Foto: Ritvars Skuja, Dienas Mediji
Ja Latvijas nacionālā lidsabiedrība AirBaltic Corporation (airBaltic) nebūtu novilcinājusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas procesu Rīgas rajona tiesā, paužot gatavību samaksāt 3 600 latu parādu, kompānija būtu palikusi bez visiem gandrīz 250 pilotiem, atzina airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Viņš norāda, ka BAS ir filiāle Kiprā, kas nodarbinājusi visus airBaltic pilotus. Iespējamā BAS maksātnespēja nozīmētu to, ka airBaltic nevarētu izmantot šos pilotus, jo kompānija nebija to tiešais darba devējs.
«Aizkavējot BAS maksātnespējas lietu, varam nodrošināties ar pilotiem, jo paguvām pārslēgt darba līgumus ar gandrīz 250 pilotiem. Šī pāreja bija brīvprātīga. Turklāt [maksātnespējas prasījuma - red.] summa bija 3600 latu - mazāka par viena ļoti īsa lidojuma izmaksām, piemēram, uz Viļņu vai Tallinu. Tas bija tā vērts, jo iespējamās sekas uz airBaltic būtu grūti paredzēt,» akcentē Gauss.
Tāpat viņš norāda, ka vasaras sezonā plānots samazināt galamērķu skaitu, jo būs arī mazāk lidmašīnu, taču tiks palielināta to intensitāte. Galvenais kritērijs intensitātes palielināšanai būšot maršrutu ienesīgums.
«Raugāmies, lai būtu pietiekams pasažieru skaits gan tiešajos lidojumos, gan transfēra reisos, kā tas, piemēram, ir ar Briseli. Tāpat vasaras sezonā palielināsim intensitāti uz Cīrihi, Amsterdamu, Maskavu, Vīni, Minheni, Billundu, tāpat sāksim lidojumus uz Budapeštu. Plānos ir vēl vairāki galamērķi, taču tos pagaidām nevaru nosaukt. Nosauktajos mērķos rezervāciju dienas reisiem pašlaik jau var veikt lidojumiem maijā,» skaidro Gauss.
Vienlaikus rezervācijas vairs nevarot veikt, piemēram, uz Belgradu. Galamērķu skaits kopumā samazināts no 70 uz 60.
«Pārdomājām attiecībā uz Dublinu, kur tiks nodrošināti reisi pašā noslogotākajā vasaras laikā. Slēgsim Dušanbē galamērķi, kā arī dažus attālākus reisus ekonomisku un politisku apsvērumu dēļ, piemēram, Tuvajos Austrumos,» piebilst Gauss.
Kā ziņots, BAS maksātnespējas lieta pērn tika ierosināta pēc SIA Veriko pieteikuma.
Veriko tiesā iesniedza BAS maksātnespējas pieteikumu, sakot, ka nav nokārtots 3600 latu parāds un šīs saistības BAS nav iespējams izpildīt. Tiesības atprasīt šo parādu Veriko ieguvis no Norvik bankas, kas 2010.gadā noslēgusi līgumu par brokeru pakalpojumiem, paredzot, ka par to maksās ap 700 latiem mēnesī. Pirms gada šie ikmēneša maksājumi vairs segti tikai daļēji, bet vēlāk pārtraukti pilnībā.
airBaltic pārstāvji norāda, ka kompānijai ir tiesiskas attiecības ar BAS, jo BAS pieder viena airBaltic akcija, tāpēc sabiedrība, redzot, ka BAS draud maksātnespēja, nolēmusi nākt talkā un parādu samaksāt. Tikai Veriko nav vēlējies šo maksājumu pieņemt.
Iepriekš airBaltic pārstāvji tiesā apgalvoja, ka jau pārskaitījuši uz "Veriko" kontu 3600 latu, vienlaikus Veriko pārstāvis Raivo Sjademe uzrādīja bankas apliecinājumu, ka naudas summa kontā nav ieskaitīta, un izteica minējumu, ka airBaltic kā valsts akciju sabiedrība, kas strādā ar zaudējumiem un ir parādniece, nemaz nedrīkst izmatot līdzekļus šādiem mērķiem, tāpēc tiesībsargājošās institūcijas šo pārskaitījumu ir fiksējušas un, iespējams, «nauda ir ģenerālprokuratūrā».
Kā ziņots, airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. airBaltic flotē ir trīsdesmit četras lidmašīnas: sešas Boeing 737-500, astoņas Boeing 737-300, divas Boeing 757-200, desmit Fokker 50 un astoņas Bombardier Q400Next Gen. airBaltic veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām - Rīgas, Viļņas un Tallinas.
Jau ziņots, ka airBaltic konsolidētie zaudējumi 2010.gadā bijuši 35,9 miljoni latu, bet apgrozījums - 204,4 miljoni latu, kas ir par 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft informācija.
Sekojiet ziņām