Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas lauksaimnieki ir noskaņoti pret obligātās civiltiesiskās transporta apdrošināšanas (OCTA) iegādi gadījumos, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Treibergs sacīja, ka valdībā atbalstītie grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas paredz obligātu OCTA iegādi arī, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē, nav atbalstāmi. Tas negatīvi ietekmēs jebkuru lauku saimniecību, palielinot izmaksas un negatīvi atsaucoties uz lauksaimniecības produkcijas pašizmaksu, viņš uzsver.

«Mēs noteikti esam pret obligāto OCTA iegādi, ja transportlīdzeklis neizmanto ceļus,» sacīja Treibergs.

OCTA būs jāiegādājas arī gadījumā, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Aprēķinot sociālās apdrošināšanas apmēru iedzīvotājiem, kuriem piespiedu dīkstāves dēļ sniegts atbalsts ar Covid-19 krīzi saistītās ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu saņemšanas periodi tiks ieskaitīti darba stāžā.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un valdībā atbalstītais projekts grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Iecerētā kārtība attiecas uz dīkstāves pabalstu un atbalstu par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalstu, bezdarbnieku palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, kā arī jaunā speciālista pabalstu un slimības palīdzības pabalstu, informē LM pārstāvis Egils Zariņš.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) norāda, ka cilvēki, kas atrodas dīkstāvē ne savas izvēles dēļ, nezaudēs šo laika posmu un tas tiks ieskaitīts darba stāžā. "Manuprāt, tā ir pareiza pieeja. Dažkārt arī vienam mēnesim ir izšķiroša nozīme pensijas aprēķinā," uzskata ministre.

Saeima 13,maijā otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz, ka, aprēķinot sociālās apdrošināšanas apmēru iedzīvotājiem, kuriem piespiedu dīkstāves dēļ sniegts atbalsts ar Covid-19 krīzi saistītās ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu saņemšanas periodi tiks ieskaitīti darba stāžā.

Saeima atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas attieksies uz dīkstāves pabalstu un atbalstu par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalstu, bezdarbnieku palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, kā arī jaunā speciālista pabalstu un slimības palīdzības pabalstu, iepriekš informēja LM pārstāvis Egils Zariņš.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) iepriekš skaidroja, ka cilvēki, kas atrodas dīkstāvē ne savas izvēles dēļ, nezaudēs šo laika posmu un tas tiks ieskaitīts darba stāžā. "Manuprāt, tā ir pareiza pieeja. Dažkārt arī vienam mēnesim ir izšķiroša nozīme pensijas aprēķinā," norādīja ministre.

Lai novērstu pensiju pārklāšanās gadījumus, šodien, 14.augustā, valdībā apstiprināts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais līgumprojekts starp Latviju un Igauniju.

Tas paredz novērst apdrošināšanas periodu pārklāšanos gadījumos, kad Latvija un Igaunija, piešķirot pensiju saviem pilsoņiem, ņem vērā vienu un to pašu bijušajā PSRS teritorijā uzkrāto apdrošināšanas laika periodu.

Šobrīd, ja cilvēks ir strādājis gan Latvijā, gan Igaunijā un arī kādās citās bijušās PSRS republikās, viņam pensiju piešķir abas minētās valstis, turklāt abas valstis apdrošināšanas stāžā ieskaita arī citās bijušās PSRS republikās uzkrātos apdrošināšanas periodus līdz 1991.gadam. Tādējādi cilvēks saņem pensiju par vieniem un tiem pašiem apdrošināšanas periodiem no divām valstīm.

Savukārt LM izstrādātais Latvijas un Igaunijas līgums paredz, ka bijušās PSRS apdrošināšanas periodus ņem vērā tikai tā valsts, saskaņā ar kuras normatīvajiem aktiem kopējais uzkrātais apdrošināšanas periods ir garāks. Savukārt, ja šis periods abās valstīs ir bijis vienāds, tad bijušās PSRS apdrošināšanas periodus ņem vērā tā valsts, saskaņā ar kuras normatīvajiem aktiem persona pēdējoreiz apdrošināta.

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz soda sankcijas personām, kuras iegādāto lauksaimniecības zemi neizmanto lauksaimnieciskajā darbībā vai zemes dzīļu izmantošanai paredzēto lauksaimniecības zemi neizmanto šajā nolūkā, informē ZM.

Izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz uzlikt administratīvo sodu personai, kas pēc 2014. gada 1. novembra ir ieguvusi īpašumā lauksaimniecības zemi, taču neizmanto šo zemi lauksaimnieciskajā darbībā vai zemes dzīļu izmantošanai.

Gadījumā, ja zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, bet gada laikā pēc šīs zemes iegādes netiek uzsākta šīs zemes izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā, fiziskajām personām paredzēts sods no 360 līdz 720 eiro, bet juridiskajām personām – no 720 līdz 1080 eiro.

Gājēju pārejas bieži ir pastiprinātas bīstamības elements satiksmes infrastruktūrā, un tieši uz pārejām notiek negadījumi ar traģiskām sekām. Līdz ar to pāreju pārbūve un sakārtošana atbilstoši mūsdienu drošības prasībām ir aktuāla nepieciešamība, un tai jābūt starp valsts prioritātēm satiksmes drošības jomā, norādīja Latvijas Automoto biedrībā (LAMB).

LAMB prezidents Juris Zvirbulis skaidro, ka šodienas Čaka ielas traģēdija notika uz regulējamas gājēju pārejas, tātad varot secināt, ka luksofors ielas otrajā pusē vēl nav drošības garants un katram satiksmes dalībniekam - gan gājējam, gan autovadītājam - ir jābūt uzmanīgam un jāpārliecinās par situāciju uz ceļa, neskatoties uz luksoforā degošās gaismas krāsu.

Pieredzējuši autovadītāji pārliecinoties, vai uz pārejas nav aizkavējies kāds sirmgalvis vai bērns, bet gājējs ir īpaši uzmanīgs, ja ielas šķērsošanas laikā iedegas sarkanā gaisma. Turklāt atbilstoši izmaiņām satiksmes noteikumos regulējamu gājēju pāreju drīkst šķērsot braucot arī riteņbraucējs, kura parādīšanās uz pārejas var būt pilnīgi negaidīta.

SIA Doitex radījuši programmatūras moduli, kas seko līdzi klaviatūras un peles noslodzei un aicina ievērot pauzes un vingrot.

Sarunās ar paziņām un draugiem noskaidrots, ka dators ir tāds pats darba līdzeklis kā āmurs. «Zinām - uzsitīsi ar āmuru pa pirkstiem, nebūs labi. Tas pats ar datoru. Ja mēs to nepareizi lietojam, tas nodara kaitējumu,» saka Mārtiņš Bērziņš, SIA Doitex valdes priekšsēdētājs.

Medicīnā ir termins muskuļu nogurums, kas pēc ilgstoša darba ar datoru var veidoties plecu daļā un rokās. Līdzīgi veidojas arī acu nogurums un acu asarošana. SIA Doitex izstrādātās programmatūras modulis, ko instalē uz datora, seko līdzi, cik intensīvi cilvēks strādā ar datoru, mērot klaviatūras un peles noslodzi, dodot atgādinājumus par nepieciešamajām pauzēm un atpūtu, piedāvājot konkrētus vingrinājumus un uzkrājot statistiku. Programmatūra ir angļu, krievu, igauņu, lietuviešu un latviešu valodā, un uzņēmums to vienlaicīgi piedāvā visās trijās Baltijas valstīs. «Plāns ir pat tālejošāks, jo pašlaik konkurentu izstrādātās programmatūras vienkārši fiksē laiku, iesaka pauzes, bet neizmanto pēdējos pētījumus medicīnā. Viņi vairāk vai mazāk skatās darba laiku, un tas ir viss. Mēs papildus krājam intensitātes statistiku,» viņš saka. Programmatūras licences aptuvenā cena ir 19 lati - tā mainās atkarībā no nopirkto licenču skaita.

Sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijas sarunu vadītāji ir panākuši Latvijai 22 pārejas periodus, kas ir otrs augstākais rādītājs ES kandidātvalstu vidū.«Tikai Polijai ir izdevies sarunās ar ES birokrātiem ir izdevies panākt vairāk pāreja speriodu — 25, kamēr Lietuvai ir 14, bet Igaunijai — 13 pārejas periodu,» uzsver Ministru Prezidents Andris Bērziņš. Viņs norāda, ka katrs pārejas periods ir sava veida cīņa par valsts nacionālajām interesēm, turklāt šāds pārejas laiks tiek izcīnīts sarežģitu diskusiju rezultātā. Izņemot Poliju, Latvijai no pārējām ES kandidātvalstīm ir visaugstākais pārejas periodu skaits sadaļā Vide — 8, kamēr pārējām valstīm 3 — 4 un tikai Slovākijai vēl ir 6. Premjers norāda, ka vides sadaļa ir vissvarīgākā arī uzņēmējiem, jo tas saistīts ne tikai ar ražošanas standartiem, bet arī vides piesārņojumu — tātad attīrīšanas iekārtām, izmešu daudzumu.

Patlaban Latvijā lielākā vecuma pensija kādam pensionāram ir 43 000 eiro mēnesī, informē Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Apelējot pie datu drošības likuma, sīkāku informāciju par to, kurš ir vislielākās pensijas valstī saņēmējs, VSAA neatklāj. Tomēr iestādē norāda, ka ievērojamais pensijas apmērs sasniegts pārrēķinu rezultātā, kas saistīti ar solidaritātes nodokļa iemaksām vecuma pensijai.

Savukārt nākamās četras lielākās pensijas ir robežās no 8000 līdz 10 000 eiro.

VSAA skaidro, ja tiesības uz Latvijas pensiju rodas, ņemot vērā tikai Latvijas apdrošināšanas periodus, pensiju aprēķina saskaņā ar nacionālajām tiesību normām.

VSAA dati liecina, ka minimālais vecuma pensijas apmērs no šī gada 1.janvāra pie apdrošināšanas stāža no 10 līdz 15 gadiem ir 188,10 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 226,60 eiro. Tikmēr, piemēram, pie 41 gada apdrošināšanas stāža - 277,02 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 333,72 eiro.

Lai sabalansētu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumus

ar ieņēmumiem, valdība apstiprināja izmaiņas likumā Par valsts pensijām.

Saskaņā ar likumprojektu piecus gadus ātrāk jeb pirms 62 gadiem vecuma pensiju tāpat kā līdz šim varēs pieprasīt cilvēki, kuri strādājuši sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos, vecāki, kuriem ir pieci vai vairāk bērni vai bērns ar invaliditāti, Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidēšanas dalībnieki.

Liliputi, punduri,cilvēki ar invaliditāti uz mūžu un neredzīgie vecuma pensiju varēs pieprasīt no 62 gadu vecuma. Pēc pašlaik spēkā esošiem noteikumiem šie cilvēki varēja pieprasīt pensiju no 47 gadiem sievietes un 52 gadiem vīrieši.

Vecums arvien biežāk par sevi atgādina, bet līdz pensijai vēl tālu? Jums apnicis gaidīt palīdzību no valsts? Veselība pieviļ? Pensionēšanās vecums tikai pieaug, bet pensijas apmērs sarūk? Ar šādiem un citiem jautājumiem sākas SIA La Sofi sludinājums, kurā ātrākas pensijas iegūšanai Latvijas iedzīvotājiem piedāvāts kļūt par Krievijas pilsoņiem.

Latvijas iedzīvotājiem ir laba iespēja iegūt Krievijas pilsonību, kas ļaus saņemt Krievijas pensiju. Turklāt tādējādi pensiju iespējams saņemt ātrāk nekā Latvijā – Krievijā pensionēšanās vecums sievietēm ir 55 gadi, bet vīriešiem – 60 gadi, skaidrots sludinājumā. Latvijā pašlaik noteiktais pensionēšanās vecums ir 62 gadi, bet no 2014. līdz 2020. gadam to pakāpeniski plānots paaugstināt līdz 65 gadiem. Pensionēšanās vecumu nepieciešams paaugstināt, jo iedzīvotāju novecošanas dēļ ir

apdraudēta sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālā stabilitāte. Sabiedrībā gan šis jautājums raisījis asas diskusijas, draudot pat ar referendumu rīkošanu.

Salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums, liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

Analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka mediju piesātinājums ar reklāmu ir augsts – šī gada februārī, skaitot kopā visus analizētos medijus, reklāmas gadījumu skaits sasniedzis 201,29 tūkstošus, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada.

Reklāmas apjoms avīzēs 2011. gada februārī, salīdzinot ar šo periodu 2010. gadā, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros ir pieaudzis par 11%. Avīžu reklāmu skaits šajā periodā pieaudzis par 6%, sasniedzot 4,57 tūkstošus reklāmas gadījumu. Lielākie reklāmdevēji avīzēs (pēc reklāmas laukuma cm²) februārī bija Prisma Peremarket, Air Baltic, Capital, Inchcape Motors un PTA. Reklamētākie zīmoli avīzēs – Prisma, Air Baltic, Nissan, iPad un PTA.

Latvian Hawks pirmā Īrijas hokeja līgas spēle, kas norisinājās sestdien, 15. septembrī ne tikai ievadīja līgas oficiālo atklāšanas pasākumu, bet arī kļuva par vienu no dramatiskākajam spēlēm komandas vēsturē. Latvian Hawks sīvā cīņā pret līgas spēcīgāko komandu Dundalk Bulls zaudēja ar rezultātu 13:6. Šī spēle ļaus izvērtēt komandas vājās puses, pie kurām ar dubultu motivāciju strādāt, lai novērstu tās nākošreiz. Komanda ir apņēmības pilna cīnīties par uzvaru nākamajās spēlēs.

Spēle jau no paša sākuma izvērtās spraiga, jo Dundalkas Bulls jau no pirmās minūtes uzsāka agresīvu uzbrukumu sēriju Latvian Hawks vārtiem, un pirmos divus spēles periodus latvieši pavadīja savā laukuma pusē spēlējot aizsardzībā. Rezultāts pēc pirmā puslaika 6:1, pēc otrā jau 11:2 Dundalk Bulls labā. Vārtus Latvian Hawks labā guva Viktors Serdjukovs spēles 5. minūtē un Aigars Brencis 34. minūtē.

Spēles trešajā periodā Latvian Hawks lauza spēles gaitu un sāka daudz aktīvāk spēlēt uzbrukumā gūstot četrus vārtus - 43 minūtē pēc Aigara Brenča piespēles vārtus gūst Viktors Serdjukovs, 49. minūtē pēc Serdjukova piespēles Brencis iemet nākamos vārtus. Arī piektos vārtus, nepilnas divas minūtes pirms spēles beigām, atkal gūst Serdjukovs un pēc pāris sekundēm no Roitmana piespēles Brencis iemet pēdējos vārtus.

Lai nodrošinātu šobrīd, kā arī iepriekš Gērnsijā dzīvojošo un strādājošo Latvijas valstspiederīgo sociālās tiesības, valdība 18. augusta sēdē lēma par Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līguma sociālās drošības jomā parakstīšanu un iesniegšanu apstiprināšanai Saeimā, informē Labklājības ministrija.

Minētais līgumprojekts Latvijas valstspiederīgajiem paredz tiesības uz vecuma pensiju un ar to saistītajiem pabalstiem. Piemēram, tie, kas jau ir atgriezušies Latvijā, bet iepriekš ilgāk par gadu veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas Gērnsijā, varēs Latvijā saņemt vecuma pensiju no Gērnsijas, jo Līgums ļaus summēt apdrošināšanas periodus tiesību noteikšanai uz vecuma pensiju. Tas nozīmē, ja katrā no iesaistītajām pusēm atsevišķi cilvēkam, sasniedzot pensijas vecumu, vēl nerodas tiesības uz vecuma pensiju, tad būs iespēja abās valstīs uzkrātos periodus summēt kopā. Gērnsija un Latvija katra savu vecuma pensiju maksātu proporcionāli veiktajām iemaksām. Līguma noslēgšana ir Labklājības ministrijas un Ārlietu ministrijas iniciatīva, ievērojot diasporas intereses.

Finanšu krīze Eiropā palielinājusi pašnāvību skaitu, turklāt dramatiskākais pašnāvību skaita pieaugums bijis Grieķijā un Īrijā. Arī Latvija nav spējusi izvairīties no šīs tendences.

