Ne naudas, ne pasūtītās preces – Nacionālie bruņotie spēki (NBS) gatavojas tiesāties ar skandalozo uzņēmumu Neja&Ko, kas nav izpildījis armijas pasūtījumu piegādāt 490 nakts redzamības iekārtas un nevēlas arī atdot iemaksāto gandrīz pusmiljonu latu lielo priekšapmaksu, šodien, 11.decembrī, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Gada sākumā NBS izsludināja konkursu par 490 dažāda tipa nakts redzamības ierīču piegādi armijai. Februārī konkursā uzvarēja uzņēmums Neja&Ko, līguma kopējā summa bija 1 293 770 latu, raksta Neatkarīgā.

"Marta beigās mēs no Neja&Ko saņēmām vēstuli ar priekšlikumu mainīt līguma priekšmetu – nakts redzamības iekārtu specifikāciju. Viņi gribēja piedāvāt citas ierīces. Armijas Nodrošinājuma pavēlniecība šim priekšlikumam nepiekrita. Tad 14. jūnijā Neja&Ko vērsās Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesā ar prasības pieteikumu, kuras mērķis – panākt līguma priekšmeta maiņu. Savu prasību viņi pamatoja ar nepārvaramiem apstākļiem, kā dēļ Neja&Ko nevarot piegādāt tieši tās ierīces, kas bija minētas līgumā. Tiesā viņi zaudēja, bet lēmums tika pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā," laikrakstam stāstījis N. Stafeckis.

Aizsardzības ekipējuma tirgotājs Strēlnieks-A iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijā, jo viņiem radušās aizdomas, ka firma Neja&Ko, kas uzvarējusi konkursā par nakts redzamības iekārtu piegādi robežsargiem, gatavojas piegādāt nevis modernu amerikāņu, bet novecojušu krievu aprīkojumu. Strēlnieks-A (kas piedalījās konkursā, piedāvājot Sagem ražojumus) iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijas Justīcijas, brīvības un drošības ģenerāldirektorātam. Robežsardze plānoja iegādāties vismodernākās nakts redzamības iekārtas (night vision goggles) ar Auto-Gating funkciju. Konkursā uzvarējusi kompānija Neja&Ko, kas, spriežot pēc Db apkopotās informācijas, paredz piegādāt kādas American Technologies Networks Corp. (ATN) it kā ražotu modeli. Šādas aparatūras iepirkšana būtu pārkāpums arī attiecībā pret Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, kuri paredz, ka valdības pasūtījumos piegādātajām precēm obligāti jānāk no citām PTO dalībvalstīm. ATN paši vispār neko neražo - viņi iepērk izstrādājumus visā pasaulē, pārpako vai sakomplektē tos, uzspiež zīmi «Made In U.S.A.» un pārdod tālāk. Kā izriet no sūdzības, kas iesniegta Eiropas Komisijas Justīcijas, brīvības un drošības ģenerāldirektorātam, ATN «izstrādājums» patiesībā ražots vai nu Novosibirskas Instrumentu fabrikā, vai kaut kur Baltkrievijā. Tam nav Auto-Gating funkcijas, un tas ir novecojis pseidobinokulārās nakts redzamības iekārtas modelis 14K. Abi mūsu Austrumu kaimiņi joprojām nespēj iestāties PTO. Līgums ar Neja&Ko paredz iegādāties 55 nakts redzamības iekārtas par kopsummu 212 760.37 Ls, bet I. Bērziņa nezināja teikt, vai pasūtījums jau izpildīts (līgums nosaka izpildi sešu mēnešu laikā no parakstīšanas, kas notika maija beigās). Viņa nesniedza komentārus, kāpēc Neja&Ko piedāvājums atzīts par labāko.

Prasība par parāda piedziņu sasniegs aptuveni 200 tūkstošus latu, portālam Nozare.lv sacījis Skonto būves līdzīpašnieks Ivars Millers.

