Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas arhitekts Gunārs Birkerts uzskata, ka Gaismas pils projektā saules paneļiem ir jābūt un to izmaksas ir pamatotas, apgalvoja būvfirmas RBSSKALS komunikācijas konsultants Jānis Andžāns.

Pēc arhitekta domām, ir būtiski apzināties to, ka saules paneļa uzstādīšanas izmaksas sevi neattaisnos pirmajos būvniecības gados un šīs investīcijas atmaksāsies pēc vairākām paaudzēm.

Tāpat Birkerts norādot, ka mūsdienu pasaulei ir nepieciešams, lai jebkura jaunā celtne dotu ieguldījumu sevis patērētās enerģijas ražošanā. Tādēļ, lai ēka sevi uzturētu, ir nepieciešams, lai enerģijas ražošanas mehānismi būtu ietverti pašā ēkā.

LNB gadījumā izstrādātais tehniskais risinājums faktiski paredz nevis vienkāršu saules paneļu uzstādīšanu uz bibliotēkas jumta, bet gan komplicētas sistēmas integrēšanu pašā ēkā. Proti, atšķirībā no citiem projektiem, LNB jaunās ēkas projektā saules paneļi pildītu arī īpašas arhitektoniskas un jumta funkcijas, jo pēc būtības ir paredzēts uzstādīt stikla paneļu jumtu ar iebūvētām fotovoltiskām šūnām, kas ražos elektrību.

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā uzsācis darbību Ziemeļamerikā, nodrošinot Circle K degvielas uzpildes stacijām (DUS) Kanādā un ASV klientu servisa, degvielas loģistikas un reāllaika degvielas monitoringa pakalpojumus, informē uzņēmumā.

Kopš šī gada februāra Circle K Biznesa centra klientu serviss no Rīgas apkalpo vairāk nekā 7200 DUS ASV un Kanādā, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz līdz šim apkalpoto staciju skaitu Eiropā. 130 cilvēku lielā klientu atbalsta komanda spēj nodrošināt atbalstu angļu, franču un skandināvu valodās.

Jaunajos eksporta tirgos Circle K Biznesa centra globālās loģistikas komanda, kas bāzēta Rīgā, mēnesī plāno vairāk nekā 900 miljonu degvielas litru piegādes plūsmu aptuveni 2700 DUS ASV. Tiek plānots, ka tuvākajos gados apkalpoto DUS skaits tiks palielināts. Savukārt DUS degvielas krājumu kontroles departaments atbild par reāllaika degvielas monitoringu, lai samazinātu degvielas zudumus, uzlabotu klientu pieredzi un paaugstinātu DUS efektivitāti.

AS Ventspils nafta akcionārs Vitol, kas līdz šim bija zināms kā energoresursu tirgotājs, aprīļa sākumā paziņojis par darbības uzsākšanu starptautiskajos graudu tirgos. Vitol graudu un citu lauksaimniecības produktu tirdzniecību organizēs caur Singapūru un Ženēvu, kā arī Vankūveru un Hamburgu, informē uzņēmuma pārstāvis Jānis Andžans.

«Šis solis ir dabiska mūsu biznesa paplašināšana,» komentējot jaunumus, norāda koncerna Vitol Group prezidents un vadītājs Īans Teilors (Ian Taylor).

Jau ziņots, ka a/s Ventspils nafta lielākais akcionārs šogad martā noslēdzis ilgtermiņa līgumu par jēlnaftas piegādi no Rosņeftj.

Vitol ienākumi 2012. gadā sasniedza 303 miljardus ASV dolāru, kas bija par 6 miljardiem dolāru vairāk nekā 2011. gadā. Pagājušajā gadā pieaudzis arī Vitol naftas un naftas produktu tirdzniecības apjoms, kas 2012.gadā sasniedza 273 miljonus tonnu. Salīdzinājumam, 2011. gadā tas bija 264 miljoni tonnu. Šajā apjomā netiek iekļauta dabasgāze (1,430 teravatstundas), elektrība (178 teravatstundas), akmeņogles (25,2 miljoni tonnu), oglekļa kvotas (113,5 miljoni tonnu) un ķimikālijas.

