Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Valdība Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT)privatizāciju, visticamāk, turpinās 2009.gadā.

"SIA Ernst&Young Baltic ir sniedzis sākotnējo viedokli attiecībā uz pieeju SIA Lattelecom infrastruktūrai," Db pavēstīja PA sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Frīdenšteina- Brīdiņa, vēršot uzmanību, ka tas nav uzskatāms par galarezultātu. "Ņemot vērā to, ka ir vairāki jautājumi, kuri vēl ir jāizvērtē, par šiem jautājumiem turpinās sarunu process ar TS," skaidroja A.Frīdenšteina- Brīdiņa.

Vairāk lasiet 27. novembra laikrakstā Dienas bizness.

A/s Rīgas kuģu būvētava fokusēsies uz mazo un vidēja izmēra kuģu būvniecību, kā arī rietumvalstu kuģu remontu.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) jaunais stūrmanis – valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs, kurš uzņēmuma vadību pārņēmis sarežģītā situācijā – notiek akcionāru savstarpējais karš, tiek prasīta uzņēmuma maksātnespēja, iepriekšējo gadu tirgus aizvēršanās Krievijā un Ukrainā, sarežģīta situācija ar pasūtījumiem Eiropas kuģu būvētavās, jo lielo kuģu būves pasūtījumi pārcēlušies uz Dienvidaustrumāziju (Ķīnu, Dienvidkoreju), rezultātā tādu būvēšana ES ir kļuvusi par sava veida reliktu. RKB nebūt nav pirmais uzņēmums, kura valdē strādā J. Skvarnovičs, jo viņš ir vadījis ne tikai kolhozu Tukuma rajonā vēl PSRS laikos, bet arī a/s Tukuma piens, a/s Rīgas piena kombināts, a/s Limbažu piens, SIA Forburga, a/s Stats Invest, bijis valdē a/s Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un SIA Stats. Ar šādu vadītāja pieredzes bagāžu viņš pauž optimismu par uzņēmuma nākotnes perspektīvu.

Pēc divus gadus ilgas sagatavošanas Latvijā ir uzsākusi darbu jauna Hansabankas struktūrvienība – Kuģu finansēšanas nodaļa, kuras uzdevums ir vienoti vadīt, koordinēt un atbalstīt kuģu finansēšanu visas Hansabank grupas ietvaros. Līdz ar jaunās nodaļas izveidošanu Hansabank grupa plāno ievērojami palielināt kuģu finansēšanas apjomus, liecina sniegtā informācija medijiem.

Līdz šim Hansabank grupa pavisam ir finansējusi vairāk nekā 40 kuģu par kopējo summu ap 160 miljoniem eiro. Pēc jaunās Kuģu finansēšanas nodaļas izveides tikai decembrī vien izskatīšanai ir iesniegti projekti par kopējo summu 120 miljoni eiro. Pirms nedēļas nodaļa ir apstiprinājusi finansējumu uzņēmuma Alpha Shipping Company otrā kuģa iegādei, kopējai darījumu summai ar šo kompāniju sasniedzot 36 miljonus ASV dolāru (25 miljoni eiro). Savukārt ar kompāniju Unimars Kuģu finansēšanas nodaļā tiek kārtoti darījumi, kas paredz finansēt četru jaunu kuģu būvniecību par kopējo summu 26 miljoni eiro.

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Kuģu remonta segmentā strādājošās Netaman grupas uzņēmumi ir atsākuši lielo transporta kuģu remonta pakalpojumu sniegšanu Rīgas ostā.

Uzņēmums SIA Netaman Ships Service divos dokos Vecmīlgrāvī šodien spēj sniegt remonta pakalpojumus līdz 140 metrus gariem un 20 metrus platiem vidēja izmēra kuģiem, savukārt vēsturiskajā Rīgas Kuģubūvētavas teritorijā darbu uzsākušais SIA Netaman Shipyard Riga divos dokos nodrošina remonta pakalpojumus līdz pat 200 metrus gariem un 30 metrus platiem lielajiem kuģiem. Tiek plānots, ka pēc pilnas darbības jaudas sasniegšanas, Netaman grupas uzņēmumi Rīgas ostā varēs pieņemt uz remontu līdz pat 80 kuģiem gadā.

