Ņemot vērā krītošās cenas un aktivitāti nekustamā īpašuma tirgū, tā dalībnieki ir satraukti par banku tālāko rīcību.
To Db novēroja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA un Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas LĪVA organzētajā Latvijas nekustamo īpašumu tirgus profesionāļu diskusiju forumā: Kreditēšanas, vērtēšanas un starpnieku darbības specifika lejupslīdoša tirgus apstākļos. LĪVA valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis aicināja uz iespējami atklātu sarunu, kādā situācijā atrodas tirgus, tajā skaitā bankas; ko bankas gaida no vērtētājiem un kā vērtētāji var palīdzēt bankām šajā situācijā.
Baņķieri gan savas uzstāšanās laikā tā īsti neatklāja savu tālāko rīcību, vismaz par to liecināja diskusijas apmeklētāju jautājumi, tostarp par to, vai bankas grasās pārvērtēt savus kredītporfeļus, kā grasās realizēt par kredītu nemaksāšanu atsavinātos īpašumus apstākļos, kad tirgū tā īsti nav pircēju. Nekustamā īpašuma tirgus pārstāvji bažījās, ka esot bankas, kas daudzmaz cerīgu projektus pārdod investīciju kompānijām, kuras tālāk arī saņem ieņēmumus. Ir prognozes, ka situācija turpinās pasliktināties līdz nākamā gada rudenim. «Mēs vēl neesam bedrē, bet tajā būsim, ja attīstīsies totāla nekustamo īpašumu izpārdošana,» tā V. Žuromskis. Viņš arī zināja stāstīt, ka dažas mazās bankas jau esot pārvērtējušas savus kredītportfeļus, bet lielajām bankām ar lieliem kredītportfeļiem to izdarīt ir grūti.
Pēc Hipotēku bankas Aizdevumu departamenta vadītāja Dzintara Baumaņa domām, bankām savi kredītportfeļi jāsadala nosacīti trijās daļās: mājsaimniecību kredīti, komerckredīti, tajā skaitā nekustamā īpašuma projektu attīstītāji, un spekulanti. Ja daudzmaz pareizi novērtēta mājsaimniecību maksātspēju, tad ar to problēmu nav, bet ar divām pārējām daļām problēmas varētu būt. Hipotēku bankas pāstāvis uzsvēra, ka nebūs tā, ka bankas tirgū metīs nekustamos īpašumus. Sākotnēji bankas pārvērtēs klientu maksātspēju un tad attiecīgi rīkosies, tostarp var pagarināt atmaksas termiņus, atlikt pamatsummas maksājumus u.tml. Swedbank eksperts Pēteris Strautiņš pauda uzskatu, ka tām mājsaimniecībām, kas turpinās maksāt kredītu, netiks piemēroti papildu nosacījumi, neskatoties uz to, ja ķīlas vērtība ir lielāka nekā īpašuma tirgus vērtība. Bankas atzina, ka šobrīd tām nebūs pievilcīgi (no kreditēšanas viedokļa) nekustamo īpašumu attīstības projekti, jo banku uzmanība ir pievērsta esošajiem klientiem. Turklāt patlaban kredīti tiek izsniegti, bet ievērojami stingrāk.