Transports un loģistika

Neskaidrība bremzē tranzītkravu plūsmu

Māris Ķirsons [email protected], 28.07.2004

Jaunākais izdevums

Neskaidrība vai Latvijā kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem ir obligāti jāreģistrējas ārvalstu uzņēmumiem, kuri veic darbības ar precēm, kuras paredzētas sūtīšanai uz citām valstīm, šādu kravu īpašniekiem liek pamest Latviju. «Šādā situācijā zaudē gan valsts, gan uzņēmēji,» atzīst SIA Schenker izpilddirektors Aivars Tauriņš. Arī Loģistikas un muitas brokeru asociācijas izpilddirektore Indra Faksa atzīst, ka šāda prasība traucē kravu plūsmu un šādas kravas pamet Latviju, pārceļoties uz Igauniju un Lietuvu, kur šādas problēmas nepastāvot. A. Tauriņš cer, ka joks par to, ka šāda veida biznesam ir dots laiks pamest Latviju, nekļūs par īstenību. Viņš neredz jēgu, kāpēc Latvijā kā PVN maksātājiem būtu jāreģistrējas ārvalstu uzņēmumiem, jo darījumi, ko tie veic, tiek aplikti ar PVN 0 % likmi, tikai uzņēmumiem jākārto birokrātiskas procedūras — jāreģistrējas, jāiesniedz pēc būtības tukšas PVN deklarācijas. Savukārt valsts ierēdņiem ir papīru ķīpas, kas jāpārbauda un jāanalizē, PVN maksātāju reģistrs ir «piebāzts» ar uzņēmumiem, kuri pēc būtības nav PVN maksātāji un arī nepretendē uz PVN priekšnodokļa atskaitīšanu, norāda A. Tauriņš. Viņaprāt, Latvijai ir jāmācās no ES pieredzes normas piemērot tā, lai tās nebremzē uzņēmējdarbību, jo kāpēc, piemēram, Lielbritānijā kā ES dalībvalstī var uzskatīt, ka par PVN maksātāju reģistrēties nevajag uzņēmumiem, kuriem ir PVN saistības, bet PVN likme ir 0%. Uzturot spēkā šādu prasību, valsts tikai atbaidīs ārvalstu uzņēmējus Latviju izvēlēties kā starpposmu savu kravu nosūtīšanai uz Krieviju, secina A. Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Automašīnu tirgotājs rosina kā privāto klientu galvotāju pirmajai iemaksai iesaistīt Altum

LETA, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotirdzniecības nozarē pašreiz 60-70% klientu netiek apstiprināti līzingi automašīnas iegādei, tāpēc nozares atbalstam varētu iesaistīt "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" kā galvotāju privāto klientu pirmajai iemaksai, norādīja automašīnu tirgotāja SIA "Norde" līdzīpašnieks Didzis Bremze.

Viņš skaidroja, ka "Norde" novērtē Latvijas valsts sniegto atbalstu krīzes situācijā. No pieejamajiem atbalsta variantiem uzņēmums izmanto atliktos nodokļu termiņus, dīkstāves pabalstu un "Altum" aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem. "Tomēr uzņēmums turpina attīstīties krīzes laikā un uzskata, ka šo situāciju pārdzīvos tie, kuri šo laiku izmanto uzņēmuma pilnveidošanai, attīstībai un krīzes laikā apgūto prasmju pielietošanai tālākā biznesa izaugsmē," pauda Bremze.

Viņš norādīja, ka uzņēmumam nācies samazināt darbinieku skaitu. "Štata samazināšana nebija viegls lēmums, bet ņemot vērā nozari, kurā strādājam, šis lēmums bija neizbēgams, krīzes laikā mums jārēķinās ar svārstībām," pauda Bremze, skaidrojot, ka "Norde" jau martā pārskatīja izdevumus, lai veiktu optimizāciju, bet uzturētu nemainīgi augstu pakalpojumu kvalitātes standartu. Tāpat uzņēmums vienojies ar piegādātājiem par cenu vai apjomu samazinājumu, kā arī izvērtēja prognozējamās darbinieku slodzes un pārskatīja pienākumu sadalījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ostu asociācija: vai runa ir par ostu privatizāciju?

Vēsma Lēvalde, 01.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ostu asociācija uzskata, ka ir pamats aizdomām, ka aiz runām par reformām var slēpties mērķis privatizēt Latvijas nacionālo bagātību – ostas.

