Citas ziņas

Nespēj tikt galā ar Norvēģijas seksa skandālā iesaistīto Rīgas «masāžas salonu»

LETA, 29.09.2011

Jaunākais izdevums

Norvēģu politiķi Bordu Hoksrudu apkalpojušā Rīgas erotiskās «masāžas salona» Adriana darbinieki atzīst, ka seksa skandāla dēļ ir izveidojusies nepatīkama situācija, tomēr arī pēc šī incidenta salons turpina strādāt, kā ierasts, neraugoties uz šajā namā dzīvojošo cilvēku regulārajām sūdzībām par neizturamo troksni un nekārtībām.

Kā liecina uzziņu portālā 1188 pieejamā informācija, salons Adriana atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā 52/54. Kā darbības nozare tam minēta «masāža», bet kā citi atslēgas vārdi meklēšanai - «erotiskā masāža», «ekskortserviss», «striptīzs», «intīmpakalpojumi» un «vecpuišu ballīte». Iestādījums ir izvietots daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.

Kā aģentūrai pastāstīja mājas vecākais Mikus Vilsons, iedzīvotāji jau gadiem ilgi sūdzas par salona darbību gan pašai tā īpašniecei, gan atbildīgajām iestādēm, taču rezultātu nav un iestādījums turpina darboties, kā darbojies.

Cauru diennakti, bet pārsvarā tumšajā laikā, no salona nāk troksnis, kas traucē iedzīvotājiem naktsmieru, turklāt intīmpakalpojumu saņēmēji bieži piečurā pagalmu un kāpņutelpu, pastāstīja Vilsons. Viņš atcerējās, ka vēl vakar nācis mājās un ieraudzījis kārtējos trīs tūristus, kuri «nokārtojās pagalmā bez jebkāda stresa».

Mājas vecākais esot vērsies gan Valsts policijā un Rīgas Pašvaldības policijā, gan meklējis žurnālistu atbalstu. Ņemot vērā to, ka pastāv aizdomas par nelegālu alkoholisko dzērienu tirdzniecību salona telpās, Vilsons sūdzējies arī Valsts ieņēmumu dienestam, taču nekas nav mainījies.

Jautāts, vai mēģinājis runāt arī ar pašu salona īpašnieci, Vilsons norādīja, ka ir bijuši neskaitāmi šādi mēģinājumi, taču tie rezultējušies vien ar tukšiem solījumiem, proti, salona īpašniece apņēmusies mudināt klientus vismaz ārpus paša salona telpām uzvesties piedienīgi, tomēr reāli nekas nav mainījies.

Arī kāds sastapts Lāčplēša ielas 52/54 nama iedzīvotājs apstiprināja, ka jau gadiem nav miera no bordeļa apmeklētāju nekulturālās uzvedības. Agrāk pagalmā bieži ālējušies briti, kuri salonu izvēlējušies savām vecpuišu ballītēm, bet pēdējā laikā auditorijā biežāk sastopami tūristi no Skandināvijas valstīm, pastāstīja virs bordeļa dzīvojošais vīrietis, kurš atzina, ka, vairs nespēdams paciest čurājošos «tūristus», reiz pats mēģinājis viņus pārmācīt un iekļuvis nelielā fiziskā konfliktā ar bariņu skandināvu.

Erotiskās masāžas salona Adriana administratore, kura telefonsarunā nevēlējās nosaukt savu vārdu, atzina, ka pagājušajā nedēļā atklātībā nākušais skandalozais gadījums ar norvēģu politiķi, kurš izmantojis salona pakalpojumus, protams, ir bijis nepatīkams pārsteigums un šādā situācijā nevēlētos nonākt neviens.

Par nekādām klientu saceltām nekārtībām administratore nerunāja, taču viņa kategoriski noliedza iepriekš izskanējušo informāciju, ka salona masierei ir bijušas seksuālas attiecības ar norvēģu politiķi.

Gluži pretēji - konkrētais klients jau uzreiz esot sacījis, ka ir precēts vīrietis, tāpēc neko vairāk par vienkāršu masāžu nevēloties. Salona administratore nebija pārliecināta, vai skandāla dēļ politiķis vispār ir ticis pie cerētās masāžas un, ja ir, tad cik viņš par to samaksājis. Adrianas administratore nevēlējās izpaust kontaktinformāciju konkrētajai meitenei, kura tonakt apkalpojusi norvēģu deputātu.

Arī seksa skandālā ierautais norvēģu politiķis ir mainījis savu versiju par intīmās masāžas salonā pavadītās nakts notikumiem, apgalvojot, ka seksuāla kontakta ar salona meiteni viņam nav bijis, vēsta norvēģu mediji.

Kā ziņots, Norvēģijas labējo populistu Progresa partijas deputāts Hoksruds iekļuva pamatīgā skandālā, jo valsts nacionālā televīzija nofilmējusi, kā viņš, viesojoties Rīgā, pircis prostitūtas pakalpojumus.

Hoksruds kopā ar partijas jauniešu kustības pārstāvjiem no 14. līdz 18.septembrim viesojās Rīgā.

