Vakar tika pasniegtas Baltijas sabiedrisko attiecību balvas Baltic PR Award. No 30 balvām 25 tika Latvijas sabiedrisko attiecību aģentūrām.

Šogad žūrijā piedalījās virkne ārvalstu PR ekspertu, bet klātienē darbus vērtēja trīs žūrijas locekļi – žūrijas priekšsēdētājs Ričards Linings (Richard Lininng), Dānijas PR asociācijas viceprezidents Koenrāds van Hasselts (Koenraad van Hasselt) un Volkswagen korporatīvās atbildības un ilgtspējīgas attīstības vadītājs Dr. Gerhards Pretoriuss (Dr. Gerhard Prätorius).

Baltic PR Awards 2009 uzvarētāji:

Korporatīvā un biznesa komunikācija

1. Santehniķu diena

Izpildītājs: Shark Media

Klients: Laufen CZ s r.o.

2. Swedbank ienākšana Latvijā – Hansabankas jaunais vārds

TV kategorijā pirmās pakāpes jeb zelta ADwards ordeņus saņēma reklāmas aģentūra McCann World Group ar darbu Kartupeļa ciltskoks (klients Latfood) un SIA Tritone Studio ar mūzikas video Soundarcade Hunt Royal (klients Soundarcade), saukārt otrās pakāpes jeb sudraba ordeni TV kategorijā saņēma aģentūra Guilty ar darbu Ir abonēšanas kampaņas TVC (klients – žurnāls IR).

Grafiskā dizaina kategorijā ar otrās pakāpes ordeņiem par labāko ilustrāciju tika apbalvoti Marita Stelpa ar darbu Animal Party flaijeris un radošā apvienība Miit ar darbu Miit (klients Miit), savukārt pirmās pakāpes ordeni saņēma reklāmas aģentūra !MOOZ ar darbu Zelta Zivtiņa Superkombo (klients Zelta Zivtiņa). Par labāko korporatīvo stilu otrās pakāpes jeb sudraba ordeņus ieguva aģentūra Young&Hungry par darbu HUGU (klients A.Dew) un SIA Rijada par darbu RIIJA (klients SIA Rija.lv), savukārt pirmās pakāpes jeb zelta ordeni – aģentūra Asketic par darbu Latvijas vizuālā identitāte Expo 2010 (klients Aerodium).

Mājokļu kredītu ņēmējiem šobrīd nav izdevīgi kustināt kredīta nosacījumus, jo tad jārēķinās ar banku noteikto likmju kāpumu.

Lai gan Euribor likme šogad kļuvusi vairāk nekā divas reizes mazāka nekā 2008. gada sākumā, kredītņēmējiem, kas vēlas kaut ko mainīt savos kredītlīgumos, tostarp atmaksas termiņu, likmes veidu, jārēķinās, ka banka mainīs arī savu noteikto likmi, to palielinot. Tas tāpēc, ka bankām ir jāpērk jauni finanšu resursi, kuru cena tirgos ir vairākkārt pieaugusi. Šādu banku rīcību var salīdzināt ar iepriekšējiem periodiem, kad bankām bija pieeja lētiem resursiem, tāpēc tās klientiem, piem., 2007. gadā varēja samazināt savas pievienotās likmes pat zem 1 %. «Tendences kopējai kredītu procentu likmei ir nepieaugt, jo pieaugošos riskus kompensē Eiropas centrālās bankas aktivitātes, samazinot eiro bāzes likmi (tā veido Euribor likmi - red.),» tā SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs.

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

Pasažieru vilciens (PV) pārstāvji pirms dažām dienām devās uz Ukrainu, lai vētītu šajā valstī piegādātos viena no Latvijas vilcienu konkursa dalībnieku Hyundai Rotem vilcienus. Hyundai pauda bažas, ka PV meklē ieganstus uzņēmuma diskvalifikācijai un Stadler lobēšanai.

