Likvidēts taksometru pakalpojumu sniegšanas uzņēmums Taksi.lv, kas reiz bija vadošā taksometru kompānija Latvijā, liecina Lursoft dati.

Jau 2010. gada martā tika ierosināts Taksi.lv pirmais tiesiskās aizsardzības process, pēc kura noslēgšanas sekoja vēl viens process, savukārt šā gada septembrī tika izbeigts divu gadu garumā ieilgušais maksātnespējas process, kam arī seko lēmums par taksometru pakalpojumu uzņēmuma likvidāciju, norāda Maksātnespējas datu bāzē pieejamā informācija.

Taksi.lv bija Igora Gladiševa, Igora Kalniņa un SIA GIB-Servisa 2002. gada 23. oktobrī dibināts uzņēmums. Uzņēmums pirms tā likvidēšanas piederēja tā dibinātājam, vienīgajam pērn reģistrētā SIA Best Taxi īpašniekam Igoram Gladiševam un SIA Eco Taxi īpašniekam Vsevolodam Semjonovam.

Iespējamais sods, kas var tikt piešķirts taksometru vadītājiem, kas aizšķērsoja ceļu Baltic Taxi taksometram, kurā tobrīd atradās ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un divi Saeimas deputāti, un pārdūra tā riepu, ir brīvības atņemšana uz pieciem gadiem, īslaicīga aizturēšana (no trim dienām līdz trim mēnešiem) vai piespiedu darbs, naudas sods un policijas kontrole.

Taksometru vadītājiem sods tiks piemērots pēc panta par huligānismu vairāku personu grupā. Šādi gadījumi, kad «izrēķinās» taksometru vadītāji policijas redzeslokā bieži nav nonākuši, Db.lv stāstīja Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis.

Interneta plašumos jau izskanēja informācija, ka Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un divi Saeimas deputāti kļuvuši par lieciniekiem tā dēvētajiem «taksometru kariem» - Baltic Taxi automašīnai, kurā atradušies politiķi, uzbrukuši konkurējošas kompānijas taksometru vadītāji. To Db.lv apstiprināja arī ministra padomniece komunikācijas jautājumos Una Ahuna-Ozola.

Par spīti atbildīgo institūciju solījumiem piedalīties konfliktsituācijas risināšanā, no centra uz Ķengaragu regulāri turpina kursēt SIA Eko Bus mikroautobusi ar neregulāro pārvadājumu licenci. SIA Taksi.lv, kas šajā virzienā nodrošina regulāros reisus 216. maršrutā, ir vērsusies dažādās institūcijās, bet bez panākumiem, raksta laikraksts Diena.

Solījumi, ka situāciju risinās, gan skanot joprojām.

Līdztekus Taksi.lv no centra uz Ķengaragu sākuši kursēt mikroautobusi ar uzrakstu Eko Bus, kas it kā pārvadā studentus un pasniedzējus, iekasē 40 santīmus par braucienu un nemaksā PVN, bet patiesībā brauc kā regulārie pārvadātāji 216. maršrutā, nevaicājot, vai pasažieris ir students, vai nav.

«Situācija nav mainījusies, tikai Eko Bus autobusu skaits pieaudzis līdz sešiem. Esam rakstījuši Valsts ieņēmumu dienestam (VID), Konkurences padomei, Rīgas satiksmei, Valsts policijai, Satiksmes departamentam, bet vienīgais, kas tiešām cenšas vismaz kaut ko darīt, ir Satiksmes departamenta Kontroles dienests,» Dienai stāstījis SIA Taksi.lv pārstāvis Dmitrijs Solovjovs.

Ekspedīcijas Rīga-Vladivostoka mērķis ir atkārtot 1977.gada ekspedīciju No okeāna līdz okeānam, kad ar Latvijā ražotajiem mikroautobusiem RAF 2203 notika auto izmēģinājuma brauciens no Liepājas līdz Vladivostokai.

Toreiz, 1977.gada maija beigās, no Liepājas uz Vladivostoku devās trīs mikroautobusi RAF 2203 autovadītāja izmēģinātāja Valda Branta vadībā. Braucienā piedalījās arī Rīgas kinostudijas dokumentālo filmu radošā komanda, divi žurnālisti un ārsts.

Par godu šīs ekspedīcijas 40 gadu jubilejai un Latvijas Antīko automobiļu kluba 45 gadu jubilejai, šogad leģendārā ekspedīcija līdz Vladivostokai tiks atkārtota, ar trim restaurētiem RAF 2203 mikroautobusiem veicot šo pašu maršrutu.

