Kāda augstāko aprindu dāma pavaicāja Heinem: – Kas jādara, lai iemācītos runāt franciski? – Tas nav grūti, – dzejnieks atbildēja, – vienkārši vācu vārdu vietā jālieto franču.

Kompānija M.A.R.I.D.I. pateicas visiem, kas ir uzticējušies programmaiQuick Teacher, un par godu programmas 5 gadu esamībai ES valstīs piedāvā svešvalodu mācības par īpašu jubilejas cenu.

Jebkuras svešvalodas zināšanas pat vienkāršā sarunvalodas līmenī būtiski atvieglo mums dzīvi dažādu braucienu laikā, kā arī ceļ mūsu vērtību darba devēja acīs. Katrs izvēlas savu mācīšanās paņēmienu, un mēs atzīstam, ka jebkurš no tiem var būt iedarbīgs.

No 2003. gada pavasara Baltijas valstu iedzīvotājiem tiek piedāvāta svešvalodu intensīvās apguves metodikaQuick Teacher. Sākumā tās radītāji piedāvāja apgūt tikai angļu, vācu un krievu valodu, bet tagad pēc šīs metodikas ir iespējams mācīties jau vairāk nekā 10 valodu – arī itāļu, spāņu, franču, somu un japāņu, turklāt metodikas radītājiem padomā ir vēl ķīniešu un arābu valoda.

Svešvalodu mācīšanās ne tikai sagādā prieku un to zināšana ne tikai atvieglo komunikāciju ārzemēs atvaļinājuma laikā, bet, brīvi pārvaldot otru valodu, ir vieglāk spert pirmo soli veiksmīgas karjeras virzienā. Pašlaik darba devēji par vienu no būtiskākajām iemaņām uzskata otrās vai trešās svešvalodas zināšanas. Valodas ne tikai palīdz nodrošināt veiksmīgu sadarbību un komunikāciju ar ārvalstu klientiem un partneriem, bet arī veicina personīgo un profesionālo izaugsmi.

Prast un saprast vēl vienu valodu nozīmē iegūt daudz jaunu iespēju. Prasme komunicēt vairākās valodās ļauj labāk orientēties globālajā tirgū, apzināt un saprast starptautisko klientu, piegādātāju un partneru vēlmes un vajadzības. Iespēja komunicēt tieši, bez tulka vai tulkošanas biroja starpniecības, novērš iespējamos pārpratumus un ar informācijas apmaiņu saistītos konfliktus, kā arī ļauj būtiski ietaupīt. Tieši svešvalodas zināšanas darba devēji vērtē visaugstāk, tādēļ, ja esat jaunu karjeras iespēju meklējumos, pārliecinieties par to, ka jūsu zināšanas ir pietiekamas.

Speciālisti bieži vien saskaras ar problēmu atrast savai svešvalodu kompetences uzlabošanai pietiekami kvalitatīvus kursus vai seminārus, jo lielākā daļa tiešsaistes kursu tiek piedāvāta svešvalodā. Vēlme uzzināt vairāk un uzlabot savu profesionālo kvalifikāciju ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki izvēlas svešvalodu kursus. Protot svešvalodu, jūs varēsiet ne tikai efektīvāk komunicēt ar ārvalstu partneriem, bet arī, izmantojot dažādas tiešsaistes mācību platformas, iemācīties jebko – no zīmēšanas un programmēšanas pamatiem līdz pat datu analīzei. Svešvalodu zināšanas ļauj apgūt plašu iemaņu spektru, pat neizejot no mājām.