Uzņēmuma SIA Netaman Ships Service attīstībā četru gadu laikā ir ieguldīts jau vairāk nekā 1 miljons eiro un apjomīgi ieguldījumi tiek plānoti arī SIA Netaman Shipyard Riga attīstībā.

Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Pamatojums - aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

V. Meļņiks kļuvis par starpnieku - kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

Viņš Nekā personīga stāstīja, ka savulaik izlasījis V. Meļņika rakstu, kurā viņš apgalvojis, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība nerevidētais konsolidētais 2007.gada pārskats liecinot par koncerna veiksmīgu saimniecisko darbību, tīrajai peļņai sasniedzot 66 miljonus ASV dolāru – divas reizes jeb par 32,3 miljoniem ASV dolāru vairāk, salīdzinot ar analogo periodu pērn, liecina sniegtā informācija medijiem.

Būtiski pieaudzis arī a/s Latvijas kuģniecība neto reisu rezultāts jeb tīrie ieņēmumi no kuģu darbības, kas pārskata periodā veido 210,3 miljonus ASV dolāru un par 54,8 miljoniem ASV dolāru apsteidz 2006.gada rādītājus.

2007.gadā vislielākā uzmanība tika pievērsta flotes atjaunošanai, kuras ietvaros Horvātijas kuģu būvētavā 3.Maj ir pasūtīti 10 jauni tankkuģi, bet Korejas kuģu būvētavā Hyundai Mipo Dockyard Co.,Ltd. - 4 jauni tankkuģi.

Pārskata periodā ekspluatācijā tika nodoti 4 no 10 Horvātijas kuģu būves rūpnīcā 3.Maj pasūtītajiem tankkuģiem, kā arī visi Korejas kuģu būvētavā Hyundai Mipo Dockyard Co.,Ltd. pasūtītie kuģi. Pabeidzot šo tankkuģu atjaunošanas programmu, 2008.gadā a/s Latvijas kuģniecība no Horvātijas kuģu būves rūpnīcas saņems vēl trīs kuģu jaunbūves.

Lai garantētu Latvijas iekšējo ūdeņu kuģu pasažieru drošību, turpmāk pārbaudes par pasažieru kuģu atbilstību drošības prasībām būs jāveic līdz sezonas sākumam vai līdz 15. maijam, atkarībā no tā, kurš datums iestāsies ātrāk, informē Satiksmes ministrijā.

No pasažieru pārvadājumu drošības viedokļa ir svarīgi, ka pārbaude par iekšējo ūdeņu pasažieru kuģa atbilstību kuģa drošības prasībām tiek veikta pavasarī pirms pasažieru pārvadājumu sezonas sākuma, nevis pasažieru pārvadājumu sezonas beigās, piemēram, oktobrī.

Savukārt komersanti, kuri ir saņēmuši Latvijas Jūras administrācijas apliecību, kas ļauj veikt kuģu būvi vai remontu, varēs veikt arī zvejas kuģu remontu. Līdz šim nebija noteikta kārtība, kādā izsniedz uzņēmuma atbilstības apliecību komersantiem, kas vēlas veikt zvejas kuģu remontu.

Šos un citus precizējumus paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kuģu drošību, kā arī grozījumi noteikumos par jūras zvejas kuģu drošību, ko otrdien, 12. janvārī, pieņēma valdībā. Minētie noteikumi par kuģu drošību ir piemērojami Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, un kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, bet kuru bruto tilpība ir mazāka par 500.

Gaisa kuģu būvē un apkalpošanā izaicinājumu netrūkst.

Grūtības saņemt finansējumu, nepilnības valsts izglītības sistēmā, darbaspēka trūkums – tie ir tikai daži no problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras Latvijas gaisa kuģu būvētāji un apkalpotāji, kuri Latvijas aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs diskutēja gan par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, gan par eksporta tirgu paplašināšanu.

Pirms neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros šeit tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana un tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze, norāda LAD. Kaut arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, tomēr Latvijā ir vairāki piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu, norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) pabeigusi vēl divu lielu kuģu remontu un aktīvi turpina sezonu, remontējot kuģus un saņemot jaunus pasūtījumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

No kuģu būvētavas doka ir aizkuģojis kravas kuģis UBC Tampico, kurš peld zem Kipras karoga un kura pieraksta osta ir Limasola. UBC Tampico garums ir 182,6 metri, platums – 28,6 metri, kravnesība – 37,8 tūkstoši tonnu. Kravas kuģis atbilst Panamax klasifikācijai, - šāds platuma ierobežojums ir nepieciešams, lai kuģis varētu caurbraukt Panamas kanālu, kas savieno Kluso un Atlantijas okeānu.

Remonta laikā kravas kuģim tika pārkrāsots ārējais korpuss, atjaunotas tērauda caurules, veikti hidraulisko cilindru remontdarbi. Tāpat pirmo reizi RKB speciālisti veica kuģa aprīkošanu ar nerotējošas sprauslas dzenskrūvi Mewis Duct. Šāda dzenskrūve ļauj kuģim efektīvi sasniegt lielāku ātrumu, tādējādi ietaupot degvielu.

Akli interpretējot Eiropas Savienības (ES) direktīvas, Latvija pasteigusies radīt liekus birokrātiskus šķēršļus kuģu satiksmei. Ar šā gada novembri Latvijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība», kuri pieņemti saskaņā ar ES direktīvu 2000/59/EC. Noteikumi nosaka, ka kuģa kapteinim (izņemot zvejas kuģus un atpūtas kuģus, kas var pārvadāt ne vairāk kā 12 pasažieru) ir jāaizpilda noteiktas formas kuģu atkritumu deklarācija un tā jānosūta ostas pārvaldei 24 stundas pirms kuģa ienākšanas ostā. Kuģus, kuri veic regulārus reisus, ostas pārvalde no minētās prasības izpildes var atbrīvot. Līdz šim attiecīgo informāciju kuģu kapteiņi varēja iesniegt pēc ierašanās ostā un ostas pārvaldes tika galā ar pienākumu — uzņemt kuģa atkritumus. Kuģu kapteiņiem tā nav viegli izpildāma prasība, — atzina Db aptaujātie kuģu aģenti, kuri ir kuģu īpašnieku pārstāvji ostās. «Kuģu kapteiņiem nav viegli izpildīt šo prasību, jo daudzi kuģi nav apgādāti ar nepieciešamajām sakaru iekārtām, lai informāciju nosūtītu uz noteiktas formas veidlapas,» atzina kompānijas Seatrans kuģu aģents Aldis Upmalis. «Kuģu kapteiņi nav īpaši priecīgi. Iesniegt informāciju 24 stundas iepriekš ir grūti,» teica vecākais kuģu aģents Ervīns Beļāns no Astramar Liepāja. ES direktīva 2000/59/EC, uz kuru atsaucas Latvijas likumdevējs neprasa iesniegt deklarāciju 24 stundas pirms kuģa ienākšanas ostā, bet gan tās aizpildīšanu un tajā esošās informācijas sniegšanu «notify», nenorādot veidu, — skaidro Latvijas kuģu brokeru un aģentu nacionālās asociācijas (NALSA) ģenerālsekretārs Raimonds Toms. «To var darīt arī mutiski, nosūtot īsziņu, elektroniski izmantojot satelītsakarus utt. Ierēdņi ir pārcentušies, akli interpretējot direktīvu un uzspiežot to uzņēmējiem.» Atbildīga par minētajiem MK noteikumiem ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

2015. gadā a/s Rīgas kuģu būvētava sākusi atgūt agrāko gadu jaudu kuģu remontā un jaunu kuģu būvniecībā, vienlaikus paralēli ražojot industriālos metālapstrādes produktus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«2014. gads uzņēmumam bija krīzes gads, bet 2015. gads ir izaugsmes un pat sava veida jauna kursa pirmais gads,» situāciju raksturo a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Šogad salīdzinājumā ar pērno gadu uzņēmums strādā ar peļņu, spējis veikt daudz vairāk kuģiem remonta pakalpojumu, uzbūvēt vairāk zvejas kuģu un kuģu korpusu, turklāt šajā jomā neizmantotās metāl- apstrādes jaudas izmanto specifisku metāla spoļu ražošanā. «Būtisks darbs šogad ir veikts, lai 2016. gadā varētu strādāt vēl sekmīgāk nekā šogad. Pamati ir ielikti, gan startējot kuģu remonta pakalpojumu, zvejas kuģu, kuģu korpusu būves iepirkumu konkursos, gan arī pie dažādu uzņēmumam jaunu produktu ieviešanas,» uzsver J. Skvarnovičs.

Darījums par maksātnespējīgās "Tosmares kuģubūvētava" pārdošanu SIA "LZK" varētu noslēgties līdz augusta vidum, aģentūrai LETA sacīja "Tosmares kuģubūvētavas" maksātnespējas procesa administrators Ivars Meļķis.

Viņš norādīja, ka atbilstoši "Tosmares kuģubūvētavas" kreditoru lēmumam ir novērsti šķēršļi minētajam darījumam un līdz augusta vidum tiek gaidīta samaksa no pircēja.

LETA jau ziņoja, ka 23.jūlijā notika "Tosmares kuģubūvētavas" kreditoru sapulce, kuras darba kārtībā bija jautājums par maksātnespējas procesa izdevumu atzīšanu par pamatotiem, mantas pārdošanas termiņa noteikšanu un administratora atlīdzības noteikšanu. Jau iepriekš Meļķis minēja, ka "Tosmares kuģubūvētavas" mantas pirkuma-pārdevuma darījums varētu tik noslēgts vēlākais līdz 2020.gada 15.augustam, ja ar kreditoriem tiks saskaņoti mantas pārdošanas plāna precizējumi.

Pēc administratora rīcībā esošās informācijas, "Tosmares kuģubūvētavas" pircējs nākotnē plāno darbību teritorijā veikt divos virzienos - viens ir saistīts ar kuģu remontu, iespējams, arī ar kuģu būves atjaunošanu, bet otrs ir ar transportu, kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistīta darbība. "Firmas.lv" informācija liecina, ka "LZK" reģistrēta 2019.gada maijā.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome ir izvērtējusi un atbalstījusi uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, kurā noteiktais stratēģiskais darbības mērķis turpmākajiem gadiem ir LK vērtības pieauguma nodrošināšana, palielinot koncerna pašu kapitālu un saglabājot tā vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā vienlaicīgi ar līdera pozīcijām Ziemeļeiropas tirgū. A/s Latvijas kuģniecība stratēģijas izstrādē tika iesaistīti uzņēmuma vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

A/s Latvijas kuģniecība augstāk minētā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir izvirzījusi tādus uzdevumus kā tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, risku diversificēšanas nolūkā saglabājot vai labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā arī izvēršot gāzvedējkuģu, refrižeratorkuģu un sauskravu kuģu jūras pārvadājumu segmentus. Maksimālu rezultātu sasniegšanai būtiska uzmanība pievērsta arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai un materiālo un nemateriālo resursu mobilizēšanai.

