No aprīļa sākuma visās Neste Oil degvielas uzpildes stacijās Latvijā uzsāta degvielas Neste Futura tirdzniecība.

Kā norāda uzņēmums, tad Neste Futura degvielas satur piedevas, kas ļauj uzturēt benzīna un dīzeļa dzinējus tīrākus.

«Pats galvenais, ka jaunās Neste Futura degvielas ir piemērotas visa veida automašīnām, neatkarīgi no auto vecuma un jaudas parametriem,» uzsvēr Neste Oil viceprezidents mazumtirdzniecības jautājumos Panu Kopra.

Neste Futura tiks piegādāta no Neste Oil rūpnīcas Porvo, Somijā. Neste Oil degvielas uzpildes stacijās Latvijā 95. un 98.markas benzīnu turpmāk pārdos ar nosaukumu Neste Futura 95 un Neste Futura 98, savukārt dīzeļdegvielu – ar nosaukumu Neste Futura dīzeļdegviela.

Latvijas automātisko degvielas uzpildes staciju tīkls Neste sācis piedāvāt jaunu produktu – 100% atjaunojamo dīzeļdegvielu Neste MY. Šī degviela tiek ražota no 100% atjaunojamajiem resursiem un tās sastāvā nav nafta.

«Klimata pārmaiņas un līdz ar to arī radītās sekas ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Šī premium produkta – Neste MY 100% atjaunojamās dīzeļdegvielas – nonākšana arī Latvijas tirgū ir likumsakarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šī ir iespēja pret apkārtējo vidi atbildīgiem patērētājiem viegli izdarīt izvēli par labu ilgtspējīgai un tīrai videi, vienlaikus uzlabojot savas automašīnas darbību. Otrkārt, un tas ir ne mazāk svarīgi – Neste 100% atjaunojamā dīzeļdegviela Neste MY savā ziņā ir dāvana Latvijas simtgadē – ieguldījums valsts ilgtspējībā, tīrākā vidē un labākā nākotnē mūsu bērniem,» atklāj Artu Airiainens (Arttu Airiainen), SIA Neste Latvija ģenerāldirektors.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Degvielas mazumtirgotājs Neste atklājis jaunu uzpildes staciju (DUS) Lorupē, kas atrodas Vidzemes šosejas 47. kilometrā. Pēc kopskaita šī ir 75. stacija Latvijā, un tās izveidē Neste investējusi 600 tūkstošus eiro.

Lorupes degvielas uzpildes stacijā atradīsies divi degvielas uzpildes sūkņi. Arī jaunajā DUS varēs norēķināties ar skaidru naudu, veikt bezskaidras naudas darījumus ar maksājumu kartēm, tai skaitā ar bezkontakta kartēm, kā arī izmantot Neste degvielas karti gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Lorupes DUS būs pieejami šādi produkti: Neste Futura 95 un Neste Futura 98 benzīns, Neste Futura dīzeļdegviela un arī Neste Pro Diesel – premium dīzeļdegviela. Jaunajā DUS varēs iegādāties arī AdBlu.

Lorupes DUS būs iespējams no automāta uzpildīt vējstiklu tīrīšanas šķidrumu. Neste DUS šobrīd pieejams ziemas vējstiklu tīrīšanas līdzeklis ar salizturības temperatūru līdz -21°C, un tam ir izvēlēts arbūzu aromāts, kuram pēc testu rezultātiem priekšroku deva Neste darbinieki.

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

SIA Neste Latvija maina zīmolu uz mātes kompānijas zīmolu Neste Oil. Zīmola maiņa Latvijā tiks aizsākta 23.septembrī, kad arī tiks atklāta pirmā Neste Oil degvielas uzpildes stacijas (DUS) Ķekavā.

Pilnīgu jaunā zīmola ieviešanu plānots pabeigt līdz 2012.gada beigām, pārveidojot pārējās Neste DUS Latvijā atbilstoši jaunajam Neste Oil DUS konceptam. Ķekavas DUS izbūvē ieguldīti vairāk kā 316 tūkst. latu (450 000 eiro), pavisam zīmola ieviešanas procesā – vairāk nekā 1,4 miljoni latu (2 miljoni eiro). Bez jaunās Neste Oil stacijas Ķekavā, Latvijā uzņēmumam ir vēl 53 degvielas uzpildes stacijas.