Latvijas lielo ostu, kur pēdējos gados ieguldīti vairāki simti miljoni latu, gada apgrozījums ir ap 50 - 60 miljoniem latu. Latvija ir kļuvusi par tranzītkravu līderi reģionā un kravu apjoma ziņā ir krietni priekšā kaimiņvalstīm, ja salīdzina nevis atsevišķas ostas, bet kravu plūsmu valstī kopumā. Pēdējā laika polemika par it kā samilzušajām problēmām ostu pārvaldībā un nepieciešamajām reformām dod pamatu aizdomām par vēlmi privatizēt Latvijas ostas, uzskata Latvijas ostu asociācija.

Ostu pārvalžu iespējamo reformu sakarā kā iemeslu reformām min Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) un Baltijas asociācijas Transports un loģistika (BATL) (pēdējā apvienojušies vairāki Ventspils ostā strādājošie uzņēmumi) vēstules. Tās ir tikai divas sabiedriskas organizācijas, kas nebūt neatspoguļo visu nozarē iesaistīto pušu viedokli, uzsver Ostu asociācija. «Pašreizējais ostu pārvaldības modelis Latvijā ir ļoti progresīvs, jo nodrošina gan valsts, gan attiecīgās pašvaldības interešu ievērošanu. Ostu valdēs ir četri pašvaldības un četri valsts izvirzīti pārstāvji. Piemēram, Lietuvā Klaipēdas ostu pārrauga viena – Satiksmes ministrija, kas nedod iespēju visām iesaistītajām pusēm piedalīties lēmumu pieņemšanā. Ostu valžu locekļi ne tikai pieņem lēmumus ostu attīstībai, bet arī nodrošina informatīvo saikni ar izvirzītājiem – attiecīgi pašvaldību un konkrēto ministriju. Reti kura valsts institūcija ir tik plaši pārvaldīta,» norāda Ostu asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošas Braukšanas Skola (DBS) uzskata, ka ceļu satiksmē motobraucēji piedalās pārlieku pārgalvīgi. Ievērojot pareizu, situācijai adekvātu, braukšanas ātrumu, lietojot pilnu ekipējumu un laicīgi izvairoties no bīstamām situācijām, motobraucēji var no traumām pasargāt gan sevi, gan citus satiksmes dalībniekus.

«Prognozējam, ka šovasar cilvēki aktīvāk izmantos motociklus un motorollerus, tādēļ ne tikai satiksmes dalībniekiem uz diviem riteņiem, bet arī autovadītājiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Mūsu novērojumi liecina, ka sezonas sākumā situācija uz ceļiem ir ļoti saspringta un bieži rodas bīstamas situācijas. Mazāk pieredzējuši motobraucēji diemžēl izdara arī liktenīgas kļūdas, tādēļ šogad īpašu uzmanību veltīsim motobraucēju apmācībai. Lai uzlabotu situāciju uz Latvijas ceļiem šogad drošas motobraukšanas kursam piedāvāsim trīs reizes zemāku cenu,» iemācīties braukt droši aicina DBS apmācību direktors Andris Pļavenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

EK atzinusi sanitārās robežinspekcijas kontroles punktus, bet kravas turpinās apiet Latviju

Artis Kalveits, 16.11.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) par piemērotiem veterinārās kontroles veikšanai atzinusi Rīgas un Ventspils ostu, kā arī Rēzeknes un Daugavpils dzelzceļa Sanitārās robežinspekcijas kontroles punktus. Taču kā iepriekš vairākkārt norādījuši ar veterināro kravu tranzītu saistītie uzņēmēji — pēc punktu atvēršanas veterinārās tranzītkravas joprojām apies Latviju (Db 01.11.), jo nav sakārtots jautājums par veterināro tranzītkravu pārkraušanu no viena transporta veida otrā. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzstāj, ka veterinārajai kontrolei pakļauto tranzītkravu pārkraušanu pieļaujama tikai ES prasībām atbilstošā un PVD sertificētā noliktavā, nevis brīvās muitas zonas teritorijā. Šobrīd, piemēram, Rīgas ostā šāda noliktava ir tikai Mangaļos, kur atrodas Baltmarine Terminal. Tādēļ kravu pārvadātājiem un ekspeditoriem būs jāorganizē papildus kravu transportēšana līdz speciālai pārkraušanas vietai, kas rada papildu izdevumus un neērtības. Uzklausot uzņēmēju argumentus Latvijas ostu padomes locekļi un tās priekšsēdētājs, Ministru prezidets Indulis Emsis solīja mēneša laikā rast risinājumu veterināro tranzītkravu pārkraušanas problēmām. PVD sabiedrisko attiecību daļas vaditāja Ilze Meistere informēja, ka dzīvnieku izcelsmes produktu kravu kustība caur atzītajiem kontroles punktiem varēs sākties pēc tam, kad ES oficiālajā laikrakstā tiks publicēts atbilstošs EK lēmums. Līdz šim atzīti bija — Terehovas, Pāternieku un Grebņevas Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Autotirdzniecības nākotne ir internetā

