Aptieku tīkls "Apotheka", investējot 300 tūkstošus eiro, izveidojis konceptveikalu "Apotheka Beauty".

Veikalā pieejama aptieku kosmētika, kā arī dažādi skaistumkopšanas pakalpojumi, un tas atrodas tirdzniecības centrā "Rīga Plaza".

Tas ir pirmais šī koncepta veikals, un tuvāko mēnešu laikā tiks atklāts arī internetveikals, kur "Apotheka Beauty" produktus būs iespējams iegādāties arī tiešsaistē. "Apotheka" mērķis ir izveidot šādu veikalu tīklu.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš stāsta, ka pirms pieciem gadiem aptieku kosmētikas klienti galvenokārt bija cilvēki ar alerģisku ādu un ādas saslimšanām, taču pēdējos gados kosmētikas kategorija ir strauji pieaugusi – dermokosmētika ir nopietns konkurents plaša patēriņa kosmētikai, un kosmētikas kategorijas klienti aptiekās galvenokārt ir cilvēki, kuri vēlas iegādāties kvalitatīvu kosmētiku ikdienas vajadzībām, nevis tie, kuriem to rekomendējis dermatologs.

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā atsācis ražot uzņēmums H.A. Brieger.

Ar laiku uzņēmums plāno pārbūvēt ražotni, lai tā kļūtu energoefektīvāka, kā arī lielākās investīcijas nākamo trīs, četru gadu laikā ir paredzētas jaunās iekārtās un ražošanas cehos. Nākamā pusotra gada laikā plānots atjaunot fasēšanas ceha telpas un aprīkojumu.

"Dienā mēs varam ražot līdz 4 tonnām masas un safasēt līdz 20 000 vienību. Kad dosimies eksportā, tad veidosim otro, trešo maiņu un pēc aptuveni trīs gadiem atgriezīsimies pie tā paša ritma, kas bija padomju laikos, kad Dzintars strādāja 24/7. Es ceru, ka mēs nonāksim arī līdz tam," atklāj uzņēmuma vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kosmētika atgriežas veikalos 

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie...

Pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu. "Mēs būsim apmierināti, bet es uzskatīšu, ka neesmu labi izpildījusi savu darbu un varētu labāk. Plāns ir nākamo trīs gadu laikā kļūt par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijā. Citādi mēs nevaram atļauties, lai uzturētu visas ēkas. Piemēram, ēkas pieder atsevišķam uzņēmumam, pārvalde citam un ražošana ir cits uzņēmums, kas īrē telpas. Visas Dzintaram nevajadzīgās telpas tiek izīrētas nomniekiem, lai nevilktu ražotni uz leju, lai tā negrimst, kā tas bija iepriekšējā Dzintarā," pauž A.Udalova.

Šobrīd uzņēmumā notiek četru produktu sēriju ražošana. Savukārt pēc aptuveni divām nedēļām uzņēmums H.A. Brieger piedāvās vēl trīs jaunus produktus – divas zobu pastas Tūja un Engure, kā arī mutes skalošanas līdzekli Bērzupe. Aprīļa beigās, maija sākumā visos veikalos un aptiekās nonāks arī saules aizsarglīdzekļi.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

"Nolēmām, ka arī eksporta tirgos vēlamies startēt ar saules aizsarglīdzekļu sēriju. Tā ir produkcija, ar kuru mēs kā Dzintars un Latvijas tauta noteikti varam lepoties eksportā. Tas būs aptieku produkts par pieņemamu cenu, ko var nopirkt jebkurā veikalā," komentē A. Udalova. Eksportā ar šiem produktiem plānots startēt Igaunijā, Ukrainā un Gruzijā.

Jūnijā patērētājiem tiks piedāvāti matu kopšanas līdzekļi, kā arī bērniem paredzēta kosmētika. Šobrīd notiek diskusija, kādus varoņus likt uz produktu iepakojumiem. Savukārt septembra beigās uzņēmums piedāvās arī sejas kopšanas līdzekļus.

Nākamajā gadā uzņēmums piedāvās vēl vienu zīmolu H.A Brieger. "Tālākais punkts, kur bija pieejams H.A. Brieger ziepju un parfimērijas fabrikas izstrādājumi, bija Čikāga. Mēs vēlamies, lai šis zīmols atgrieztos savās vēsturiskajās vietās - Čikāgā, Parīzē, Briselē un Sanktpēterburgā. Ar Dzintars es ticu, ka mēs radām jaunu nišu – dabisko masu produkciju, jo mūsu galvenais izaicinājums ir, lai produktos būtu ne mazāk kā 95% dabisko sastāvdaļu un 5% mēs atstājam zinātnei," stāsta A.Udalova.

Piemēram, Niveja krēmam atstāta līdzšinējā receptūra. Mazliet ir pamainīta produkta smarža, lai padarītu to maigāku. Arī lūpu balzamiem ir saglabāta vēsturiskā recepte. Visos pārējos produktos ir izņemti sulfāti un parabēni, bet pamatā tās ir vēsturiskās Dzintars receptūras.