Norvēģijas sabiedriskā televīzija TV2 pagājušajā nedēļā demonstrēja videomateriālu, kurā redzams, kā Hoksruds Rīgā apmeklē kādu bordeli. Ierakstā redzams, kā politiķis ap pusnakti ar taksometru piebrauc pie kāda Rīgas bordeļa, ieiet tajā un pēc aptuveni pusstundas iznāk no tā ar kādu sievieti. Pāris iesēdās taksometrā un tur pavadīja kādu laiku.

TV2 žurnālisti nākamajā vakarā attiecīgo bordeli filmēja ar slepeno kameru. Bordelī viņi atraduši astoņas pieticīgi ģērbtas meitenes, no kurām viena apstiprināja, ka Hoksruds bijis viņas klients. Meitene sacīja, ka norvēģu politiķis par pakalpojumu viņai samaksāja 150 latus, kas pārsniedz parasto naudas summu par šādiem pakalpojumiem. Jautāta, kāda veida pakalpojumus Hoksruds pircis, meitene atbildējusi: «Jā, protams, mums bija sekss.» Savukārt vēlāk Nikola tomēr noliedza, ka viņai ar politiķi bijis sekss.

Kad žurnālisti politiķi iepazīstināja ar safilmētajiem materiāliem, Hoksruds atzina, ka pircis prostitūtas pakalpojumus, taču apgalvoja, ka viņam ar meiteni nav bijis dzimumakta.

Pēc skandāla nākšanas gaismā, Hoksrudam piemērots naudas sods 25 000 Norvēģijas kronu (2 253 latu) apjomā par prostitūtas pakalpojumu pirkšanu ārvalstīs. Norvēģijā 2008.gadā stājās spēkā likums, kas paredz kriminālatbildību par seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Likums attiecas gan uz pakalpojumu pirkšanu Norvēģijā, gan arī uz Norvēģijas iedzīvotājiem ārzemēs.

Skandāla dēļ Hoksruds paziņojis, ka atkāpjas no visiem saviem politiskajiem amatiem.

Taču tagad politiķis apgalvo, ka viņam ar latviešu prostitūtu Nikolu nav bijis dzimumakta, bet gan sieviete viņam sniegusi masāžas pakalpojumus. Hoksruds izteicies, ka telekanālam TV2 prostitūtas seksuālo pakalpojumu pirkšanā viņš atzinies tikai tāpēc, ka viņam sejā iegrūsta kamera.

Tikmēr Progresa partijas vadītāja vietnieks Pērs Sannbergs apsūdzēja žurnālistus par partijas locekļu izsekošanu. Viņš uzstāja, ka Progresa partija nav sliktāka par pārējiem politiskajiem spēkiem, bet šāds iespaids radies no tā, ka «mediji mūs vajā. Tas ir acīmredzami, ja TV2 gandrīz vai nolīgst privātdetektīvu, lai vajātu partijas locekli brīvdienās».

Progresa partija aizvadītajos gados bijusi iesaistīta vairākos divdomīgos skandālos. Pagājušā gadā tika aizturēts partijas kandidāts Stavangeres mēra amatam Trunns Birkedāls saistībā ar aizdomām, ka viņš savā dušā slepeni nofilmējis trīspadsmit puikas. Viņam arī izvirzītas apsūdzības par seksuālām attiecībām ar nepilngadīgo.

2001.gadā partija bija ierauta vēl vienā skandālā, kad Ūsas pilsētas mērs Terje Sēvīknēss atzina, ka partijas kongresa laikā stājies dzimumsakaros ar 16 gadus vecu meiteni, kas tobrīd bija alkohola reibumā. Neskatoties uz skandālu, Sēvīknēss vēl joprojām atrodas Ūsas mēra amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Miljardiera Sorosa bijusī draudzene pieprasa 50 miljonu sāpju naudu

Lelde Petrāne, 11.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardiera, finansista Džordža Sorora bijusī draudzene apsūdz viņu solījuma nopirkt viņai dzīvokli Ņujorkā nepildīšanā un uzsākusi pret viņu tiesas prāvu, prasot 50 miljonus ASV dolāru, vēsta Associated Press.

Adriana Fereira (Adriana Ferreyr) Manhetenas tiesā vērsusies trešdien.

28 gadus vecā Brazīlijas ziepju operu zvaigzne apgalvo, ka 80 gadus vecais Soross atdevis 1,9 miljonus ASV dolāru vērto dzīvokli Manhetenā jaunajai draudzenei.

Sorosa advokāts Viljams Zabels medijiem stāstījis, ka tiesā iesniegtā prasība ir vieglprātīga rīcība, kuras mērķis ir izspiest naudu no viņa klienta.

Savukārt Fereiras advokāts sacījis, ka tiesas ziņā ir izlemt, kuram ir taisnība.

Pāris satikās 2006.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Skaistumkopšanas salona īpašniece: Strādāt nav viegli, taču ne uz vienu citu valsti braukt es negribētu

Žanete Hāka, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no uzņēmumiem, kas Saulkrastos spējis noturēties jau gandrīz 20 gadu, ir skaistumkopšanas salons Klēra. Tas tika atvērts 2001.gadā un bija pirmais skaistumkopšanas salons Saulkrastos.