A/s Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs norāda uz uzņēmuma pozitīvām ilgtermiņa attīstības perspektīvām, kā nozīmīgākos resursus minot LK kompetento personālu, uzņēmuma atpazīstamību un uzticamību no klientu puses, ilgstošo pieredzi jūras pārvadājumu jomā, kā arī stabilo vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā. Tajā pašā laikā LK padomes priekšsēdētājs atgādina, ka, fraktētājiem aizvien pārliecinošāk izvēloties jaunus, modernus un drošus kuģus, pieprasījums pēc vecākās flotes daļas samazinās, līdz ar to "attīstīt un nostiprināt LK tirgus daļu mēs varam realizējot flotes atjaunošanas programmu, proti, iegūstot jaunāku, ekonomiski efektīvāku floti. Nav mazsvarīgi, ka, samazinot uzņēmuma flotes vidējo vecumu, tiek apliecināta arī LK pieaugošā korporatīvā sociālā atbildība par okeānu un piekrastes vides aizsardzību," uzsver Uldis Pumpurs.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome šodien, 2007.gada 11.aprīlī, apstiprināja koncerna 2006.gada revidēto konsolidēto finanšu pārskatu, kas sastādīts saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. A/s Latvijas kuģniecība 2006.gada revidētie finanšu rezultāti liecina, ka koncerns pērn strādājis veiksmīgi - tīrā peļņa sasniegusi 33,7 miljonus ASV dolāru, tādējādi par 23% pārspējot 2005.gada auditēto rezultātu. Koncerna apgrozījums veidojis 216,3 miljonus ASV dolāru, salīdzinot ar 198,7 miljoniem ASV dolāru attiecīgajā 2005.gada periodā.

A/s Latvijas kuģniecība valdes priekšsēdētājs Imants Vikmanis norāda, ka 2006.gada pozitīvie finanšu rezultāti apliecina koncerna spēju veiksmīgi konkurēt pasaules kuģošanas tirgos saskaņā ar LK darbības stratēģijā izvirzītajiem uzdevumiem. „Mūsu augšupejas garants ir ne vien mūsu pašu profesionalitāte un mērķtiecība, bet arī viena no kompānijas lielākajām vērtībām - flote. Līdz ar pirmo jauno tankkuģu saņemšanu, kam doti Latvijas pilsētu un novadu nosaukumi, mēs esam spēruši soli tuvāk mūsu galvenajam uzdevumam - flotes atjaunošanai,” uzsver Imants Vikmanis.

Pārskata periodā visas LK flotes darbojās ar peļņu, kopējam rezultātam no kuģu darbības sasniedzot 45,1 miljonu ASV dolāru. Kā ierasts, vislielāko šā rezultāta daļu deva tankkuģu flote - 32,5 miljonus ASV dolāru. Lai arī minētais flotes segments sekmīgi strādāja visa gada garumā, 2005.gada peļņu tankkuģu flotei neļāva sasniegt Asari tipa tankkuģu modernizēšanas, kā arī pieaugošās kuģu sausā doka remontu izmaksas.

A/s Latvijas kuģniecība 2006.gada revidētie finanšu rezultāti liecina, ka koncerna tīrā peļņa sasniegusi 33,7 miljonus ASV dolāru, par 23% pārspējot 2005.gada auditēto rezultātu, Db.lv informēja uzņēmuma Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Koncerna apgrozījums veidojis 216,3 miljonus ASV dolāru, salīdzinot ar 198,7 miljoniem ASV dolāru attiecīgajā 2005.gada periodā.

A/s Latvijas kuģniecība valdes priekšsēdētājs Imants Vikmanis norāda, ka 2006. gada pozitīvie finanšu rezultāti apliecina koncerna spēju veiksmīgi konkurēt pasaules kuģošanas tirgos saskaņā ar LK darbības stratēģijā izvirzītajiem uzdevumiem. „Mūsu augšupejas garants ir ne vien mūsu pašu profesionalitāte un mērķtiecība, bet arī viena no kompānijas lielākajām vērtībām - flote. Līdz ar pirmo jauno tankkuģu saņemšanu, kam doti Latvijas pilsētu un novadu nosaukumi, mēs esam spēruši soli tuvāk mūsu galvenajam uzdevumam - flotes atjaunošanai,” uzsver Imants Vikmanis.