«Mūsu mērķis ir nostiprināt pozīcijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū,» zīmola maiņas iemeslus skaidro SIA Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airainens, piebilstot, ka uzņēmums degvielu arī turpmāk ievedīs no Neste Oil rūpnīcas Somijā.

SIA Neste Latvija šā gada februārī no Somijas importējusi rekordaugstu benzīna apjomu – gandrīz 7 tūkstošus tonnu, kas ir 45% no Latvijā importētā benzīna apjoma. Tas esot augstākais importētā benzīna apjoms kopš Neste Oil Latvijā importē Somijas degvielu.

Šā gada pirmajos divos mēnešos SIA Neste Latvija ir importējusi vairāk nekā 10 tūkstošus tonnu benzīna. No kopēja benzīna importa tas ir par 13,6% vairāk nekā šajā periodā pērn.

«Pieprasījums pēc benzīna no Somijas turpina pieaugt. Tas ir pieejams par tirgū iespējami zemāko cenu, ko nodrošinām ar automātisko degvielas uzpildes staciju tīklu visā Latvijā,» apgalvija Artu Airiainens, SIA Neste Latvija ģenerāldirektors.

Šā gada pirmajos divos mēnešos no Neste Oil rūpnīcas Somijā tika importēti 41,8% no kopējā benzīna importa Latvijā, no Lietuvas – 58,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn šajā periodā no Somijas tika importēti 28,2% no kopējā benzīna importa, no Lietuvas – 71,8%.

Visas Neste 24 automātiskās degvielas uzpildes stacijas (DUS) jau piedāva ziemas dīzeļdegvielu ar sasalšanas temperatūru ­ 20 gradi pec Celsija, informē SIA Neste Latvija.

Ja likumdošana par degvielas tirdzniecību ar 5% biopiedevu piejaukumu no 1.oktobra nosaka, ka 95.markas benzīns ar 5% biopiedevām tirgojams visa gada garumā, tad dīzeļdegvielu ziemas periodā var tirgot bez piedevām. Tādēļ SIA Neste Latvija kā katru gadu piedāvās ziemas dīzeļdegvielu, kurai netiek pievienota biopiedeva – rapša metilesteris. Dīzeļdegvielas ar biopiedevu tirdzniecību SIA Neste Latvija plāno uzsākt 2010.gada pavasarī.

Iestājoties vēl aukstākiem laika apstākļiem, SIA Neste Latvija sola piegādāt ziemas dīzeļdegvielu ar vēl zemāku sasalšanas temperatūru.

Degvielas mazumtirgotājs SIA "Neste Latvija" pagājušajā gada rudenī nolēmis slēgt visus piecus bezkontakta pašapkalpošanās veikalus "Neste Easy Deli", sacīja SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka "Neste Latvija" ir vienojies ar pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu "Narvesen", ka janvārī šajos veikalos sāks strādāt "Narvesen" ar sava koncepta veikaliem, kuros būs arī pārdevējs.

Viņš atgādināja, ka "Neste Latvija" pirmo bezkontakta pašapkalpošanās veikalu atvēra 2021.gadā, papildinot, ka pārdoto preču apjoms nebija tāds, lai varētu segt uzņēmuma ieguldītās investīcijas.

"Mūsuprāt, tas ir ļoti labs koncepts, kas noteikti nākotnē attīstīsies, bet laikam mēs šajā tirgū iegājām par ātru. Arī Somijā tika pieņemts lēmums par veikalu slēgšanu," sacīja Beiziķis.

Viņš arī sacīja, ka tehnoloģijas, ko var izmantot šādos veikalos, pašlaik mainās ļoti strauji, kas prasa jaunas investīcijas, papildinot, ka visdrīzāk vēl ir nedaudz jānogaida, lai attīstās tehnoloģijas, un klientiem var piedāvāt vislabāko koncepciju.

Naftas produktu uzglabāšanas un tirdzniecības uzņēmums SIA Neste Latvija iecēlis valdi un padomi, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Neste Latvija padomes priekšsēdētāja amatu pametis tās līdzšinējais vadītājs Somijas pilsonis Jans Gustavs Kristians Stalbergs (Jan Gustaf Christian Sthalberg).

Neste Latvija valdē iecelts valdes priekšsēdētājs Arttu Mikaels Airiainens (Arttu Mikael Airinainen) un valdes loceklis Armands Beiziķis.