Jānis Goldbergs, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotirdzniecības darba lielāko daļu iespējams veikt interneta vidē, pēc pirmās uzņēmuma rīkotās tiešsaistes auto izstādes "Dienas Biznesam" apliecināja SIA "Norde" valdes priekšsēdētājs Dainis Bremze.

"Norde" rīkotā tiešsaistes izstāde notika šā gada 17. aprīlī. Šī inovācija sniedza uzņēmuma klientiem iespēju aplūkot interesējošos automašīnu modeļus virtuālajā vidē, neizejot no mājām. Protams, ka rīkot izstādi šādā formā pamudinājusi Covid-19 krīze, kad klātienē izstādes rīkot nav iespējams. D. Bremze apstiprināja, ka tiešsaistē izstādi vērojuši vairāk nekā 100 cilvēku, bet ierakstu aplūkojuši 3,5 tūkstoši skatītāju.

"Norde" izstādē prezentēja "Nissan", "Renault" un "Dacia" automašīnu jaunākos modeļus, kurus arī pārdod. Jebkuras izstādes viens no mērķiem ir pārliecināt klientu iegādāties mašīnu. Jautāts, vai šis mērķis sasniegts, D. Bremze uzsvēra, ka pārdošana nav bijusi izstādes pamatuzstādījums, tomēr vērtējama kā nozīmīgs aspekts arī pārdošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilciena valdes loceklis Māris Bremze iesniedzis atlūgumu

LETA, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Pasažieru vilciens valdes loceklis Māris Bremze iesniedzis atlūgumu.

Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka šādu lēmumu pieņēmis, lai ļautos jauniem profesionāliem izaicinājumiem.

Vienlaikus Bremze absolūti noliedza, ka uz viņu varētu būt izdarīts politisks spiediens, lai šo amatu atstātu.

Taujāts, vai jau ir noskatīta jauna darbavieta, Bremze norādīja, ka patlaban vēl to komentēt nevēlas.

Savukārt Pasažieru vilcienā apstiprināja, ka uzņēmuma valde joprojām ir lemtspējīga. Kompānijas valdē darbu turpina Mikus Pērse, kā arī valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa sacīja, ka šāds Bremzes lēmums bijis pārsteigums un savos skaidrojumos par tā iemesliem viņš bijis skops.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ar riepām viss ir citādi nekā varētu šķist

Oskars Krampāns, SIA Autoriepu nams direktors, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties ziemas vai vasaras riepas, bieži rodas jautājumi par riepu zīmolu, kur ražotas, cik tās ir labas?

Sākšu ar jautājumu - kur ražotas? Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pateikt konkrēti, kur šis riepu zīmols tiek ražots, vairs nav iespējams. Visiem lielajiem ražotājiem ir rūpnīcas ļoti daudzās valstīs. Piemēram, franču zīmolam Michelin ražotnes ir 17 valstīs, Itāļu zīmolam Pirelli rūpnīcas ir 14 valstīs, tai skaitā pat Ķīnā. Riepu ražotājs Nokian, kas vairumam cilvēku asociējās ar Somiju, lielāko daļu no saviem riepu ražošanas apjomiem ir pārcēlis uz ražotni Krievijā. Šobrīd, pērkot kādu konkrēta zīmolu riepas, cerēt, ka tās būs ražotas tajā valstī, kur šis zīmols ir radies, viegli izsakoties, ir naivi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FRS pārstāvis: Neliela aktīvu programmas bremzēšana decembrī nāktu par labu darba tirgum

Žanete Hāka, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labākais solis, ko varētu spert ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS), lai uzlabotu darba tirgus situāciju un samazinātu inflāciju, būtu neliela aktīvu iepirkumu programmas bremzēšana jau decembra sanāksmē, uzskata Sentluisas Federālo Rezervju bankas vadītājs un FRS pārstāvis Džeims Bulards.

