Lai uzlabotu luksoforu signālu redzamību un paaugstinātu energoefektivitāti, Rīgā tiek veikts luksoforu remonts, ziņo Rīgas domes Satiksmes departaments.

Deviņos krustojumos remonta laikā lampu luksofori tiks nomainīti ar gaismas emisijas diožu luksoforiem. Šie luksofori patērē divas reizes mazāk elektroenerģijas nekā lampu luksofori. Tie nodrošina pietiekamu luksoforu signālu redzamību jebkuros laika apstākļos un novērš t.s fantoma efektu, kad saules stari atstarojas neiedegtā luksofora lēcā un rada šķitumu par tā darbību, skaidro departamenta Satiksmes organizācijas un kustības drošības nodaļas vadītāja vietnieks Ilgvars Lipsts.

Četros no šiem krustojumiem remonta laikā luksoforiem tiks nomainītas arī statnes un kabeļi, kā arī uzstādīti jauni luksoforu kontrolleri.

Festivāla LMT Summer Sound apmeklētājiem jāņem vērā, ka uz Liepājas šosejas notiek remontdarbi un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Rīga (Skulte) – Liepāja (A9) šosejas posmā, kas šķērso Jelgavas un Dobeles novadus (24,400. - 38,180. km) 10. jūlijā darbosies 6 luksofori, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī satiksmes regulētājus, bet 11. jūlijā luksoforu skaitu plānots samazināt līdz pieciem. 12. jūlijā darbi objektā nenotiks, bet turpinās darboties pieci luksofori. Šajā posmā būs ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h. Lai šķērsotu attiecīgo būvobjektu, jārēķinās ar laiku līdz 30 min. Posmu ir iespējams apbraukt caur Jelgavu vai Kuldīgu.

Uz Liepājas šosejas Tukuma un Dobeles novados (39,00. – 60,00. km) darba grafika izmaiņu dēļ, būvdarbi notiks arī šajā nedēļas nogalē, un sestdien un svētdien šajā posmā darbosies 4 luksofori.

Lai satiksmei pilnībā atklātu rekonstruēto Krišjāņa Valdemāra un Daugavgrīvas ielu satiksmes mezglu, tiek ieslēgti luksofori vairākos ielu posmos, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvji. Luksofori šobrīd darbojas testa režīmā, lai to darbību optimāli varētu pielāgot satiksmes plūsmai, teikts Satiksmes departamenta paziņojumā. Kā novēroja Db.lv nenoreguētie luksofori satiksmē piektdienas rītā radījuši haosu un sastrēgumus.

Tiek plānots, ka satiksmi rekonstruētajā Daugavgrīvas ielā atklās 15. novembrī. Pašvaldība prognozē, ka tad būs paveikti pēdējie labiekārtošanas darbi, veiktas izmaiņas satiksmes organizācijā, luksoforu signālplāni pielāgoti satiksmes plūsmai un atsevišķās vietās uzklāts horizontālais apzīmējums.

Daugavgrīvas ielas rekonstrukcija tika uzsākta 2012. gadā. Šajā laikā izbūvētas inženierkomunikācijas, tostarp lietus ūdens kanalizācijas sistēmas un ūdensvads, paplašināts Daugavgrīvas ielas posms un esošajai brauktuvei blakus izbūvēta jauna divu joslu brauktuve virzienam no Daugavas kreisā krasta. Tāpat izbūvēts jauns tilts pār Zunda kanālu, kas ir jauns pieslēgums Daugavgrīvas ielai pie Ķīpsalas virzienā no Raņķa dambja uz Krišjāņa Valdemāra ielu.

Sākot no šī gada maija, Valsts ieņēmumu dienests (VID)pāriet uz četru darbadienu nedēļu.

Nosakot brīvās dienās, VID ņēmis vērā atskaišu, deklarāciju un pārskatu iesniegšanas termiņus. Šomēnes vairums VID struktūrvienību nestrādās 22. un 29. maijā. Jūnijā VID nestrādās 12. un 19. datumā, bet jūlijā – 3., 10., 17., un 24. datumā.

VID teritoriālo nodaļu un citu struktūrvienību durvis būs slēgtas 7.,14, 21., un 28, augustā, kā arī 4.,11. un 18. septembrī.