Būvniecības uzņēmums SIA Skonto būve no Aizsardzības ministrijas (AM) neesot saņēmis aptuveni 200 tūkstošus latu, kas uzņēmumam pienāktos kā 5% atliktais maksājums par ēkas Rīgā, Grostonas ielā 2 būvniecību, iepriekš rakstīja portāls pietiek.com. Konflikts starp toreizējā aizsardzības ministra Imanta Viestura Lieģa (Vienotība) vadīto AM un Skonto būvi sācies pērn rudenī, kad būvnieki pēc ministrijas pasūtījuma pabeiguši speciālo dienestu vajadzībām celtās ēkas Grostonas ielā 2 būvniecību. Pavasarī, kad Skonto būve, pēc uzņēmuma līdzīpašnieka I. Millera teiktā, aizvien no AM nebija saņēmusi līgumā paredzētos aptuveni 200 tūkstošus latu, viņš esot vērsies pie gandrīz visām atbildīgajām institūcijām, to vidū Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un AM valsts sekretāra Jāņa Sārta. Rezultātu neesot bijis.

Pēc piecus gadus ilgas tiesvedības nacionālie bruņotie spēki slēgs mierizlīgumu ar uzņēmumu, kas Latvijas karavīriem Afganistānā piegādāja nekvalitatīvas nakts redzamības ierīces. Armija savu naudu vairs neatgūs.

Nacionālie bruņotie spēki 2007. gadā no šūšanas firmas Neja & Co par pusotru miljonu iepirka nakts redzamības iekārtas Latvijas karavīriem Afganistānā. Tomēr izrādījās, ka iekārtas ir vismaz divus gadus vecas, smagākas, nekā pieļaujams un pilnas ar beigtām mušiņām. Iekārtas nebija derīgas lietošanai, vēsta raidījums Nekā Personīga. Karavīri iekārtas tā arī nesaņēma un tās piecus gadus nostāvēja armijas noliktavā.

Līdz šim bruņotie spēki tiesājās ar kompāniju, kas pārdeva nakts redzamības iekārtas. Aizvadītajā nedēļā Valda Dombrovska valdība aiz slēgtām durvīm nolēma par mierizlīgumu un nakts redzmaības iekārtas tiks pārdotas izsolē. Pārdošanu uzticēs valsts īpašumā esošajai Pareks bankas mantiniecei Reverta, kas šai

Latvijas uzņēmumi, iespējams, informācijas trūkuma dēļ palaiž iespēju piedalīties NATO elektroniskajos iepirkumos par miljonu darījumiem.

Šādu satraukumu Db pauda īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele, kura Luksemburgā tikās ar NATO apgādes un iepirkumu aģentūras NAMSA pārstāvjiem, kas iepazīstināja ar to, kādā veidā notiek centralizēta NATO sistēmas un valstu dažādu veidu apgāde.

Kādas ir galvenās atziņas pēc šīs tikšanās?

Ja Latvijā ir ļoti labi attīstīta elektroniskā iepirkumu sistēma, kuru sāk realizēt valsts un pašvaldību instiūcijās, NAMSA ir tā aģentūra, kas NATO līmenī realizē elektroniskos un neelektroniskos iepirkumus visu NATO valstu vajadzībām.

Pārsteidzošākais, ko atklāju, ka Latvija nav līdz šim intensīvi iesaistījusies šajā sistēmā. Ir tikai 4 Latvijas uzņēmumi (Aviatehserviss, Ceļuprojekts, Selkom, Zersen LCC GMBH no Ventspils), kas reģistrējuši savas preces un piedāvājumus NAMSA sistēmā. Tas ir ne tikai tradicionālā veidā iepirkums NATO dalībvalstīm, armijas vajadzībām, bet tie ir dažādi projekti un līdzdarbība projektos, kas saistīti ar dažādu valstu atjaunošanu, militāro palīdzību, kur mūsu uzņēmējiem ir ļoti lielas iespējas.

Valsts robežsardze vēl nav saņēmusi no Neja&Ko pasūtītās nakts redzamības iekārtas. «Kad iekārtas tiks saņemtas, mēs tās pārbaudīsim no A līdz Z, taču pagaidām citu komentāru mums nav,» sacīja robežsardzes preses pārstāve Inese Bērziņa. Kā Db jau ziņoja, aizsardzības ekipējuma tirgotāja Strēlnieks-A konsultantam Arnoldam Libekam, kas ir viens no profesionāļu vidū visaugstāk vērtētājiem bruņojuma ekspertiem Latvijā, pēc Iekšlietu ministrijas konkursa par nakts redzamības iekārtu piegādi ir radušās aizdomas, ka uzvarētājfirma Neja&Ko gatavojas piegādāt nevis modernu amerikāņu, bet novecojušu krievu aprīkojumu, tāpēc iesniegta sūdzība Eiropas Komisijā. Paredzēts iegādāties 55 nakts redzamības iekārtas par kopsummu Ls 212 760.