Kā stāsta tā īpašniece Kristīne Ješus, laika gaitā salons mainījis atrašanās vietu, un patlaban izveidoti divi saloni – Klēra centrā un SPA salons Klēra Lukss, kas atrodas kompleksa Sun Republic teritorijā.

Tiesa gan, salonam ziemā nav viegli, viņa atzīst – vasarā iedzīvotāju skaits trīskāršojas, tad klientu ir daudz, savukārt ziemā salons turas uz pastāvīgajiem klientiem un piedāvātajām akcijām. Abos salonos speciālisti strādā ar vienu kosmētiku, taču Klēra Lukss pakalpojumu klāsts ir plašāks – šajā vietā atrodas SPA zona, kur vienlaicīgi var atpūsties arī vairāki cilvēki – pāris, draudzenes vai cita kompānija, tiek piedāvātas arī masāžas un citi pakalpojumi. Tāpat uzņēmums bērniem piedāvā Klēriņas akadēmiju, kas norit ballīšu stilā un kurā nelielas grupiņas meiteņu sapulcējas un apgūst kosmētikas pamatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūlija iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu tiek palielināts no esošajiem 70 latiem uz 80 latiem mēnesī. Tas nozīmē, ka par katru reģistrētu apgādājamo strādājošais turpmāk ik mēnesi saņems 2,40 latus vairāk nekā līdz šim, aprēķinājis Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

Strādājošajam, kam apgādībā ir bērns, nestrādājošs laulātais, vecāki vai citi apgādājamie par atvieglojuma summu 80 lati nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 24% apmērā, tāpēc viņa neto alga ir lielāka nekā kolēģim ar tādu pašu bruto algu, bet bez apgādājamā. No 1.jūlija atvieglojuma dotais ieguvums strādājošajam būs 19,20 lati par vienu apgādājamo.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, no visām personām Latvijā, kas saņem darba algu, apgādājamie ir reģistrēti 27% strādājošo.

«Strādājošais var reģistrēt neierobežotu apgādājamo skaitu, taču, ja strādājošā alga uz papīra ir mazāka par 231 latu, atvieglojumus pilnā mērā viņš saņems tikai par diviem apgādājamiem. Šādā situācijā, ja ģimenē, piemēram, aug trīs vai vairāk bērni, ģimenes kopējie ienākumi būs lielāki, ja apgādājamie tiks sadalīti starp abiem strādājošajiem vecākiem,» iesaka Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriana Kauliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Iemaksu griesti novērsīs situācijas, kad vecāku pabalstos var saņemt desmitiem tūkstošu latu

Žanete Hāka, 17.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka ir jābūt gan sociālo iemaksu, gan izmaksu griestiem, uzsver DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Viņš atceras, ka griestus atcēla krīzes laikā, un, domājams, ka iemesls bija dziļa neizpratne Saeimā par to, kas vispār ir sociālā apdrošināšana, ka VSAOI nav nodoklis, kaut arī tautā to dēvē par socnodokli, bet gan maksa par obligātu pakalpojumu. Tātad, jo lielākas iemaksas, jo lielākas izmaksas, saka eksperts, piebilstot, ka, līdz ar to radās cilvēkus nevajadzīgi tracinošas situācijas, kad kāds vecāku pabalstos saņēma desmitus tūkstošus.

Ļoti lielās algas nereti saņem Latvijā īslaicīgi dzīvojoši ārzemju speciālisti, kuri par mūsu sociālās apdrošināšanas sistēmas labumiem nav pat aizdomājušies, tātad tās visdrīzāk nav arguments viņu piesaistē, bet griestu atcelšanas radītās papildus darba devēja izmaksas bijis mīnuss no mūsu darba tirgus konkurētspējas viedokļa, norāda eksperts. Viņš uzsver, ka nebūtu pret lielāku progresivitāti nodokļu sistēmā, bet griestu atcelšana iepriekš to nav nodrošinājusi augstākminēto apsvērumu dēļ, savukārt griestu noteikšana tikai izmaksām būtu nodokļu un sociālās apdrošināšanas sistēmas jaukšana kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Barselonas veiksmīgākajiem zīmoliem Desigual savu 30. dzimšanas dienu pagājušajā nedēļā nosvinējis Ņujorkas Modes nedēļā, vēsta thelocal.es.

Desigual apģērbus publikai izrādījusi arī pasaulslavenā brazīliešu modele Adriana Lima. 2015. gada pavasara/vasaras kolekcijas autors ir Kristians Lakruā (Christian Lacroix).

«Dzīvē 30 gadi ir laiks, kad pārdomāt to, kas pagājis un pieņemt lēmumus attiecībā uz nākotni,» sacījis 45 gadus vecais Desigual vadītājs Manels Jadraque, piebilstot, ka varbūt ir laiks kļūt mūsdienīgākiem un inovatīvākiem.

Modes zīmols radīts 1984. gadā Barselonā. Patlaban tas pārstāvēts 109 valstīs. Tā lielākie tirgi ir Spānija, Francija, Itālija un Beļģija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Policija aizvērusi trīs ārzemnieku iecienītus bordeļus Rīgā

Dienas Bizness, 16.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā aizvērti seši bordeļi, no kuriem trīs daudzus gadus bija tūristu labi apmeklēti un reklāmas bukletos ārzemniekiem zināmi kā masāžas saloni.