Arī jaunā matu sērija būs balstīta uz Dzintars vēsturiskajām receptūrām, bet tajās nebūs silikonu, sulfātu, parabēnu. "Tā būs ļoti laba kosmētika par cenu, kuru principā tirgū neviens nepiedāvā. Ar ko mēs ceram izdzīvot šādā cenu grupā? Tas ir apjoms un mēs domājam, ka šādā veidā mēs varam pretendēt ne tikai uz NVS valstīm, bet noteikti arī uz Skandināviju un Eiropu, jo visa pasaule pārorientējas uz dabiskumu un tā ir niša, kura mums noteikti ir jāaizņem masu produkcijas tirgū. Ar ko mēs esam sliktāki ar Itāliju, Vāciju vai Franciju? Kāpēc mēs nevarētu ražot tādos apjomos? Mums ir 43 000 kvadrātmetru ražotne, mēs nevaram atļauties būt mazs uzņēmums. Mums noteikti ir ļoti daudz jāeksportē," komentē A.Udalova.

Viņa atzīst, ka Dzintars sev nes līdzi nostaļģiju un atmiņas, taču plānots uzrunāt arī jaunāku auditoriju. "Mūsu partnerim McCann lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsu klips, kurā ir Raimonda Paula 70. gadu dziesma un jauniešu performance, sāk uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī ir svarīgi, vai produkts ir ražots šeit, vai ārzemēs. Es labprāt atstāšu naudu pie sevis, mājās, nevis maksāšu kādam uz ārpusi," pauž A.Udalova.

Vaicāta, vai Dzintars atsāks ražot arī dekoratīvo kosmētiku, A.Udalova atzīst, ka tas ir viņas sapnis. "Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad Dzintars sarkanās lūpu krāsas brauca skatīties pat L'Oreal vadība, lai lūgtu atļauju tās ražot. Izrādās, ka sarkanās lūpu krāsas ar pareizo receptūru nav tik vienkārši ražot. Ir tikai dažas ražotnes pasaulē, kas to dara un pēc tam ar privātu preču zīmi tiek pārdotas privātiem zīmoliem. Dzintaram ir gan receptūra, gan iekārtas, iespējams, ka šobrīd ir jāpamaina smarža, ar ko Dzintars bija gan unikāls, gan mazliet novecojis. Manuprāt, tas vairs neuzrunā jauniešus un tās nav smaržas, kuras es pati vēlētos produktos sajust. Es ceru, ka mēs pāris gadu laikā atjaunosim arī dekoratīvās kosmētikas ražotni," atklāj A.Udalova.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Aptieku tīkls "Apotheka" jaunā biznesa virzienā "Apotheka Beauty" iegulda vairākus simtus tūkstošus eiro.

Pirmais skaistuma veikals tiek atvērts šodien t/c "Riga Plaza", bet līdz gada beigām paredzēts atvērt vēl vienu šāda tipa veikalu, kā arī internetveikalu.

"Mēs vienmēr esam rūpējusies par veselību un organisma stiprināšanu, bet pēdējos gados šis jautājums kļūst daudz plašāks un ietver arī ādas veselību. Arvien biežāk cilvēki lieto aptiekas kosmētiku un šai kategorijai ir liela nozīme. Tomēr aptieku telpas ir ierobežotas, tāpēc nolēmām spert soli tālāk un atvērt speciālo skaistuma veikalu, kurā ir plašs produktu klāsts – gan dermatoloģiskā kosmētika, gan arī skaistuma pakalpojumi un sejas procedūras," saka Jānis Kūliņš, SIA "Apotheka" valdes loceklis.

Foto: freepik.com/Freepik

Aptieku vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Vēsturiskie avoti vēsta, ka pasaulē senākās zināmās receptes izrakstītas uz māla plāksnes Mezopotāmijā, aptuveni 2400 g. pmē., savukārt senākais kombinēto zāļu apraksts atrodams Sušrutas samhita jeb Sanskritā rakstītajā ķirurģijas un senās medicīnas traktātā, kurā apkopotas zināšanas par Senās Indijas medicīnu un ārstnieciskajiem preparātiem jau no aptuveni 10 gs. pmē.

Tomēr zināšanas par cilvēku dziedināšanu un sāpju mazināšanu ir tik pat senas, kā pati cilvēce. Jau no laika gala cilvēki ir izmantojuši dabas sniegtos dziedinošos augus, tā radot pirmās zāles – aizsākumu mūsdienu farmācijas zinātnei, kas ik dienas glābj miljoniem cilvēku dzīvības visā pasaulē.