IT un elektronikas uzņēmums AdvanGrid radījis inovatīvu tehnoloģiju, kas veic elektroenerģijas patēriņa monitoringu, ļaujot uzņēmējiem pastāvīgi sekot elektrības patēriņam un konstatēt nelietderīgus tēriņus, tādējādi radot iespēju efektivizēt enerģijas patēriņu un būtiski ekonomēt finanšu līdzekļus.

Iekārtu pirms trim gadiem izstrādāja Latvijas speciālisti, un nu divus gadus tā tiek testēta un pilnveidota kopā ar AS Sadales tīkls ekspertiem, vērtējot tehnoloģiju darbībā, kā arī kopīgi konstatējot nepilnības un attiecīgi veicot uzlabojumus. AS Sadales tīkls speciālisti atzīst iekārtu par kvalitatīvu un savā ziņā unikālu, kurai vismaz pagaidām šajā cenu kategorijā, šādā komplektācijā un funkcionalitātē pasaulē nav analogu, turklāt tās cena ir ievērojami zemāka nekā līdzīgiem risinājumiem, akcentē AdvanGrid valdes priekšsēdētājs Juris Polcs, piebilstot, ka iekārtas pamata auditorija ir industriālie klienti, kuri ikdienā patērē lielu apjomu elektroenerģijas, dažādu ražošanas iekārtu darbināšanai, tādēļ iespēja kontrolēt un analizēt patēriņu viņiem ir būtiska tieši no kopējo izmaksu samazināšanas viedokļa.

Valdībā apstiprinātas izmaiņas bērnu spēļu un rekreācijas laukumu drošības noteikumos, paredzot to rūpīgāku pārbaudi, kā arī reģistrēšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Bērnu spēļu laukumu un tajos esošo iekārtu uzraudzību veic PTAC, kas pēdējo gadu laikā veiktajās pārbaudēs konstatējis neatbilstības visos pārbaudītajos spēļu laukumos. Ik gadu dzirdēts par cietušiem bērniem drošuma prasībām neatbilstošu spēļu vai citu aktivitāšu iekārtu lietošanas dēļ.

Ar mērķi veidot bērniem drošu vidi un maksimāli samazināt iespējamo traumu risku spēļu laukumos, 2020. gada 7. janvāra sēdē Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar PTAC izstrādātos Ministru kabineta noteikumus "Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi".

Apstiprinātie noteikumi paredz speciālās drošuma prasības publiskai lietošanai paredzētiem spēļu un rekreācijas laukumiem, tajos uzstādītajām iekārtām, aprīkojumam, kā arī to novērtēšanas kārtību.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Arī pēc juridisko personu sūdzības par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

Papildināts viss teksts

Rīga, 16.nov., LETA. Satversmes tiesa (ST) arī pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei ir atzinusi tikai Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes.

Tiesa nolēma Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantu atzīt par neatbilstošu Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra.

Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Satversmes tiesas lēmums par Satversmei neatbilstošu atzīt Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes ir pamatots un apliecinājums tam, ka Solidaritātes nodoklis nav sasniedzis savus mērķus, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

«Skaidrs, ka nodokļu politiku valstī realizēja mūsu ievēlētie pārstāvji. Tas, ka Satversmes tiesa pieņēma juridisko personu pieteikumus un atzina Solidaritātes nodokli par Satversmei neatbilstošu pierāda, ka ar šo konkrēto Solidaritātes nodokli kaut kas nebija kārtībā,» sacīja Rostovskis.

Pēc Rostovska teiktā, ka Solidaritātes nodoklis nav sasniedzis savus mērķus. Piemēram, daudzi cilvēki ar lielākiem ienākumiem joprojām pazūd no nodokļu maksātāju reģistra, pārvietojoties uz citām valstīm vai koriģējot ienākumus.

«Trakākais ir tas, ka pastāv šādi neveikli, nepārdomāti lēmumi [kā Solidaritātes nodoklis]. Atsevišķi politiķi pieņem šādus lēmumus, mēģinot nopelnīt politiskās dividendes un stāstot sabiedrībai, ka jāatņem nauda no bagātajiem. Tā rezultātā tiek darbināta vesela mašinērija - Satversmes tiesa, uzņēmēji sūdzas, tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Tas parāda, cik kopumā nepārdomāti rīkojamies tā vietā, lai šos lēmumus, tajā skaitā par nodokļiem un citām lietām, pieņemtu daudz vienkāršāk, gudrāk un pamatotāk,» sacīja Rostovskis.