Finanšu krīzes laikā, palielinoties bezdarbam un sarūkot ienākumiem, Eiropā strauji audzis pašnāvību skaits. Visstraujāk pašnāvību skaita līmenis, salīdzinot šos periodus, audzis Grieķijā un Īrijā – attiecīgi par 16% un 13%, liecina Apvienotās Karalistes medicīnas žurnāla The Lancet pētījuma rezultāti. Jānorāda gan, ka pētījums ticis veikts par samērā senu laika posmu un salīdzināti ir 2007. un 2009. gads, un pētījumā piedalījušas 10 ES valstis. Iespējams, pašnāvību skaita rādītāji varētu būt palielinājušies vēl straujāk, ņemot vērā, ka Grieķija bijusi spiesta pieņemt starptautisko aizdevēju palīdzību un būtiski konsolidēt valsts budžetu (palielinās bezdarbs, samazinās ienākumi un pensijas, kam seko problēmas ar parādu (arī hipotekāro kredītu) atmaksu).

Šā gada aprīlī, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, lielākais reklāmas apjoma pieaugums ir novērojams vidē. Tā liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka aprīlī novērojami divi interesanti fakti – auto un finansu nozaru reklāmdevēju aktivitātes pieaugums un vērienīga mobilo operatoru sadarbība ar mobilo iekārtu ražotājiem kopējās reklāmas kampaņās.

Televīzijā kopā šā gada aprīlī noraidīti 39,27 tūkst. minūtes reklāmas, kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, kā arī aprīlī reģistrēti 115,35 tūkst. reklāmu jeb par 0,5% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Aprīlī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter & Gamble, Henkel, Bite, Tele2 un Rimi. Savukārt reklamētākie zīmoli televīzijā – Rimi, Bifri, Maxima, Bite kopā ar Huawei un Tele2.

Latvija ir panākusi vienošanos ar Eiropas Savienību (ES) par pārejas periodiem pārtikas pārstrādes un ražošanas sektorā, līdz ar to slēdzot iestāšanās sarunas par veterinārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem, kas ir daļa no iestāšanās sarunu sadaļas «Lauksaimniecība». Ārlietu ministrijā Db informēja, ka ES piekrīt Latvijas prasītajam pārejas periodam pārstrādei nodotā piena kvalitātes rādītāju sasniegšanai līdz 2006. gada 1. janvārim. Šis pārejas periods attiecas uz visiem piena ražotājiem, t.i., zemniekiem. ES ir akceptējusi pārejas periodus arī konkrētiem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, lai veiktu uzņēmumu modernizāciju atbilstoši ES higiēnas un uzņēmumu iekārtojuma prasībām.

Īsu brīdi pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņas kabineta locekļi trešdienas vakarā piekrituši saskaņotajam «Breksita» vienošanās projektam, Eiropas Savienība (ES) pilnībā publiskoja 585 lapaspuses garo dokumentu.

Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.

Zemāk sniedzam sīkāku «Breksita» vienošanās satura izklāstu.

ĪRIJAS JAUTĀJUMA PAGAIDU RISINĀJUMS

Vienošanās paredz pagaidu risinājumu, lai izvairītos no stingrās robežas atjaunošanas starp Īriju un Ziemeļīriju gadījumā, ja pēc 21 mēnesi ilgā pārejas perioda, kas sekos pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, vēl nebūs noslēgts jauns brīvās tirdzniecības līgums.

Lai kliedētu Londonas bažas, ka Ziemeļīrija tiktu atšķelta no pārējās Apvienotās Karalistes, vienošanās paredz saglabāt vienotu ES un Lielbritānijas muitas teritoriju.

2020. gada 31. janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 1. februārī plkst. 01.00 pēc Latvijas laika) notika Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) – Brexit. Tālāk rakstā lasāma informācija, kas jāņem vērā ceļotājiem.

Atbilstoši AK Izstāšanās no ES līgumam no š.g. 1. februāra līdz 31. decembrim būs pārejas periods, kad AK vairs nebūs ES dalībvalsts, bet uz to vēl attieksies ES tiesības un pienākumi. ES un AK sadarbība šajā laikā turpināsies tāpat kā līdz šim ar vienīgo izņēmumu, ka AK vairs nepiedalīsies ES lēmumu pieņemšanā.