Pēdējā gada laikā e-komercija ir kļuvusi par vienu no šā brīža aktuālākajām nozarēm, domājot gan par klientu ērtībām, gan uzņēmējdarbību. Šo tendenci apliecina Baltijas e-komercijas līderis „PHH Group”, kurā iekļaujas arī 220.lv, nodrošinot Marketplace platformu tirdzniecībai jau vairāk nekā 3500 pārdevējiem. Pievienošanās jau esošai e-komercijas platformai uzņēmējiem sniedz iespējas, kas citkārt nebūtu iespējamas. Ar Marketplace ātrāk tiek gūta atpazīstamība pircēju vidū, paātrināta izaugsme Latvijā, kā arī īsākā laikā tiek paplašināts darbības lauks, ieejot Lietuvas un Igaunijas tirgos, bet drīzumā – Somijā. Par to ir pārliecinājusies arī Svetlana Jauce, uzņēmuma “Refan Kosmētika” direktore, kuras vadītā uzņēmuma pieredze atgādina, ka e-komercija šobrīd ir pieejama ikvienam uzņēmumam.

No fiziskā veikala aizvēršanas uz tirdzniecību internetā – kā tas notika?

S. Jauce norāda, ka uzņēmums “Refan Kosmētika” Marketplace pievienojies jau kopš platformas izveides un tas bijis viens no pirmajiem, kas izmēģinājis tirdzniecību 220.lv. Turpina S. Jauce: “Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ nolēmām uzsākt tirdzniecību 220.lv, bija iespēja paplašināties Lietuvā un Igaunijā, un, kā vēlāk izrādījās, pavisam drīz šāda iespēja būs arī Somijā. Kamēr norit tirgus apvienošanās process un Marketplace drīzumā pavērs ceļu uz Somiju, mēs jau paralēli apgūstam šo tirgu un tā patērētāju, lai brīdī, kad uzsāksies tirdzniecībā, mēs būtu gatavi! Šo tirgu apvienošanās sniegs nebijušas iespējas kā vietējiem pircējiem, tā mums – tirgotājiem, piedāvājot plašāku un vēl daudzveidīgāku sortimentu. Jau tagad redzam cik liela daļa iedzīvotāju ir pilnībā pārgājusi uz pirkumu veikšanu tiešsaistē un, domāju, ka šī tendence neapstāsies.” Vienlaikus viņa atklāj, ka šovasar tika pieņemts lēmums par “Refan Kosmētika” fiziskā veikala slēgšanu un pilnīgu pāriešanu uz e-komercijas tirdzniecību.

Katram vīrietim ir vajadzīgs savs friziermeistars, līdzīgi kā ģimenes ārsts vai zobārsts

Tā uzskata specializēto vīriešu frizētavu (barbershop) kustības aizsācējs Latvijā Edgars Rozenvalds, kurš no matiem un bārdām ķēries pie kājām. Viņš ir radījis zīmolu Rosenwald Shoes un izveidojis vīriešu apavu salonu.

Viņš nevis seko pieprasījumam tirgū un konkurē ar esošo piedāvājumu, bet rada jaunu. Biznesa idejas ir paša izsāpētas, un uzņēmējdarbībā lieti noder austrumos apgūtā klientu servisa filozofija.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad pirms pieciem gadiem Rīgā atvērāt barbershop, tā bija pirmā šāda veida frizētava. Tagad to ir savairojies kā sēņu pēc lietus. Kāpēc?

Jā. Latvijas tirgum tas ir raksturīgi. Pēc tam, kad tika atvērts pirmais solārijs, nebija ilgi jāgaida, kad tie saradās teju katrā mājā. Tāpat notika ar kebabnīcām, suši tirgotavām un t.s. izlaušanās istabām. Latvijā būtu nepieciešamas 20 šādas istabas, taču ir 160, tik daudz, cik tādu būtu vajadzīgs Maskavā. Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts. Labas idejas tiek kopētas. 2013. gadā, kad atvēru pirmo barberšopu, visi teica, ka šādas koncepcijas vīriešu frizētavas Latvijā nav dzīvotspējīgas, tādām ir potenciāls visur citur pasaulē, tikai ne pie mums. Es radīju zilo okeānu jeb pilnīgi jaunu piedāvājumu un pieprasījumu. Pirmais konkurents parādījās tikai pēc diviem gadiem. Pa to laiku mēs bijām izdarījuši pilnīgi visu, ko šajā nišā bija iespējams paveikt, – radījuši atbilstošu interjeru, servisu ar visām nepieciešamajām lietām, ielikuši pamatus tradīcijām. Bijām pirmā frizētava, kas sāka strādāt ar sociālajiem tīkliem un reklāmu, savā ziņā šokējot tirgus dalībniekus.

Foto: InternetAptieka.lv

Nemaz ne tik sen Latvijā pircējiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties aptiekas produkciju neizejot no mājām. Sekojot līdzi pieprasījumam un vēloties nodrošināt pilnvērtīgu iespēju iepirkties jebkuram pircējam, neatkarīgi no veselības stāvokļa, vecuma un citiem faktoriem, vadošā aptieka internetā InternetAptieka.lv nu jau 10 gadus veiksmīgi darbojas Latvijas tirgū.

Par to, kāda ir uzņēmuma vēsture, kā tiek vērtēts līdz šim paveiktais un kādi ir tuvākie mērķi, runājām ar InternetAptieka.lv vadību.