Atsākoties intīmpakalpojumu tīkotāju vasaras tūrēm, Valsts policija uzsākusi aktīvu darbību, lai Rīga zaudētu lētās Eiropas seksa galvaspilsētas statusu, vēsta raidījums Nekā personīga.

Pēc policijas aktivitātēm, daudzi bordeļi mainījuši piedāvājumu un erotisko masāžu vietā piedāvā eksotisko.

Aizvērto bordeļu vidū ir masāžas saloni - Ladyland, Ecstacy, Eden un arī Adriana, par kuru policija saņēma apkārtējo iedzīvotāju sūdzības. Kopumā aizturēti deviņi cilvēki, un policija pieļauj, ka visus šos salonus vadījuši vieni un tie paši cilvēki.

Masāžas salona īpašniekiem policija arestējusi īpašumus 192 tūkstošu latu apmērā. Līdz šim viņi veiksmīgi bija izmantojuši likuma nepilnības un visus uzliktos administratīvos sodus pārsūdzēja tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas grozs četru cilvēku ģimenei Latvijā mēnesī izmaksā par 14% vairāk nekā Lietuvā un par 5% vairāk nekā Igaunijā, secināts Swedbank Baltijas valstu Privātpersonu finanšu institūtu veiktajā pārtikas cenu pētījumā.

Pārtikas grozs jeb optimālais pārtikas daudzums četru cilvēku ģimenei Lietuvā mēnesī izmaksā 196 Ls, Igaunijā – 214 Ls un Latvijā – 224 Ls. Ņemot vērā vidējās algas atšķirības katrā valstī, ģimene ar diviem strādājošiem pārtikas izdevumiem Latvijā tērē aptuveni trešo daļu algas, kamēr Igaunijā – tikai piekto daļu.

Eurostat dati liecina, ka izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem Baltijas valstīs pārsniedz 20% mājsaimniecību tēriņos. Tā ir nozīmīga izdevumu daļa, kas ģimenei liek rūpīgi sekot līdzi šiem tēriņiem un izdevumus sabalansēt ar ienākumiem, skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā Adriāna Kauliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī otrs lielais metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs akcionārs Iļja Segals šā gada maija beigās veicis apjomīgu dāvinājumu: kā rāda zemesgrāmatas dati, viņš savu Jūrmalas villu pirms mēneša uzdāvinājis savam divpadsmit gadus vecajam dēlam.

Kā vēsta portāls Pietiek.com, 7 075 kvadrātmetrus lielo zemesgabalu un dzīvojamo ēku Jūrmalā, 19. līnijā 1, Segals 2002. gadā bija iegādājies no Latvijas Gāzes vadītāja Adriana Dāvja un viņa radinieka Oļģerta Visvalža Dāvja, kopā, spriežot pēc zemesgrāmatas datiem, samaksājot gandrīz 600 tūkstošus latu.

Pagājušā gada jūnijā, reģistrējot laulību līgumu ar savu dzīvesbiedri Natāliju Segali, iespaidīgā Jūrmalas villa palika Segala vienpersoniskā īpašumā. Taču jau šā gada maijā, kad bija saasinājusies situācija ap Liepājas metalurgu, īpašums atkal mainījis oficiālo saimnieku.

Kā rāda zemesgrāmata, šā gada 21. maijā Segals visu īpašumu atdāvinājis 2000. gada 16. novembrī dzimušajam Eduardam Segalam, cik zināms - I. Segala dēlam, raksta Pietiek.com.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Pieredze rāda, ka valstij no iesaistīšanās biznesā jāturas pa gabalu

Dienas Bizness, 01.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viss ir labs, kas labi beidzas, tā acīmredzot nospriedis a/s Latvijas gāze (LG) lielākais akcionārs Vācijas kompānija E.ON Ruhrgas International GmbH. Proti, vairs nav nekāds noslēpums, ka šis uzņēmums vēlas doties prom no Austrumeiropas, tostarp Latvijas, priekšroku dodot tālākiem un ne tik ļoti kontrolētiem tirgiem.

Protams, kā jau jebkurš uzņēmums, arī E.ON Ruhrgas darbojas, atbilstoši savām interesēm jeb tam, kā īpašnieki uzskata par nepieciešamu. Jautājums, šobrīd ir par to, kas acīmredzot jau visai drīzā nākotnē notiks ar 47,23% LG akciju, kas šobrīd pieder E.ON Ruhrgas? Šo akciju irmpirkuma tiesības ir Latvijas valstij, bet...

Protams, ņemot vērā, ka šogad valdība samaksāja Liepājas metalurga īpašnieku savulaik ņemto kredītu vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, pretī neiegūstot neko, E.ON Ruhrgas prasītie 100 miljoni latu par teju pusi akciju pelnošā uzņēmumā nemaz nešķiet tik liela summa. Tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka Latvijas valstij no līšanas biznesā vajag turēties pa gabalu. Paanalizējot notikumus pagātnē, kļūst skaidrs, ka ar neskaitāmiem skandāliem ir bijuši apvīti dažādi uzņēmumi, kuros pietiekami lielu daļu ir kontrolējusi mūsu valdība, un daudz kas ir atrisinājies drīz pēc tam, kad valstij piederošās kapitāldaļas vai akcijas ir nonākušas privātās rokās. Vēl jo dramatiskāk viss parasti izvēršas tad, ja Latvijas valsts ir nevis simtprocentīgs īpašnieks, bet gan ir sasaistījusies ar privāto partneri, uzņēmuma akcijas sadalot līdzīgās daļās. Nereti šādos gadījumos notiekošais vairāk atgādina nevis normālu saimniecisko uzņēmuma darbību, bet gan sliktu latīņamerikāņu ziepju operu ar aizdomām par neuzticību, greizsirdības skandāliem, trauku plēšanu un visbeidzot – šķiršanās scēnām. Tātad diez vai valstij vajadzētu izmantot šīs savas pirmpirkuma tiesības. Savukārt, ja to neizdara valsts, nākamie piedāvājumi E.ON Ruhrgas jāizsaka divām ar Krievijas kapitālu saistītām kompānijām, attiecīgi – Gazprom un Itera.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Spriedze attiecībās ar Krieviju nesašūpo energoapgādi, bet rada cenu riskus

Dienas Bizness, 18.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas ciešās saites ar Krievijas gāzes un elektroenerģijas sistēmām lielā mērā pasargā Latviju, Lietuvu un Igauniju no iespējas, ka Krievija varētu patvaļīgi ierobežot šo resursu piegādi, jo tas apdraudētu pašas Krievijas energodrošību. Tomēr pilnībā nevar izslēgt cenu kāpuma riskus, piemēram, esošo dabasgāzes cenas atlaižu atcelšanu, gāzes priekšapmaksas iekasēšanu un juridiskus strīdus par vienu no galvenajiem reģiona drošības balstiem - Inčukalna dabasgāzes krātuvi, raksturojot Baltijas valstu enerģētisko drošību sarežģītās ārpolitiskās situācijas kontekstā, laikrakstam Diena norāda eksperti.

Lai gan vasarā medijos izskanēja bažas par to, ka dabasgāzes uzņēmums Latvijas gāze (LG) iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzsācis vēlāk nekā parasti, LG vadītāja Adriana Dāvja vēlāk teiktais apliecināja, ka lēmums bijis pamatots - krātuvē pēc sezonas beigām bija atlikuši vairāk nekā 400 miljoni kubikmetru gāzes, kas ir gandrīz līdzvērtīgs apjoms Rīgas termoelektrostaciju ikgadējam gāzes patēriņam pēdējo gadu laikā un veido gandrīz 20% no krātuves aktīvi izmantojamā tilpuma. Arī vēlāk atbildīgās amatpersonas, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulācijas komisijas valdes loceklis Rolands Irklis, apstiprināja, ka par gāzes iesūknēšanu krātuvē šajā sezonā pamata bažām nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Lētapģērbu ietekme ir šausminoša

Anda Asere, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu Adriana Silenieka un Danas Pūkaines Nīderlandē veidotā e-komercijas modes platforma Asadra dod iespēju pircējiem atklāt vēl nezināmus zīmolus, produktus ar spēcīgu stāstu

Asadra ir e-komercijas platforma modes dizaineriem un zīmoliem. «Meklējam dizainerus, kam ir unikāls, kvalitatīvs produkts un stāsts, kā tas ticis veidots vai kas ir tā iedvesmas avots. Izceļot produkta izstrādes procesa stāstu, palīdzam pircējam saprast iegādātā produkta ietekmi uz planētu. Ja paskatāmies, ko nodara planētai lielo «lētapģērbu» zīmolu produkcija, tas ir šausminoši. Piemēram, ik dienu pasaulē tiek izliets aptuveni viens miljons ķīmisko krāsvielu, izmestas 1500 tonnas tekstila izstrādājumu, bet, lai tas viens džemperis par 15 eiro sadalītos, vajadzīgi pat 40 gadi. Tas ir novedis pie tā, ka modes industrija ir otrs lielākais dabas piesārņotājs pēc naftas industrijas. Asadra ir veidota, lai piedāvātu pircējiem alternatīvu un dotu iespēju iegādāties kvalitatīvus un modernus apģērbus, kas nenodara tādu ļaunumu mūsu planētai,» klāsta Adrians Silenieks, Asadra vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zināmi desmit konferences TEDxRiga runātāji, tostarp D. Pavļuts un mūziķis Gustavo

Gunta Kursiša, 01.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā TED (Tehnoloģijas, Izklaide, Dizains) nacionālā mēroga konferencē TEDxRiga piedalīsies vairāk nekā 20 Latvijas un ārvalstu lektori, no kuriem patlaban ir zināmi desmit runātāji.

Konferences pirmajā blokā The Science for life (Zinātne dzīvei) runu Dievs spēlē metamos kauliņus? sniegs Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš un sociālo tīklu pētnieks Valdis Krebs, kas runās par privātuma riskiem. Tāpat blokā The Science for life uzstāsies arī Daina Taimiņa, kura runās par Tamboradatas hiperbolisko plakni. Savukārt sesijā Creativity beats the Capital (Radošums uzvar kapitālu) uzstāsies Silīcija ielejas pazinējs Viesturs Sosārs ar tēmu Izgāšanās māksla.

Sadaļā The power of diversity (Daudzveidības spēks) kā viena no lektoriem uzstāsies Nodibinājuma Rīga 2014 programmu vadītāja un mākslinieciskās padomes koordinatore Aiva Rozenberga, kura stāstīs par Eiropas kultūras galvaspilsētām. Arhitekts Toms Kokins uzstāsies ar tēmu Veidojot ikdienu un vidi - jeb kā efektīvāk izmantot publisko telpu. Sadaļā līdz ar A. Rozenbergu un T. Kokinu uzstāsies ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš stāstīs par Starpdisciplināro izglītību kā priekšrocību mūsdienu sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Piektdaļa aptiekās pēdējā mēneša laikā atstājuši vismaz 20 latus

Žanete Hāka, 27.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā mēneša laikā 20% aptaujāto pirkumiem aptiekā atvēlējuši 20 līdz 50 latus, bet 3% - virs 50 latiem, liecina aptieku tīkla Euroaptieka jaunākais pētījums.

72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā ir iegādājušies aptiekas preces (medikamentus, vitamīnus, uztura bagātinātājus, higiēnas preces utt.), no tiem 45% respondentu tērējuši līdz 20 latiem.

Pēdējos mēnešos visvairāk cilvēki iegādājās līdzekļus imūnsistēmas stiprināšanai, pretsaukstēšanās līdzekļus, kā arī pretgripas un antibakteriālos līdzekļus, stāsta farmaceite un aptiekas Euroaptieka vadītāja Ilva Leimane.

Arī Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktie pētījumi rāda, ka vairāk nekā trešajai daļai iedzīvotāju izdevumi par veselības aprūpi pēdējos pāris gados ir pieauguši un tā ir otra visstraujāk augošo izdevumu kategorija pēc izdevumiem par pārtiku. No Latvijas Centrālās Statistikas pārvaldes datiem izriet, ka veselības aprūpes izdevumi veido apmēram 6% no mājsaimniecību kopējiem izdevumiem, skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājobligācijas atmaksājas tikai ilgākā termiņā

Žanete Hāka, 08.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumus krājobligācijās ir izdevīgi plānot vidējā termiņā, kur izceļas piedāvājuma stiprās puses: ienesīgums gan attiecībā pret depozītiem, gan citiem vērtspapīriem, kā arī iespēja strauji reaģēt uz izmaiņām finanšu tirgū, stāsta Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

«Kamēr uz termiņu līdz vienam gadam krājobligācijas ar gada ienesīgumu 0,3% nav spēcīgs konkurents banku depozītiem ar vidēji 0,8% likmi gadā, krājobligācijām ir ievērojamas priekšrocības, ja mājsaimniecības apsver vidēji ilga termiņa ieguldījumu,» uzsver eksperte, piebilstot, ka pašreizējie piecu gadu krājobligāciju procenti izkonkurē lielāko daļu banku piecgadīgu depozītu piedāvātās likmes, savukārt depozītus uz 10 gadiem piedāvā reta banka. Vienlaikus krājobligāciju ienesīgumu ir vērts salīdzināt ne tikai ar noguldījumiem depozītos, bet arī ar citiem vērtspapīriem, kas pielīdzināmi noguldījumam uz procentiem, piemēram, uzņēmumu vai valsts obligācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka par apkures rēķinu samazināšanu jārūpējas uzņēmumam

Gunta Kursiša, 04.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

75% aptaujāto daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji uzskata, ka mājokļa apkures rēķins jāmazina siltumenerģijas uzņēmumam, liecina Swedbank veiktais pētījums.

Tikmēr 40% aptaujāto padomjlaiku daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju pauduši viedokli, ka apkures rēķinus varētu mazināt pašu spēkiem, ar kaimiņiem vienojoties par renovācijas darbiem, liecina pētījuma rezultāti.

14% dzīvokļu īpašnieku būtu gatavi uzņemties iniciatīvu un iesaistīt citus mājas iedzīvotājus kopīgā rīcībā nama renovēšanai, 57% ar atsaucību uzņemtu iniciatīvu no kaimiņiem.

«Divi lielākie izaicinājumi tiem, kas gatavi ieguldīt savu laiku, zināšanas un darbu mājas siltumnoturības renovācijas organizēšanā, ir citu dzīvokļu īpašnieku atbalsta gūšana un zināšanas nama renovācijas organizēšanai,» secina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tele2 iegulda 4 miljonus 4G tīkla pārklājumā

Dienas Bizness, 21.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Tele2 2015. gadā ir palielinājis EBITDA jeb peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas par 4%, sasniedzot 7,3 miljonus eiro. Šī gada sākumā arī investēti četri miljoni eiro plašā 4G tīkla pārklājumā, informē uzņēmuma pārstāve Adriāna Roziņa.