Uzņēmuma padomē iecelti padomes locekļi Matti Juhani Jokela (Matti Juhani Jokela), Ilmi Marija Korhonena (Ilmi Maria Korhonen), Pia Paulīna Nuholma (Pia Pauliina Nyholm) un padomes priekšsēdētājs Heikki Jalmari Sasi (Heikki Jalmasi Sasi).

SIA Neste Latvija 2011. gada TOP 500 Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā, kas veidots pēc 2010. gada uzņēmumu apgrozījuma, ierindojās 15. vietā, bet lielāko degvielas tirgotāju sarakstā Neste Latvija ierindojās ceturtajā vietā. 2010. gadā Neste Latvija apgrozīja 156, 71 miljonu latu, kas ir par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa 2010. gadā bija 1,98 miljoni latu.

Degvielas tirdzniecības uzņēmums Latvijā Neste Latvija turpina “zaļās” jeb atjaunojamās elektrības izmantošanu sava 76 degvielas uzpildes staciju plašā tīkla, produktu uzglabāšanas termināla Rīgā un piecu pašapkalpošanās koncepta veikalu Easy Deli nodrošināšanai sadarbībā ar Elektrum.

Jau pērn Neste Latvija uzsāka iegādāties atjaunojamo elektrību Latvijā un gada laikā patērējusi 2,5 GWh. Šī gada Neste Latvija plānos uzsākt plašāku atjaunojamās enerģijas ražošanu, izmantojot vēja turbīnas un saules paneļus, ko plānots uzstādīt uz degvielas uzpildes staciju un Easy Deli veikalu jumtiem.

“Jau otro gadu pēc kārtas esam pilnībā pārslēgušies tikai uz atjaunojamās elektrības izmantošanu savā darbībā Latvijā. Tas iet roku rokā un izpildes ziņā pat apsteidz Neste korporācijas apņemšanos līdz 2023. gadam visā pasaulē pilnībā pāriet uz 100% “zaļās” elektrības izmantošanu, un līdz 2035. gadam sasniegt oglekļa neitrālu ražošanu,” komentē Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Somijas degvielas kompānijas «Neste» automātiskās algu aprēķinu sistēmas kļūmes dēļ bijušajam kompānijas meitasuzņēmuma Igaunijā «Neste Ersti» vadītājam Indrekam Kaju izmaksāti vairāk nekā 600 000 eiro darba algā sešus gadus pēc tam, kad Kaju un uzņēmuma darba attiecības tika pārtrauktas.

Algu kopumā 620 000 eiro apmērā «Neste» Kaju maksājusi no 2012.gada pēdējās dienas, kad viņš aizgāja no uzņēmuma, līdz 2018.gada septembrim, vēstīja Somijas ziņu aģentūra STT.

Kļūdu neviens nepamanīja, jo «Neste» darbojas automātiskā algu aprēķinu sistēma un to izmaksai nav nepieciešama cilvēka apstiprinājums. Arī Kaju pats par kļūmi neziņoja uzņēmumam.

Tomēr pagājušā gada nogalē «Neste» apsūdzēja Kaju par piesavināšanos un pieprasīja arestēt viņa īpašumus Somijā. «Neste» rīcībā esošā informācija liecina, ka viņš Somijas bankas kontā ienākušo algu par darbu, kuru viņš vairs neveica, pārskaitījis uz Igauniju.

Tiesa Helsinkos arestējusi Kaju piederošu akciju portfeli bankā «Nordea» 285 000 eiro vērtībā. Viņš tiesā uzstāja, ka «Neste» prasība nav spēkā noilguma dēļ, bet tiesa šādu argumentu noraidīja.

No 4.aprīļa automātisko degvielas uzpildes staciju tīkls Neste Oil uzsāk nosaukuma maiņu uz Neste, informē uzņēmuma pārstāvji.

Mazumtirdzniecības tīkla nosaukuma maiņa noris vienlaikus visā Somijas degvielas ražotāja un mazumtirgotāja DUS tīklā Somijā, Baltijas valstīs un Sanktpēterburgas reģionā, Krievijā, kas ir nākamais secīgais solis pēc tam, kad Neste Oil korporācija nomainīja juridisko nosaukumu uz Neste pērnā gada jūnijā.