Galvenais mērķis – aptieka, kas pieejama jebkuram Latvijas iedzīvotājam

Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums Latvijas finieris triju gadu laikā plāno investēt 1,1 miljonu eiro bērza tāsī esošās organiskās vielas betulīna ražošanas tehnoloģiju pilnveidē un šī produkta attīstībā, kā arī tā tirgus potenciāla izpētē, aģentūra LETA uzzināja kompānijā.

«Latvijas finiera» padomes loceklis Juris Matvejs pastāstīja, ka bērza miza ir viens no koksnes pārstrādes blakusproduktiem, kuru «Latvijas finieris» izmanto kā kurināmo siltuma ražošanā, taču bērza mizai ir plašs pielietojums, tostarp no tās var iegūt darvu ar izcilām antiseptiskām īpašībām, kuras nodrošina bērza mizā esošā aktīvā viela betulīns, kam kā dabiskai piedevai ir plašas izmantošanas iespējas kosmētikā, farmācijā un pārtikas industrijā.

«Meklējot iespējas Latvijas mežsaimniecības produktiem pievienot pēc iespējas augstāku vērtību, pirms vairākiem gadiem Meža nozares kompetences centra projekta ietvaros sadarbībā ar Koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem esam uzsākuši betulīna ražošanas iespēju laboratoriskos pētījumus. Rezultāti ir labi, tāpēc tagad ejam soli tālāk, paplašinām mērogu un radām tehnoloģisko bāzi rūpniecisko pētījumu veikšanai,» teica Matvejs.

Kosmētikas zīmola "Labrains" mērķauditorija ir cilvēki ar ļoti jutīgu, reaktīvu ādu, kam ir rozācija vai dermatīts – pasaulē katram desmitajam cilvēkam ir šādas problēmas.

"Es pati pēc bērna piedzimšanas saskāros ar smagu rozāciju. Ārstējos, gāju pie dažādiem ārstiem, bet nebija kosmētikas līdzekļu, ar ko kopt ādu. Latvijā pieejami daži produkti rozācijai, bet to ķīmiskais sastāvs neatbilst šādas ādas kopšanas prasībām – to sastāvā ir daudz vielu, kas ilgtermiņā kairina ādu. Manā gadījumā neviens no šiem krēmiem nederēja. Risinājums bija taisīt savu kosmētiku, par ko biju domājusi jau agrāk – studējot ķīmiju Rīgas Tehniskajā universitātē," biznesa portālam db.lv stāsta Līga Brūniņa, SIA "Labrains" īpašniece.

Skaidrojot, kas ir rozācija, L. Brūniņa teic, ka tā ir sarežģīta un līdz šim vēl pilnībā neizprasta slimība, bet, uzkrājoties lielākam skaitam zinātnisko pētījumu, par galveno patoģenēzes faktoru tiek uzskatīti imūnsistēmas traucējumi, kā rezultātā organisms veido iekaisumu procesus ādā, kam tur nevajadzētu būt. Ādā visu laiku ir iekaisums, paplašināti asinsvadi, tūska u. tml. Ja cilvēkam ir rozācija, tā būs visu mūžu. To var kontrolēt, lietojot pareizu kosmētiku. "Pētījumi rāda, ka apmēram 46% cilvēku iegūst rozāciju un tā saasinās, lietojot nepiemērotu kosmētiku. Tā ir ģenētiski predisponēta slimība, bet to var arī iegūt dzīves laikā – aktīvi sportojot, ēdot asus ēdienus, lietojot alkoholu, sauļojoties. Jo laicīgāk ierauga rozāciju, jo labāk to var kontrolēt. Pie pirmajām pazīmēm to var ārstēt ar lāzerterapiju un atbilstošu ikdienas kosmētiku, bet smagākās formās ārstē ar antibiotikām. Jebkurā stadijā milzīga nozīme ir ķermeņa kopšanas līdzekļiem. Protams, krēms nav panaceja. Tas strādā komplektā ar medikamentiem un dzīvesveida pārmaiņām," viņa saka.

Pēdējā desmitgadē pasaule ir piedzīvojusi ļoti strauju Korejas kosmētikas popularitātes pieaugumu, kura, domājams, turpinās savu globālā mēroga uzvaras gājienu. Galvenais šo panākumu iemesls — tā ir inovatīva pieeja ādas kopšanai paredzētu sastāvdaļu un tehnoloģiju izmantošanai, kas nereti ir aizsteigusies veselu desmitgadi priekšā saviem Rietumu kolēģiem. Pēc ekspertu domām, produkti, kuru sastāvā ir iekļauta hialuronskābe un retinols, jau sen ir kļuvuši par standarta produktiem kosmētikas veikalu sortimentā.

Interneta veikals Yoko.lv piedāvā visdažādākos šāda veida produktus, tostarp, Lador un Cosrx zīmolu produktus, kuri pelnīti iemantojuši popularitāti K-skaistuma cienītāju vidū. Turklāt veikals ne tikai pārdod kosmētiku, bet arī sniedz plašu informatīvo atbalstu, ļaujot patērētājiem ienirt arvien dziļāk korejas kosmētika pasaulē.