Solidaritātes nodokļa ieņēmumu plāns šogad desmit mēnešos pārsniegts par 30,4%, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Kopumā 2017.gada desmit mēnešos solidaritātes nodoklī iekasēti 48,7 miljoni eiro, kamēr plāns paredzēja iekasēt 37,4 miljonus eiro.

Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka solidaritātes nodokli maksā 2543 darba ņēmēji.

Solidaritātes nodoklis tika ieviests 2016.gadā ar mērķi novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.

Pret solidaritātes nodokli iestājās atsevišķi uzņēmēji un uzņēmēju organizācijas, kuras vērstās Satversmes tiesā (ST) ar lūgumu izvērtēt minētā nodokļa normu atbilstību Satversmei.

2007.gada 13.februārī Eiropas Komisijas (EK) Vispārējā preču drošuma direktīvas komitejas sēdē tika noteikts EK lēmumam neatbilstošu šķiltavu tirdzniecības pārejas perioda gala termiņš 2008. gada 11. marts, Db.lv informēja Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Eiropas Komisija 2006.gada 11.maijā pieņēma lēmumu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek tirgotas tikai bērniem drošas šķiltavas un aizliegts tirgot jaunrades šķiltavas.

Saskaņā ar šo lēmumu, 2007.gada 11.martā stājas spēkā prasība ražotājiem laist apgrozībā tikai bērniem drošas šķiltavas un nodrošināt, ka turpmāk ES tirgum tiks piegādātas tikai bērniem drošas šķiltavas. Lai varētu realizēt jau esošos šķiltavu krājumus, ir noteikts pārejas periods, kura laikā izplatītāji varēs turpināt neatbilstošu šķiltavu tirdzniecību. Pēc 2007.gada 11.marta varēs tirgot tikai tādas EK lēmuma prasībām neatbilstošas šķiltavas, kas būs ievietotas tirgū pirms 2007.gada 11.marta. 2008.gada 11.martā izbeidzas pārejas periods neatbilstošu šķiltavu tirdzniecībai.

Aizvien vairāk klientu izrāda vēlmi iegādāties vai iznomāt IT un elektronikas uzņēmuma AdvanGrid radīto inovatīvo tehnoloģiju, kas veic elektroenerģijas patēriņa monitoringu, ļaujot uzņēmējiem pastāvīgi sekot elektrības patēriņam, konstatēt nelietderīgus tēriņus, tādējādi radot iespēju efektivizēt enerģijas patēriņu un būtiski ekonomēt finanšu līdzekļus.

Iekārtu AdvanGrid speciālisti izstrādāja pirms četriem gadiem un divus gadus to testēja un pilnveidoja kopā ar AS Sadales tīkls ekspertiem, vērtējot tehnoloģiju darbībā, kā arī kopīgi konstatējot nepilnības un attiecīgi veicot uzlabojumus. Nu jau ne tikai AS Sadales tīkls speciālisti atzīst iekārtu par kvalitatīvu un savā ziņā unikālu, kurai vismaz pagaidām šajā cenu kategorijā šādā komplektācijā un funkcionalitātē pasaulē nav analogu, turklāt tās cena ir ievērojami zemāka nekā līdzīgiem risinājumiem, akcentē AdvanGrid valdes priekšsēdētājs Juris Polcs.

"Šīs iekārtas pamata auditorija ir industriālie klienti, kuri ikdienā patērē nozīmīgu apjomu elektroenerģijas dažādu ražošanas iekārtu darbināšanai, tādēļ iespēja kontrolēt un analizēt patēriņu viņiem ir būtiski tieši no kopējo izmaksu samazināšanas viedokļa. Vienlaikus tā ir vērtīgs elektroenerģijas patēriņa tendenču mērīšanas un ekonomēšanas instruments arī dažāda lieluma birojos," stāsta J. Polcs.

Aivars Lembergs (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) un Ainārs Šlesers (Šlesera Reformu partija LPP/LC, ŠRP LPP/LC) ieguvuši zemāko vērtējumu Sabiedrības par atklātību – Delna deputātu kandidātu vērtējumā, kurā iekļauti arī politisko spēku izvirzītie premjera amata kandidāti.