Oktobrī un novembrī VID nestrādās četras dienas, bet decembrī – trīs dienas.

Atsevišķas VID Informātikas pārvaldes un Galvenās muitas pārvaldes nodaļas, VID Finanšu policijas pārvalde, VID Muitas kriminālpārvalde un muitas kontroles punkti strādās ierastajā darba režīmā, proti, pilnu darba nedēļu.

Pulcēšanās iespējamības mazināšanai no šodienas līdz 11.janvārim pastiprināti drošības pasākumi izglītības, sporta, kultūras un pakalpojumu jomās.

No 19.decembra jau ir spēkā ierobežojumi tirdzniecības jomā.

Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets atbalstīja grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, nosakot virkni ierobežojumu.

Ierobežojumi neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību.

Izglītības jomā valdība lēma, ka klātienē (arī ne individuāli) nenotiks nekāda veida praktiskās nodarbības. Profesionālajā un augstākajā izglītībā, dažādos kursos nodarbības drīkstēs notikt tikai attālināti. Izņēmums būs klīniskā prakse rezidentūrā.

Tāpat interešu izglītība un dažādi mēģinājumi drīkstēs notikt tikai attālināti. Tika arī lemts par vienu nedēļu līdz 8.janvārim 1.-6.klašu skolēniem pagarināt ziemas brīvlaiku.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

No 1. aprīļa stāsies spēkā vairākas izmaiņas jaunā iepirkšanās un izklaides centra Akropole apkārtējā infrastruktūrā, informē tirdzniecības centra pārstāve Līga Andžāne.

Šīs izmaiņas attiecas gan uz autobraucējiem, gan sabiedriskā transporta lietotājiem.

No 1. aprīļa sāks darboties jaunuzbūvētais viadukts Krasta ielā, kas savieno Krasta ielu ar iepirkšanās centra autostāvvietu, iebrauktuve Akropoles teritorijā no Maskavas ielas, kā arī izbraukšana no tās uz Maskavas ielu un šeit uzstādītie luksofori. Tāpat autobraucēju rīcībā tiks nodotas papildu joslas, lai nogriezos no Maskavas ielas uz Slāvu ielu, un papildu joslas uz apgriešanos Slāvu ielā. Darboties sāks arī uz Slāvu un Salaspils ielām uzstādītie luksofori. Savukārt sabiedriskā transporta pasažieru ērtībai no 1. aprīļa būs pieejamas jaunizveidotās sabiedriskā transporta pieturas Kuzņecovs Salaspils ielā, kurās turpmāk pieturēs 18. maršruta autobuss, 15. maršruta trolejbuss, kā arī 204. un 316. maršruta mikroautobusi.

Rīgas domes Satiksmes departaments iecerējis slēgt 17,36 miljonus latu vērtu līgumu ar piegādātāju apvienību ACB un Tilts par Krišjāņa Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgla rekonstrukciju galvaspilsētā, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājaslapā publicētais paziņojums par lēmuma pieņemšanu.

Konkursa uzvarētājs bija viens no trim pretendentiem un piedāvājis viszemāko cenu, DB informēja departamentā. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu tiks paplašināts Daugavgrīvas ielas posms, kur patlaban tiek organizēta transportlīdzekļu satiksme virzienā uz Imantu. Būvdarbu laikā esošajai brauktuvei blakus tiks izbūvēta jauna divu joslu brauktuve virzienam no Imantas. Savukārt pašreizējā Daugavgrīvas iela, pa kuru satiksme tiek organizēta virzienā no Imantas, tiks atvēlēta tikai vietējas nozīmes satiksmei.

Projekta laikā piecās vietās tiks izbūvēti luksofori un vienā vietā luksofori tiks rekonstruēti, kas ļaus samazināt potenciālās konfliktsituācijas, kā arī sniegs gājējiem iespēju droši šķērsot ielu. Pieslēgumam ar Ķīpsalu paredzēts izbūvēt papildu tiltu pār Zunda kanālu kā jaunu pieslēgumu Daugavgrīvas ielai pie Ķīpsalas virzienā no Raņķa dambja uz Krišjāņa Valdemāra ielu.