Jau kopš sava parādīšanās brīža hialuronskābe ir kļuvusi par neatņemamu ādas mitrināšanai paredzētu sastāvdaļu, savukārt retinols ir ieguvis spēcīga pretnovecošanās līdzekļa reputāciju. Šīs sastāvdaļas ir galvenās vielas cīņā par jauneklīgu un veselīgu ādu, tādējādi akcentējot Korejas kosmētikas īpašo lomu tādu produktu radīšanā, kuru mērķis ir ilgtermiņā nodrošināt ādas izskata uzlabošanos.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pagarinājusi kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) termiņu, liecina tiesas informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir divi gadi no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 16.marta lēmuma spēkā stāšanās dienas. Lēmums stājies spēkā trešdien, 4.aprīlī. Līdz ar to jaunais termiņš ir līdz 2020.gada 4.aprīlim.

Tiesas spriedumā norādīts, ka «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumus ir saskaņojuši abi nodrošinātie kreditori, proti, Valsts ieņēmumu dienests un AS «Attīstības finanšu institūcija «Altum»», kā arī vairāk nekā puse no nenodrošinātajiem kreditoriem ir devuši piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumiem.

Pārbaudot un novērtējot pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, tiesa atzina, ka pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumu apstiprināšanu ir pamatots un apmierināms.

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

Ģimenes uzņēmums «Gusto» jau teju 10 gadus Bauskā ražo kosmētiku, kuras pamatā ir dabiskas izejvielas.

Mīlestība pret dabiskiem krēmiem Andrai Katkevičai, kas ir viena no trīs «Gusto» radītājiem, iesakās 2008.gadā, kad viņa, video pamācību iedvesmota, pirmo reizi pamēģināja kādu krēmu izgatavot savām vajadzībām. Krēmi sanāca labi un par tiem interesi izrādīja draudzenes, vēlāk jau plašāks paziņu loks.

A.Katkevičai ar vīra māsu Līgu Elmani kopā saliekot pirmos pārsimts eiro, 2010. gadā radās SIA «Gusto». Sākumā ražots tika mazāk, bet ap 2012.gadu «Gusto» jau aktīvi uzsāka dalību tirdziņos un savu produkciju piedāvāja arvien vairāk lielākā skaitā Latvijas veikalu.

Aktīvi darbojas uzņēmuma interneta veikals, kur ik pa laikam iepērkas arī kāds ārzemnieks. Lieli eksporta tirgi vēl nav aizsniegti, bet tāds arī līdz šim nav bijis mērķis. Tas nozīmētu ražošanas apjomu palielināšanu, līdz ar to jaunu telpu meklējumus un jaunu darbinieku piesaisti, bet tam «Gusto» vēl neesot gatavs.

Kas ir labāk – iegādāties kosmētiku fiziskajā veikalā vai internetā? Lai arī daudzi joprojām izvēlas veikt savus pirkumus fiziskajos veikalos, it sevišķi iegādājoties dekoratīvo kosmētiku, jo ir iespēja izmantot testerus pirms produkta iegādes un apskatīt produktu reālajā dzīvē, arvien vairāk cilvēku pērk kosmētiku arī internetā. Kādi ir vērtīgākie ieguvumi kosmētikas iegādei interneta veikalā un fiziskajā veikalā un kur labāk veikt pirkumus?

Kosmētikas interneta veikalu priekšrocības

Gandrīz ikviens kosmētikas interneta veikals piedāvā ļoti plašu produktu daudzveidību, dažādas akcijas un īpašos piedāvājumus, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pircēji izvēlas online veikalu. Taču arī fiziskie veikali neatpaliek dažādu akciju rīkošanā, izdevīgu cenu piedāvāšanā un sortimenta papildināšanā. Tad kāda ir būtiskākā priekšrocība kosmētikas iegādei internetā? Tas viennozīmīgi ir iepirkšanās ērtums un arī ātrums. Lai arī daudzi izbauda pastaigas pa veikaliem, bieži šai nodarbei var nepietikt laika. Arī ilgstoša stāvēšana pie veikala plauktiem un produktu pētīšana dažkārt var kļūt par visai nogurdinošu procesu. Tāpēc talkā nāk ērtā iepirkšanās internetā, kas ļauj no mums ērtas vietas un vēlamajā laikā veikt nepieciešamos pirkumus. Ne mazāk svarīgi, ka šis process norit diezgan ātri, it sevišķi, ja zini, kādi produkti ir vajadzīgi – daži klikšķi un preces jau tiek gatavotas nosūtīšanai klientam.