Uz [email protected] pienāk daudz jautājumi par Quick Teacher izstrādātāju – kompāniju M.A.R.I.D.I. Apkopojot Jūsu jautājumus, šodien mēs mēģināsim uz tiem atbildēt. Ja kāds jautājums paliks neatbildēts, Jūs jebkurā laikā varat to uzdot pa e-mail vai pa telefonu 7 50 99 99. Mēs noteikti uz to atbildēsim. Līvija Kalēja

M.a.r.i.d.i

Kompānija M.A.R.I.D.I tika dibināta 2001. gadā. Sākumā – kā oficiālais Quick Teacher distributors Latvijā. Vēlāk kļuva par oficiālo distributoru Baltijā. Pēc tam – ekskluzīvais pārstāvis Eiropas Savienības teritorijā. Dotajā brīdī kompānijai M.A.R.I.D.I pieder Quick Teacher autortiesības un tirdzniecības zīme visā pasaulē. Kopš 2004. gada programmas lietotāju skaits ir pieaudzis gandrīz 15 reizes. Kompānija strādā Vācijā, Austrijā, Šveicē, Anglijā, Īrijā, Somijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Ukrainā, Kazahstānā, Baltkrievijā un citās NVS valstīs. 90% M.A.R.I.D.I darbinieku pārvalda minimums trīs valodas.

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapu www.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu. Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā. Līvija KALĒJA

Administratore JolantaSTUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapuwww.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu.

Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā.

Līvija KALĒJA

AdministratoreJolantaSTUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

UAB “Straujos” tehniskā centra direktorsPetrasSAKALAUSKAS:

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapuwww.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu.

Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā.

Līvija KALĒJA

AdministratoreJolantaSTUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

UAB “Straujos” tehniskā centra direktorsPetrasSAKALAUSKAS:

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā kopumā par 4,4 miljoniem eiro līdz 2019.gada 1.septembrim uzlabos mācību vidi, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Mācību vides uzlabošana piecās ģimnāzijā tiks veikta, nodrošinot ergonomiskas mācību vides ierīkošanu un inovatīvu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas risinājumu ieviešanu. No 4,4 miljoniem eiro teju 2,6 miljonus eiro paredzēts piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, bet 1,8 miljonus eiro tērēt no pašvaldības budžeta.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā 7.-12.klasēs 2016./2017.mācību gadā mācās 1067 skolēni, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā - 801 skolēns, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā - 815 skolēni, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā - 698 skolēni un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā - 857 skolēni.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments skaidro, ka valsts ģimnāzijās izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī. Šīs ģimnāzijas veic pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas, sniedz vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem metodisko atbalstu izglītības procesa organizēšanā pedagoģijas un skolvadības jautājumos, atbalsta izglītojamo sadarbību zinātniskās pētniecības jomā valsts un starptautiskā līmenī, pedagogi iesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā (valsts pārbaudījumu vērtēšanā, izglītības satura izveidē, mācību literatūras izvērtēšanā) pašvaldību vai valsts līmenī.

Nacionālās apvienības virzītie grozījumi Darba likumā paredz, ka darba devēji nedrīkst izvirzīt nepamatotas prasības par svešvalodu zināšanām. Grozījumus vakar Saeima nodevusi izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai.

Tiesa, nav saprotams, kādēļ grozījumi aprobežojas tikai ar ierobežojumiem svešvalodu prasmēm, varētu taču arī noteikt, lai nepamatoti neprasa autovadītāja apliecību, lai neizvirza nepamatotas prasības par augstāko izglītību utt. Ja ironiju met pie malas, tad šie grozījumi to apstiprināšanas gadījumā varētu nozīmēt nemitīgus tiesvedības procesus. Jo teju ikvienā gadījumā varēs sūdzēties par nepamatotām svešvalodu prasībām. Un darba devējs varēs taisnoties, ka nav kamielis un viņam tiešām darbam nepieciešamas šādas prasmes. Un tad gudri vīri un sievas vērtēs, vai tiešām valodu vajag zināt vai nē. Izklausās diezgan absurdi un «atsit» padomju laikus.

Valdības komitejai ir izdevies atbalstīt lēmumu, kurš būtu cienīgs valstij, kam ir atrisinātas teju visas sociālās un ekonomiskās problēmas, un šobrīd vienīgais aktuālais jautājums būtu - kā uzlabot politiķu labklājību.

