Rīgā jaunuzcelto dzīvojamo platību un otrreizējā tirgus platību cenas ir par 10% līdz 15% augstākas nekā vidēji Viļņā vai Tallinā, liecina kompānijas Ober Haus Baltijas dzīvojamo platību tirgus pārskats.
Viļņā un Tallinā praktiski nav novērotas cenu izmaiņas, tikai Rīgā cenas pieauga pat vasarā, bet šis cenu kāpums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir samērā niecīgs.
Pēc Ober Haus datiem Rīgā, ar mēneša cenu kāpumu 5% no gada sākuma līdz maijam, vasarā dzīvojamo sektoru cenas pieauguma temps sāka vērā ņemami samazināties: vidējais dzīvojamo platību cenu pieaugums jūnijā bija 2%, jūlijā - 1,3% un augustā - 1%. Neskatoties uz cenu nostabilizēšanos, pēdējos sešos mēnešos nekustamā īpašuma cenas Latvijas galvaspilsētā ir palielinājušās - vidēji par 20%. Pateicoties pastāvīgam (kaut arī vairs ne tik aktīvam) cenu kāpumam, Rīga cenas ziņā kļuva par līderi visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētām. Šeit jaunuzcelto dzīvojamo platību un otrreizējā tirgus platību cenas ir par 10% līdz 15% augstākas nekā vidēji Viļņā vai Tallinā. Septembrī vēl nepabeigto jauno projektu dzīvokļu cenas Rīgas mikrarajonos bija no 1,400 līdz 2,100 EUR/m2. Jauno projektu dzīvokļos (ar balto apdari), Rīgas centrālajā daļā un vecpilsētā, cenas ir robežās no 3, 000 līdz 6, 000 EUR/m2. Cenas otrreizējā tirgus platību dzīvokļiem svārstās no 1,200 līdz 1,700 EUR/m2.
Šodienas situācija Lietuvas galvaspilsētā Viļņā pēc Ober Haus pētījuma datiem ir nedaudz citādāka. Sākot ar 2006. gada pirmo ceturksni, otrreizējā dzīvojamā sektora cenas Viļņā nostabilizējās un bez jebkādām būtiskām izmaiņām palika nemainīgas sešus mēnešus (no gada sākuma līdz aprīlim). Jauno projektu dzīvokļu cenām šajā periodā bija līdzīga tendence, atsevišķos gadījumos nedaudz pieaugot. Tāpat arī vairākumam vecās konstrukcijas dzīvokļiem cenas saglabājās stabilas, lai gan dzīvokļi, kas būvēti pirms 1980. gada dzīvojamo namu rajonos pazeminājās 5% līdz 10% robežās. Šāda tendence tika novērota arī iegādājoties tirdzniecībā esošos dzīvokļus: ja agrāk potenciālais pircējs nevarēja cenu samazināt par 300 - 600 EUR, tad patreiz cenu samazinājums 1500 - 3000 eiro robežās ir iespējams. Šī iemesla dēļ tirgū īslaicīgi var tikt novēroti lielāki cenu intervāli uz veco konstrukciju dzīvokļiem. Tas savukārt nenorāda uz nelokāmu secinājumu, ka cenas veco konstrukciju dzīvokļiem ir samazinājušās, jo cenas vairāk pieprasītajiem dzīvokļiem ar labāku atrašanos vietu vai arī labāka stāvokļa celtnēs (kuru vecums nepārsniedz 30 gadus) nav mainījušās un ir saglabājušās tajā pašā līmenī. Patreiz veco konstrukciju dzīvokļu cenas dzīvojamo namu rajonos Viļņā ir robežās no 950 līdz 1,500 eiro/m2; ķieģeļu mājās līdz 1, 600 EUR/m2 , un individuālos gadījumos var pat sasniegt 2, 000 EUR/m2. Jauno projektu dzīvokļos (ar balto apdari), Viļņas centrālajā daļā un vecpilsētā, cenas ir robežās no 2, 300 līdz 5, 200 EUR/m2 un tās tāpat ir palikušas stabilas pēdējos sešus mēnešus.
Tallinā, tāpat kā Viļņā, salīdzinot ar pagājušo gadu strauja cenu palielināšanās un dzīvojamā sektora palielināšanās, kaut gan patreizējā situācija vairs nelīdzinās straujajai attīstībai, kas bija vērojama pēdējo divu gadu laik. Šī iemesla dēļ Ober Haus eksperti atzīmē, ka pārdošanā esošajiem dzīvokļiem Tallinas centrā nekādas vērā ņemamas cenu izmaiņas nav novērotas pēdējo 6 mēnešu laikā. Veco konstrukciju dzīvokļu cenas, kas atrodas pilsētas centrālajā daļā ir robežās no 2, 800 līdz 3, 200 EUR/m2. Jauno projektu dzīvokļos cenas parasti svārstās no 2, 800 līdz 3, 500 EUR/m2 .Tajā pat laikā cenas vecā tipa dzīvokļiem Tallinas perifērijā ir kritušās līdz pat 10 - 20% pēdējo sešu mēnešu laikā. Šī cenu pazemināšanās Tallinā tiek uzskatīta par ļoti normālu fenomenu, jo vecā tipa dzīvokļu cenas periodā no 2005 gada beigām līdz 2006 gada sākumam gandrīz neatšķīrās. Pēdējā laikā, cenas par vecā tipa dzīvokļiem Tallinas dzīvojamo namu rajonos svārstās no 1, 200 līdz 1, 500 EUR/m2 . Cenas jaunajos projektos ar pilno apdari un atrašanas vietu ārpus pilsētas centra parasti ir robežās no 1, 500 līdz 1, 900 EUR/m2.