AS Latvijas Finieris pēta iespējas bērza mizu izmantot betulīna ražošanai, ko pieprasa kosmētikas izgatavošanā un farmācijā, šim mērķim uzņēmums kopumā investējis vairāk nekā 0,2 milj. eiro

Pētījums tiek īstenots ar ES struktūrfondu atbalstu Kompetences centru programmas ietvaros, kas notiek SIA Meža nozares kompetences centrs. Pašlaik ir izstrādāta eksperimentālā betulīna ieguves iekārta, par šīs idejas komercializāciju vēl gan ir pāragri runāt, jo tas ir atkarīgs ne tikai no šī produkta tirgus ietilpības, bet arī pieprasījuma un ražošanas izmaksām. Atbildes uz šiem jautājumiem pēc vairākiem gadiem sniegs tirgus, taču AS Latvijas Finieris pētījuma rezultātā būs gatavs attiecīgi rīkoties.

«Bērza saplākšņa ražošanas procesā rodas dažādi blakusprodukti – bērza miza, zāģskaidas, tehnoloģiskā šķelda, slīpputekļi – faktiski no trijiem m3 finierkluču top viens m3 saplākšņa, tāpēc jau teju pirms 10 gadiem sākām meklēt dažādas iespējas, kā šos minētos produktus izmantot,» stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Matvejs.

Raimonds Biedrītis pirms septiņiem gadiem atvēra veikalu Grauda spēks, kur tirgoja svaigi maltus miltus. Ar to viņš neapstājās, un tagad pircēji var nopirkt ne vien tos, bet arī dažādus miltu maisījumus, maizi, pastu, konditorejas izstrādājumus, dažādus graudaugus, kā arī uz vietas piesēst un iedzert kafiju.

Blakus Grauda spēkam ir Raimonda sievas Ievas Biedrītes veikals BBFactory, kur nopērkamas ne vien kosmētikas izejvielas skaistumkopšanas produktu gatavošanai mājās, bet arī gatavā kosmētika. Abi uzņēmumi attīstās soli pa solim, un vairāk par pieeju uzņēmējdarbībā Raimonds stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Minēji, ka, domājot par nākotni, jāzina, ko gribi. Ko tu gribi?

No rīta laimīgs piecēlos, atbraucu uz darbu, pastrādāju, kaut ko sev izdaru, kaut ko uzņēmumam, parunāju ar cilvēkiem, citiem kaut ko labu izdaru, laimīgs vakarā aizeju gulēt – viss kārtībā. Ja man būtu piecas šādas ceptuves, būtu pa visām jābraukā vai jāņem darbā kāds menedžeris, jāpieņem darbinieki, jāorganizē pārrunas, preču piegādes utt. Taču ārprāts, kā galva sāpētu! Nedomāju, ka es būtu laimīgs. Man šobrīd ir labi, kā ir. Grandioza attīstība savā ziņā mani biedē, es negribu izkāpt no savas komforta zonas.

Ieva Plaude

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kosmētikas ražošana ir inovatīva nozare ar augstu pievienoto vērtību – vairāk nekā 75% no saražotā tiek eksportēts. Svarīga ir arī jaunu darba vietu radīšana, jaunu produktu izstrāde, izmantojot Latvijas zinātnes sasniegumus bioloģijā un ķīmijā.

"Ir patiess prieks, ka pēdējos 15 gados kosmētikas ražošana Latvijā ir nostiprinājusies kā patstāvīga tautsaimniecības nozare ar aptuveni 35 miljonu eiro lielu apgrozījumu un daudziem ražojošiem uzņēmumiem. Līdz tam mums bija viens kosmētikas ražotājs – "Dzintars" – Latvijas tradīcijām bagātās ķīmiskās rūpniecības vēstures liecinieks. Šobrīd 35 miljonus vērtās nozares līderi ir "Madara Cosmetics", "Stenders" un "Kinetics Nail Systems". Turklāt vairāk nekā 10 ražotājiem, kuru apgrozījums mērāms ap miljonu eiro gadā, ir vislielākais potenciāls straujai izaugsmei nākamajos gados," žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude.

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie patērētājiem visā Latvijā, informē uzņēmumā H.A. Brieger.

Kā pirmos H.A. Brieger tirdzniecībā atgriezīs vēsturiski iecienītākos Dzintara produktus - lūpu balzamus, dušas želejas, roku krēmus, šķidrās ziepes, kā arī ķermeņa krēmus.

"Atsākot Dzintars kosmētikas ražošanu, mūsu galvenais mērķis bija radīt produktus, kas pircēju nenostāda dilemmā starp kvalitāti un cenu. Mēs vēlamies lauzt pieņēmumu, ka kvalitatīvai kosmētikai un ķermeņa kopšanas līdzekļiem ir jābūt dārgiem. Tieši otrādi, tiem ir jābūt pieejamiem pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, jo tieši cilvēkiem un lietošanai šie produkti tiek radīti," komentē kompānijas H.A. Brieger vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kļūst par H.A. Brieger 

“Dzintars” kosmētikas ražotne turpmāk strādās ar zīmolu “H.A. Brieger”. Turpmāk tāds...