Proti, runa ir par lēmumu, sākot ar 2010. gadu, pāriet uz partiju finansēšanu no valsts budžeta.

Pirmkārt, partija pēc savas būtības ir tāds kā pulciņš, kurā sapulcējušies cilvēki ar vienādām vai vismaz līdzīgām interesēm un viņiem ir tikai viens mērķis - tikt pie varas. Šobrīd, ziedojot vienai vai otrai partijai, cilvēki tādējādi izrāda tām savas simpātijas. Savukārt, atbilstoši jaunajai kārtībai, pilnīgi visām fiziskajām un juridiskajām personām būs jāatbalsta visas partijas, kuram atbalsts ir sasniedzis vismaz 2 % līmeni.

Ņemot vērā, ka, piemēram, par Tautas partiju pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsoja 177 481 Latvijas pilsonis, tai, atbilstoši pieņemtajai sistēmai, pienāktos 50 santīmi par katru no viņiem, tātad - 88 740.5 lati. Nav jau, protams, miljons pozitīvisma kampaņai, bet vienalga summa pietiekami iespaidīga. Respektīvi, noteiktas cilvēku grupas centieni panākt savu būs jāapmaksā visiem nodokļu maksātājiem. Otrkārt, it kā jau ir skaidra doma: dodot partijām finansējumu no valsts kabatas, samazinātos to atkarība no dažādiem naudas devējiem ar visai savtīgām interesēm. Tajā pašā laikā ziedošana partijām tā arī netiek atcelta (vienīgā nelaime - šo procesu uzraudzīs KNAB). Plus vēl neviens taču neapgalvos - ja valsts dos naudu partiju uzturēsanai, politiskā korupcija tiks automātiski izslēgta! Tātad pat tīri idejiski šādam solim nav jēgas.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

84% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju plānot Ziemassvētku mielastam tērēt līdz 50 latiem, liecina Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Tostarp puse jeb 50% iedzīvotāju plāno Ziemassvētku cienastam tērēt 21 – 50 Ls, 34% - līdz 20 Ls.

Savukārt 11% aptaujāto norādījuši, ka prognozē Ziemassvētku cienasta izmaksas 51 – 80 Ls apmērā, bet 3% - 81 – 100 Ls apmērā. 2% Latvijas iedzīvotāju tam plāno tērēt simts un vairāk Ls.

Aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse jeb 60% Latvijas iedzīvotāju šogad Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt līdz 50 latiem, tostarp 24% aptaujāto dāvanas paredzējuši iegādāties vērtībā līdz 20 latiem, bet 36% norādījuši, ka tam domā tērēt 21 līdz 50 latiem. Viena piektdaļa jeb 20% minējuši ka Ziemassvētku dāvanām paredzētā summa ir no 51 līdz 80 latiem, 9% aptaujāto norādījuši, ka gatavojas tērēt no 81 līdz 100 latiem, bet viena desmitā da'ja respondentu jeb 10% šogad Ziemassvētku dāvanām plāno izdot vairāk nekā 100 latu.

Līdzās pagājušajā gadā uzbūvētajai Ādažu sākumskolas pamatēkai tagad slejas jauna būve. Uzbūvēts jauns korpuss 16 specializētajiem mācību priekšmetu kabinetiem, informē Ādažu novada dome.

Jaunās telpas izvietotas divos stāvos, un šobrīd tajās tiek iekārtotas mēbeles. Jaunajā korpusā divi kabineti paredzēti datorikas prasmju apgūšanai, tikpat daudz mūzikas, dabaszinību un vizuālās mākslas apguvei, trīs kabineti – svešvalodu apguvei, kā arī kabineti dizaina un tehnoloģiju pasaules iepazīšanai.

FOTO: Atklāta par vairāk nekā 15 miljoniem eiro tapusī Ādažu sākumskola 

Ādažu novadā tapusi viena no modernākajām skolām Baltijā - energoefektīva, ar inovatīvu...