ASV kosmosa izpētes aģentūra NASA uzsākusi atbalsta programmu, kuras ietvaros tiks finansēti pētījumi, lai izstrādātu 3D pārtikas printerus.

Lai gan šāda izdeja varētu izskatīties kā nākusi no zinātniskās fantastikas filmām, inženieri jau izgatavojuši 3D printerus, kas spēj «izprintēt» šokolādi. Kompānija Systems & Materials Research Corporation, kas šādu printeri izstrādāja, saņēmusi NASA grantu, lai turpinātu attīstīt tehnoloģiju.

Nākošais ēdiens, ko Systems & Materials Research Corporation plāno «izprintēt» būšot pica. Kompānija apņēmusies picu radīt nākamo divu nedēļu laikā.

Paredzēts, ka printeris vispirms radīs mīklas kārtu, kas procesa laikā tiks arī cepta. Pēc tam printeris sajauks tomātu pulveri ar ūdeni un eļļu, lai radīt tomātu mērci. Savukārt picas garnējums tiks veidots no dzīvnieku, pienu un augu izcelsmes proteīniem.

Neskatoties uz nepietiekamo finansējumu, aizsardzības ministra darbs tiek novērtēts labi, tādu pašu vērtējumu saņem ārlietu ministrs, savukārt iekšlietu ministram jāpaceļ balsi .

Saskaņā ar db.lv aptaujas rezultātiem iekšlietu ministra Riharda Kozlovska paveiktais pēdējā gada laikā visbiežāk saņēmis viduvēju vērtējumu. Bijusī iekšlietu ministre Linda Abu Meri min, ka salīdzinājumā ar viņu R. Kozlovskim ir daudz vieglāks ministrēšanas periods. Tomēr gan R. Kozlovski, gan aizsardzības ministru Arti Pabriku nozaru pārstāvji mudina veiksmīgāk piesaistīt finansējumu savām atbildības jomām, savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pagaidām var baudīt sasniegtā augļus.

Latvijā aizsardzībai atvēlētie līdzekļi joprojām ir būtiski zemāki par NATO noteikto, un tas ietekmē nozares stāvokli, būtiski ierobežojot attīstības iespējas un nozarē paveikto, DB norāda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns. Ministram esot vairāk jāpievēršas aizsardzības sfērai, tostarp personāl- atlases politikai, sociālajām garantijām u.c., ne ārlietām.

Brīdī, kad tiks ieviesti kvantu datori, uzņēmumos būs nepieciešami darbinieki, kuri saprot, kas ir kvantu skaitļošana, un zina, kā to praktiski pielietot, laikrakstam Dienas Bizness norāda Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes Datorzinātnes matemātisko pamatu katedras profesors Andris Ambainis, kura vadībā Latvijā tiek meklēti risinājumi šīs nākotnes tehnoloģijas izmantošanai.

Zinātnieks, kurš ir atzīts par vienu no spēcīgākajiem kvantu tehnoloģiju pētniekiem pasaulē, lēš, ka pirmā lieljaudas skaitļošanas ierīce dienasgaismu ieraudzīs jau pēc pāris gadiem un laika gaitā sniegs būtisku artavu dažādu nozaru attīstībā. Tiek sagaidīts, ka kvantu dators būs īpaši noderīgs plānošanas un mākslīgā intelekta jomās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 12. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad un kāpēc jūs aizrāvāties tieši ar kvantu skaitļošanu?

Tā ir virkne sagadīšanos. Tā kā man labi veicās matemātikas olimpiādēs, profesors Andžāns mani aizveda pie sava kādreizējā disertācijas vadītāja profesora Rūsiņa Mārtiņa Freivalda, kas bija tajā laikā pasaulē pazīstamākais Latvijas matemātiķis un datorzinātnieks. Sāku darboties matemātiskajā datorzinātnē kopā ar profesoru Freivaldu. Tad nonācu doktorantūrā Kalifornijas Universitātē Berklijā. Pirmajā semestrī profesors Umešs Vazirani (Umesh Vazirani) lasīja kursu par kvantu skaitļošanu. Es to kursu noklausījos, un mani tā ieinteresēja. Tolaik tā bija pavisam jauna joma. Tas bija 1997. gads, kad kvantu skaitļošana sāka kļūt no piecu vai desmit «traku» zinātnieku aizraušanās par kaut ko lielāku. Tā kā gandrīz nekas nebija zināms, pavērās ļoti plašs darba lauks. Tieši tas arī mani piesaistīja, ka bija daudz un dažādas nezināmas lietas un ka varēja uzreiz ķerties klāt un meklēt risinājumus.