PV pārstāvji 19. maijā viesojās Ukrainā, lai klātienē aplūkotu Hyundai Rotem ražotos vilcienus. Db.lv jau informēja, ka šogad pavasarī saistībā ar Dienvidkorejas ražotāja defektīvajiem vilcieniem Ukrainā uzsākts kriminālprocess. Hyundai Rotem vilcienu tehniskās nepilnības radījušas draudus pasažieru drošībai. Vilcienu ekspluatēšanas laikā tos regulāri piemeklējušas tehniskas ķibeles, un situācija pasliktinājās ziemā, laikapstākļiem kļūstot bargākiem. Daži no pasažieriem, kas nebija apmierināti ar pasažieru pārvadātāja nodrošinātajiem pakalpojumiem, vērsās tiesā.

Bankas, vēloties klientam piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, rada priekšnosacījumus apdrošināšanas brokeru izstumšanai no tirgus.

Brokeri lēš, ka no tā varētu ciest klienti. Virzību varas gaiteņos sākušas banku ierosinātās izmaiņas apdrošināšanas starpniecības jumta likumā, kas paredz bankām iespēju kā aģentiem piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, neapdrošinot savu civiltiesisko atbildību.

Eiropas ekonomiskās zonas vairākās valstīs bankām ir tiesības darboties kā aģentiem, tomēr tās atzīst, ka vairumā gadījumu banka kā aģents pārstāv tikai to apdrošinātāju, kurš ir banku meitas uzņēmums (Francija, Somija, Vācija), bet situācija, kad bankas izplata vairāku apdrošinātāju produktus, nav bieži sastopama, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija. Dažās valstīs ir nosacījums, ka jāsaņem piekrišana no visiem iesaistītajiem apdrošinātājiem par to, ka banka izplatīs arī citu apdrošinātāju produktus (Luksemburga). Polijā noteikts, ka pretējā gadījumā bankai ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Ungārijā noteikts, ka bankas ir tiesīgas izplatīt tikai savstarpēji nekonkurējošus apdrošināšanas produktus, ja tie kalpo kā papildinājums banku pamatdarbībai (īpašuma apdrošināšana nav uzskatāma par tādu).

Aizvadītajās brīvdienās, iegriežoties vienā no Rīgas veikaliem, saņēmu uzaicinājumu iegūt atlaidi saviem pirkumiem, ja vien pieteikšos uz vēl vienu plastikāta izstrādājumu savā naudas makā jeb kārtējo klienta karti. Diemžēl, kā jau ierasts, par šo pakalpojumu ir jāšķiras no salīdzinoši nelielas, bet tomēr summas – 2 latiem. Bet par to vēlāk.

Visdažādākās klientu lojalitātes programmas sen vairs nav retums Latvijas pārdevēju - pircēju attiecībās. Šodien vai ikkatrs tirdzniecības uzņēmums piedāvā izveidot īpašas savstarpējas attiecības, ja vien būsiet gatavs piereģistrēt savu vārdu, tālruņa numuru, e-pasta adresi un dažus citus, savu dzīvi raksturojošus, datus. No vienas puses, kas tad tur liels, nav jau grūti - aizpildi mini anketu, iegūsti kādas priekšrocības un vēl sajūties īpaši aprūpēts. No otras puses, izdarot savu izvēli par labu lojālā klienta statusa iegūšanai, ir jārēķinās ar periodiskiem pārdevēja atgādinājumiem par savu eksistenci e-pasta, sms vai pastā piesūtīta bukleta formātā, ko nākotnē, iespējams, uzskatīsit par parastuspamu. Neapšaubāmi, arī naudas maks kļūst biezāks un smagāks, diemžēl ne jau tāpēc, ka tur iekšā būtu vairāk naudas.

Bankas piedāvā dažādus uzkrājumu veidus – depozītus, krājkontus, ieguldījumu fondus. Katram no tiem ir savas priekšrocības. Lai uzkrājumu veidošanu padarītu vēl ērtāku, Parex banka ir radījusi jaunu produktu – Maxi kontu., kas sniedz iespēju ne tikai izdevīgi uzkrāt, bet arī 24 stundu pieeju uzkrātajiem līdzekļiem. Sīkāk par jauno produktu stāsta Parex bankas Noguldījumu produktu nodaļas vadītāja Daina Sidere.

Kas irMaxi konts?