Jaunajā korpusā būs iekārtota arī virtuve mājturības nodarbībām, speciāla telpa paredzēta fiziskajām aktivitātēm – aerobikai, vingrošanai, ritmikas nodarbībām, dejošanai, džudo un citām sportiskām un attīstošām nodarbēm. Jaunajā korpusā izbūvētas arī vairākas palīgtelpas un saimnieciskās telpas, kurās glabāt mācību materiālus un citas saimnieciskas lietas. Uzbūvēta arī klase dabā, "Zaļā klase", kurā bērni varēs stādīt dažādus augus un vērot, kā pašu stādītais pieņemas spēkā un plaukst.

Būvdarbu izmaksas – 2 203 272 eiro bez PVN. Būvdarbus veica SIA "Monum" Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētā projekta "Vispārējās izglītības iestādes mācību vides uzlabošana Ādažu novadā" ietvaros. Būvuzraudzību veica SIA "Marčuks", savukārt autoruzraudzību – SIA "Nams".

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Ja Latvija piekritīs uzņemt 776 personas, uzturēšanās pabalsts un pabalsts valodas apguvei kopā izmaksātu ap 2,8 miljoniem eiro jeb ap 237 000 eiro mēnesī, teikts Latvijas pozīcijas projektā par Eiropas Komisijas piedāvājumu uzņemt papildu bēgļus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien no darba kārtības izslēdza jautājumu par Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīcijas projektu ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē par papildu bēgļu uzņemšanu. Pirms komisijas sēdes valdību veidojošo partiju koalīcija nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas fonda vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu jeb kopā 4 656 000 eiro, teikts pozīcijas projektā. Ja Latvija apņemsies uzņemt 776 personas, tad pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešami 2 384 989 eiro jeb 198 749,12 eiro mēnesī uzturēšanās pabalstam un 463 737,6 eiro jeb 38 645 eiro mēnesī pabalsts valodas apguvei, kopumā 2 847 527 eiro.

Latvijas student, tev nebūs izglītoties pie ārvalstu pasniedzējiem, kas ir vēlēti augstskolas mācībspēki. Augstākais, uz ko tu vari cerēt, ir vieslektoru nolasīti kursi pāris mēnešu garumā.

Tāds acīmredzami ir izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska vēstījums jaunajiem censoņiem, jo tieši ministrs 17. aprīļa Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē rosināja no Augstskolu likumprojekta izslēgt normu, kas ļautu vēlētam akadēmiskajam personālam latviešu valodas apguvei noteikt divu gadu pārejas periodu. Jāteic, ka minēto normu pērn Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja pirmajā lasījumā. Taču tad sekoja Šadurska uznāciens, kā rezultātā, ja tas tiks akceptēts, ārvalstu mācībspēki Latvijas augstskolās faktiski varēs būt tikai vieslektoru statusā.

Vietējam augstākās izglības istablišmentam vajadzētu saprast, ka Latvijas augstskolas pagaidām nav nedz Oksforda, nedz Kembridža, kurās par iespējām strādāt sīvi cīnās pasaules labākie prāti.

TransferWise paziņojis par bezrobežu konta borderless un Mastercard debetkartes ieviešanu, kas dos iespēju ikvienam, kurš dzīvo Eiropā, iegūt debetkarti un vietējās bankas konta detaļas Lielbritānijā, ASV, Austrālijā un Eiropā.

Tiem, kuri ceļo, dzīvo vai strādā citā valstī, šis pakalpojums nozīmē to, ka viņi var sūtīt, tērēt un krāt naudu tāpat kā vietējie, bez papildu komisijas maksas. Šis konts ļaus tā lietotājiem turēt naudu vairāk nekā 40 starptautiskās valūtās.