Pirmdien atklātā deputātu kandidātu reputācijas datubāze arī parāda, ka Zatlera Reformu partijā zemāko vērtējumu ieguvis eksprezidents Valdis Zatlers.

Organizācija izvērtēja 212 kandidātu, kas ir sešu politisko spēku sarakstu augšgalā, iedalot viņus vairākās kategorijās – kandidāti, par kuriem nav publiski pieejama informācijas, kas ļautu novērtēt viņu saistību ar korupciju; zems risks (-1); viela pārdomām (-2); pamats bažām (-3); nopietns pamats bažām (-4); bīstami (-5).

Delnas analītiķe Līga Stafecka pirmdien uzsvēra, ka Lembergam ir nepārspēts profila garums un viņš novērtēts ar zemāko vērtējumu – mīnus pieci, kas nozīmē, ka publiski pieejamā informācija par kandidātu liecina par sistemātisku neētisku rīcību un/vai iespējamu iesaisti liela mēroga korupcijas gadījumos, aizskarot sabiedrības intereses.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Valsts a/s Latvijas Dzelzceļš (LDz) noslēgusi vairāk nekā 17 milj. eiro (aptuveni 12 milj. Ls) iepirkumu konkursu par dzelzceļa sliežu piegādi. Iepirkumu procedūras rezultāti liecina, ka LDz sliedes piegādās Rīgā bāzētā SIA Sigmen.

SIA Sigmen piedāvāja piegādāt dzelzceļa sliedes par viszemāko cenu – 17 103 150 eiro –, kas arī bija galvenais konkursa rezultātu izvērtēšanas kritērijs, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

SIA Sigmen reģistrēta 1998. gadā, un tās juridiskā adrese ir Rīgā, Elizabetes ielā 75. Uzņēmuma pamatdarbības veidi ir metālizstrādājumu cauruļu, apkures iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecība, metālu un metāla rūdu vairumtirdzniecība, vairumtirdzniecība uz līguma pamata par atlīdzību, degvielas, rūdas, metāla un rūpniecisko ķimikāliju vielu vairumtirdzniecības starpnieku darbības, starpproduktu vairumtirdzniecība.

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

SIA Rīgas ūdens pārtraucis iepirkuma konkursu par elektroenerģijas piegādi pārāk dārgu piedāvājumu dēļ un izsludinās atkārtotu iepirkuma konkursu, noslēguma posmā paredzot elektronisko izsoli.

Šādas darbības uzņēmums, pildot Iepirkumu uzraudzību biroja (IUB) noteiktās norādes.

Līdz atkārtota konkursa noslēgumam Rīgas ūdens par elektroenerģijas piegādi uz pieciem mēnešiem noslēdzis pagaidu līgumu ar a/s Latvenergo, stāstīja uzņēmuma Juridiskās daļas juriskonsults Aldis Celms.

A. Celms norādīja, ka konkurss par elektroenerģijas piegādi izsludināts jau šā gada sākumā, rezultāti apstiprināti jūlijā, taču viens no pretendentiem IUB iesniedzis pretenziju. Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitasuzņēmums SIA Enefit, kas bija piedāvājis viszemāko cenu, iebilda pret to, ka pēc sākotnējo piedāvājumu saņemšanas un atvēršanas Rīgas ūdens lūdza pretendentus atkārtoti iesniegt piedāvājumus, jo iepriekš iesniegtās cenas būtiski pārsniedza līdzšinējās.

Pašlaik nav pamata iekšējai pārbaudei attiecībā uz likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu, jo nav iesniegta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dotu pamatu aizdomām par to neatbilstošu izlietojumu, sacīja Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Gadījumos, kad tiek saņemta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dod iemeslu pamatotām šaubām, fakti tiek izvērtēti, pauda arhibīskaps.

«Pēdējie notikumi liek izdarīt secinājumu, ka ir nepieciešams skaidrot sabiedrībai, bet vairāk tiesību sargājošajām iestādēm, par draudzes un baznīcas rīcību ar ziedojumiem un to grāmatvedisko uzskaiti, kā arī katoļu baznīcas specifisko iekšējo regulējumu atbilstoši kanoniskajām tiesībām,» uzskata Stankevičs.

Jau ziņots, ka 5.jūnijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis kratīšanu vairākos katoļu baznīcas dievnamos, kas saistīta ar aizdomām par likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu. Izmeklēšanas procesā arestēto nav.

Rīgā turpmāk būs aizliegts apkurē izmantot akmeņogles, savukārt visas apkures iekārtas būs jāreģistrē.