Dailes teātrī 20. novembrī notiks Grigorija Gorina tautas komēdijas Tils Pūcesspieģelis pirmizrāde. Jauniestudējuma režisors ir Mihails Gruzdovs.

Krievu dramaturga Grigorija Gorina dramaturģiski asā spalva un smalkā gaume, balansējot uz vitāla humora un skaudras traģēdijas robežas, zināmā materiālā ieliek jaunu saturu un jēgu – nesaudzīgu zemtekstu un paradoksālu, mūsdienīgu ironiju. Un vēl šis ir arī jaunības stāsts jeb stāsts par jaunību.

Titullomu atveidos jaunais aktieris Dainis Grūbe. Pārējās lomās - Artūrs Skrastiņš (Klāss, ogļu tirgotājs), Vita Vārpiņa (Sotkina, viņa sieva), Juris Žagars (Zivju tirgotājs Josts), Rēzija Kalniņa (Katalīna), Inita Dzelme (Nele, viņas meita), Lauris Dzelzītis vai Artūrs Dīcis (Lamme Gudzaks), Gints Andžāns (Karalis Filips), Ieva Pļavniece (Karaliene Marija / Kallikena), Ērika Eglija (Blondā Betkena / Stīvena), Baiba Neja (Brunete Anna), Juris Bartkevičs (Bende), Valdis Liepiņš (Mūks Kornēliuss), Kārlis Freimanis (Prefekts / Gēzu brigadieris), Mārtiņš Počs (Rīzenkrafts / Kroga saimnieks), Kristaps Rasims (Inkvizitors / Orānijas princis) un Harijs Spanovskis (Ģenerālis).

Baltijā lielākā starptautisko autobusu reisu operatora Lux Express Group apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 21 miljonu (2013.gadā – 13,7 miljoni eiro), bet peļņa - 2,5 miljonus eiro. Lai arī 2013.gads uzņēmumam arī ir bijis ļoti sekmīgs, tomēr 2014.gada peļņa pārsniedz iepriekšējā gada rezultātu par 1,1 miljoniem eiro, informē Lux Express komunikācijas konsultants Jānis Andžāns.

Pārvadāto pasažieru skaits pagājušajā gadā strauji pieaudzis – no 718 170 līdz 1 646 430 cilvēkiem.

«Iepriekšējos gados esam fokusējušies uz jaunu maršrutu izveidi. 2014.gads ir nesis labus rezultātus un pierādījis, ka ieguldītās investīcijas atmaksājas. Esam atklājuši vēl trīs jaunus maršrutus,» norāda Lux Express Group valdes priekšsēdētājs Hannes Saarpuu.

Uzņēmuma dati liecina, ka vērojams arī pakāpenisks pieaugums ceļotāju skaita ziņā Baltijas valstīs – arvien vairāk cilvēku izvēlas autobusu pārvadājumus, un novērtē pakalpojuma sniegto augsto servisu un komfortu. Tāpat arī arvien vairāk biznesa cilvēku labprāt izmanto autobusu kā pārvietošanās līdzekli starp lielākajām reģiona pilsētām.

Starptautisko un iekšzemes autobusu reisu operators Lux Express turpina pasažieru tīkla paplašināšanu Eiropā - atklājot jaunus reisus Polijā, uzņēmums investējis aptuveni piecus miljonus eiro, informē kompānijas pārstāvis Jānis Andžāns.

Pirms diviem mēnešiem Polijas tirgū jau izveidots maršruts Varšava-Krakova, un drīzumā šo sarakstu papildinās vēl trīs iekšzemes maršruti.