Ceļš līdz Vladivostokai ir aptuveni 11 000 kilometru pa maršrutu: Sanktpēterburga – Maskava – Ņižņijnovgoroda – Kazaņa – Naberežnije Čelni – Ufa – Čeļabinska – Petropavlovska – Omska – Novosibirska – Irkutska – Baikaļska – Ulan Ude – Čita, Habarovska – Vladivostoka.

No 1. aprīļa stāsies spēkā vairākas izmaiņas jaunā iepirkšanās un izklaides centra Akropole apkārtējā infrastruktūrā, informē tirdzniecības centra pārstāve Līga Andžāne.

Šīs izmaiņas attiecas gan uz autobraucējiem, gan sabiedriskā transporta lietotājiem.

No 1. aprīļa sāks darboties jaunuzbūvētais viadukts Krasta ielā, kas savieno Krasta ielu ar iepirkšanās centra autostāvvietu, iebrauktuve Akropoles teritorijā no Maskavas ielas, kā arī izbraukšana no tās uz Maskavas ielu un šeit uzstādītie luksofori. Tāpat autobraucēju rīcībā tiks nodotas papildu joslas, lai nogriezos no Maskavas ielas uz Slāvu ielu, un papildu joslas uz apgriešanos Slāvu ielā. Darboties sāks arī uz Slāvu un Salaspils ielām uzstādītie luksofori. Savukārt sabiedriskā transporta pasažieru ērtībai no 1. aprīļa būs pieejamas jaunizveidotās sabiedriskā transporta pieturas Kuzņecovs Salaspils ielā, kurās turpmāk pieturēs 18. maršruta autobuss, 15. maršruta trolejbuss, kā arī 204. un 316. maršruta mikroautobusi.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

ASV uzņēmējs Treviss Kaleniks, kuru žurnāls Time ierindojis starp 25 pasaulē ietekmīgākajiem informācijas tehnoloģiju nozares prātiem, Latvijā nodibinājis uzņēmumu SIA Uber Latvia, liecina firmas.lv informācija.

Taksometru kompānija Uber, kas piedāvā inovatīvu mobilo aplikāciju ekskluzīvu taksometru izsaukšanai, savu darbību uzsāka 2009.gadā kā Silīcija ielejas jaunuzņēmums un kopš tā laika ir izpletusies gan ASV, gan citviet pasaulē.

Taksometru izsaukšanas aplikāciju Uber 2010.gadā pirmoreiz iedarbināja Sanfrancisko, bet kompānijas ienākšana jaunos tirgos bieži ir izsaukusi asu reakciju no vietējiem taksometru pārvadātājiem. Patlaban Uber ir iesaistīts arī tā sauktajos Ņujorkas takšu karos.

Latvijā 10.oktobrī dibinātās kompānijas valdes priekšsēdētājs ir pats Kaleniks, bet valdes loceklis - Raiens Alans Greivs. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 2846 eiro, un tas pilnībā pieder Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā reģistrētajai kompānijai Uber International Hoding B.V..

Ko no darba devēja tagad sagaida gados jaunāki darbinieki? Meklējot darbavietu, jaunieši arvien vairāk novērtē stabilitāti un izaugsmes iespējas, savukārt korporatīvās ballītes ir kļuvušas mazāk nozīmīgas.

Stabils atalgojums – prioritāte

Drošības un stabilitātes sajūta šobrīd viennozīmīgi ir visaugstāk novērtētā uzņēmuma sniegtā vērtība. Jauniešiem ir svarīgi, lai uzņēmums par atbilstošu darbu piedāvā garantētu un laicīgi samaksātu atalgojumu. To jo īpaši novērtē studenti un jaunieši, kuriem šī ir pirmā darbavieta, tādējādi kļūstot patstāvīgiem, vienlaikus izkļūstot no "vecāku ligzdas".

Intervējot potenciālos darbiniekus, novēroju, ka jaunieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem arvien lielāku interesi izrāda par uzņēmumiem, kas spēj nodrošināt stabilitāti atalgojuma un sociālo garantiju ziņā, un vienlaikus dinamisku darba ritmu un iespēju gana strauji kāpt pa karjeras kāpnēm.