Viņš norāda, ka neliela bremzēšana situāciju tirgū uzlabotu, turklāt ļautu FRS sekot līdzi inflācijas rādītājiem nākamā gada pirmajā pusē, citējot Dž. Bulardu, raksta MarketWatch. Ja inflācija netuvojas FRS noteiktajam mērķim, centrālā banka var nākamajās sanāksmēs apstādināt bremzēšanu.

Dž. Bulards uzsvēris, ka monetārās stimulēšanas programmas bremzēšanas iespējamība ir augusi, jo pēdējo mēnešu laikā audzis jaunu darba vietu skaits.

Cits FRS pārstāvis – Ričmondas Federālās bankas vadītājs Džefrijs Lakers uzsvēris, ka FRS dalībnieki diskutēs par aktīvu iepirkumu programmas bremzēšanu, taču viņš nedeva nekādus mājienus par iespējamo diskusijas rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tirgus pats sev nosaka attīstības virzienus

Madara Fridrihsone, 07.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kaimiņvalsts Igaunija, līdzīgi kā Latvija, pašlaik piedzīvo augstas inflācijas periodu. Par ekonomisko situāciju Igaunijā un eksporta atbalsta mehānismiem intervijā Db stāsta Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas lietu ministrs Juhans Parts.

Pašlaik dažādos Rietumvalstu laikrakstos visai bieži runā par iespējamu ekonomisko krīzi Baltijā. Vai, jūsuprāt, ir pamats bažām par to, ka Baltijas valstu ekonomikas ir smagas krīzes priekšā?

Protams, augstā inflācija ir liela problēma Igaunijai, bet pēdējās tendences liecina, ka inflācijas rādītāji visā Eirozonā ir ievērojami augstāki nekā tika prognozēts gada sākumā. Tas ir, prognozēta tika inflācija zem 2 %, bet reālā inflācija arī daudzās citās valstīs tuvojas 3 %.

Tomēr ir jāskatās, kādi ir augstās inflācijas iemesli. Daudzu resursu cenas ir pieaugušas visā pasaulē. Gāze, nafta, vairāki pārtikas produkti ir kļuvuši dārgāki. Tāpat aug arī darba algas daudzos sektoros, tās arī veicina izmaksu kāpumu. Pozitīvi ir tas, ka pēdējā laikā sadārdzinās naudas resursu cenas – aug dažādas procentu likmes. Tas nozīmē, ka tirgū ienāk mazāk naudas un tas dod iespēju stabilizēt cenas, kā arī palielināt konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš valde šodien pieņēmusi meitas uzņēmuma SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētāja Gunta Mača iesniegumu atbrīvot viņu no amata, liecina izplatīts paziņojums.

Par jauno uzņēmuma vadītāju iecelts ilggadējais VAS Latvijas dzelzceļš finanšu direktors Māris Bremze.

VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas uzsver, ka gada beigas kravu pārvadātājam SIA LDz Cargo ir ļoti nozīmīgs laiks, kad notiek pārrunas ar klientiem, jaunu līgumu slēgšana un jaunu klientu piesaiste, un šādā brīdī atstāt uzņēmumu bez valdes priekšsēdētāja nebija iespējams, tādēļ LDz valdei bija jārīkojas nekavējoties.

Amatā apstiprinātais Māris Bremze VAS Latvijas dzelzceļš dažādos amatos strādā gandrīz 20 gadus. Ņemot vērā milzīgo pieredzi VAS Latvijas Dzelzceļš finanšu direktora amatā, viņš varot stāties pie amata pildīšanas nekavējoties. M. Bremze ir ieguvis inženiera - ekonomista izglītību Rīgas Tehniskajā universitātē. Līdz ar stāšanos jaunajā amatā, M. Bremze atstās VAS Latvijas dzelzceļš Finanšu direktora amatu, taču pagaidām amatu apvienošanas kārtībā pildīs arī valdes locekļa amatu AS Pasažieru vilciens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz vadība: Satiksmes ministra darbības vērstas uz slēptu LDz privatizāciju

LETA, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas dzelzceļš nākotni saista ar Ķīnas tranzītkravām

Līva Malbārzde, Db, 25.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu ziņā ir trešā dārgākā Eiropas Savienībā, Db rīkotajā Transporta un loģistikas nozares gada noslēguma forumā teica VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

Viņš norādīja, ka Latvija ir sasniegusi lielu progresu sarunās ar Ķīnu par tranzītkravu piesaisti, taču te nozīmīgs kavēklis ir Latvijas augstā maksa par infrastruktūras izmantošanu, kas Latvijā ir ne vien lielāka nekā kaimiņvalstīs, bet arī trešā dārgākā ES, sasniedzot teju 6 eiro par kilometru. Vēl lielākas infrastruktūras izmaksas esot tikai Polijā un Slovākijā.