16.jūnijā Lux Express atklās jaunus iekšzemes maršrutus – Varsava-Žešova, Varšava-Kelce-Tarnova un Varšava-Kelce-Krakova, savukārt no 24.jūnija papildus reisi būs maršrutā Varšava-Kelce. Turklāt virzienā Varšava-Krakova un atpakaļ būs vēl trīs papildus reisi dienā.

Tāpat vasaras vidū tiks atklāts maršruts Viļņa-Varšava-Viļņa īpaši biznesa klientiem. Šobrīd šajā maršrutā trīs reizes dienā kursē Simple Express autobusi, taču, ņemot vērā lielo biznesa klientu interesi, no 10.jūlija tiks piedāvāta iespēja nokļūt Polijas galvaspilsētā arī ar Lux Express Special.

Laikā, kad valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) izjūt aizvien nopietnākas finanšu grūtības, tostarp ik pa laikam spiests atlaist darbiniekus, uzņēmums ir gatavs pārmaksāt par sliežu ceļu modernizācijas projektu 5–10 miljonus eiro, liecina laikraksta Diena rīcībā esošā informācija.

Iepirkumu LDz izsludināja pērn septembrī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai posmos Rīga–Jelgava un Rīga–Aizkraukle. Paša LDz prognozētā iepirkuma cena bija noteikta 66,4 miljoni eiro.

Konkursā pieteicās divi pretendenti – a/s A.C.B., kuras piedāvātā cena bija 56 207 488,65 eiro, – un personu apvienība BMGS-Fima-Alstom, kas šos darbus piedāvāja īstenot par 71 499 999,98 eiro. Taču piedāvājumu izvērtēšanas laikā LDz konkursa komisija pēkšņi sākusi savādāk interpretēt atsevišķas nolikuma normas par pretendentu pieredzes prasībām, kādēļ A.C.B. negaidīti izslēgts no konkursa kā neatbilstošs.

Taču būtiski, ka laikā, kad Krievijas agresijas dēļ Ukrainā pasaulē pieaug ekonomikas krīze, arī tranzīta nozarē, LDz ar rūkošu finanšu situāciju tomēr nolēmis slēgt līgumu ar vienīgo atlikušo pretendentu par summu, kas par 10 miljoniem eiro pārsniedz izbrāķētā konkurenta cenu un par pieciem miljoniem eiro pārsniedz paša LDz plānotās izmaksas.A.C.B. ir pārsūdzējis LDz konkursa komisijas lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), līdz ar to LDz līgumu ar izvēlēto pretendentu šobrīd slēgt nevar. Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

Ar Pecha Kucha Night īso lekciju vakaru Liepājas ostmalas noliktavā atklāta dizaina darbu izstāde Klusais kūrorts.

Līdz 22. jūnijam būs aplūkojami laipu, kafejnīcu, atpūtas moduļu un skatu torņu maketi un vīzijas, ko speciāli Liepājas pludmalei darinājuši Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas un Funkcionālā dizaina katedru 3. un 4. kursa studenti. Projektu pērn ierosināja un vadīja arhitekte Indra Ķempe, par devīzi izvirzot saukli «Nelūdzam, pieprasām civilizētu iekārtojumu ar labu dizainu Zilā karoga pludmales pamatvajadzībām!».

Studenti apkopojuši gan funkcionālās atpūtnieku vajadzības, gan arī veidojuši īsus stāstiņus par konkrētu cilvēku – piemēram, bērnu dienaskārtību vasarā Liepājā. Atbilstoši sižetiem tapuši konkrēti pludmales objekti, akcentējot konkrētas vērtības – lēni, klusi, zemu. Piemēram, jūrā ietiecas laipa, kas veidota tā, lai jūru varētu baudīt arī cilvēki ratiņkrēslā vai neredzīgie. Interesanti objekti veidoti no smilšu maisiem, kāpās labi iekļautos Laimas Laizānes veidotais koka zirdziņš, kas kļuvis par radošās izcilības festivāla Adwards šā gada finālistu industriālā dizaina nominācijā. «Te vēsturiski ieliktais kūrorta klusums ir unikālāks par trokšņaino tūrismu, kādu pazīst visur pasaulē,» uzskata projekta vadītāja. Izstāde, cer projekta vadītāja, ir tikai projekta starprezultāts, jo mērķis ir panākt, lai labākie darbi pēc kāda laika tiešām rastu vietu pludmalē. Šosezon tas vēl neesot iespējams, taču nākotnē studentu idejas patiešām varētu iegūt reālu pašvaldības atbalstu, pieļauj Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone. «Tas ir jauniešu skats uz Liepājas pludmali, kādu viņi vēlas to redzēt,» viņa saka, atzīstot, ka tas ir vērā ņemams arguments pilsētas nākotnes vīzijai.