Iepriekš jau tika informēts, ka nosaukuma maiņa uz Neste ilustrē pārmaiņas, kādas ir notikušas korporācijas darbībā pēdējo gadu laikā, kad tās izaugsme ir bijusi vairāk saistīta ar atjaunojamo degvielu ražošanu. Pašlaik Neste ir lielākais atjaunojamo degvielu ražotājs pasaulē, un tās mērķis ir turpināt izaugsmi dažādu produktu ražošanā no atjaunojamiem resursiem, piemēram, dažādiem atjaunojamiem produktiem ķīmijas rūpniecībai. Vārds oil uzņēmuma nosaukumā vairs neatspoguļoja uzņēmuma darbības profilu, tādēļ tika nolemts par korporācijas vārda maiņu uz Neste, skaidro uzņēmums.

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

SIA Neste Latvija ir pabeigusi degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla pārbūves procesu Latvijā atbilstoši jaunajam Neste Oil DUS konceptam. Tīkla pārbūves process aizsākās pagājušā gada rudenī, atverot pirmo Neste Oil DUS Ķekavā.

Kopumā tika pārbūvētas 52 Neste Oil degvielas uzpildes stacijas. Ar šo DUS pārbūves procesu tika noslēgts pērn uzsāktais Neste Oil zīmola ieviešanas process. Tajā pavisam tika ieguldīti 2 miljoni eiro.

Pārbūves procesa ietvaros tika ieviests modernāks apgaismojums visā Neste Oil DUS tīklā Latvijā, kā rezultātā esot novērojami būtiski elektroenerģijas patēriņa ietaupījumi.

Nozīmīgais elektroenerģijas izmaksu ietaupījums ir iespējams, jo katra lampa ir aprīkota ar sensoru, kurš pielāgo apgaismojuma spilgtumu no blāva līdz spožam, reaģējot uz cilvēku vai automašīnu kustību stacijā. Sensoru darbība tiek pieregulēta ar tālvadības pulti.

Degvielas mazumtirgotājs SIA Neste Latvija uzsācis visa esošā zīmola Neste degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla pārbūvi atbilstoši jaunam Neste Oil DUS konceptam.

Ar esošo Neste DUS pārbūvi tiks noslēgts pērn uzsāktais Neste Oil zīmola ieviešanas process, kurā kopumā tiks ieguldīti vairāk nekā 1,4 miljoni latu (2 miljoni eiro). Uzņēmums DUS tīkla pārbūvi plāno pabeigt līdz šī gada rudenim.

DUS tīkla pārbūve uzsākta 10. aprīlī ar staciju pārbūvi Rīgā. Jūnija laikā plānots pabeigt visu DUS pārbūvi Rīgā, turpinot ar reģionu DUS. Vienas stacijas pārbūves darbus plānots veikt divu līdz četru dienu laikā.

Neste informē, ka pārbūves laikā staciju darbība netiks apturēta, bet darbi varētu izraisīt «zināmas neērtības».

Jau tika ziņots, ka pērn septembrī SIA Neste Latvija uzsāka Neste Oil zīmola ieviešanas procesu, atklājot pirmo Neste Oil koncepta DUS Ķekavā, un šī gada sākumā tika atklāta otra jaunā koncepta DUS Liepājā. Uzņēmuma juridiskais nosaukums un rekvizīti paliks nemainīgi. Neste Oil zīmola ieviešana jau ir pabeigta Somijā un Lietuvā, tā ir uzsākta Sanktpēterburgā, Igaunijā un Latvijā.

No šodienas, 1.jūnija, Somijas naftas pārstrādes uzņēmums maina nosaukumu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Nosaukums tiek mainīts no Neste Oil uz Neste. Nosaukuma maiņa ilustrējot pārmaiņas, kādas ir notikušas korporācijas darbībā pēdējo gadu laikā, «kad uzņēmums mērķtiecīgi ir meklējis un radis izaugsmes veidus ārpus tradicionālās degvielas pārstrādes».

Jaunā nosaukuma ieviešana notiks pakāpeniski visos uzņēmuma degvielas uzpildes tīklos Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Sanktpēterburgas reģionā, Krievijā. Arī Latvijā vārda maiņa uz Neste DUS tīklā tiks ieviesta pakāpeniski tuvāko gadu laikā.