Latvijā infrastruktūras izmaksas gadā veido apmēram 100 milj. Ls un jebkuri papildu ieņēmumi šim mērķim, piemēram, akcīzes nodokļa atmaksa, ļautu attiecīgi samazināt infrastruktūras izmaksas pārvadātājiem, proti, atmaksāta akcīzes nodokļa gadījumā par 18%, solīja U. Magonis. Starp nākotnes izaicinājumiem viņš minēja arī konkurences cīņu ar Lietuvu par Baltkrievijas tranzītkravām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nosūta iznīcināšanai vecus gaļas produktus

Sandra Dieziņa, 18.10.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PVD Sanitārā robežinspekcija iznīcināšanai nosūtīs 15 kravas jeb 271 tonnu dažādu gaļas produktu, kuriem beidzies derīguma termiņš. Augustā Grebņevas robežkontroles punktā Sanitārās robežinspekcijas kontrolei tika uzrādītas 15 izejošā tranzīta kravas ar dažādiem gaļas produktiem. Kopumā kravās bija 6 tonnas Kanādas izcelsmes cūku aknu, 261 tonna Ķīnas izcelsmes cūkgaļas, 3 tonnas ASV izcelsmes liellopu aknu un 1 tonna Brazīlijas izcelsmes vistu gaļas. Kravas Eiropas Savienības teritorijā ielaida caur Klaipēdas ostas kontroles punktu Lietuvā, kur tās pārbaudīja atbildīgie dienesti. Pēc Kopējā veterinārā ievešanas dokumenta saņemšanas kravas tranzītā devās cauri Latvijai, lai tālāk izbrauktu no Eiropas Savienības teritorijas uz Krieviju un tranzītā brauktu uz Moldovu, Uzbekistānu un Kazahstānu. Grebņevas robežkontroles punktā sanitārie robežinspektori izejošās tranzīta kravas pārbaudīja atbilstoši tranzītkravu kontroles procedūrai, tas ir – pārbaudīja, vai nav nomainītas Lietuvas kolēģu uzliktās plombas un vai kravās ir tie paši produkti, kas norādīti Lietuvā izsniegtajā dokumentā. Padziļināta kontrole, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, šādām kravām nav jāveic un visas kravas tika noformētas izvešanai no Eiropas Savienības teritorijas. Oktobra sākumā kravu īpašnieks devās pie Sanitārās robežinspekcijas, lai informētu, ka Krievija kravas atsakās ielaist savā valstī un izteica vēlmi tās vest uz Ukrainu. Tikai tad atklājās, ka kravas nemaz nav pametušas Grebņevas robežkontroles punktu un visu šo laiku stāvējušas muitas zonā. „Muitas zona, kurā vienlaicīgi mēdz stāvēt vairāki desmiti kravu, ir muitas uzraudzībā un mums nav zināms, kādēļ tā nebija pamanījusi, ka kravas nav izbraukušas no robežkontroles punkta”, stāsta Sanitārās robežinspekcijas priekšnieka vietniece veterinārajos jautājumos Sandra Smuļko, „Tiklīdz uzzinājām, ka kravas valsti nav atstājušas, nekavējoties sākās izmeklēšana un kravu padziļināta pārbaude, jo, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tranzītkravām Eiropas Savienības teritorija ir jāpamet 30 dienu laikā”. Padziļinātās kravu kontroles laikā atklājās, ka vismaz 10 kravās bez gaļas atrodas arī Norvēģijas un Islandes izcelsmes zivis, kopumā 20 tonnas. Gaļas un zvejas produktus vienā kravā pārvadāt nedrīkst. Visiem gaļas produktiem bija beigušies derīguma termiņi, tie bija atkusuši, jo, kamēr kravas stāvēja uz vietas, tajās netika ievēroti vajadzīgie temperatūras režīmi. Tā kā kravu saturs potenciāli apdraud patērētājus un vidi, visas kravas tiks nosūtītas iznīcināšanai. Informācija par 15 aizturētajām kravām ir iesniegta Eiropas Komisijai, visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī tranzītkravu saņēmējvalstu atbildīgajiem dienestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Skandināvijas tranzītkravas varētu drīzumā iet caur Latviju

, 20.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija gatavojas aizliegt Somijai autotransporta kravu ievešanu valstī, raksta Bizness&Baltija.