Db.lv jau šī gada janvārī rakstīja, ka TransferWise paziņoja par šāda pakalpojuma piedāvāšanu pirmajiem klientiem. Toreiz TransferWise līdzdibinātājs Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus) uzsvēra, ka bez pierādāmas vietējās adreses atvērt bankas kontu ārzemēs ir ārkārtīgi sarežģīti, bet ar šo kontu tas izdarāms vien dažās minūtēs. Viņš paredz, ka kādudien ikviens varēs sūtīt un saņemt naudu jebkurā valūtā no draugiem, klientiem vai kompānijām ikvienā vietā pasaulē, un tērēt to jebkur, vairs nekad neuztraucoties par valūtas maiņas komisijas maksu.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Teju katrs trešais jaunietis vecumā līdz 20 gadiem un katrs ceturtais iedzīvotājs vecumā pēc 50 gadiem labprāt iegādājas sabiedrībā pazīstamu personu popularizētas preces. Šādi rīkotos arī 28% aptaujāto vecumā no 21 līdz 30 gadiem.

Kopumā 42% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi tērēt vairāk, lai iegādātos kvalitatīvu produktu, bet 27% - steidzamas nepieciešamības gadījumā. Kā trešais populārākais papildu tēriņu iemesls tiek minēts – mode (8%) un atlaides (8%).

Analizējot to, kā atšķiras sieviešu un vīriešu iepirkšanās paradumi, var secināt, ka katrs otrais vīrietis dod priekšroku kvalitātei, kamēr tikai 39% sieviešu tā ir motivācija tērēt vairāk. Sievietes drīzāk būtu gatavas piemaksāt, lai saņemtu produktu iespējami ātrāk (30%), vai arī, lai tas atbilstu modes tendencēm (11%).

Tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce secina: “Mūsu tirdzniecības centra statistika liecina, lai gan cilvēki apmeklē veikalus tikpat bieži kā agrāk un iegādāto preču skaits nemazinās, cilvēki sāk rūpīgāk izvēlēties preces, nereti dodot priekšroku lētākiem vai akcijas produktiem. Tiesa, kosmētikas un skaistumkopšanas preču apgrozījuma pieaugums mūsu veikalos norāda, ka sieviešu vēlme izskatīties labi ir aktuāla pat ekonomiski grūtos laikos. Tāpēc dāmas ir gatavas taupīt un atteikties no daudz lietām, tikai ne no kosmētikas un skaistumkopšanas”.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

«Jānis Stradiņš man reiz izmeta frāzi, ka Krišjānis Valdemārs latviešu pastāvēšanu esot aprēķinājis līdz 2042.gadam. Protams, tā gada tuvošanās un tendences dara bažīgu. Paskaitiet — ja saglabājas līdzšinējie izbraukšanas tempi, nav grūti izrēķināt, kas te līdz 2042.gadam būs palicis,» intervijā izdevumam Sestdiena sacījis pensionētais advokāts Andris Grūtups.

«Nepilni 30 gadi, un viss. Nācija beidz pastāvēt, ja samazinās zem miljona,» viņš uzsvēris.

Uz norādi, ka islandiešu ir daudz mazāk, bet nekur nav izzuduši, advokāts atbildējis: «Lai Dievs dod! Katrā ziņā pagaidām nākotne izskatās slikti. Sāk ienākties pēdējo 10–15 gadu augļi, kad esam sabiedrība bez īstas nacionālās ideoloģijas. Kurš vainīgs? Gan vecāki, gan skolotāji, kas paši nezina, ko māca, gan žurnālisti.»

Runājot par to, ko ar savu šodienas pieredzi 90.gadu sākumā darītu citādāk, A. Grūtups stāstījis: «Pirmkārt, milzīga nelaime bija rūpnīcu klapēšana ciet lielos kvantumos. Protams, visas saglabāt nevarēja, bet toreiz tas balstījās uz principiāli aplamu Godmaņa ekonomiskās politikas tēzi, ka mēs dzīvosim no lauksaimniecības, transporta un bankām. Viņš toreiz to visur teica ar lielu apsēstību, un valdība ar vieglu roku to palaida. Liberālās ekonomikas pieredze Latvijā ir cietusi ārkārtīgi dziļu krahu. Man pie šīs ekonomiskās ideoloģijas nav nekādu nopelnu.