Par ES un AK attiecībām, sākot ar 2021.gada 1.janvāri, turpināsies sarunas. Šīs sarunas jānoslēdz līdz pārejas perioda beigām.

Ceļošana uz Apvienoto Karalisti Brexit pārejas periodā no 2020.gada 1.februāra līdz 31.decembrim

Pārejas perioda laikā ceļošanas nosacījumos nekas nemainīsies – ES, t.sk. Latvijas, pilsoņi uz AK un AK pilsoņi uz ES varēs ceļot tāpat kā līdz šim.

Eiropas Komisijas (EK) «Breksita» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien paziņojis, ka joprojām pastāv «būtiskas domstarpības» ar Lielbritāniju par pārejas periodu pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) un ka šāda pārejas perioda noteikšana vēl nebūt nav garantēta.

«Ja šīs domstarpības saglabāsies, pārejas [periods] nebūs pašsaprotams,» preses konferencē pēc kārtējās «Breksita» sarunu kārtas brīdināja Barnjē.

Viņš norādīja, ka dziļas domstarpības joprojām pastāv jautājumā par to ES pilsoņu tiesībām, kas pārcelsies uz Lielbritāniju aptuveni divus gadus ilgā pārejas perioda laikā, kā arī par Apvienotās Karalistes tiesībām nepakļauties tām ES tiesību normām, kas tiks pieņemtas šajā laika periodā.

Bernjē piebilda, ka viņš «nerunā par draudiem», taču «ja šīs domstarpības saglabāsies, bez šaubām, būs problēmas».

Tajā pašā laikā EK delegācijas vadītājs pauda cerību, ka šīs domstarpības būs iespējams atrisināt sarunu nākamajā kārtā.

Ņemot vērā, ka šajā gadu mijā lati mainīsies pret eiro, bankas aicina ap pusnakti maksājumus neveikt, jo norēķinu sistēmā var būt traucējumi.

Swedbank

Swedbank eiro pārejas naktī karšu norēķinu darbībā traucējumi ir iespējami ap pusnakti, 30 minūtes, laika posmā no plkst. 23 līdz 0:15. Ja šajā laikā gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, banka iesaka nogaidīt un mēģināt veikt apmaksu vēlreiz.

31. decembrī Swedbank filiāļu darba laiks būs saīsināts, lai veiktu bankas IT sistēmas un visu procesu pāreju uz eiro. Filiāles apkalpos klientus līdz plkst. 15. Nākamgad sešas Swedbank filiāles darbosies arī 1. janvārī no plkst. 12 līdz plkst. 15. Šajā dienā filiāļu pakalpojumu klāsts vēl būs ierobežots, jo pirmajās janvāra dienās vēl turpināsies bankas procesu pārcelšana uz eiro.

64% aptaujāto iedzīvotāju ir pārliecināti, ka tiem piederošo auto skaits ir pietiekošs.

Savukārt 28% respondentu izjūt nepieciešamību pēc vēl kādas automašīnas, lai tiktu nodrošinātas visas mājsaimniecības vajadzības, liecina SEB bankas un Mindscan veiktais pētījums.

Tikai 2% aptaujāto norādījuši, ka tiem piederošo auto skaits varētu būt arī mazāks.

Kā liecina aptaujas rezultāti, 57% Latvijas iedzīvotāju ikdienā savām vajadzībām izmanto vienu automašīnu, divas automašīnas izmanto 19%, bet trīs un vairāk – tikai 3% aptaujāto. Savukārt 21% respondentu auto savā ikdienā neizmanto.

Likumsakarīgi – auto skaits ģimenē un to izmantošana lielā mērā atkarīga arī no mājsaimniecību ikmēneša ienākumiem. Aptaujāto grupā, kuru ienākumi ir līdz 350 latiem mēnesī, 38% aptaujāto norādījuši, ka auto ikdienā neizmanto, 57% izmanto vienu automašīnu, 4% pieder divas automašīnas. Savukārt respondentu grupā ar ienākumiem virs 1200 latiem tikai 8% neizmanto auto, 39% ir viena, bet 46% aptaujāto divas automašīnas. 10% šīs grupas aptaujāto norādījuši, ka ikdienā tiek izmantotas trīs automašīnas.