Pēdējo gadu laikā korporācijas izaugsme ir bijusi vairāk saistīta ar atjaunojamo degvielu ražošanu. Tās mērķis ir turpināt izaugsmi dažādu produktu ražošanā no atjaunojamiem resursiem, piemēram, dažādiem bio produktiem ķīmijas rūpniecībai. Vārds «oil» uzņēmuma nosaukumā vairs neatspoguļoja uzņēmuma esošo profilu, tādēļ tika nolemts par korporācijas vārda maiņu uz Neste.

Investējot 600 tūkstošus eiro, automātisko degvielas uzpildes staciju tīkls un degvielas mazumtirgotājs Latvijā Neste atklājis jaunu uzpildes staciju (DUS) Līvānos.

Kā informē uzņēmums, tad Līvānu DUS būs piemērota vadītājiem, kas ikdienā brauc gan ar vieglo, gan ar smago autotransportu. Piemēram, ātrgaitas sūknis būs speciāli paredzēts smago automašīnu uzpildei, kas arīdzan ir aprīkots ar Neste bezkaršu degvielas uzpildes sistēmu Truck+. Šī sistēma šoferiem nodrošina ātrāku degvielas uzpildi, jo netiek izmantota degvielas karte. Savukārt uzņēmumiem un autoparku pārvaldītājiem Truck+ sniedz uzlabotu degvielas patēriņa kontroli un precīzāku uzskaiti. Tāpat kā citās DUS, arī jaunajā Neste stacijā būs pieejams arī AdBlue šķidrums izplūdes gāzu attīrīšanai.

Līvānu DUS būs pieejami visi Neste produkti: Futura 95 un Futura 98 benzīns, kā arī Futura dīzeļdegviela. Tāpat jaunajā stacijā pieejama Neste Pro Diesel - dīzeļdegviela, kas atbilst Eiropas, ASV un Āzijas valstu autoražotāju degvielas prasībām, kas apkopotas Pasaules degvielas hartā (WWFC - Worldwide Fuel Charter).

Degvielas cenu pieaugums 2011. gadā nodrošinājis Somijas Neste Oil meitas uzņēmuma SIA Neste Latvija apgrozījuma palielināšanos līdz 182, 75 milj. Ls apjomu, kas ir par 14% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn pieaugusi par 10,5%, sasniedzot 2,2 milj. Ls. Peļņas pieaugumu SIA Neste Latvija skaidro ar stingru izmaksu kontroli un izmaksu samazināšanu spēcīgas konkurences apstākļos.

2011. gadā uzņēmumā investēti 1,6 milj. Ls, un Neste Latvija paziņojusi, ka šogad tā turpinās jaunā zīmola Neste Oil ieviešanas procesu visā degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklā Latvijā, kopumā investējot vairāk nekā 1,4 miljonus latu.

SIA Neste Latvija ir Neste Oil korporācijas meitas uzņēmums, kas Latvijā strādā 21 gadu. Uzņēmums nodarbojas ar Neste Oil ražotās degvielas mazumtirdzniecību, degvielas un šķīdinātāju vairumtirdzniecību, kā arī naftas produktu uzglabāšanu un pārkraušanu Rīgas terminālī. Kopš darbības uzsākšanas uzņēmums Latvijā ir investējis vairāk kā 40 miljonus latu. Savukārt Neste Oil ir aptuveni 60 gadus vecs Somijas naftas pārstrādes un mārketinga uzņēmums, kas kotējas Somijas akciju biržā un kura 50,1% akciju turētājs ir Somijas valsts.

Lielākais automātisko degvielas uzpildes staciju tīkls Neste Oil atklājis divas jaunas degvielas uzpildes stacijas (DUS) Rīgā, tādējādi paplašinot Somijas degvielas mazumtirgotāja tīklu līdz 64 stacijām visā Latvijā. Tīkla paplašināšanā SIA Neste Latvija ieguldījusi 2,3 miljonus eiro.

Jaunās Neste Oil stacijas Katoļu ielā 4 un Kurzemes prospektā 15a jau uzsākušas klientu apkalpošanu.

SIA Neste Latvija šogad atzīmē 25 gadu jubileju Latvijā. 1990.gadā Somijas enerģētikas uzņēmums Neste Oy (tagad Neste Oil Oy) uzsāka darbību Latvijā, un jau gadu vēlāk atvēra pirmo Neste (tagad Neste Oil) degvielas uzpildes staciju.