Runa ir par aptuveni 200 tūkst. konteineriem gadā, no kuriem vismaz daļa varētu turpmāk iet caur Latviju. Somija jau kopš padomju laikiem ir bijusi galvenā tranzītkravu pārvadātāja starp Austrumeiropu un Rietumiem, turklāt lielākā daļa kravu tikušas pārvadātas tieši ar autofurgoniem, jo Somijas un Krievijas dzelzceļam ir atšķirīgs sliežu platums.

Ar paziņojumu par Somijas autotransporta kravu aizliegumu klajā nācis Krievijas Federālais Nodokļu dienests, taču sīkākus paskaidrojumus par šāda lēmuma iemesliem tas solījis tikai pēc nedēļas. Somijas puse par šo lēmumu ir ļoti satraukta, jo tas draud pilnībā apstādināt Somijas tranzītkravu biznesu un ir gatava šo jautājumu risināt visaugstākajā līmenī gan Eiropas Savienībā, gan sarunās ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDz 2015. gada peļņu novirzīs infrastruktūras projektu īstenošanai

Dienas Bizness, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDz) 2015.gada tīro peļņu 2 067 190 eiro apmērā novirzīt jau uzsākto un plānoto publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai.

LDz pamatdarbības rezultātu būtiski ietekmē kravu pārvadājumu apjomu svārstības, jo ieņēmumu apmērs – maksājumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu - ir tieši proporcionāli vilcienu nobraukumiem. Uzņēmums darbojas starptautiskas konkurences apstākļos, un naudas plūsma ir atkarīga no tranzītkravu pārvadājumu apjoma. Šobrīd, samazinoties tranzītkravu pārvadājumu apjomiem, strauji samazinās arī resursi investīcijām.

Lai VAS Latvijas dzelzceļš varētu sekmīgi turpināt saimniecisko darbību un piesaistīt nepieciešamo finansējumu ES projektu realizēšanai, nepieciešams nopelnītos finanšu līdzekļus ieguldīt VAS Latvijas dzelzceļš investīciju plānu nodrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ja apmeklētāji neievēros distancēšanos, kultūras pasākumu varēs pārtraukt pavisam

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja apmeklētāji neievēros distancēšanos, pasākumu varēs pārtraukt uz īsu brīdi, uz garāku laika posmu vai pavisam, atkarībā no situācijas un iespējas nodrošināt distancēšanos, paredz Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās vadlīnijas drošai kultūras pasākumu organizēšanai.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, ministrija ciešā sadarbībā ar Latvijas Pasākumu producentu apvienību, Latvijas Pasākumu norišu vietu asociāciju un Latvijas Producentu savienību izstrādājusi un ar Veselības ministriju saskaņojusi vadlīnijas, kas palīdzēs publisku un arī slēgtu pasākumu organizatoriem droši, ievērojot ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, organizēt kultūras pasākumus.

Vadlīnijās norādīts, ka pasākums ar fiksētām sēdvietām apmeklētājiem tiek uzskatīts kā drošāks par pasākumu ar stāvvietām, tādēļ ieteicams dot priekšroku pasākumiem ar sēdvietām. Savukārt, ja pasākums ir paredzēts ar stāvvietām, tad nepieciešams marķēt distancēšanās attālumus skatītāju zonā ar fiziskiem norobežojumiem, marķējumiem uz zemes vai citādi ar skaidri izvietotiem vietu iedalījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par iespējām investēt uzņēmumu akcijās un obligācijās Baltijas biržās ir atgriezusies, tādēļ var cerēt, ka šogad būs arī jaunas vērtspapīru emisijas, pauda "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

"Pirms dažiem mēnešiem bija liela neskaidrība un plānotie publiskie piedāvājumi tika uzlikti uz pauzes. Tagad mēs redzam, ka neskaidrība mazinās un investoru interese atgriežas, līdz ar to uzņēmumi ir gatavi sākt sākotnējo publisko piedāvājumu procesu," sacīja Auziņa-Melalksne.

Viņa atgādināja, ka gads sākās pozitīvi un biržu indeksi bija augoši, bet, sākoties Covid-19 pandēmijai, bija ļoti liela neskaidrība un tika piedzīvots liels indeksu kritums.