Lai gan piedāvājums Tallina dzīvokļu tirgū sakrīt ar pieprasījumu, vecā tipa dzīvokļos pieprasījumam pat pārsniedzot piedāvājumu, zemes platību un privāto māju piedāvājums uz šo brīdi nespēj apmierināt lielo pieprasījumu. Valsts augošās ekonomikas apstākļos iespējas un vajadzības starp iedzīvotājiem ir augušas, tāpat arī Tallinas iedzīvotāji mēģina pārdot vecā tipa dzīvokļus iegādājoties vietā jauna tipa mājokļus, jeb privātmājas. Šī iemesla dēļ ir pierādīts 15 - 35% liels cenu pieaugums, izejot no salīdzinājumiem, veiktiem gadu no gada. Piemēram, māja, kas pagājušajā gada maksāja 160, 000 EUR šajā gadā jau maksā 225, 000 EUR.
Iepazīstoties ar pašreizējo tirgus situāciju, kas valda Baltijas valstu galvaspilsētās, ir iespējams secināt, ka par spīti nelielajām atšķirībām, nekustamā īpašuma tirgus attīstība ir gandrīz identiska visās trīs valstīs. Pateicoties rekordzemajām procentu likmēm, īpaši labvēlīgajām aizdevumu iespējām, augošajai ekonomikai, algu pieaugumam un optimistiskajam skatījumam uz nākotnes tendencēm, visas trīs Baltijas valstis sāk saskarties ar lielo mājokļu pieprasījumu (gan dzīvokļiem, gan zemes platībām), kuru sākumā nav iespējams apmierināt, piedāvājuma lēnā pieauguma dēļ. Tādēļ Baltijas valstis periodā no 2003 - 2006 piedzīvoja "sprādzienu" nekustamā īpašuma tirgū, kas izpaudās kā cenu pieaugumu dubultā jeb pat trīskārtīgi. Šis straujais cenu kāpums tirgum piesaistīja ne tikai jaunus attīstītājus un kapitālieguldījumu kompānijas, bet arī spekulantus, kuru aktivitāte arī ietekmēja cenu paaugstināšanos pēdējo divu gadu laikā. Visstraujākais cenu kāpums nekustamā īpašuma tirgū ir novērots Lietuvas un Latvijas galvaspilsētās, savukārt Tallinā novērots nedaudz lēnāks cenu kāpums, jo šeit pirms "sprādziena" sākuma cenas bija jau augstākas nekā Rīga un Viļņā. Taču, sākot no 2006. gada pavasara, situācija visos trijos Baltijas valstu tirgos būtiski nostabilizējās, atkal, balstoties uz acīmredzamiem iemesliem: augošie procenti attiecība uz īpašumu īri perioda no 2006. gada sākuma, straujais pieprasījuma pieaugums uz jaunajiem projektiem, jau pastāvošais augstais nekustamā īpašuma cenu līmenis un spekulantu aktivitātes kritums tirgū ir veicinājis lielākas pircēju izvēles iespējas, turpretim augstās cenas un vēl joprojām augošās procentu likmes piespiež potenciālos pircējus izskatīt savas iespējas no saprātīgāka skatu punkta. Tas ir pašsaprotami, ka valstis ar salīdzinoši mazām atšķirībām politikas, demogrāfijas un ekonomikas sfērā gandrīz vienlaicīgi atradās jaunā tirgus attīstības fāzē. Pircējs šodien vairs nesteidzas, lai nopirktu pirmo nejauši uzieto īpašumu, bet gan vairāk sāk piedomāt pie kvalitātes un ilglaicīgiem ieguldījumiem īpašumā. Ir arī novērots, ka, lai arī nekustamā īpašuma (īpaši vecā tipa celtnēm) piedāvājums apmierina pieprasījumu, privātmāju un zemes platbu piedāvājums priekš šim konstrukcijām vēl joprojām neatbilst pieprasījumam. Sakarā ar ļoti augsto izdevīgumu dzīvokļu māju celtniecībā , lielie attīstītāji daudz mazāku nozīmi piešķir privātmāju un dvīņu māju projektu izveidei, kas izraisīja zemāku konkurenci šajā tirgū salīdzinot ar dzīvokļu māju tirgu. Tādēļ pirmais iespaids, skatoties perspektīvā, uz visām Baltijas valstīm vedina Ober Haus speciālistus uz secinājumu, ka vislielākā konkurence nākotnē paliks dzīvokļu māju sektorā. Jauno projektu lielais daudzums, augsto cenu līmenis, kā arī pircēju augošā pieredze rāda, ka šim segmentam vajadzētu vairāk fokusēties uz celtņu un apkārtnes kvalitāti.