Turpinot darbus pie jaunās “Lidl” veikala ēkas celtniecības Kalnciema ielā, tiek uzsākta projekta otrā kārta – par “Lidl” līdzekļiem pārbūvēs un modernizēs Melnsila ielas krustojumus ar Kristapa ielu, Kalnciema ielu un Kapseļu ielu.

Tiek plānots, ka krustojumu pārbūve ilgs līdz septembrim.

Projekta gaitā šajos trīs krustojumus tiks uzstādīti viedie luksofori satiksmes plūsmas uzlabošanai, ierīkotas un izgaismotas gājēju pārejas, izbūvēta papildjosla labā pagrieziena ērtākai veikšanai virzienā uz centru Melnsila un Kapseļu ielu krustojumā. Krustojumu modernizācijas projektu izstrādāja SIA “Tomus”, bet būvdarbus veiks SIA “Aimasa”. Kopējās “Lidl” investīcijas Melnsila ielas krustojumu modernizācijā un satiksmes plūsmas uzlabošanā pārsniegs 400 000 eiro.

Melnsila un Kapseļu ielas krustojumu pilnībā modernizēs, izveidojot papildjoslu labā pagrieziena ērtākai veikšanai virzienā uz centru. Tiks izveidotas gājējiem drošas pārejas, kuras marķēs ar labi redzamām “zebrām”. Satiksmes plūsmas regulēšanai tiks uzstādīti viedie luksofori. Redzamības uzlabošanai arī uzstādīs jaunus LED gaismekļus. Lietus un sadzīves kanalizācijas vajadzībām pilnīgi no jauna izbūvēs mūsdienīgu noteksistēmu.

Lai paaugstinātu gājēju un transportlīdzekļu satiksmes drošību, Lubānas ielas un Ilūkstes ielas krustojumā ir izbūvēti jauni luksofori.

Luksofori darba režīmā sāks darboties no pirmdienas, 17.septembra.

Lai pievērstu autovadītāju uzmanību tam, ka turmāk šajā krustojumā satiksme tiks regulēta ar luksoforu palīdzību, no šodienas tiks ieslēgts dzeltenais mirgojošais luksoforu gaismas signāls.

Luksoforu objekta izbūves ietvaros šajā krustojumā ir uzstādītas luksoforu konsoles, izbūvēta gājēju drošības saliņa, uzstādītas gājēju metāla drošības barjeras un atjaunotas ielas zaļās zonas.

RD Satiksmes departamenta preses sekretāre

Ieva Prauliņa

tel. 7012754, mob. 29373305

e-pasts: [email protected]

Lielākie satiksmes ierobežojumi ceļu remontu dēļ šonedēļ ir uz Vidzemes šosejas un pie Madonas, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

LVC uzsver, ka visos valsts reģionos rit aktīva ceļu būvdarbu sezona un autovadītājiem ir jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā.

Lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir uz Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, kura šķērsošanai jārēķina gandrīz stunda, kā arī uz reģionālā ceļa starp Madonu un Dzelzavu, kur jārēķinās ar vairāk nekā stundu ceļā. Abos būvlaukumos ir vairāki reversās kustības posmi.

Darbi ir sākušies uz reģionālā autoceļa Valmiera- Rūjiena no Valmieras līdz Rencēniem. Posmā ir divi luksofori, kuru šķērsošanas laiks ir aptuveni 40 minūtes.

Citi lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir uz Vidzemes šosejas no Sēnītes līdz Siguldai, kur satiksme notiek pa labās puses brauktuvi un paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks ir 20 minūtes.

Šodien, būvnieku un Liepājas pašvaldības vadībai svinīgi pārgriežot maisu ar baloniem Liepājas ģerboņa krāsās, svinīgi atklāja rekonstruēto Brīvības ielu.

«Man ir lepnums, ka pilsētas galvenā maģistrāle ir atjaunota un Liepājā turpmāk varēs iebraukt pa Eiropas līmenim atbilstošu ceļu,» uzrunājot sapulcējušos, sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), kurš ceremonijas norises vietā ieradās zirga vilktos baltos ratos. Viņš uzsvēra, ka ielas atklāšana notiek zīmīgā laikā - valsts svētku priekšvakarā -, un slavēja būvniekus, sakot, ka «viņi savu darbu ir spējuši paveikt kvalitatīvi».

