atgrieztos Saeimas deputāta krēslā, V. Dombrovskis labprāt darbotos budžeta komisijā, pauda ministru prezidents.

Partijas Vienotība līderis šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V), šodien oficiāli paziņoja partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Kopumā Vienotības sarakstam izvirzīti 19 kandidāti, tostarp Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kā arī deputāti Atis Lejiņš (V) un Andrejs Judins (V).

Tāpat sarakstam pieteikti pašreizējie EP deputāti - Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš un Kārlis Šadurskis, kā arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Āboltiņa norādīja, ka Vienotība vēlēšanās cer iegūt četras vietas EP. Politiķe stāstīja, ka Vienotības valde, Dombrovskim atturoties, vienbalsīgi izvēlējās viņu par saraksta līderi. Āboltiņa šādu izvēli argumentēja ar to, ka Dombrovskim ir ļoti liela pieredze gan Latvijā, gan arī iepriekš viņš jau bija EP deputāts, tāpat viņš ir pierādījis savu autoritāti un spēju darboties.

«Ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» atbildot uz TV3 raidījuma Nekā personīga jautājumu, vai ar aizdevējiem ir apspriests nodokļu samazināšanas scenārijs, sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Intervijā V. Dombrovskis pauda cerību, ka protesta akcijas nākamnedēļ būs mierīgas.

«Protams, 2010.gada budžets ir ļoti nepopulārs budžets un tas bija zināms jau īstenībā pirms gada un vairāk, ka gan 2009.gada grozījumi, gan 2010.gada budžets būs ļoti nepopulārs, bet, ja mēs gribam iziet ārā no šīs ekonomiskās krīzes, diemžēl mums tam ir jāiziet cauri,» sacīja premjers.

V. Dombrovskis atzina, ka ar aizdevējiem apspriedis arī nodokļu samazināšanu. Aizdevēji Latvijai to darīt neļauj.

Atbildot uz jautājumu: «Jūs jebkādā veidā esat apspriedis ar starptautiskajiem aizdevējiem tādu revolucionāru scenāriju, ka nodokļus samazina, lai piesaistītu vairāk investīciju šeit?», Ministru prezidents sacīja: «Jā, protams, mēs šo scenāriju esam apsprieduši un arī mēģinājuši atbalstīt, tai skaitā, arī sociālajiem partneriem ir bijušas tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kur arī šī ideja ir izskanējusi, bet diemžēl šādas idejas atsaucību pie starptautiskajiem aizdevējiem negūst.»«Šajās sarunās pie daudziem jautājumiem mums nākas atgriezties dažādos kontekstos un arī pie šī jautājuma mēs esam vairākkārt atgriezušies, bet – kā es teicu – tur ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» vņš akcentēja.

Ja krīzes laikus Latvijas valdības vadībā pavadījušais Valdis Dombrovskis (V) nekļūtu par Eiropas Komisijas (EK) vadītāju, komisāra posteni nākamajā EK sasaukumā viņš noteikti iegūtu labu, pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un arī nākamā sasaukuma deputāta kandidāts Krišjānis Kariņš.

Galvenais, ko Dombrovskis pats izlems, - turpināt savu politisko karjeru Latvijā vai Eiropā, norāda Kariņš.

«Zinot, ka Dombrovskis ir ieguvis ārkārtīgi lielu respektu ES, es teiktu - tā dzelzs ir karsta un vajag kalt, kamēr dzelzs ir karsta,» uzsver Kariņš. Ja Dombrovskis tiks virzīts ieņemt kādu amatu ES vadībā, patlaban viņam ir izredzes. Pēc pieciem gadiem pasaule atkal būs mainījusies un būs jaunas zvaigznes. Patlaban Dombrovskis ir jaunā zvaigzne.

Protams, lai kāds kļūtu par EK vadītāju, viņam ir jābūt izvirzītam no savas EP politiskās grupas. Otrkārt, tai partijai ir jāuzvar EP vēlēšanās, jo par EK vadītāja kandidatūru ir jānobalso EP. Premjera amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) uz jautājumu, ko viņa redz kā nākamo Latvijas eirokomisāru, nešaubīgi nosauca Dombrovska vārdu.

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.