Neste Oil ir Somijas naftas pārstrādes un mārketinga uzņēmums. Neste Oil darbība ir vērsta uz augstākās kvalitātes produktu ar samazinātu emisiju daudzumu ražošanu un tirdzniecību. Uzņēmums piedāvā visus galvenos naftas pārstrādes produktus un ir pasaulē vadošais alternatīvās degvielas piegādātājs. Uzņēmuma ieņēmumi 2014.gadā bija 15 miljardi eiro, tas nodarbina aptuveni 5000 cilvēku, un tiek kotēts Somijas akciju biržā.

Eiropas Savienības (ES) uzstādītie enerģētikas politikas plānošanas mērķi paredz līdz 2020.gadam panākt katrā dalībvalstī vismaz 10% lielu biodegvielas patēriņu. Tas lielā mērā ieskicē ES «zaļo» redzējumu un kopējos centienus veidot energoresursu neatkarību nākotnē.

Kas šajā jomā notiek Latvijā? Šā gada 9.septembrī Ekonomikas ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka tā apsver iespēju palielināt obligātā biodegvielas piejaukuma apjomu dīzeļdegvielai, lai jau tuvākajā nākotnē tai ieviestu 7% obligāto biodegvielas piejaukumu, bet benzīnam saglabāt esošo 5% obligāto piejaukumu. Tāpat Ekonomikas ministrija apsver iespēju ļaut realizēt benzīnu ar 10% bioetanola piejaukumu. Līdzīgi arī Latvijas Biodegvielu asociācijas prezidents Daumants Znatnajs Dienas Biznesam atzīst, ka ir jāmeklē ceļi, kā 2020.gadā sasniegt 10% lielu biodegvielas īpatsvaru Latvijas transporta sektorā.

Kamēr speciālisti aktīvi meklē iespējas, kā veicināt biodegvielas piejaukumu un šādu naftas produktu patēriņu, diemžēl neizmantoti paliek esošie nodokļu instrumenti. Jānorāda, ka likums «Par akcīzes nodokli» jau no tā pieņemšanas 2003.gadā paredzēja samazinātu akcīzes nodokļa likmi tādiem naftas produktiem, kuriem ir pievienota biodegviela.

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

No 11.oktobra SIA Neste Latvija uz Neste A24 degvielas uzpildes stacijām (DUS) sāk piegādāt 1.arktiskās klases ziemas dīzeļdegvielu ar saduļķošanās temperatūru (Cold point) -16ºC, sasalšanas temperatūru (CFPP) -26ºC.

Ziemas dīzeļdegvielu uz Neste A24 DUS ik gadu sāk piegādāt jau pirms aukstā laika iestāšanās, lai autobraucēji varētu būt droši, ka viņu automašīnu degvielas tvertnē ir laika apstākļiem atbilstoša dīzeļdegviela Iestājoties vēl aukstākiem laika apstākļiem SIA Neste Latvija uz Neste A24 DUS piegādās 2.klases arktisko ziemas dīzeļdegvielu ar saduļķošanos pie -22ºC, sasalšanu pie -32ºC temperatūras.

SIA Neste Latvija klientiem piedāvā augstākās kvalitātes ziemas dīzeļdegvielu, kurai atbilstoši normatīvajiem aktiem netiek pievienota biodīzeļdegviela – rapša metilesteris. Neste A24 DUS nopērkamā degviela tiek ražota Somijā, Neste Oil rūpnīcā.

SIA Neste Latvija uzsāk jaunas Neste Oil degvielas uzpildes stacijas (DUS) smagajam transportam būvniecību Rīgā.

Šī būs pirmā Neste Oil DUS Latvijā, kura paredzēta tikai smagajam transportam, un 55. Neste Oil DUS Latvijā.

Stacijas būvniecībā plānots ieguldīt ap 175 tūkstošiem latu (250 tūkstošiem eiro), un to plānots atklāt šā gada augusta beigās.

Jaunā stacija atradīsies Maskavas ielā 448b, šosejas Rīga – Daugavpils malā.

Jaunā Neste Oil DUS būs aprīkota ar kombinētas darbības ātrgaitas dīzeļdegvielas sūkni, kas papildināts arī ar satelīta un AdBlue iekārtām. Arī jaunajā DUS, tāpat kā visās pārējās Neste Oil DUS, dīzeļdegviela tiks piegādāta no Neste Oil rūpnīcas Somijā. Stacijā varēs norēķināties ar banku kartēm un Neste Oil degvielas karti privātpersonām un uzņēmumiem.