"Šajā laikā, manuprāt, biržas lieliski nodemonstrēja, kādēļ tās ir svarīgas. Birža ir otrreizējās tirdzniecības vieta, un tajā brīdī, kad akciju cenas krita, biržas turpināja strādāt, un jebkuram investoram, kas vēlējās akcijas pārdot, šāda iespēja bija. Tas bija vissvarīgākais - biržas bija atvērtas, tirdzniecība notika, un mēs varējām ļoti labi veikt šo otrreizējā tirgus organizētāja lomu. Protams, šajā laikā bija daudz diskusiju - ārprāts, biržu indeksi krīt, varbūt ir jāslēdz tirdzniecība! Taču tas nekad nav labs risinājums, jo tādā gadījumā investori mēģinātu šīs akcijas pārdot ārpus biržām. Šajā gadījumā cenu veidošanās mehānisms nav caurskatāms. Arī šis lēmums, skatoties jau pagātnē, ir ļoti svarīgs un bijis pareizs, ka biržas Eiropā ir bijušas atvērtas un investori ir varējuši tirgoties. Investoriem nav bijis jāpiedzīvo papildu stress, ka šīs akcijas nav bijis iespējams pārdot," sacīja "Nasdaq Riga" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājus visbiežāk no sava mājokļa iegādes attur nepietiekami ienākumi, ekonomiskās situācijas radītās sekas un neskaidrība par nākotni, liecina Luminor bankas aptaujas* dati.

Arī pārējās Baltijas valstīs šie ir starp būtiskākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki nevar iegādāties savu mājokli.

Vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto norādīja, ka viņiem jau ir savs mājoklis, tāpēc jaunu iegādāties šobrīd neplāno. Taču gandrīz ceturtā daļa jeb 23% iedzīvotāju vēlētos tikt pie sava mājokļa, bet no tā viņus attur pārāk zemi ienākumi - biežāk šo iemeslu atzīmēja cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī iedzīvotāji Rīgā. Nākamais biežāk norādītais iemesls ir ekonomiskā situācija (21%), kas vairāk satrauc vīriešus nekā sievietes. Tam seko neskaidrība par nākotni, nepietiekami iekrājumi pirmajai iemaksai un augstās Euribor procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 3 880 090,05 tonnas dažādu kravu, kas ir līdz šim lielākais kravu apgrozījums pusgadā Liepājas ostas vēsturē( līdzīgs kravu apgrozījums - 3 868 648,38 tonnas bija 2018. gadā).

Galvenās kravu grupas ir labības produkti, RO-RO kravas, celtniecības materiāli, koksnes šķelda, koksnes granulas, kokmateriāli u.c. Tas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā apkalpoti 847, kuģi, pārkrautas 43 235 ro-ro vienības un 9 572 konteineri, savukārt iebraukuši un izbraukuši 36 429 pasažieri.

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostas stividorkompānijas strādājušas stabili, palielinot kravu apgrozījumu un veiksmīgi izmantojas lielo pieredzi un spēju pielāgoties ģeopolitiskajai situācijai, tirgus situācijai un aktīvi kopā ar Liepājas SEZ pārvaldi strādā, lai piesaistītu jaunas kravas.

Liela nozīme ir arī pēdējos gados veiktajiem nozīmīgajiem finanšu ieguldījumiem Liepājas ostas infrastruktūras attīstībā, atbilstoši uzņēmēju vajadzībām, kas arī ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem kravu apgrozījuma stabilai plūsmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Beļavskis: problēmas Eiropā var graut jau tā vārgo kreditēšanu Latvijā

Ieva Mārtiņa, 15.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas ekonomika uzrāda pozitīvu izaugsmi, atkarība no Eiropas to atkal var iedragāt – neskaidrība eirozonas valstīs var būtiski ietekmēt jau tā nelielos kreditēšanas apjomus Latvijā.

«Būtiskākais, kas attiecas uz finanšu jomu, ir līdzekļu pieejamība biznesam un mājsaimniecībām. Jau tagad kreditēšanas apjoms Latvijā ir neliels, bet neskaidrība Eiropā vai krasa situācijas pasliktināšanās var šo nelielo naudas straumi būtiski ietekmēt. Tas savukārt var būt kritiski svarīgi, jo, ekonomikai attīstoties, būs nepieciešami resursi, lai iegādātos jaudīgākas iekārtas, izejvielas u.t.t.. Situācija, kad bankas izvairās palielināt riska apjomus, apgrūtina uzņēmēju ikdienu, bremzē izaugsmi,» brīdina bankas Citadele vadītājs Guntis Beļavskis.