«Mūsu mērķis ir klientiem nodrošināt lielisku mobilā interneta lietošanas pieredzi, tāpēc tāpat kā pērn arī šogad Tele2 darbības fokuss būs vērsts uz 4G tīkla strauju izvēršanu un 4G pakalpojumu attīstīšanu. Šī gada sākumā investējām 4 miljonus eiro plašā 4G tīkla pārklājumā, un turpināsim darbu, lai pavisam drīz - jau tuvākajos mēnešos - nodrošinātu 4G pakalpojumus 90% valsts iedzīvotāju,» saka Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

2015. gada 1. ceturksnī Tele2 sasniedza EBITDA rentabilitāti 31,6% apmērā, kas ļauj ar pārliecību raudzīties uz uzņēmuma izaugsmi turpmākajos periodos. Tele2 apgrozījums bija 23,04 miljoni eiro, kas ir par 4% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat kā iepriekšējos gadus, arī šogad negatīvu ietekmi uz mobilo sakaru uzņēmumu apgrozījumu turpina radīt samazinātie viesabonēšanas un starpsavienojuma tarifi, kurus nosaka Eiropas Komisija un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu konkursā Start Tel Aviv 2017 Latvijā uzvar Alina, kam būs iespēja sevi parādīt inovāciju festivālā DLD Telavivā un iepazīties ar Izraēlas jaunuzņēmumu ekosistēmu šī gada septembrī

DB jau rakstīja, ka Alina ražo un pārdod māla piedevas būvmateriālu ražotājiem ilgtspējīgu, videi un cilvēku veselībai draudzīgu būvmateriālu ražošanai. Šis produkts primāri radīts krāsu ražotājiem. Izmantojot Alina māla piedevas, iespējams aizstāt toksiskas ķimikālijas un smagos metālus, ko pašreiz izmanto būvmateriālu ražošanā, lai paildzinātu būvmateriāla mūžu un aizsargātu to no ultravioletā starojuma. Būvniecībā izmatotie toksiskie materiāli būtiski piesārņo iekštelpu vidi, kas ir divas līdz piecas reizes kaitīgāka par ārtelpām, un Pasaules veselības organizācija atzīst, ka 3% no pasaules slimību sloga rodas no tosikā iekštelpu piesārņojuma, kas ir Alina dzinējspēks inovatīvā materiāla izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Otrdien līdz pusnaktij aicina pieteikties konferences TEDxRiga biļešu iegādei

Gunta Kursiša, 05.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieteikšanās biļetēm uz TEDxRiga konferenci noslēgsies otrdien pusnaktī, savukārt trešdien notiks izloze, kurā tiks noskaidroti tie, kam būs iespēja biļetes iegādāties, informē TEDxRiga organizatori.

Jau vēstīts, ka pirmā TEDxRiga konference notiks 14. jūnijā Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē, un tajā piedalīsies vairāk nekā 20 Latvijas un ārvalstu runātāji.

Konferences pirmajā blokā The Science for life (Zinātne dzīvei) uzstāsies Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš, kura uzstāšanās temats būs Dievs nespēlē kauliņus. Bet varbūt tomēr?, sociālo tīklu pētnieks Valdis Krebs ar tēmu Attapties tīkla nepareizajā pusē un matemātiķe Daina Taimiņa, kura runās par Tamborēšanu un hiperboliskām virsmām. Runātājiem pievienosies kardioķirurgi prof. Āris Lācis un prof. Andrejs Ērglis, kuri stāstīs par Dzīvības un nāves jautājumu. Sesiju noslēgs latviešu etnogrāfiskā koklētāja Laima Jansone, ar kuru kopā uzstāsies laikmetīgās dejas izpildītāji, apvienojot mūzikas, dejas un vizuālo mākslu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Kad ar talantu vien nepietiek: sieviete Kolumbijā

Evita Lune, Pedersen & Partners partnere un vadītāja Latvijā, 23.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indrai Noji (Indra Nooyi), Megai Vitmenai (Meg Whitman), Irēnei Rozenfeldai (Irene Rosenfeld), Elenai Kulmanai (Ellen Kullman) un Patrīcijai Vertcai (Patricia Woertz) ir kas kopīgs. Viņas ir monumentālu, daudznacionālu un gigantisku amerikāņu korporāciju vadītājas, sievietes, mātes, kuras turklāt ir iekļautas žurnāla Forbes ietekmīgāko sieviešu Top 10. Vai tas nozīmē, ka sievietes tikai ASV var būt ietekmīgas? Kā ar Eiropu? Dienvidameriku? Es vēlos pastāstīt par stiprām un veiksmīgām sievietēm ārpus ASV, kā arī par viņu apņēmību, neatlaidību un centību gan mājās, gan darbā. Šis būs mēģinājums izcelt to sieviešu izcilību, kas mazāk taisnīgās situācijās spēj sasniegt virsotnes un gūt panākumus, neraugoties uz tādiem sociāli kulturālajiem apstākļiem, kuru dēļ karjeras veidošana ir daudz sarežģītāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trešdaļa dodas ceļojumos, bet parādus neatdod

Gunta Kursiša, 23.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram trešajam ceļotājam no Latvijas uz ārzemēm ir savlaicīgi nenokārtotas parādsaistības, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā ceļotāju paradumu izpēte. Tas apstiprina, ka laikā nenokārtoti parādi ir ne tikai naudas, bet arī attieksmes jautājums, norāda bankas pārstāvji.