Kinopilsētā Cinevilla uzsākta filmas Nameja gredzens uzņemšana. Tas būs stāsts par Latvijas senvēsturi, 13. gadsimta zemgaļu cīņām pret iebrucējiem un katra cilvēka atbildību par savu un savas tautas brīvību.

Filmēšanas nolūkiem kinopilsētā Cinevilla (Tukuma rajona Slampē) ir uzbūvētas vērienīgas dekorācijas (raksta galerijā!), kas veido 13. gadsimta zemgaļu pilsētu, ostu, pili un kuģus. Kinopilsēta arī filmēšanas laikā ir daļēji pieejama interesentu apskatei.

Filma Nameja gredzens top ar Nacionālā Kino centra finansiālo atbalstu, projektam nepieciešams apmēram divu miljonu eiro budžets.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja filmēšanas grupas pārstāve Marta Kaktiņa, precīzas dekorāciju uzstādīšanas izmaksas nav apkopotas, jo filmas dekorāciju tapšanas procesā ir piedalījušies daudzi atbalstītāji. Sadarbības ietvaros ar atbalstītāju palīdzību tapušas gan dekorācijas un veikta to būvniecība, gan amatniecības un sadzīves priekšmeti, gan darināts apģērbs un cīņu ekipējums. Daži no atbalstītājiem, ar kuru palīdzību tapušas filmēšanas dekorācijas un to uzbūve: PATA, LMT, CITADELE, WITRAKTOR, DEPO, BOSCH

Circle K Biznesa centrs šobrīd ASV tirgū apkalpo aptuveni trīs reizes lielāku skaitu degvielas uzpildes staciju kā Eiropā un palielinājis komandu par 100 darbiniekiem.

Uzņēmums arī otro gadu pēc kārtas iegūts personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia labākā darba devēja statuss starptautisko biznesa pakalpojumu sektorā.

Circle K Biznesa centra Rīgas birojs ir lielākais Circle K grupā pasaulē. Pēdējo divu gadu laikā komanda palielinājusies par 17% un šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 700 darbinieki.

Pagājušā gada sākumā uzņēmums paplašināja darbības reģionu, uzsākot degvielas piegāžu plānošanu, degvielas krājumu kontroles pakalpojumu sniegšanu un klientu servisu ASV Circle K grupas uzņēmumu degvielas uzpildes stacijās (DUS). Šobrīd Latvijas loģistikas komanda šo pakalpojumu ASV nodrošina jau gandrīz 3500 DUS, kas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā apkalpoto staciju skaits Eiropā.

Divu gadu laikā būtiski uz priekšu nav pavirzījusies izmeklēšana tā sauktajā Neo lietā, tikmēr «caurās» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) izveidotājs un uzturētājs – Exigen Services Latvia – turpina saņemt valsts pasūtījumus, vēstīja raidījums De facto.

«Ir pagājuši divi gadi, un nekas nav mainījies. Vēl joprojām norit izmeklēšana. Kad tā beigsies, to man nevar pateikt,» atzinis VID sistēmas «cauruma» atklājējs, pirms diviem gadiem par Neo dēvētais datorspeciālists Ilmārs Poikāns.

Policija norāda, ka izmeklēšana šajā lietā ir tuvu finiša taisnei un to drīz varētu nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Līdzīgi situāciju policija gan komentējusi arī pirms gada.