No šā gada decembra atsevišķos minibusu maršrutos mainīsies biļešu cenas, proti, tās kļūs par pieciem līdz desmit santīmiem dārgākas, DB informēja pašvaldības SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

Šādas pārmaiņas gaidāmas, pārvadātāji SIA Blands, SIA VAS-SV, a/s Rīgas taksometru parks un SIA Taksi.Lv izteicis priekšlikums paaugstināt braukšanas maksu minibusu maršrutos: 203., 236., 237., 238., 241., 242., 246., 270., 276. Tarifu maiņa saistīta ar pieaugošajām izmaksām pakalpojuma nodrošināšanai, piemēram, degvielas, rezerves daļu un valsts noteikto obligāto sociālo nodokļu iemaksu straujo kāpumu, norāda SIA Rīgas satiksme.

DB jau rakstīja, ka pagaidām gan SIA Rīgas satiksme neveicas ar izsludināto iepirkumu par pasažieru pārvadājumiem paaugstināta servisa maršruta tīklā. Augusta beigās tas tika izsludināts otrreiz, bet jau tagad iespējamie pretendenti Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesnieguši sešas sūdzības.

«Katrai pilsētai ir jāizcīna vieta zem saules ne tikai lokālā, bet arī starptautiskā mērogā, un šajā cīņā novada lielumam nav nozīmes,» DB norāda Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, piebilstot, ka ne visas pašvaldības joprojām apzinās, cik nozīmīgi ir veidot pilsētas zīmolu un cik liela enerģija jāieliek šajā darbā.

Piesaistes veidošana

«Kā paši darbosimies, tā dzīvosim, ne valdība, ne Brisele mums visu neiedos,» viņš turpina. Novada zīmolu rada dažādu lietu un pasākumu kopums, tostarp svētki un pasākumi, kas ir vietējās kopienas saliedēšanas instruments. «Vispasaules līgatniešu saliedēšanas pasākums būs Papīra svētki 8. augustā. Papīra fabrikai šogad ir 200 gadi,» viņš piebilst. Būtiski, lai pasākumi notiek ne vien pilsētu un novadu centros, bet arī nomaļākās vietās, radot arī tur dzīvojošajos cilvēkos piederības sajūtu. Tas attiecināms, piemēram, uz festivālu Laba daba, kas notiek Līgatnes novada Ratniekos. Jautāts, vai un kā pašvaldība līdzdarbojas šī festivāla norisē, viņš saka, ka tas lielākoties ir tehnisks un morāls atbalsts. «Nekad nav bijušas problēmas ar festivāla organizēšanu un saskaņošanu Līgatnē. Viņi ir ieinteresēti, lai šāda mēroga pasākumi pie viņiem notiktu – vairāk cilvēku apmeklē un iepazīst reģionu. Protams, ir arī savi ekonomiskie ieguvumi, vairāk gan caur vietējo uzņēmumu finansiālajiem ieguvumiem. No pašvaldības puses jūtams arī informatīvais atbalsts, kas palīdz izplatīt informāciju par gaidāmo festivālu. Katrā ziņā nekad nav likti nekādi šķēršļi veiksmīgai festivāla organizēšanai un norisei,» DB saka festivāla organizatora, pilna servisa pasākumu aģentūras Pareizā ķīmija pārstāve Kristīne Pinkule.

Iespējams, jau tuvākajā laikā Rīgas iedzīvotājiem būs iespēja izmantot ūdens taksi, kurš savienos abus Daugavas krastus un padarīs pilsētu mobilāku, preses konferencē sacīja pilsētplānotājs, "MadCity Riga" organizators Neils Balgalis.

Viņš izteica cerību, ka, savienojot sabiedrības idejas ar pilsētas attīstības projektiem, sadarbojoties pašvaldības, valsts un privātajam sektoram, ir iespējams izveidot Daugavas krastmalu Rīgā par interesantāko Ziemeļeiropā.

Arhitekte Dina Suhanova uzsvēra, ka ļoti svarīgi domāt par ūdens transporta attīstīšanu, piemēram, "Bolt taxi" ieviest arī Daugavā.

Arī žurnālists Pauls Timrots preses konferencē sacīja, ka ūdens transporta ieviešana starp Bolderājas un Mangaļsalas moliem būtu ļoti pozitīvi vērtējama.

Tāpat Balgalis pavēstīja, ka jau augusta sākumā iedzīvotājiem būs izvietotas "Saulrieta vērošanas tribīnes", un cilvēku interese tiks aplūkota dažus mēnešus, lai jau nākamgad būtu iespējams uzstādīt tribīnes ar Rīgai piemērotu dizainu.

Patlaban pilnā sparā rit Neaizmirstulīšu laiks – ne to, kas dobē, bet profesionālu mūziķu izveidotas muzikālās apvienības laiks.

Neaizmirstulīšu aizrautība ir 50.–70. gadu mūzika, kura ir kā odziņa ne vienam vien pasākumam. Populārākās sava laika liecinieces ir dziesmas Aijas smaids, Puķu pārdevēja, Rīgas balzams, Rīgas taksi, Bērnu pasaule, Tālsarunu centrāle. Pēc tām tagad pazīst arī Neaizmirstulītes.

Neaizmirstulīšu aizsācējiem Laurai un Ingum Leontjeviem bijusi vēlme izpildīt tieši šīs dziesmas – padomju laika zelta perioda mūziku. «Tad tapa vērienīgie celtniecības objekti, attīstījās rūpniecība. Un tā laika mūziķi savos darbos to atspoguļoja,» stāsta Laura. «No mūsdienām skatoties, tajā ir daudz gaišuma, naiva mīļuma.» Mūziķi secina, ka pieprasījums atkal aug, pasākumi tiek rīkoti vairāk.

Politiskās mazspējas apstākļos Latvijas pastāvēšanas pamats tiek drupināts no ekonomikas puses, saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Samērā īsā laika posmā esat apceļojis lielu daļu pasaules – bijāt Krievijā, ASV, Singapūrā, tikko arī Luksemburgā. Kas LTRK biedriem, pozitīvi sakot, ir tas aktuālākais vai varbūt kreņķis – ārējie tirgi vai ekonomiskā situācija tepat Latvijā?

Lielākie kreņķi ir iekšējie, bet tie ir ļoti cieši saistīti ar ārējiem, jo orientācija jau tomēr ir uz konkurētspēju un eksportu. Raugoties uz mūsu biedru aptaujām, kreņķi ir trīs. Pirmām kārtām viss, kas ir saistīts ar nodokļu politiku plašā nozīmē. Otrs ir finansējuma pieejamība, un trešais – ES fondu izmantošana.

Risks ir tāds, ka mūsdienās arī mazs uzņēmējs, kas pagaidām aizvien ir patriotisks un paliek šeit, būtībā jau var izvēlēties savam biznesam arī atsaucīgāku zemi, jo viņi jau tāpat darbojas starptautiski. Šeit mēs nonākam pie Latvijas valsts politikas – cik mūsu politikas veidotāju lēmumi un viņu domāšana ir laikmetīga? Mūsu uzņēmējdarbības vide, protams, ir dažāda, un LTRK koncentrējas uz palīdzību tieši mazajiem uzņēmējiem.

Iespējams, atsevišķām taksometru pakalpojumu kompānijām «savās» stāvvietās būs jādalās ar konkurentiem.

Konkurences padome, pamatojoties uz Augstākās tiesas Senāta blakuslēmumu, sākusi vētīt taksometru pakalpojumu tirgu Rīgā, vai gadījumā nepastāv kādas aizliegtās vienošanās dalībnieku starpā, kuru rezultātā dažiem pakalpojumu sniedzējiem tiek liegta pieeja piedāvāt pakalpojumus, kā arī Senāts vērš uzmanību uz to, ka pastāv indikācijas par vienošanos attiecībā uz tirgus sadali.

Konkurences padomes pārstāve Inita Kabanova DB norādīja, ka saņemts iesniegums arī no Taksi.LV. Padome tagad vērtē, vai ir pamats ierosināt lietu par konkurences tiesību pārkāpumiem. Lēmums varētu būt zināms mēneša beigās. Tomēr DB aptaujātie lielākie taksometru pārvadājumu uzņēmumi gan kategoriski noliedz jebkādu vienošanās iespējamību. Taču netieši var noprast, ka nerakstīti likumi šajā nozarē pastāv. «Neesam saskārušies ar tirgu pārdali, jo esam jau «vecs» tirgus spēlētājs, zinām savu vietu tirgū un «nelienam» pie citiem, lai atņemtu viņu maizes gabalu. Tāpēc pārējie tirgus dalībnieki nelien pie mums,» teic SIA Smile Taxi Jūrmala īpašnieks Aleksejs Ignatjevs. Līdz 2013.gada 15. februārim Rīgā licences ir izsniegtas 219 taksometru pārvadātājiem, no tām piecu licenču darbība ir apturēta. Lielākoties saistībā ar VID sniegto informāciju par šo uzņēmumu pārkāpumiem nodokļu jautājumos.

«Līgsti taksi – turi acis vaļā,» tāds vienkāršojot ir starptautiskās lidostas Rīga vēstījums ārvalstu tūristiem, kuri ierodas Latvijā. Pie bagāžas saņemšanas ārzemniekus sagaida informatīvs video, tālāk seko plakāti ar aicinājumu aplūkot izcenojumus uz taksometru durvīm.

Līdzīgi rīkojas policija, kad vairs netiek galā ar kabatas zagļiem. Izplata paziņojumus, ka pilsētā nav droši un cilvēkiem kādu brīdi pašiem rūpīgāk jāseko savām kabatām. Vairums to dara, tomēr vienmēr atradīsies kāds, kuram jānoklausās: «Mēs taču tev teicām. Pats vien esi vainīgs!»

Ir otrs aspekts – ziņas par iespējamām nepatikšanām izplatās ātrāk, ja tās skar daudzus un tiek izziņotas. Uz brīdi atcerēsimies Imantas pedofila tvarstīšanas laiku, kad uz visiem stūriem rēgojās bērnu izmantotāja fotorobots. Stāsts ir par to, ka šie plakāti ātri padarīja nervozus teju visus Rīgas iedzīvotājus. Cilvēki sāka aizdomīgi uzlūkot jebkuru vīrieti, kurš viens pats pastaigājās. Mammas nelaida bērnus spēlēties pagalmos, līdz varmāka tika notverts. Pēc notveršanas sabiedrības stress neizzuda vienā dienā.

Kopš marta sākuma, kad Rīgas ielās parādījās SIA Eko Bus mikroautobusi, pret kuriem iebilda regulārie pārvadātāji, apšaubāmais bizness ir tikai ieguvis papildu apgriezienus. Nu jau Eko Bus brauc arī uz Vecāķiem, Ziepniekkalnu, starp Zolitūdi un Bolderāju, kopš jūnija sākuma - arī uz Jūrmalu, vēsta laikraksts Diena.

Ar šādu darbību neapmierināto uzņēmēju skaits augot augumā, taču institūcijas plāta rokas bezspēcībā un izsaka cerību, ka policija tiks galā, norāda laikraksts.

Tas atgādina, ka pirmais pilotprojekts, ja to tā var nosaukt, bija martā, kad Eko Bus sāka braukt uz Ķengaragu, oficiāli it kā pārvadājot studentus un pasniedzējus. Toreiz trauksmi cēla SIA Taksi.lv, kam šāda darbība radīja jūtamus zaudējumus. Tagad SIA Eko Bus esot atklājusi reisus arī citos virzienos, kur maršrutus pārņēmusi Rīgas domes iepirkumu konkursā uzvarējusī pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS). Vēl aprīlī pilnsabiedrības vadītājs Vitālijs Komars Dienai klāstījis, ka pasažieri izvēlēsies jaunos mikroautobusus, taču realitāte likusi viņam mainīt toni: «Valsts policijai ir jāsastāda akti par to, ka, pēc visām pazīmēm, tiek veikti regulārie pārvadājumi. Tā ir pretlikumīga komercdarbība, par ko var atņemt licenci.» V. Komars apliecinājis, ka viņa firmas apkalpotajos maršrutos, kur paralēli brauc arī Eko Bus mikroautobusi, rentabilitāte esot tuvu nullei. Viņš arī domājot, ka ar Eko Bus ir saistīti tie uzņēmumi, kas zaudēja domes konkursā.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Banka "BlueOrange" aizdevusi pasažieru pārvadātājam AS "Nordeka" 7,2 miljonus eiro septiņu elektrisko mikroautobusu iegādei, informē "Nordeka" pārstāvji.

"Nordeka" augustā sāks reģionālos pasažieru pārvadājumus ar elektriskajiem mikroautobusiem "Altas Novus Ecoline".

Autobusi ir būvēti uz "Mercedes Sprinter" modeļa bāzes. Attālums, ko elektriskie mikroautobusi spēj veikt ar pilnu uzlādi, ir 200 kilometri, un tiem kopskaitā patlaban ir pieejamas sešas uzlādes vietas "Nordeka" autobusu parka teritorijā - Bauskā un Rīgā.

"Lēmums startēt reģionālajos pasažieru pārvadājumos ar elektriskajiem mikroautobusiem apliecina mūsu stratēģisko tālredzību uzņēmuma attīstības plānošanā un gatavību sekmēt bezizmešu transporta izmantojumu sabiedriskajā transportā," pamato "Nordeka" valdes priekšsēdētājs Sergejs Konopijevs.