Puse Latvijas mājsaimniecību katru gadu atrod laiku un iespēju, lai īstenotu vēlēšanos doties tuvākā vai tālākā ceļojumā, taču, izpētot ceļojumu finansēšanas avotus, atklājas, ka līdzekļi ceļošanai tiek rasti ne tikai no uzkrājumiem un tekošajiem ienākumiem, bet arī uz laicīgi nenokārtotu saistību rēķina, noskaidrojies Swedbank pētījumā.

Bankas Privātpersonu finanšu institūts aptaujāja vairāk nekā 500 respondentu, ka šogad bija devušies vai plānoja doties salīdzinoši dārgākos ceļojumos uz ārzemēm, kuru laikā Latvijas iedzīvotāji iztērē vidēji desmit reizes lielāku summu nekā vietējā ceļojumā, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati. Kā ceļojuma finansējuma avoti visbiežāk tika nosaukti tekošie ienākumi, tostarp alga un atvaļinājuma nauda (48% aptaujāto), kā arī uzkrājumi (40%). 6% ceļojumam vajadzīgo naudu vai daļu no tās aizņemas vai pērk ceļojumu uz nomaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Sasteigta gāzes tirgus atvēršana var uzspridzināt valsti


M. Ķirsons, L. Melbārzde, 
Z. Zablovska, 13.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot dabasgāzes tirgus liberalizācijas prasības ātrāk par 2017. gada aprīli, Latvija riskē iegūt investīciju strīdu vairāku miljonu apmērā.

Tādas ir iespējamās sekas Saeimā bez diskusijām konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem Enerģētikas likumā, kas faktiski paredz sadalīt uzņēmumu a/s Latvijas gāze (LG), atdalot no tā sadales tīklus un potenciāli ļaujot gāzes tirgū ienākt arī citiem spēlētājiem.

Šis solis ļaus ar laiku diversificēt gāzes piegādātājus, uz ko pašlaik tiecas visa Eiropa, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Tomēr problēmas rada tas, ka iecerētās izmaiņas ir pretrunā a/s Latvijas gāze privatizācijas līgumam, kas paredz, ka līdz 2017. gada aprīlim uzņēmums tiek saglabāts kā viens veselums, turklāt nevienam citam uzņēmumam (izņemot Latvijas gāzi) netiek piešķirta licence darbībai ar dabasgāzi Latvijas tirgū. To, ka situācija ir nopietna, apliecina a/s Latvijas gāze ilggadējā vadītāja Adriana Dāvja sacītais gan Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, gan masu medijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

10 jaunie Victoria's Secret «eņģeļi», kuri palīdzēs zīmolam pelnīt miljardus

Lelde Petrāne, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulslavenais amerikāņu apakšveļas zīmols Victoria's Secret nosaucis 10 jaunas modeles, kuras darbosies kā tā «eņģeļi».

Būšana par Victoria's Secret eņģeli atmaksājas. Astoņas no desmit pasaulē visvairāk pelnošajām modelēm ir sadarbojušās ar šo zīmolu.

Zīmolu arī turpmāk pārstāvēs eņģeļmeitenes Adriana Lima, Alessandra Ambrosio, Behati Prinsloo, Kandīsa Svanepoela un Lilija Aldridža.

Jaunpienācējas skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku dāvanu ērtākai iegādei izveidots digitālais gadatirgus, kas līdz 17. decembrim norisinās interneta vidē.

Gadatirgū savus roku darbus piedāvā amatu meistari no visas Latvijas.

Tā mērķis ir vairot Latvijas amatnieku darinājumu pircējus un vienlaikus iedrošināt meistarus savu produkciju pārdot arī internetā, lai Latvijas amatniecība būtu mūsdienīgi pieejama un konkurētspējīga pasaulē, kur internets ir ienesis jaunus spēles noteikumus,» stāsta Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriāna Kauliņa.

Gadatirgus virtuālos apmeklētājus gaidīs divu nedēļu garumā, sākot no 4. decembra līdz 17. decembrim.

Ziemassvētku digitālo gadatirgu, kuru organizē Swedbank, var apmeklēt digitirgus.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tikai 13% iedzīvotāju pilnībā orientējas darbaspēka nodokļos

Žanete Hāka, 07.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs pilnībā orientējas nodokļos, ko no savas algas maksā darba ņēmējs, un nepilnīgas zināšanas par nodokļu sistēmu traucē iedzīvotājiem sekot līdzi izmaiņām nodokļu politikā un novērtēt valdības iniciatīvu ietekmi uz saviem ienākumiem, secinājis Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

«Iedzīvotāju zināšanas par darbaspēka nodokļiem ir izteikti fragmentāras. Septiņi no desmit aptaujātajiem zina, ka Latvijā darbaspēka nodokļos iedzīvotāji samaksā aptuveni trešo daļu no savas algas un to, kādi nodokļi maksājami. Savukārt tikai 13% pilnībā orientējas visās likumsakarībās darbaspēka nodokļu politikā Latvijā. Kopumā iedzīvotāju zināšanas par darbaspēka nodokļiem desmit ballu skalā vērtējamas tikai uz seši,» saka Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Pētījums ir parādījis, ka divas trešdaļas aptaujāto saprot sakarību starp neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokli, teju 80% zina, ka vecāku algas lielumu ietekmē arī bērnu skaits ģimenē.

Komentāri

Pievienot komentāru