Tikmēr Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis, Nacionālās Informācijas tehnoloģiju drošības padomes vadītājs Māris Andžāns norādījis – atskatoties uz notikumiem pirms diviem gadiem, jāatzīst, ka kaitējumu ar savu darbību Neo nav izdarījis. Tieši otrādi – tas veicinājis atklātību, vairs netiek slēptas amatpersonu algas, valstij tas licis nopietnāk domāt par datu drošību.

Valsts policija (VP) 7.janvārī plkst.12.30 saņēmusi izsaukumu uz kāda ofisa telpām, kur bojā gājuši divi vīrieši, liecina VP paziņojums Facebook.

Sākotnējā informācija liecina, ka kāds 1973.gadā dzimis vīrietis bija iegājis kāda Kandavas ielas firmas ofisa telpās un paaicinājis acīmredzot sev pazīstamu 1970.gadā dzimušu vīrieti iznākt koridorā.

Tur uzbrucējs vairākas reizes izšāvis uz vīrieti un vēlāk turpat ofisa telpās sev iešāvis galvā, žurnālistus informēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Patlaban notikušā galvenā versija ir tāda, ka starp uzbrucēju un upuri pastāvējis konflikts, taču patlaban ir pāragri runāt, vai domstarpības bijušas privāta, darba vai biznesa attiecību dēļ, norādīja Sozinovs.

Policija atradusi uzbrucēja turpat ofisa pagalmā novietoto automašīnu, kā arī noskaidrojusi, ka uzbrucējam bija oficiāli reģistrēts ierocis.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens Ekonomikas ministrijas kontroles grupai, kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem, ir uzdevis nekavējoties veikt pārbaudes, izbraucot uz konkrētajām vietām, informē Ekonomikas ministrapadomniece komunikācijas jautājumos Agita Baltbārde.

Pārbaužu laikā paredzēts pārliecināties klātienē par koģenerācijas staciju darbību atbilstoši licencei.

Vienlaikus Ašeradens uzdevis AS «Sadales tīkls» uzsākt iekšējo pārbaudi saistībā ar izdoto pārbaudes aktu par SIA «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijas darbību.

A. Baltbārde arī atzīmē, ka ekonomikas ministrs plāno vērsties Valsts policijā par pārbaudes uzsākšanu saistībā ar iespējamu krāpniecību SIA «Rīgas enerģija» darbībā.

Koģenerācijas stacijas, kurās pārbaides uzdevis veikt ekonomikas ministrs:

- SIA «Briedis būve» «Kriozes», Saldus pagasts, Saldus novads

- SIA «Madonas Eko» Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads

- SIA «Tektus» Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads

Lauku atbalsta dienests katru gadu uzņēmējiem un lauksaimniekiem izmaksā summas, kas līdzinās Rīgas budžetam. Tikmēr ekonomikas policija uzsākusi pārbaudi par vairākiem gadījumiem, kad naudu mēģināts izkrāpt, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Rekordlielu summu - 347 miljonus latu pagājušajā gadā Lauku atbalsta dienests sadalīja Latvijas lauksaimniekiem un uzņēmējiem. Salīdzinājumam – visas Rīgas pilsētas budžets ir tikai par dažiem desmitiem miljonu lielāks. Bet šogad dienests plānojis izdalīt tik pat iespaidīgu summu - 319 miljonus latu.

Kā raidījumam Nekā Personīga norādījuši vairāki uzņēmēji, tad ir pamatotas aizdomas par pārāk kūtro valsts revidentu darbu, kas ļauj notikt aizdomīgiem darījumiem.

Atsevišķi uzņēmumi centušies izkrāpt Briseles naudu un par šiem darījumiem izmeklēšanu sākusi Ekonomikas policija. Lauku atbalsta dienests kopumā 210 gadījumos pieprasījis Eiropas naudu atmaksāt – tas ir vairāk nekā miljons latu (1 098 000 Ls). Atgūt vēl nav izdevies 200 tūkstošus (216 000 Ls). Bet pagājušajā gadā atklāti divi jauni aizdomīgi darījumi.