Minēto paredz šodien Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.

Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.

Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.

Intervija ar uzņēmuma «EUROTHERMO» finansu direktoru VILNI ANTONIŠĶI.

Acīmredzot ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un Krievijā ir nepieciešama ekonomiska, funkcionāla un ērti lietojama apkure, tāpēc pēdējos gados, bet īpaši šajā sezonā ir jūtami audzis pieprasījums pēc granulu apkures iekārtām. To pierāda arī tas, ka uzņēmumam «EUROTHERMO» www.apkuressistemas.eu, kas piedāvā Eiropā augsti novērtētu Polijas un Čehijas ražotāju - «Defro», «Tekla Kotly», «Heiztechnik», «Ponast» cietā kurināmā – granulu, šķeldas, ogļu, malkas, apkures iekārtas, pāris gadu laikā izdevies ne tikai ievērojami izvērsties Latvijā, bet arī nostabilizēties Lietuvas, Igaunijas un Krievijas tirgū.

Ganību dambī bāzētais iepakojuma ražotājs Polipaks NT plāno celt jaunu iepakojumu ražotni, portālam Db.lv atklāja šī projekta vadītājs, Polipaks NT pārstāvis Raivis Skuja.

Uzņēmums dibināts pērnā gada 1. decembrī, liecina informācija Lursoft, un patlaban tas ir noslēdzis vairākus iepirkumu konkursus par jaunajai iepakojumu ražotnei nepieciešamo iekārtu piegādi. Vienā dienā, 4. aprīlī, ir noslēgti jau astoņi iepirkumu konkursi, kuru kopējā summa pārsniedz septiņus miljonus eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Vairāki SIA Polipaks NT iepirkumu konkursi vēl nav slēgti, Db.lv stāstīja R. Skuja.

Trešdien Polipaks NT noslēdzis vairāk nekā 2,9 milj. eiro vērtu iepirkumu konkursu par deviņu slāņu pūšamās plēves koekstrūzijas līnijas iegādi. IUB publicētie konkursa rezultāti liecina, ka par iekārtas piegādātāju no diviem uzņēmumiem izvēlēta Vācijas kompānija Windmoller & Holscher.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par negodīgu komercpraksi piemērojis 50 000 eiro sodu autostāvvietu apsaimniekotājam SIA Cityparks Latvija, informēja PTAC pārstāve Santa Zarāne.

Laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 28.novembrim saistībā ar SIA Cityparks Latvija rīcību, patērētājiem piemērojot līgumsodus par neatbilstošu autostāvvietas pakalpojumu izmantošanu, PTAC ir vērsušies 428 patērētāji. PTAC 2018.gada 28.decembrī pieņēma lēmumu, ar kuru atzina šādu SIA Cityparks Latvija īstenoto komercpraksi par negodīgu.

PTAC norāda, ka patērētājiem tiek piedāvāti un piemēroti netaisnīgi līguma noteikumi par nesamērīgu un netaisnīgu līgumsodu, proti, tādu līgumsodu, kura apmērs neatbilst likumā noteiktajiem ierobežojumiem; netiek nodrošināta patērētāju interesēm atbilstoša sūdzību izskatīšana pēc būtības; netiek nodrošināts pietiekošs laiks iepazīties ar līguma noteikumiem un izpildīt tajos paredzētās darbības.

Satversmei neatbilst regulējums, kas obligātā iepirkumā biogāzes elektrostacijām nosaka konkrētas prasības enerģijas ražošanas lietderībai un lietderīgai siltumenerģijas izmantošanai, ceturtdien nolēmusi Satversmes tiesa (ST).

Sūdzību tiesā iesniedza AS "Ziedi JP", SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio Future", SIA "Gas Stream", SIA "Conatus BIOenergy", AS "International Investments", SIA "Agro Iecava", SIA "RZS Energo", kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš - Latvijas Lauksaimniecības universitāte) pētījumu saimniecība "Vecauce".

Pieteikuma iesniedzēji ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, izmantojot biogāzi. To tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir saistītas ar "Noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" prasību ievērošanu.

Komersanti iebilduši pret konkrētām ar lietderīgās siltumenerģijas nodrošināšanu saistītām prasībām, kā arī pret lietderīgās siltumenerģijas sasaisti ar obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu, aprēķinot enerģijas ražošanas lietderības koeficientu. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, minētās prasības nav izpildāmas.