Maxi konts ir izdevīgs un elastīgs naudas uzkrāšanas veids, kas apvieno krājkonta īpašības un maksājumu kartes lietošanas ērtības. ArMaxi kontu var veidot uzkrājumus, neierobežoti tos papildinot, un vienlaicīgi arī saglabāt pieeju saviem uzkrātajiem līdzekļiem neparedzētos gadījumos. TurklātMaxi konts piedāvā augstus peļņas procentus – 6% gadā.

Kā nauda kontā pelna naudu?

ParMaxi kontā uzkrāto nauduParex banka maksā saliktos procentus – tas nozīmē, ka "procenti pelna procentus". Procenti tiek aprēķināti par katru dienu un par ikvienu latu, kas atrodas kontā. Tie tiek pieskaitīti konta pamatsummai mēneša beigās, un nākamajā mēnesī procenti tiek aprēķināti arī par kontā ieskaitītajiem procentiem.

Līdz ar programmatūra kā pakalpojums biznesa modeļa izplatību nozīmīgāka kļūst klientu apmierinātība, kas cieši saistīta ar to panākumiem, lietojot produktu

Tāpēc daudzos uzņēmumos parādās jauns amats - «klientu attiecību vadītājs». SIA «Visma Enterprise» Klientu panākumu direktore Laura Brīvība-Dzenuška stāsta, ka šāda amatu pozīcija parādījās, kad IT jomas uzņēmumi sāka pāriet no licenču pārdošanas uz abonēšanas pakalpojuma sniegšanu. «Tam ir labi saprotams biznesa pamatojums – ja pārdod sistēmas licences par miljonu, droši vien ir vērts ļoti daudz investēt pārdošanā un pēc tam darīt tikai tik daudz, lai sistēma puslīdz darbotos. Klients ir daudz ieguldījis un līdz ar to būs ieinteresēts izdomāt, kā sasniegt panākumus ar savu pirkumu. Savukārt, ja pārdod sistēmas abonementu, kur šī summa tiks samaksāta tikai trīs vai piecos gados un klients var jau pēc sešiem mēnešiem pateikt, ka viņam risinājums nepatīk un grib abonēt kādu citu, nekas cits neatliek kā sākt nopietni domāt par to, lai produkts un pakalpojums būtu tāds, kam cilvēks patiešām redz vērtību,» viņa norāda.

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Atbilstoši Austrumu kalendāram, šis ir Tīģera gads, un ir jau dzirdētas prognozes, ka izdzīvot izdosies tiem, kas, līdzīgi šim dzīvniekam, ļoti ātri kustēsies.

Redzot, kādi kārtējie jaunie lēmumi attiecībā uz šo gadu ir pieņemti, no kuriem vieni jau ir, bet citi — vēl tikai stāsies spēkā, jāsecina, ka katram no mums, it īpaši uzņēmējdarbībā strādājošajiem būs jākustas un jādomā ļoti ātri, lai noturētos virs ūdens. Kādas tad ir galvenās tendences šim gadam…

Pirmkārt, pieņemot valsts budžetu 2010. gadam, ir īstenota krīzes situācijai neatbilstoša nodokļu politika. Proti, laikā, kad biznesam ir nepieciešams atbalsts turpmākajai darbībai un konkurētspējas uzlabošanā, valdība ir devusi priekšroku būtiskai nodokļu sloga palielināšanai. Turklāt dramatiskākais šajā gadījumā ir fakts, ka paralēli tam nav neviena aspekta, kas liecinātu par ekonomikas atveseļošanos veicinošiem pasākumiem. Tā vietā tiek solīti arvien jauni izmaksu samazinājumi, kā arī nodokļu celšana. Plus vēl par vienu otru jaunievedumu nodokļu jomā pašiem ieviesējiem vēl līdz galam nav skaidrs, kā to izdarīt. Bet tā jau ir mūsu valsts tradīcija: vispirms kaut ko izdarīt, un pēc tam sākt fiksi meklēt vainīgo, kurš to visu izdomāja. Jāpiebilst, ka uzņēmējdarbības vidi negatīvi ietekmē ne tikai tas, ka nodokļi ir augsti, bet arī to neprognozējamība. Principā te ir runa par noteikumu maiņu spēles laikā.

«No vienas puses es gribu teikt, ka es to, ko uzsāku , vienmēr cenšos padarīt līdz galam. No otras, – es pietiekami labi saprotu, ka šis amats ir milzīgi politizēts. Te nekas nav atkarīgs no manis kā amatpersonas, viss būtībā ir tikai vienīgi politiķu griba,» tā uz jautājumu, vai pēc gada vēl atradīsies amatā, atbild KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis.

N.Vilnītis intervijā laikrakstam Diena pieļauj, ka pavisam ātri var pienākt laiks, kad viņš vienkārši tiek notirgots un ka drīzāk valdība var nogāzt viņu nekā viņš valdību.

«Tās personas, kas tagad aizstāv mani, var sākt runāt pretējo. Teikt, ka es esmu nekompetents, ka es neklausīju premjeru un ka mani ir jāsoda. Es par to nebrīnīšos,» uzsver KNAB priekšnieks.

Runājot par konfliktu ar darbiniekiem un vietniekiem, viņš uzsver, ka vislabāk būtu, ja cilvēki, kuri paziņojuši, ka nevēlas strādāt ar viņu kopā, varētu godīgi ņemt un to arī izdarīt, un ļaut birojam strādāt.

Jāatgādina, ka iepriekš N.Vilnītis paziņoja, ka neredz jēgu atkāpties no amata. N.Vilnītis arī uzskata, ka premjers vēlas panākt viņa nomaiņu viena iemesla dēļ, proti, lai šajā amatā ieliktu sev vēlamu cilvēku. DB jau rakstīja, ka premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir atcēlis Normunda Vilnīša rīkojumu par reformām birojā. Savukārt prokuratūra veic pārbaudi pēc tam, kad atbildīgie KNAB darbinieki izteica sūdzības par N.Vilnīša darbu biroja vadīšanā.

Piecu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodaļu vadītāji nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicina nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbrīvošanai no amata.

KNAB nodaļu vadītāji uzskata, ka Streļčenoks nodarbojas ar mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju.

Vēstuli premjeram, bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova vadītajai Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram parakstījuši Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē KNAB nodaļu vadītāji velta kritiku KNAB vadītājam. Viņi ar pilnu pārliecību apgalvo, ka Streļčenoks izmanto viņam ar likumu piešķirto varu, tādējādi destruktīvi dezorganizējot KNAB darbu.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers ir pārliecināts, ka Konkurences padomes (KP) lēmums saistībā ar starptautiskās lidostas Rīga atlaižu politiku ir nekompetents, kā arī pret valsts iedzīvotāju interesēm un valsts ekonomikas attīstību vērsts, Db.lv informēja satiksmes ministra padomnieks Lauris Dripe.

Ministrs uzskata, ka šis KP lēmums ir pārsūdzams un uzdos lidostas vadībai vērsties administratīvajā tiesā.

"Jāizsaka nožēla, ka laikā, kad aviācijas nozare sasniedz arvien jaunus attīstības rekordus, kad lidosta Rīga kļūst par straujāk augošo lidostu Eiropā, kad Latvijā ienāk jaunas aviokompānijas un biļešu cenas samazinājušās vairākkārt, KP ir pieņēmusi lēmumu, kas apdraud nozares turpmāku attīstību", norāda satiksmes ministrs.

Šobrd ar Eiropas Savienības liberalizācijas regulām noteiktais brīvais iekšējais pārvadājumu tirgus nevienam pārvadātājam neliedz pēc savas izvēles brīvi veidot aviokompānijas maršrutu tīklu no jebkura punkta Eiropas Savienībā (arī Rīgas), tādējādi veicot brīvi izvēlētu lidojumu skaitu, nodrošinot lielāku pasažieru apjomu, un saņemot atbilstošas lidostas atlaides. Izmantot vai neizmantot iespējas ir katras aviokompānijas lēmums, un tam nav ne mazākā sakara ar konkurences ierobežošanu. Lidosta atlaižu politika paredz iespēju ikvienai aviosabiedrībai saņemt lielāko iespējamo atlaidi un šie nosacījumi ir vienādi visiem tirgus dalībniekiem, tādējādi tie nav uzskatāmi par diskriminējošiem, teikts ministra paziņojumā.

Lielvārdes dome tiesībsargājošām iestādēm lūgs izvērtēt bijušā priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa (Vidzemes partija) rīcību, parakstot 200 miljonu vērtu vekseli.

Kā aģentūru LETA informēja domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Vita Volonte (RA), pašvaldība pieņēmusi lēmumu vērsties pret Āboliņu tiesībsargājošās instancēs. Pašu Āboliņu aģentūrai LETA sazvanīt neizdevās.

Savukārt iepriekš no amata atbrīvotais priekšsēdētājs Aivars Troska (Reģionu alianse) aģentūrai LETA atklāja - tad, kad viņš tika atbrīvots no amata, viņš zināja, ka Āboliņš būs nekompetents. «Trakākais, ka šī darījuma dokumenti neesot izgājuši cauri noteiktajai sistēmai. Rodas jautājums, cik vēl ir šādu dokumentu, kas nav saskaņoti ar pārējiem un tagad klīst pa pasauli,» teica Troska.

«ABLV Bank» jautājums šobrīd ir karsts kartupelis dažāda līmeņa sarunās - ASV finanšu institūcijas Latvijas trešo lielāko banku apsūdzējušas par naudas atmazgāšanu un korupciju, turklāt tas viss tiek skatīts kontekstā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu aizdomās par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu.

Liela mediju uzmanība, arī no ārvalstīm, un liels vietējās sabiedrības sašutums, ka varētu atkārtoties visiem labi zināmais Parex Bankas stāsts, taču ka panikai nav pamata - «ABLV Bank» nav otrais Parex, baumas par bankas maksātnespēju nav apstiprinājušās, un līdz šim pieņemtie mēri ir tikai situācijas stabilizēšanai. Tas, ka Latvijas Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu «ABLV Bank» 97,5 miljonu eiro apmērā, nenozīmē, ka šie līdzekļi nāks no nodokļu maksātāju kabatām.

Banku neglābs par nodokļu maksātāju naudu

Pirmkārt, mums visiem ir jāsaprot, ka «ABLV Bank» krietni atšķiras no Parex bankas un Latvijas Krājbankas – abu pārējo banku gadījumos uzreiz bija šaubas par to likviditāti, šoreiz lielākais satraukums ir par bankas prestižu. «ABLV Bank» nav masveida banka, tā ir ļoti prestiža, attiecīgi bankas tēls arī ir sāpīgākais punkts. Bankas klienti lielākoties ir nerezidenti, tajā tikpat kā nav mūsu noguldītāju naudas, turklāt valdības vadītājs jau ir norādījis, ka valsts neieguldīs naudu «ABLV Bank» bez nodrošinājuma, bet gan tiks skatīts jautājums par likvīdu vērtspapīru ieķīlāšanu par labu Latvijas Bankai.

Pieņemšana darbā vienlaikus ir arī uzticēšanās; ja vadītājs uzticas nekompetentiem cilvēkiem, viņš pats ir nekompetents

Kopš satiksmes ministra Aināra Šlesera laikiem «šofera dēls» ir diagnoze cilvēkiem, kas tiek iekārtoti valsts darbā bez atbilstošas izglītības un pieredzes, toties ar pareiziem politiskajiem sakariem. Varētu domāt, ka pēc oligarhu patriekšanas un tā saukto godīgo politiķu nonākšanas pie varas visas nelabās prakses ir pārtrauktas un filozofija «ka tik man pašam šodien labi» kopā ar salmu putnubiedēkļiem ir sadegusi Daugavmalā. Taču, kā liecina Agneses Margēvičas veiktais apkopojums 29. augusta avīzē Diena, Vienotības valdīšanas laikā dažādas Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrības ir papildinājušās ar veseliem 18 šoferu dēliem un meitām. Līdz ar to, ja Šlesera laikā runāja par astoņkāji, tad Anrija Matīsa laikā šī dzīvības forma jau pakāpeniski transformējas simtkāja virzienā. Dabisks process, tā teikt, kam neviens netraucē. Mediju un sociālā tīkla Twitter vidē tik uzvirmo pa kādam vilnītim, kad kārtējais politiski pietuvinātais darbonis aizrotē, piemēram, uz labo un derīgo cilvēku atpūtas stūrīti Latvijas gaisa satiksmi (LGS), taču nekas no tā nemainās. LGS darbība balstās uz profesionāliem dispečeriem, nevis uz tā, ko tur dara vai nedara viens otrs valdes loceklis, iepirkumu nodaļas vadītājs vai datu ievades speciāliste. Funkcionāli LGS jau sen varēja apvienot ar Lietuvas un Skandināvijas attiecīgajām struktūrām, bet tādu «sviestu», protams, neviens pat neapsver, jo tad būtu jāslēdz barotne, kurā «piezemējas» visvairāk politiski pareizi domājošu cilvēku.