Dzintars produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā no jauna. "Mēs lepojamies ar savu latvisko piederību, tādēļ karoga motīvs ir un būs nozīmīga dizaina sastāvdaļa. Tāpat mēs nešaubāmies, ka ar Latvijas stāstu mēs būsim interesanti arī tālu aiz valsts robežām. Līdzīgi kā citu valstu zīmoli, arī mēs vēlamies godāt to, kas Latvijā ir pats skaistākais - dabu. Šī iemesla dēļ Dzintars produktu līnijas nes dažādu Latvijas piejūras vietu vārdus. Tās turklāt ir vietas, kurās nereti var atrast saules piepildītos dzintara gabaliņus," dizaina izvēli skaidro A.Udalova.

Drīzumā pirmajiem Dzintars kosmētikas produktiem sekos zobu un mutes dobuma kopšanas līdzekļi, saules aizsarglīdzekļi, kā arī matu kopšanas, sejas kopšanas un bērniem paredzēta kosmētika.

Tiesības lietot nosaukumu "Dzintars" uzņēmums "H.A. Brieger" nopirka no maksātnespējīgās AS "Dzintars" un šo darījumu akceptēja visi uzņēmuma kreditori.

"H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Smagā metāla piesārņojums ūdenī ir problēma, ar ko cīnās daudzviet pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētniece Inga Jurgelāne pēcdoktorantūras pētījumā attīsta granulas no kokskaidām, māliem un biomateriāla, ko izmanto arī mākslīgo kaulu izgatavošanā.

Pētījumi apliecina, ka granulām ir labas smago metālu absorbcijas īpašības; sadarbībā ar studentiem plānots turpināt tās pilnveidot.

Piekļuve tīram dzeramam ūdenim ir cilvēktiesības, atzīst ANO. Ūdens piesārņojums ir globāla problēma – industrializācija, klimata pārmaiņas, sabiedrības veselība, migrācija, iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē tā kvalitāti, radot riskus cilvēku veselībai un videi. Ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem, piemēram, svina, kadmija un arsēna, izmanto vairākas metodes, absorbcijas process ir viens no efektīvākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem, pauž RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Inga Jurgelāne.

Dzīvojot Turcijā, kosmētikas zīmola Anne Nature īpašniece Skaidrīte Dzene saskatīja brīvu nišu un tagad turkiem piedāvā Latvijā ražotu ekokosmētiku

Skaidrīte vispirms iemīlējās Turcijā, vēlāk kādā no ceļojumiem iepazinās arī ar savu vīru. Viņš ir galvenais iemesls, kāpēc viņa pārcēlās uz Turciju, bet uzņēmēja uzsver, ka par Latviju nav aizmirsusi. «Es esmu iedzīvojusies Turcijā un iepazinusi tirgu, kurā ir daudzi patērētāji. Mani visu laiku urdīja doma, ka varētu kaut ko no Latvijas vest uz turieni un izmantot šī lielā tirgus potenciālu,» viņa saka.

Ierodoties Turcijā, Skaidrīte juta, ka dabiskā kosmētika tur ir tukša niša un ka viņa to varētu piepildīt. «Vienmēr esmu ticējusi, ka bizness jāsāk, ja esi pamanījis kādas nepiepildītas vajadzības – savas vai citu. Manā gadījumā, pirms astoņiem gadiem sākot dzīvi Turcijā, veikalu plauktos bija pieejami tikai globālie, lielie zīmoli, kas ir ļoti tālu no dabīgas kosmētikas. Un te nav runa par lūpu krāsām vai ko specifisku, bet pamatvajadzībām – šampūnu, kondicionieri, ikdienas krēmu. Man bija mazs bērns, un roka necēlās viņu mazgāt ķīmijas zupā. Vedu ekoloģiskus produktus no Latvijas. Jau tad sāku domāt, ka man jāizmanto abu valstu priekšrocība – Latvijas stiprās puses produktu radīšanā ar pievienoto vērtību un Turcijas lielo patērētāju tirgu. Taču bija jāpaiet laikam un jāuzkrāj pieredze, lai varētu spert šo soli,» stāsta Skaidrīte. Jau no pirmās dienas uzņēmējas doma bija ražot produktu tieši Turcijai. Tas ir uzņēmuma pamata tirgus.

Jau vairākus gadus kosmētikas industrijā strauji attīstās dabiskās kosmētikas segments, un šobrīd tas veido vairāk nekā 35% no Lietuvas kosmētikas ražotāja Biok Laboratorija UAB pārdošanas apjoma

Kopumā Biok laboratorija ražo vairāk nekā 250 produktu. 39% no uzņēmuma apgrozījuma veido mutes kopšanas līdzekļi. Tiem seko sejas (21%), matu (15%), personīgie (11%) un ķermeņa kopšanas līdzekļi (6%). Uzņēmuma mārketinga direktore Ieva Čeponone (Ieva Čepononė) teic, ka sejas krēmu kategorijā visi Biok Laboratorija zīmoli ir pirktāko vidū. Dušas želeju un šķidro ziepju kategorijā Margarita ir pirktākais zīmols, savukārt Ecodenta zobu pastu vidū ir otrajā vai trešajā vietā.