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

Drošības policija strādā šobrīd kopumā ar sešiem kriminālprocesiem, kas ierosināti par balsu pirkšanu. Tās ierosinātas ne tikai saistībā ar ceturto sarakstu un Latgali, bet arī pārkāpumiem, kas saistīti ar citu partiju sarakstiem, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Tas ir vairāk nekā par divām partijām, kuru vārdi izskanējuši publiski (Vienotība un No sirds Latvijai). Visvairāk iespējamo nelikumību fiksēts Latgalē, bet ne tikai – tādi bijuši arī Kurzemē, Vidzemē, faktiski – visā Latvijā. Latgalē ne viens vien atklāj, ka Latgalē balsu pirkšana esot visai ierasta lieta. Tomēr šoreiz vairāk strādāts tieši viena saraksta labā.

Drošības policija apliecina – tik daudz informācijas par iespējamu balsu pirkšanu kā šogad – iepriekšējos gados nav saņemts. Un raksturs visur līdzīgs. «Kā vienojošs elements ir tas, ka kādi cilvēki vienojas ar citiem, savāc vienkopus daudz dažādu cilvēku un ar transportlīdzekļiem nogādā noteiktā reģionā, kur viņi balso par noteikto partiju, tad tiek atrādīti neizmantotie vēlēšanu biļeteni un pēc tam tiek samaksāts. Naudā vai graudā – tas atkarīgs no katra konkrēta gadījuma,” raidījumam de facto saka Drošības policijas priekšnieka vietnieks Juris Leitietis.

Valsts policija (VP) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izmeklēšanas rezultātā Jaunkalsnavā pieķērusi cilvēku grupu, kas SIA Biodegviela etilspirta ražotnē nodarbojusies ar nelegāla alkohola marķēšanu un izplatīšanu, preses konferencē pastāstīja VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Viņš skaidroja, ka decembra sākumā Valsts policijas Vidzemes reģiona Kriminālpolicijas biroja darbinieki, balstoties uz izmeklēšanā iegūtiem pierādījumiem, veica transportlīdzekļa aizturēšanu Madonas novada Kalsnavas pagasta Jaunkalsnavā, pie uzņēmuma SIA Biodegviela teritorijas. Tika konstatēts, ka automobilī bez jebkādiem komercdokumentiem tiek pārvadāti 700 litri spirta.

Papildu kratīšanu laikā uzņēmuma teritorijā tika uzieti transportlīdzekļi, kuros tika konstatētas vairāk nekā 1,3 tonnas etilspirta un jau marķēti alkoholiski dzērieni, kas bija paredzēti nelegālai pārdošanai. Pēc VP pārstāvju domām, ar šādām darbībām uzņēmums nodarbojas jau aptuveni pusgadu.

Konkursa Jaunais vilnis norises laikā (27.jūlijs-1.augusts) no plkst.16.00 līdz 23.00 Jūrmalā, Dzintaru koncertzāles apkaimē, būs ierobežota vai slēgta transportlīdzekļu satiksme.

Jūrmalas dome informē, ka līdz 1.augustam ik dienu no plkst.16.00 līdz 23.00 ierobežos vai slēgs visu veidu transportlīdzekļu kustību Jūrmalā, Turaidas ielas posmā no Meža prospekta līdz Jūras ielai un Dzintaru prospektā no Madonas ielas līdz Turaidas ielai. Satiksmes ierobežojumi gan neattieksies uz operatīvo transportu un attiecīgā rajona iedzīvotāju autotransportu, kā arī uz transportlīdzekļiem, kuriem būs konkursa organizatoru izsniegtas speciālās caurlaides.

Autostāvvietas Jūras ielā varēs izmantot tikai ar konkursa organizatoru izsniegtajām speciālajām caurlaidēm. Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija nepieciešamības gadījumā varēšot arī pārvietot neatļautās vietās atstātos transportlīdzekļus. Jauno izpildītāju konkursa laikā Jūrmalā tiks palielināts vietu skaits, kur ielu malās varēs novietot autotransportu. Par papildu autostāvvietām būšot izvietotas norādes zīmes vai arī aizklātas apstāšanās un/vai stāvēšanas aizlieguma zīmes.