Malaizijas varasiestādes pirmdien paziņoja, ka nevar skaidri pateikt, kāpēc 2014.gada 8.martā pazuda aviokompānijas «Malaysia Airlines» reisa «MH370» pasažieru lidmašīna.

«Savos secinājumos komanda nevarēja noteikt «MH370» pazušanas reālo iemeslu,» preses konferencē paziņoja Malaizijas drošības izmeklēšanas komandas vadītājs Koks Su Čons.

Viens no atklājumiem 495 lappušu biezajā galīgajā ziņojumā par lidmašīnas pazušanu ir tāds, ka lidmašīna pēc izlidošanas no Kualalumpuras uz Pekinu pagriezusies atpakaļ, liecina privāto un militāro radaru dati.

Secināts, ka pagrieziens izdarīts manuāli, līdz ar to tiek atmestas teorijas, ka lidmašīna nolaupīta attālināti.

Tomēr izmeklētāju komanda atstāj atvērtu iespēju, ka lidmašīnas pilotu darbībā, pagriežot atpakaļ lidmašīnu, bijusi «nelikumīga trešās puses iejaukšanās».

Ziņojumā arī norādīts uz trūkumiem Kualalumpuras gaisa satiksmes dienesta darbībā, kas nav ievērojis noteiktās procedūras.

Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai (FKTK) jābūt gan politiski, gan finansiāli neatkarīgai un, lai to nodrošinātu, atalgojumam ir jābūt atbilstošam. Tā Latvijas Avīzei norāda FKTK vadītāja Ināra Krūmane.

«Katru gadu tiek veikts pētījums, un mūsu algas tiek samērotas ar pārējo tirgu. Taču tāpat mūsu algas ir zemākas nekā pārējiem tirgus dalībniekiem. Ir nepareizi, ja uzraugs būs nabadzīgs un nekompetents. Šādā situācijā pirmais būs korupcijas risks, kompetences jautājums,» skaidrojot savu un sava vietnieka Jāņa Brazovska atalgojumu, norāda I. Krūmane.

«Daudziem šķiet, ka mums ir lielas algas, taču, spriežot pēc Fontes pētījuma rezultātiem, tās ir par 75% zemākas nekā tirgū. Banku prezidenti un valdes locekļi nesaņem tik maz, kā mēs ar manu vietnieku Brazovski,» norāda FKTK vadītāja, piebilstot, ka pērn komisija divas reizes pati samazināja algas.

Sadarbošanās un uzticēšanās citiem, īpaši citu valstu iedzīvotājiem, vienmēr uz sevi paļāvīgajiem un „visu paši“ latviešiem dažkārt mēdz būt izaicinājums. Tostarp arī biznesa vidē, jo nezināmais tiek uztverts ar lielāku piesardzību un saistīts ar lielāku risku.

Lielā mērā to var attiecināt arī uz ārvalstu darbaspēku. Bet vai tam ir pamats un vai to maz varam atļauties?

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa 2021. gada dati parāda, ka 48% Latvijas uzņēmumu ir saskārušies ar grūtībām atrast kvalificētus un savām prasībām atbilstošus IT speciālistus. Vienlaikus globālajā darba tirgū ir pietiekami daudz augsta līmeņa IT speciālistu, kuri būtu gatavi “atvieglot” Latvijas darbaspēka krīzi ar pārrobežu risinājumiem. Tādējādi problēmai ir risinājums – ārvalstu IT speciālistu algošana, par kuru Latvijas biznesa vidē un arī valsts mērogā tiek runāts jau daudzus gadus. Taču uzņēmumi joprojām neizvēlas “glābšanas riņķi” un turpina slīkt. Kāpēc tas tā notiek?