«Kosmētikai ir liela ietekme mūsu dzīvē – katru dienu mums ir saskare ar daudziem ādas kopšanas produktiem,» saka Biok Laboratorija UAB mārketinga projektu vadītāja Evelina Blažinauskīte (Evelina Blažinauskytė). Nereti tiek pieņemts, ka tikai sievietes lieto kosmētiku, taču I. Čeponone uzsver, ka produktu klāsts ir daudz plašāks par dekoratīvo kosmētiku. Dabiskā kosmētika no nišas ir kļuvusi par nozīmīgu tendenci šajā jomā. «Baltijā šī ir ļoti maza niša, bet Skandināvijā un Rietumeiropā tā ir liela tendence, kas no nišas pārvērtusies par masu produktu. Patiesībā mūsu misija nebija radīt produktus dabisko preču veikaliņiem, bet gan piedāvāt labas kvalitātes produktus plašai sabiedrībai. Vēlamies, lai tie ir pieejamā cenā, lai tos var lietot katrs,» teic I. Čeponone. Tā kā uzņēmuma pārdošanas apjoms strauji aug, gandrīz ir sasniegta esošās ražotnes kapacitāte. Kopš 2007. gada uzņēmums ir audzis no 2,85 miljonu eiro apgrozījuma līdz 8,60 miljonu eiro apgrozījumam pērn, un šogad tiek plānots 10,5 miljonu eiro apgrozījums. Tāpēc nesen uzņēmums nopircis zemi un līdz 2020. gadam plāno uzcelt jaunu ražotni. Investīcijas jaunajā ražotnē pārsniegs četrus miljonus eiro.

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Lielbritānijas pārtikas un sīkpreču veikalos krasi pieaudzis zādzību skaits, kas pērn sasniedzis rekordaugstu līmeni, liecina Pārtikas veikalu asociācijas (ACS) dati.

ACS, kas pārstāv 48 000 veikalu, paziņojusi, ka pēdējo 12 mēnešu laikā reģistrēts 1,1 miljons zādzību, un organizācija tajā vaino noziedznieku bandas, kā arī strauji pieaugušo dzīves dārdzību.

Visbiežāk tiek zagtas dārgākas preces, piemēram, gaļa, alkohols un konditorejas izstrādājumi.

Vainīgie bieži vien ir narkomāni vai alkoholiķi. Bieži zagļi ir organizētu bandu locekļi, teikts ACS kārtējā ziņojumā.

Mazumtirgotāji tagad dārgākās preces ir apgādājuši ar pretzagšanas ierīcēm, bet aptiekās dažas preces, piemēram, kosmētika, vairs netiek izstādītas pircēju zonās, jo tās pastāvīgi tiek zagtas.

ACS izpilddirektors Džeimss Lūmens atzinis, ka šāds zādzību līmenis vēl neesot pieredzēts. Viņš norādījis, ka zagļi policijai esot zināmi, taču tie turpina nesodīti zagt.

Pēc sākotnējā publiskā piedāvājuma procesa un kapitāla paaugstināšanas, stratēģiskais investors, AS Madara Cosmetics produkcijas izplatīšanas partneris Somijā – Oy Transmeri Group Ab, ieguvis 6% uzņēmuma akciju, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem uzņēmuma akcionāriem tūlīt aiz uzņēmuma dibinātājiem.

Kaut arī Transmeri var uzskatīt par lielāko ārzemju akcionāru, AS Madara Cosmetics ir un paliek Latvijas uzņēmums ar būtisku Latvijas akcionāru pārsvaru.

Transmeri grupas pārstāvji skaidro, ka grupai ir tuvs Baltijas tirgus un saskata tajā augstu izaugsmes potenciālu dabīgās un organiskās kosmētikas sektorā. Dabīgā kosmētika iet roku rokā ar ilgtspējīgu un pārdomātu biznesa stratēģiju, kas ir būtisks faktors labklājībai nākotnē.

«Madara Cosmetics, kā Ziemeļvalstu dabīgās un sertificētās kosmētikas ražošanas pionieri jau šobrīd darbojas 25 pasaules valstīs, un mēs saredzam ievērojamu potenciālu arī turpmākai uzņēmuma izaugsmei. Tāpat, esot uzņēmuma produkcijas izplatītāji, ar šo soli vēlējāmies parādīt savus ilgtermiņa nodomus kopīgai sadarbībai. Apmeklējot ražotni Mārupē, bijām pozitīvi pārsteigti par uzņēmumā investētajiem resursiem un komandas degsmi par savām idejām. Mēs ticam, ka Madara kļūs par vadošo dabīgās kosmētikas zīmolu Ziemeļvalstīs un Baltijā, un iekaros arvien jaunus tirgus. Tāpat saskatām, ka Mossa produktiem ir liels izaugsmes potenciāls Somijas tirgū. Mums ir sajūta, ka MADARA ir kā vietējais Somijas zīmols un esam lepni būt daļa no uzņēmuma nākotnes veiksmes stāsta,» stāsta Transmeri kosmētikas virziena vadītāja Anu Koskinena.