Latvijas kuģniecība (LK) apstiprina, ka ir pārdevusi divus jaunbūvējamos naftas gāzvedējkuģus kuģniecībai Navigator Gas katru par 52 miljoniem ASV dolāru (26 miljoniem latu), liecina LK paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Kuģu pircējs pārņems visas saistības pret kuģu būvētavu šo kuģu būves līgumu pabeigšanai un atmaksās LK iemaksātos naudas līdzekļus. Kuģu pirkšanas-pārdošanas līgums stājās spēkā 2011.gada 18.martā, teikts LK paziņojumā biržai.

«Tā ir daļa no LK stratēģijas, izmantot līdzekļus, kas tiks iegūti no šo kuģu pārdošanas, lai finansētu divus jaunbūvējamos tankkuģus, kas tiks saņemti no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Ltd. jau šī gada maijā un jūnijā. LK mērķis šajos saspringtajos ekonomiskajos apstākļos ir rīkoties piesardzīgi, tajā pašā laikā turpinot izvērtēt un izmantot iespējas paplašināt floti ar moderniem kuģiem,» skaidro LK valdes priekšsēdētājs Pols Tomass.

A/s Rīgas kuģu būvētava nedomā nākotnē pārorientēties uz lielāku kuģu ražošanu; nākotni redz augstākās klases jahtu būvniecībā, par to raksta žurnāls Nedēļa.

«Mums ir divi stāpeļi - 110 un 95 m gari, un mums nav nedz brīvas teritorijas, nedz īpašas nepieciešamības būvēt jaunus - lielākus. Mūsu niša ir nelieli - līdz 50 m gari - kuģi ar augstu aprīkojuma pakāpi, un nav nekādas vajadzības spraukties iekšā tur, kur jau veiksmīgi darbojas citi. Nākotni mēs redzam biznesa jahtu ar augstu komforta līmenī būvē. Salīdzinot ar automašīnām, mēs vēlētos taisīt Mercedes klases jahtas izklaidei ar vispilnīgāko aprīkojumu,» nākotnes vīziju Nedēļai iezīmējis Rīgas kuģu būvētavas izpilddirektors un valdes loceklis Aivars Stolders.

Šobrīd ik gadu uzņēmums izremontē ap 100 kuģu un ap 15 uzbūvē no jauna.

A/s Rīgas kuģu būvētava pērn apgrozījusi 53,7 miljonus eiro, kas ir gandrīz piecas reizes mazāk nekā 2012. gadā. Gads noslēgts ar zaudējumiem 1,9 miljonu eiro apmērā, rāda Lursoft dati.

Zaudējumi saistīti ar nedienām, kas piemeklēja, realizējot trīs jaunbūvētos peldošos restorānus, norādījusi uzņēmuma vadība.

Kopumā pērn a/s Rīgas kuģu būvētava veikusi 60 kuģu remontu, kas ir tikpat, cik 2012. gadā. Uzņēmums pērn uzbūvējis un ūdenī nolaidis astoņus kuģu korpusus. Salīdzinājumam 2012. gadā uzbūvēti piecu kuģu korpusi.

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus kuģu remontu galvenokārt pasūtīja Rietumeiropas, Krievijas un Latvijas partneri, savukārt kuģu korpusu pasūtītāji pārsvarā bijuši no Skandināvijas valstīm. Peldošos restorānus uzņēmumam pasūtīja no Krievijas, bet Swath tipa patruļkuģus – no Latvijas.

Jau rakstīts, ka aprīļa beigās uzņēmumam tika iecelts jauns valdes priekšsēdētājs – Jānis Skvarnovičs, savukārt Vasilijs Meļņiks tagad darbojas kompānijas padomes priekšsēdētāja amatā.

AS Rīgas kuģu būvētavas 2006. gada kopējais neto apgrozījums sastādīja Ls 29 964 974 t.sk. kuģu būve Ls 11 444 228, kuģu remonts Ls 18 034 770 (salīdzinoši 2005. gadā Ls 29 189 376, t.sk. kuģu būve Ls 9 232 733, kuģu remonts Ls 19 495 800), liecina uzņēmuma vadības ziņojums 2006. gada darbības pārskatam.