Tāpat, pēc viņa teiktā, ja Eiropas gudrie vīri nesakārtos savu lauciņu un krīzes ziņa lēkās no vienas Dienvideiropas valsts uz otru, arī Latvijas noguldītāji būs bažīgi par nākotni. Tā nav laba ziņa iekšējam patēriņam, kas atšķirībā no eksporta vēl joprojām aug ļoti lēni. Stagnācijas ilgums «rezidentu» īpašumu tirgū un mazumtirdzniecībā lielā mērā atkarīgs no ziņām par Eiropas veselības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Resursu cenas

Zelta cenai tuvākajā laikā paredz nelielu kritumu

Jānis Šķupelis, 04.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena šo nedēļu sākusi ar nelielu vērtības pieaugumu līdz 1494 ASV. Tiesa gan, liela daļa analītiķu uzskata, ka īsākā termiņā zelta cenai manāmi austākos līmeņos iespējas ir visai ierobežotas, raksta Reuters.

Zelta pievilcību negatīvi ietekmējusi Grieķijas situācijas saspīlējuma mazināšanās pēc tam, kad minētās valsts parlaments nobalsoja par taupības pasākumiem. Zelta cena tradicionāli pieaug laikā, kad palielinās neskaidrība par pasaules ekonomikas izaugsmes virzienu un gūst atbalstu no tāda veida ziņām, kas liecina par izaugsmes tempu bremzēšanos.

«Pēc tam, kad Grieķija pieņēma konsolidācijas pasākumus, ir nepieciešams jauns iemesls, lai tiktu uzpirkts zelts. Šobrīd ir grūti atrast kādu katalizatoru, kas liktu zelta cenai kāpt,» spriež Phillip Futures analītiķis Ongs Ji Lings. Jāpiebilst, ka kopš šā gada 22. jūnija zelta cena ir sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Yaris izaicina Corolla? 
Nē! Tikai labās pieredzes pārņemšana


Guntars Gūte, 19.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Toyota Corolla ir leģendārs auto, kas savu īpašnieku mīlestību spējis iekarot teju 50 gadu garumā, mainoties līdzi laikam un tendencēm, bet vienlaikus saglabājot un paaugstinot savu kvalitāti un uzticamību. Taču šobrīd izaicinājumu Corolla, šķiet, met jaunais Toyota modelis – Yaris. Un ir pamatotas cerības, ka Yaris savā ziņā varētu atkārtot Corolla uzvaras gājienu autopasaulē

Corolla vēsture sākās 1966. gadā, kad pasaules autotirgū debitēja pirmā šī modeļa automašīna. Kopš tā laika šis uzticamais un drošais auto ticis pilnveidots, lai atbilstu un pārsniegtu miljoniem autovadītāju cerību visā pasaulē. Šobrīd Corolla cienītājiem ir pieejams jau 11. paaudzes modelis, kas atkal veidots tā, lai saviem saimniekiem radītu gan emocionālu, gan praktisku gandarījumu. Arī Toyota Yaris jau drīz pēc nobraukšanas no konveijiera ir ieguvis nedalītu autobraucēju atzinību visā pasaulē. Taču šī nav sacensība starp pieredzi un jaunību! Katram no šiem spēkratiem ir savs lietojums. Katram – savi plusi un izaicinājumi. Viss ir atkarīgs no tā, kādām vajadzībām izvēlaties savu auto.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Rubļa zigzagu laikmets var turpināties ilgi

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 09.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaimiņa labklājība ir arī mana labklājība. Šāds secinājums dzirdēts ne vienu reizi vien, un starpvalstu līmenī šī teiciena nozīmība ir daudz lielāka par ikdienišķo sadzīvi.

Tādēļ pēdējās dienās aizvien lielāku aktualitāti iegūst informācija par Krievijas rubļa vērtības kritumu, kura beigas var nebūt visai drīzas. Pie kaimiņvalsts ekonomiskās, tostarp arī valūtas nestabilitātes, šķiet, jau vajadzētu pierast. Arī uzņēmēji ne vienu reizi vien ir atzinuši, ka neliels rubļa vērtības kritums līdz 10% nav nekas ārkārtējs. Tomēr attiecībā uz kaimiņvalsts valūtu šoreiz situācija ir stipri savādāka nekā citas reizes. Šāds secinājums rodas ne tikai tāpēc, ka kopš gada sākuma uzņēmēju minētais svārstību koridors ir caursists, bet arī tāpēc, ka šobrīd nav pilnīgi nekādu pazīmju, kas varētu liecināt par tendences maiņu. Kopš gada sākuma rubļa vērtība pret eiro ir sarukusi par 11%, savukārt kopš pagājušā gada maija beigām kritums sasniedz pat 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru