Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Sākusies AS "Pasažieru vilciens" pasūtīto pirmo jauno elektrovilcienu komplektēšana un tuvāko mēnešu laikā būs redzamas to aprises, sacīja "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Viņš pauda, ka pašlaik ir atsevišķi punkti, par kuriem ar vilcienu ražotāju "Škoda Vagonka" vēl norit diskusijas, bet kopumā ir saprasts, kā izskatīsies jaunie vilcieni.

Grigulis par valdībā projektam papildus piešķirto divu miljonu eiro finansējumu būvniecības uzraudzībai atzīmēja, ka tieši uzraudzība šajā iepirkumā ir ļoti svarīga.

"Mēs kā pārvadātājs tagad lietojam vilcienus, kas ir no pagājušā gadsimta, ar tehnoloģijām no pagājušā gadsimta. "Pasažieru vilciens" nav vilcienu ražotājs, bet gan operators, un šādus jaunus vilcienus iepriekš ne neesam izmantojuši, ne nodrošinājuši to uzturēšanu. Mūsu zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un ražošanas procesu ir ierobežotas, tādēļ mums ir nepieciešama kompetence, ko spēj sniegt ārējs speciālists, kas ražošanas procesā seko līdzi, ka saņemam tieši to, kas mums ir nepieciešams, atbilstoši jaunākajām tendencēm, kur nav slēptu defektu. Lai novērstu riskus, ka saņemam neatbilstošus vilcienus, ražošanas uzraugs ir labā prakse," stāstīja Grigulis.

Faniopolē ražotie vilcieni pasažieru pārvadātāja Aeroexpress kapacitāti kāpinās par 30–40%

Kamēr Latvijā pēc kārtējā izgāztā konkursa atsākas runas par to, ka šeit tomēr varētu ražot (komplektēt) jaunus pasažieru vilcienus, Šveices un Baltkrievijas kopuzņēmuma Stadler Minsk (SM) rūpnīcas būvniecība tuvojas noslēguma fāzei, un tajā jau izgatavo divstāvu pasažieru vilcienus Maskavas dzelzceļa operatoram Aeroexpress (savieno pilsētas centru ar trim starptautiskajām lidostām), DB norāda SM Reklāmas un mārketinga daļas vadītāja Dina Kazakeviča. Pēc kompleksas pārbaudes un sertifikācijas Krievijā pirmo vilcienu plānots nodot ekspluatācijā 2015. gada jūnijā, bet pēdējo – gadu vēlāk.

Pārvadās vairāk

SM ir šveiciešu Stadler Rail AG (60%) un baltkrievu Belkommunmash (40%) kopuzņēmums, kurā plānots ieguldīt ap 50 miljoniem ASV dolāru, un tajā sākotnēji varēs saražot 18 Flirt un Kiss tipa vilcienus gadā, bet vēlāk kapacitāte pieaugs līdz 30 vilcieniem, 100 tramvajiem, vēsta Belta.by.

Līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā plānots īstenot zaļo satiksmes reformu, kur dzelzceļš tiks stiprināts kā sabiedriskā transporta mugurkauls, cita starpā paredzot bateriju vilcienu iegādi, informē Satiksmes ministrijā.

Atveseļošanas fonda investīcijas plānotas gan sliežu posmu modernizēšanai un izbūvei, gan mūsdienīgam ritošajam sastāvam, paredzot iepirkt bateriju vilcienus, kas ir videi draudzīgāka bezizmešu tehnoloģija.

Zaļās satiksmes reforma veicinās Rīgas metropoles areāla iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu, veidojot konkurētspējīgu videi draudzīgu sabiedriskā transporta un mikromobilitātes piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu.

Viens no dzelzceļa modernizācijas projektiem ir bateriju vilcienu iegāde. Šobrīd bateriju vilcieni (battery electric multiple unit - BEMU) Eiropā iegūst popularitāti, valstīm cenšoties sasniegt uzstādītos klimata mērķus.

Pasažieru vilciens velk uz sarunu procedūru ar ražotājiem jaunu vilcienu iegādei; nav izslēgta pašreizējo modernizācija

Līdz ar elektrovilcienu ilgtermiņa nomas iepirkuma procedūras pārtraukšanu jaunā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valde šobrīd cenšas tikt skaidrībā par tālāko rīcību: rīkot jaunu konkursu vai sarunu procedūru, liekot uzsvaru uz jauna ritošā sastāva iegādi. Taču pastāv iespēja vēl ilgu laiku braukt arī ar vecajiem vilcieniem, tos modernizējot, kā jau tiek darīts dīzeļvilcienu gadījumā, pieļauj eksperti.

Vēl braucami

«Tas ir izdarāms,» par iespēju modernizēt esošos elektrovilcienus saka motorvagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmuma VRC Zasulauks (51% akciju pieder PV un 49% – a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR)) tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Pēc viņa teiktā, šobrīd PV izmanto 1983./84. g. un 1988./89. g. RVR ražotos vilcienus, kuriem var veikt vai nu t.s. vidējo vai galveno kapitālo remontu. Pirmajā gadījumā ekspluatācijas laiks tiek pagarināts par sešiem, otrajā – par 15 gadiem. Viņš pieļauj, ka esošo vilcienu tālāka ekspluatācija varētu arī nebūt dārgāka par jaunu izmantošanu, ņemot vērā apkalpošanas izmaksas. Tā kā ražotāji cenšoties ar to pelnīt, tad īpaši dārgi izmaksā dažādu bojājumu novēršana. Piemēram, šobrīd kabīnes bojājuma gadījumā pēc sadursmes ar kādu dzīvnieku metāla daļas tiek noņemtas, taisnotas utt., bet ir ārvalstu ražotāji, kas paredz, ka šāda bojājuma gadījumā jāmaina visa kabīne, kam ir pavisam citas izmaksas. Ņemot vērā vilcienu tagadējo aizpildījumu, A. Vasiļjevs pieļauj, ka varētu iztikt arī ar esošā ritošā sastāva modernizāciju.

Dienvidkorejiešu ražotājs šokēts par diskvalifikāciju vilcienu konkursā; par finansiālajām iespējām joprojām nav skaidrības

«Šis ir ļoti neparasts gadījums, neko līdzīgu citur līdz šim neesam pieredzējuši, ka šādā veidā mūsu kompānija nebūtu vēlama, ņemot vērā faktu, ka esam uzticams vilcienu ražotājs, kas izmanto pārbaudītas tehnoloģijas visā pasaulē,» sarunā ar Dienas Biznesu norāda Hyundai Rotem Ārvalstu tirdzniecības un projektu vadītājs Dongiks Vū, komentējot valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) iepirkumu komisijas lēmumu noraidīt dienvidkorejiešu piedāvājumu, pat nepielaižot pie tehniskās vērtēšanas, jo tas neatbilstot iepirkumu nosacījumos definētajām kvalifikācijas prasībām. Jau vēstīts, ka PV par uzvarētāju 25 jaunu elektrovilcienu 15 gadu nomas iepirkumā atzina Šveices ražotāju Stadler Bussnang AG.

Jau 2014. gada vidū Rīgā būs pieejami pirmie jaunie vilcieni, kā to paredz izstrādātais vilcienu piegādes grafiks, savā paziņojumā norāda Spānijas kompānija Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF).

CAF norāda, ka, kopš Pasažieru vilciens (PV) atzina CAF par konkursa uzvarētāju, ir bijuši dažādi mēģinājumi mainīt iepirkuma procedūras rezultātus, lai atceltu lēmumu par tiesībām noslēgt līgumu, mēģinājumi pārtraukt iepirkuma procedūru un sākt jaunu iepirkumu, kā arī aizkavēt līguma noslēgšanu, lai nebūtu iespējams izpildīt piegādes grafiku, kā arī vispār nepieļaut līguma noslēgšanu. Gan Iepirkumu uzraudzības birojs, gan tiesa noraidīja līdz šim izskatītos pieteikumus kā nepamatotus. Līdz ar tiesas saņemto atļauju slēgt līgumu un līguma noslēgšanu, iepirkuma procedūra ir pabeigta, un ir uzsākts darbs pie līguma izpildes.

AS Electric Railway Company Holding noslēgusi vienošanos ar Latvijas uzņēmumu Felix Ltd par lietoto elektrovilcienu pārdošanu, informē Eletriraudtee pārstāvji.

Kopumā Latvijas uzņēmums iegādās 48 ER tipa vilcienus. Darījuma summu puses neatklāj.

Latvijas kompānija plāno atjaunot vecos vilcienus, pagarinot to lietošanas ilgumu un tad pielāgot tos nākamā pasūtītāja vēlmēm. Pagaidām gan nav zināms, kas tālāk notiks ar šiem vilcieniem.

Igaunijas kompānija izlēmusi pārdot vilcienus pērnā gada maijā, jo uzņēmums turpmāk pārvadājumiem izmantos jaunus Stadler FLIRT elektro un dīzeļa vilcienus.

Elektrovilcieni ražoti Felix Ltd piederošajā Latvijas rūpnīcā RVR. RVR vadītājs Gatis Kamarūts sacīja, ka patlaban viņam nav informācijas par šo iepirkumu, taču, ja tos paredzēts atjaunot, tad uzņēmums labprāt piedalīsies atjaunošanas darbos.

Pretēji tam, ko paredzēja vienošanās ar uzņēmēju, līdz šā gada beigām Pasažieru vilciens (PV) tomēr nesaņems par 22 miljoniem eiro modernizētus dīzeļvilcienus, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Projekta izgāšanās var nozīmēt arī 13 miljonu eiro Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu zaudēšanu, ko savulaik šim projektam piešķīra no iepriekš neveiksmīgi noritējušā jauno vilcienu iepirkuma.

Nu jau apritējuši teju divi gadi kopš PV parakstīja 22 miljonu eiro vērtu līgumu par sešu dīzeļvilcienu modernizāciju. Pirmajam vilcienam bija jābūt gatavam februārī. Bet šobrīd pasažieriem jau bija jābrauc visos sešos modernizētajos dīzeļvilcienos. Taču nav neviena paša.

Šobrīd sertifikācijas procesu, lai tajos droši varētu pārvadāt pasažierus, uzsācis ir tikai pirmais no modernizētajiem dīzeļvilcieniem. Tas piekrauts ar smilšu maisiem, lai pārbaudītu tā izturību un veiktu nepieciešamos bremzēšanas testus. Taču brīnumu vairs neviens negaida. Šogad pasažieri tajā iekāpt nevarēs.

AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, šodien pēc Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Valdība pirmdien atbalstīja, ka laika posmā no 2019. līdz 2024.gadam jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādē, kā arī vilcienu depo izbūvē kopumā varēs ieguldīt līdz 259 miljonus eiro valsts budžeta līdzekļiem. Faktiskās izmaksas būs zināms tikai pēc PV veiktā jauno elektrovilcienu iepirkuma noslēgšanās un uzvarētāja paziņošanas, kas plānota novembra beigām. Noteiktais finansējuma apmērs neietekmēs turpmākos valdības lēmumus par līdzekļu piešķiršanu citu valstij būtisku nozaru attīstībai, jo ietekme uz valsts budžetu un tā deficītu ir neitrāla.

Līdz ar valdībā pieņemto lēmumu Satiksmes ministrijai (SM) būs jānodrošina finansējuma plūsmas uzraudzība un kontrole, lai netiktu palielināta ietekme uz valsts budžetu. Savukārt PV būs tiesīgs pabeigt iepirkuma procesu un īstenot biznesa plānu, lai nodrošinātu jaunu elektrovilcienu iegādi.

Līdz ar jaunajiem vilcieniem būs nepieciešama arī peronu paaugstināšana, norāda AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, skaidrojot, ka, līdz ar peronu pielāgošanas darbu pabeigšanu, iekāpšana jaunajos vilcienus būs krietni ērtāka.

Atbildot uz jautājumu par to, vai Latvija var būt droša, ka Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A. (CAF) pildīs līguma nosacījumus un piegādās vilcienus laikā, Freivalds norādīja, ka līguma izpildi nodrošina gan tas, ka iepirkumu daļēji finansē Eiropas Savienība, kas arī uzrauga līguma izpildi, kā arī līgumā paredzētas sankcijas pret CAF gadījumā, ja uzņēmums nepilda līguma nosacījumus.

Freivalds norādīja, ka biļešu cenas jauno vilcienu iegādes dēļ, visticamāk, netiks palielinātas. Tieši otrādi – Freivalds pieļāva, ka, ņemot vērā jauno vilcienu skaitu (to daudzums varētu nodrošināt to, ka ieņēmumi varētu segt zaudējumus), biļešu cenas, iespējams, varētu pat samazināties.

Izvērtējot uzņēmuma Pasažieru vilciens finansiālo situāciju, kura nav spīdoša, kļuvis skaidrs, ka jaunus vilcienus vienā iepirkumā iegādāties nevar, un tie no 2016.gada jāiegādājas pakāpeniski - piemēram, pa vienam, diviem sastāviem, šodien informēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Uz Nozare.lv jautājumu, kādā veidā vilcienus varētu iegādāties, Matīss atzina, ka, iespējams, vilcienus varētu iegādāties konkursa procedūrā. Ministrs vēlreiz atkārtoja, ka jauniem vilcieniem jābūt jau 2016.gadā, jo veco vilcienu kapitālie remonti izmaksājot nesamērīgi dārgi. Tāpat, ņemot vērā Latvijas Dzelzceļa elektrifikācijas plānus, jaunie vilcieni esot jāpiemēro jaunajām prasībām.

Jau ziņots, ka 8.jūlijā tika iecelta jauna valde - par Pasažieru vilciena jauno valdes priekšsēdētāju tika iecelts Andris Lubāns, valdes locekļi - Māris Bremze un Mikus Pērse.

AS Pasažieru vilciens jaunā valde 23.jūlijā pieņēma lēmumu pārtraukt vilcienu nomas iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Pasažieru vilciens (PV) pārstāvji pirms dažām dienām devās uz Ukrainu, lai vētītu šajā valstī piegādātos viena no Latvijas vilcienu konkursa dalībnieku Hyundai Rotem vilcienus. Hyundai pauda bažas, ka PV meklē ieganstus uzņēmuma diskvalifikācijai un Stadler lobēšanai.

PV pārstāvji 19. maijā viesojās Ukrainā, lai klātienē aplūkotu Hyundai Rotem ražotos vilcienus. Db.lv jau informēja, ka šogad pavasarī saistībā ar Dienvidkorejas ražotāja defektīvajiem vilcieniem Ukrainā uzsākts kriminālprocess. Hyundai Rotem vilcienu tehniskās nepilnības radījušas draudus pasažieru drošībai. Vilcienu ekspluatēšanas laikā tos regulāri piemeklējušas tehniskas ķibeles, un situācija pasliktinājās ziemā, laikapstākļiem kļūstot bargākiem. Daži no pasažieriem, kas nebija apmierināti ar pasažieru pārvadātāja nodrošinātajiem pakalpojumiem, vērsās tiesā.

AS Pasažieru vilciens izsludinājis konkursu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei un personāla apmācībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena nav noteikta, bet vilcieni jāpiegādā trīs gadu laikā. Par uzvarētāju tiks izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti iepirkuma procedūras dokumentos, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, vai uzsākt sarunas. Iepirkums tiek rīkots sarunu procedūras veidā.

PV būtiski mainīs jaunā vilcienu iepirkuma nosacījumus, salīdzinot ar iepriekšējiem, un šajā iepirkumā vēlas iegādāties elektrovilcienus ar 400-450 pasažieru sēdvietām, šodien žurnālistiem sacīja PV finanšu direktors Māris Bremze.

Iepriekšējos iepirkumos PV vēlējās iegādāties vilcienus ar 250-270 sēdvietām. Bremze sacīja, ka prasība pēc ievērojami lielākiem vilcieniem saistīta ar to, ka pasažieru pārvadājumiem ir ievērojams potenciāls augt, līdz ar to augs arī ieņēmumi un tie palīdzēs refinansēt vilcienu iegādi. Patlaban PV izmantoto vilcienu ietilpība sešu vagonu variantā ir 540 sēdvietas, bet četru vagonu versijā - 330 sēdvietas.

Pasažieriem pēc jauno vilcienu iegādes jārēķinās, ka pakalpojums, iespējams, sadārdzināsies un nedaudz tiks celtas biļešu cenas, tāpat ir skaidrs, ka uzņēmuma Pasažieru vilciens (PV) finanšu perspektīva ilgtermiņā nav vērtējama kā spoža, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti atzina uzņēmuma valdes priekšsēdis Andris Lubāns.

Viņš norādīja, ka pašreizējā situācijā ar vecajiem vilcieniem izdodas noturēt zemu biļešu cenu.

Tāpat viņš atzina, ka ilgtermiņā uzņēmuma finanšu perspektīva nav spoža - 50% no ieņēmumiem ir jāmaksā par infrastruktūras izmantošanu. Šogad par infrastruktūru būšot jāmaksā 36 miljoni eiro, bet valsts dotācija piešķirta 35 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma vadītājs norādīja, ka, ja valsts pa tiešo apmaksātu infrastruktūras maksas, tad uzņēmumam pēc būtības valsts dotācijas nemaz nebūtu vajadzīgas.

Lubāns arī norādīja, ka patlaban svarīgākais ir ne tikai koncentrēties uz jaunu vilcienu iegādi, bet arī uz ilgtermiņa redzējumu, jo esot jāsaprot, kāda būs vilcienu loma turpmākos pāris desmitos gadu. Redzot pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu lomu ilgtermiņā, varot mainīties arī iepirkuma būtība. Tad precīzāk kļūšot skaidrs, ko tieši nepieciešams iegādāties. Lai neizveidojas situācija, ka, izvēloties konkrētos vilcienus, tie ir piemēroti tikai situācijai tuvāko piecu gadu laikā, skaidroja Lubāns.

Uzņēmums Stadler ir nepatīkami pārsteigts un vīlies par Pasažieru vilciena (PV) valdes lēmumu, informē uzņēmuma pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Viņš norāda, ka līdz šim Stadler nav saņēmis oficiālu informāciju no PV, tādēļ uzņēmumam nav saprotams un zināms, kāds ir PV juridiskais pamatojums šādam lēmumam. Stadler saprot PV un Satiksmes ministrijas vēlmi darboties sabiedrības labā un panākt pilnīgu drošību un pārliecību par finansējuma pietiekamību, bet vienlaikus nav izprotama situācija, kad iepriekšējā valde, paziņojot rezultātus, apstiprina finansējuma pietiekamību, bet jaunajai valdei ir diametrāli pretējs viedoklis.

Stadler nav saprotams, kas pēkšņi ir mainījies PV finansiālajā situācijā, kopš Stadler tika pasludināts par iepirkuma uzvarētāju, uzsvērts uzņēmuma paziņojumā.

Mēneša laikā ir jāatrod modelis, kā iegādāties jaunus vilcienus par adekvātu cenu, uzskata satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Ministrs žurnālistiem sacīja, ka Pasažieru vilciens nevar atļauties tik dārgus vilcienus, kā piedāvāja Šveices vilcienu ražotājs Stadler Bussnang AG (Stadler). Savukārt esošajā vilcienu iepirkumā finansējuma modeli mainīt nedrīkst. Līdz ar to ir nolemts, ka mēneša laikā jāatrod modelis, kā iegādāties vilcienus par adekvātu cenu.

«Ar Iepirkumu uzraudzības biroju un vilcienu ražotājiem, kuri jau iesnieguši savus piedāvājumus, ir jādomā, kādā veidā varētu vērtēt jau iesniegtos piedāvājumus. Vēl ir jāvērtē, kāda veida sarunu procedūra tā būs,» norādīja ministrs.

Uz jautājumu, vai gaidāms jauns vilcienu iepirkums, ministrs skaidroja, ka juridiski ir dažādas procedūras, kā situāciju varētu atrisināt. Tagad esot jārunā gan ar CAF, Hyundai, gan Stadler par konkrētu iespējamo izvērtēšanas procedūru. Matīss gan neizslēdza, ka vērtēt varētu arī vēl citus pretendentus, kas nāktu klajā ar saviem piedāvājumiem.

AS Pasažieru vilciens (PV) iepirkuma par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi pirmajā kārtā ir pieteikušies pieci pretendenti, informēja PV pārstāvis Egons Ālers.

Šodien plkst.10 noslēdzās PV izsludinātā elektrovilcienu iepirkuma pirmās kārtas pieteikumu iesniegšanas termiņš. Pieteikumus iesniedza Patentes Talgo S.L, Stadler Polska Sp. z o.o., Uraļskije lokomotivi, Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. un Škoda vagonka a.s..

«Iepirkuma procedūra tika organizēta ar mērķi uzrunāt iespējami plašu pretendentu loku, paredzot, ka tas mums ļaus iegūt atbilstošu piedāvājumu par vislabāko cenu. Industrijas interese par iepirkumu bijusi augstākā, kāda līdz šim novērota šāda līmeņa iepirkumos Latvijā un tas apliecina, ka esam izvēlējušies pareizu iepirkuma formu, kas veicina konkurenci un nākotnē nodrošinās iespējami izdevīgākus nosacījumus jauno elektrovilcienu iegādei,» norādīja PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) plānos pēc īpašnieku maiņas ir vilcienu ražošana Rīgā. Tas būtu tikai loģiski, ka RVR Rīgā ražotos vilcienus piedāvātu iegādāties arī AS Pasažieru vilciens (PV), sacīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«RVR veiksmīgi nomainījies īpašnieks, esam šķīrušies no Latvijas Krājbankas, un tagad rūpnīca plāno attīstīties - šajos plānos ir arī pasažieru vilcienu ražošana. Būtu dīvaini, ja mēs PV nepiedāvātu iegādāties vietējo produkciju,» skaidroja Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR bija iesaistīts iepriekšējos PV vilcienu iepirkumos - no viena uzņēmums tika izslēgts, otrā uzvarēja kopā ar Spānijas ražotāju Construcciones Auxiliares de Ferrocariles (CAF), taču šis līgums netika noslēgts.

«Arī trešais iepirkums beidzās bez rezultāta, jo līgums ar Šveices ražotāju Stadler netika noslēgts. Tagad PV paziņoja, ka risinās sarunas ar visiem iepirkumu dalībniekiem, lai rastu risinājumu vilcienu iegādei, tāpēc arī RVR piedāvās savus vilcienus,» sacīja Kamarūts.

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) turpinās sadarbību ar Spānijas uzņēmumu Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A. (CAF), ražojot vilcienus Austrumu tirgiem. Ražošana, visticamāk, tiks izvērsta citā valstī, bet Rīgā paliks tikai tukša RVR čaula, norāda RVR valdes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis.

«Valdība izdarīja visu, lai šī vienošanās netiktu panākta. Ja būtu bijusi griba to panākt, tad tas ir pāris minūšu jautājums, lai parakstītu vienošanos, ka līgums tiek pagarināts uz dienu vai vairākām, kamēr tiek panākta vienošanās par grozījumiem. Šādas gribas nebija, jo jau pusnaktī bija sagatavots paziņojums medijiem, ka vienošanās nav panākta,» sacīja Igaunis.

Viņš piebilda, ka RVR vienošanās par sadarbību ar CAF netiek pārtraukta, Spānijas uzņēmums nodos RVR vilcienu ražošanas tehnoloģijas, investēs iekārtās, lai ražotu vilcienus Austrumu tirgum, tomēr ražošana, visticamāk, tikšot izvietota ārpus Latvijas. Pagaidām vēl esot pāragri teikt, kurā valstī šī ražotne varētu tikt izveidota.

Vācieši pirks franču Alstom Coradia iLint vilcienus

Lejassaksijas federālās zemes transporta pārvalde LNGV paziņojusi, ka pasūtījusi 14 ūdeņraža degvielas elementu vilcienus ar iespēju iegādāties vēl 33 vilcienus, vēstīja Railwaygazette.com.

Pirmo piegādāto ritošā sastāva partiju paredzēts izmantot pasažieru pārvadāšanai Vēzeres‒Elbas reģionā starp Kukshāfeni, Brēmerhāfeni, Brēmerfērdi un Bukstehūdi. LNGV noslēgusi līgumu ar Alstom un ūdeņraža piegādātāja Linde konsorciju. Vācieši bija izvēlējušies sarunu procedūru, jo LNGV deva priekšroku nevis dīzeļdegvielai, bet ūdeņradim, kā arī uzskatīja, ka Alstom šobrīd ir vienīgā kompānija pasaulē, kas var piedāvāt pilnībā gatavu šāda veida ritošo sastāvu pasažieru pārvadāšanai. Vilciens tika attīstīts Vācijas nacionālās ūdeņraža degvielas tehnoloģiju programmas ietvaros.

Jauno pasažieru vilcienu konkurss nu jau pilnīgi oficiāli ir atzīts par izgāzušos, un, visticamāk, turpmāk mūs sagaida viens no diviem iespējamiem scenārijiem.

Pirmais no tiem - spāņu kompānija CAF, pildot ar a/s Pasažieru vilciens (PV) noslēgto līgumu, sāk piegādāt Latvijai jaunos vilcienus, bet maksāts par tiem tiek nevis ar ES līdzekļiem, bet gan ar vietējo nodokļu maksātāju naudu. Otrs - pašreiz noslēgtais līgums tiek lauzts, maksājot CAF kompensāciju, kuras apmērus gan nav iespējams pateikt, jo šeit runa ir par kārtējo slepeno līgumu. Turklāt, jo vēlāk šī laušana notiks, jo lielāka summa valstij jeb nodokļu maksātājiem būs jāatskaita CAF. Faktiski ir skaidrs, ka šī kompānija jau ir ķērusies pie noslēgtā līguma izpildes. Citiem vārdiem sakot, ir izdarīts principā viss iespējamais, lai vilcienu iepirkums izgāztos. Jāatzīst, ka sākotnējā iecere un iestrādnes bija pat teicamas. Plāns bija ļoti labs - panākt, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pārvietoties jaunos vilcienos, kuri daļēji tiktu saražoti Rīgā, tādējādi radot daudzas darbavietas, bet lielāko izdevumu daļu segtu Eiropas Komisija (EK). Tā vietā Ministru kabinets pēc ilgām un smagām pārdomām deva savu mandātu toreizējam PV šefam Nilam Freivaldam parakstīt līgumu ar CAF, jau mirkli vēlāk atzīstot, ka parakstītā dokumenta redakcija var būt šķērslis finansējuma saņemšanai no EK. Kad CAF tika piedāvāts akceptēt līguma labojumus, jau bija skaidrs, ka tas nenotiks, jo nebija iespējams atrast nevienu iemeslu, kas ļautu saprast, kāpēc gan CAF vajadzētu kaut ko mainīt. Turklāt tas ir puiciski - likt kaut ko mainīt jau parakstītā dokumentā.

Ja AS Pasažieru vilciens noslēgs līgumu ar Spānijas kompāniju Construcciones y Auxiliar de Ferrocariles (CAF), CAF vienošanās ar apakšuzņēmēju AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) paredz, ka pēc Latvijai nepieciešamā vilcienu skaita saražošanas eksportam uz Austrumiem varētu ražot 20 jaunus vilcienus gadā, norāda RVR valdes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis un valdes loceklis Lazars Raizbergs.

«Pirmais mērķis būtu sasniegt eksporta apjomu ap 100 miljoniem eiro (70 miljoni latu) gadā. Tas nozīmētu saražot un eksportēt 20 vilcienus gadā, pēc tam kad tiks izgatavots Latvijas vilcienu iepirkumā paredzētais 41 vilciens,» sacīja Igaunis.

Viņš skaidroja, ka pēc CAF aprēķiniem, RVR jauda varētu būt 40 jauni vilcieni gadā, taču spāņi pirmo mērķi izvirzījuši nedaudz piezemētāku.

Raizbergs piebilda, ka Pasažieru vilciena pasūtījuma izpildei un vilcienu ražošanai eksportam RVR varētu tikt radītas aptuveni 500 jaunas darba vietas.

«Ap šo projektu un RVR var izveidoties vēl vesela Latvijas apakšuzņēmēju ķēde, jo pēc Eiropas standartiem viens mašīnbūvē nodarbinātais nodrošina vēl septiņas līdz astoņas darbavietas saistītajās nozarēs,» sacīja Igaunis.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.