Ja Latvijā vajadzētu izveidot polittehnologu-ciniķu galeriju, Jurģis Liepnieks tajā ierakstītos pirmajās rindās. Katrā ziņā viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas savulaik radīja Tautas partijas tēlu. Šobrīd viņš atļaujas visai neglaimojoši izteikties par mūsu valsts politiķiem, viņu izredzēm vēlēšanās, kā arī skaidri norāda — gaidāmā komunikācija ar sabiedrību ir tizla.

Kādu redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?

Tā ir neskaidra. Vēl jau nevar zināt, kā tas viss beigsies. Tautas partija (TP) un ZZS saprata, ka ja viņi vēl tādā garā paturpinās visu ko samazināt, viņi var iet mājās. Līdz ar to lēmums gāzt Ivara Godmaņa valdību un ļaut to taisīt Jaunajam laikam (JL) ir izcili pareizs. TP tagad ir dabūjusi ārkārtīgi reprezentablus un krīzes laikam ļoti piemērotus amatus, izņemot Veselības ministriju, bet tur viņiem ir vienīgais sakarīgais ministrs. Jāatzīst, ka neko gan es nevaru pateikt par Dāldera kungu – varbūt viņš izrādīsies ļoti spēcīgs kultūras ministrs. Jautājums ir par to, vai TP turpmāk mācēs šo situāciju izmantot. Viņiem ir jāpārvar psiholoģiska vēlme vienkārši gūt prieku no tām grūtībām, kādās tagad ir JL – tā var izrādīties viņu galvenā problēma. Vismaz pirmā Valda Dombrovska valdības nedēļa liecina, ka TP ļauj JL strādāt pēc principa – lai jau tie trakie to visu dara. Labākais piemērs bija brīdī, kad tika lemts par valdes locekļu algām valsts akciju sabiedrībās, Aigars Kalvītis un vēl daži vienkārši izgāja no telpas. Faktiski tika pieņemts lēmums dažiem vadošajiem menedžeriem samazināt algas, kas, protams, ir pilnīgs populisms – bezjēdzība.

Droši vien jūs jau esat dzirdējuši par multimediju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher angļu valodas apgūšanai: iespējams jūs esat lasījuši informāciju latviešu presē vai aplūkojāt saitu internetā www.QT.lv , vai, iespējams, par Quick Teacher jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka jūs apgūsiet angļu valodu 2 mēnešu laikā. Šodien mēs piedāvājam jums uzzināt, cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar lietotāju viedokli. Līvija KALĒJA

RonaldsRINGIS,SIA Schaller Baltikum tirdzniecības pārstāvis

Es strādāju austriešu kompānijā un man, protams, ir nepieciešamas svešvalodas zināšanas. Angļu valodu es jau biju mācījies agrāk, un pamatzināšanas man jau bija, bet es gribēju zināt valodu daudz labāk. Quick Teacher es nopirku internetā, un tagad mācos pēc šī CD trešo mēnesi. Es nevaru pateikt, ka esmu apguvis visu valodu. No otras puses, tas, ko man apsolīja – 2 000 vārdi 2 mēnešu laikā – apmēram tā arī sanāca. 2 000 vārdu – tas ir nepieciešamais minimums, lai zinātu valodu, un tagad mans vārdu krājums ir ap 2 500 – 2 600 vārdu, un es jau apgūstu frāzes un teikumus. Mācos es neregulāri: brīvdienās apmēram 3 stundas dienā, bet darba vietā kā kuru reizi – ja nav garastāvokļa un ir apnicis skatīties monitorā, tad ne vairāk kā 20 – 30 minūtes dienā. Šīs programmas mīnuss ir tas, ka, ja esi sācis mācīties, tad tas jādara daudz maz regulāri – ja mācās tikai pāris reižu mēnesī, tad daļa vārdu aizmirstas. Man ir maz brīva laika un ne vienmēr gribas mācīties.