Uzņēmuma bruto peļņa sastādīja Ls 1 116 438 (2005.g. – Ls 1 556 229 ), tīrā peļņa 2006. gadā sastādīja Ls 544 439, attiecīgi 2005. gadā Ls 655 471. Uzņēmuma peļņas apjomi ir samazinājušies, neskatoties uz neto apgrozījuma pieaugumu, kas

ir radies kā sekas augstās inflācijas pieaugumam, straujajam metāla cenu kāpumam, visa veida energoresursu sadārdzinājumam. Īpaši minētais apstāklis atspoguļojās uz kuģubūves pasūtījumiem, kur tirgus konjuktūra diktēja slēgt ilgtermiņa līgums 1,5 – 2 gadus atpakaļ, kad nebija iespējams prognozēt

tik strauju cenu kāpumu.

Pašlaik, slēdzot jaunus līgumus uzņēmuma valde panākusi mehānismus neprognozējamo cenu kāpumu risku samazināšanai.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome ir izvērtējusi un atbalstījusi uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, Db.lv informēja LK Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Stratēģijā noteikts LK darbības mērķis turpmākajiem gadiem ir LK vērtības pieauguma nodrošināšana, palielinot koncerna pašu kapitālu un saglabājot tā vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā vienlaicīgi ar līdera pozīcijām Ziemeļeiropas tirgū.

A/s Latvijas kuģniecība stratēģijas izstrādē tika iesaistīti uzņēmuma vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

A/s Latvijas kuģniecība augstāk minētā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir izvirzījusi tādus uzdevumus kā tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, risku diversificēšanas nolūkā saglabājot vai labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā arī izvēršot gāzvedējkuģu, refrižeratorkuģu un sauskravu kuģu jūras pārvadājumu segmentus. Maksimālu rezultātu sasniegšanai būtiska uzmanība pievērsta arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai un materiālo un nemateriālo resursu mobilizēšanai.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome ir izvērtējusi un atbalstījusi uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, Db.lv informēja LK Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Stratēģijā noteikts LK darbības mērķis turpmākajiem gadiem ir LK vērtības pieauguma nodrošināšana, palielinot koncerna pašu kapitālu un saglabājot tā vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā vienlaicīgi ar līdera pozīcijām Ziemeļeiropas tirgū.

A/s Latvijas kuģniecība stratēģijas izstrādē tika iesaistīti uzņēmuma vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

A/s Latvijas kuģniecība augstāk minētā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir izvirzījusi tādus uzdevumus kā tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, risku diversificēšanas nolūkā saglabājot vai labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā arī izvēršot gāzvedējkuģu, refrižeratorkuģu un sauskravu kuģu jūras pārvadājumu segmentus. Maksimālu rezultātu sasniegšanai būtiska uzmanība pievērsta arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai un materiālo un nemateriālo resursu mobilizēšanai.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) valde apstiprinājusi koncerna 2006.gada nerevidēto konsolidēto finanšu pārskatu un iesniegusi to izskatīšanai un pieņemšanai zināšanai LK padomei, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska.

LK 2006.gada nerevidētie finanšu rezultāti liecina, ka koncerna tīrā peļņa pērn sasniegusi 34,2 miljonus ASV dolāru, tādējādi par 25% pārspējot 2005.gada auditēto rezultātu. Koncerna apgrozījums veidojis 216,3 miljonus ASV dolāru, salīdzinot ar 198,7 miljoniem ASV dolāru attiecīgajā 2005.gada periodā.

Pārskata periodā visas LK flotes darbojās ar peļņu, kopējam rezultātam no kuģu darbības sasniedzot 45,3 miljonus ASV dolāru. Vislielāko šā rezultāta daļu deva tankkuģu flote - 72% jeb 32,6 miljonus ASV dolāru. Tomēr 2005.gada peļņu tankkuģu flotei neļāva sasniegt Asari tipa tankkuģu modernizēšanas, kā arī pieaugošās kuģu sausā doka remontu izmaksas.