Svinīgo ielas atklāšanas ceremoniju, kas iesākās ar dažādu spēkratu braucienu pa vienu no atjaunotās ielas posmiem, organizēja Liepājas pašvaldība, taču liepājnieku, kuri no malas vērotu svinīgo brīdi, nebija daudz.

Rīgas pašvaldības aģentūru Rīgas dārzi un parki pašvaldībai piederošajam mežu apsaimniekotājam Rīgas meži plānots pievienot līdz pavasarim – nākamā gada 1.aprīlim, atklāj Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Viņš klāstīja, ka pašlaik Rīgas meži pārvalda ārpus pilsētas esošās Rīgas pašvaldībai piederošās mežu teritorijas, kas ir divreiz lielākas par Rīgu – pašlaik Rīgas platība ir 30 tūkstoši hektāru, bet aiz Rīgas pilsētai pieder vēl 56 tūkstoši hektāru plašu teritoriju.

Par līdzekļiem, ko Rīgas meži nopelna no mežu izmantošanas, tiek kopti Rīgas pilsētas teritorijā esošie meži – Mežaparkā, Biķerniekos, Mangaļos un citviet, informēja vicemērs un norādīja, ka pašlaik "Rīgas meži" to dara ar saviem darbiniekiem un savu tehniku. Precīzi to pašu dara arī Rīgas dārzi un parki, tikai šī aģentūra pļauj un uztur kanālmalas un pilsētas parkus. «Rīgas dārzu un parku rīcībā ir tieši tāda pati tehnika kā Rīgas mežiem, lai gan to atbildībā ir nevis 4,5 tūkstoši hektāru pilsētas mežu, bet 270 hektāru kanālmalu, parku un skvēru teritoriju. Manuprāt, traktoriņš, ar ko tiek veikti šie darbi, varētu piederēt vienai organizācijai un vienu dienu sakopt vienu pilsētas zaļo zonu, bet citā kādu citu,» viņš paskaidroja.

Sestdien, 28. jūnijā nestrādās tehniskās apskates stacijas Grobiņā, Talsos un Valmierā.

Sestdien, 28. jūnijā sakarā ar datorsistēmas profilaksi nestrādās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tehniskās apskates stacijas Grobiņā, Talsos un Valmierā, Db.lv informē Alise Kleinberga, VAS CSDD Sabiedrisko attiecību speciāliste.

CSDD Aicina veikt tehnisko apskati Daugavpilī, Kraujas ielā 3, Jelgavā, Saldus ielā 5, Jēkabpilī, Ārijas Elksnes ielā 2 un Rīgā, Antenas ielā 2 (vieglajiem automobiļiem) un Maskavas ielā 448 (tikai kravas automobiļiem). Sīkāku informāciju var uzzināt CSDD mājas lapā – www.csdd.lv – sadaļā Kontakti vai zvanot pa informācijas tālruni 67025777.

Tas, vai Latvijā tiks ievērota fiskālā disciplīna, būs atkarīgs no sabiedrības iekšējā konsensa, nevis pieņemtajiem likumiem, skaidro likvidācijas procesā esošās Tautas partijas politiķis, bijušais finanšu ministrs un Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš.

«Sabiedrībā bija ļoti stiprs konsenss, ka lata fiksētais kurss pret eiro ir laba lieta. Ja šāda konsensa sabiedrībā nebūs par fiskālo disciplīnu, var pieņemt jebkuru likumu, tas nestrādās,» uzsver bijušais politiķis.

Jau 1996.gadā, pēc bankas Baltija krīzes, esot bijusi plaša diskusija sabiedrībā, vai bezdeficīta budžetu vajag vai nevajag. «Bija asa polarizācija, un izdevās nedaudz uzlabot Latvijas fiskālo situāciju, jo tomēr sabiedrība radīja priekšstatu, ka jādzīvo būtu atbilstoši saviem līdzekļiem. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā šis konsenss pamazām pagaisa. ES nauda Latvijā nāca milzīgos apjomos, par to nebija jāuztraucas. Bet, kā daudzas labās lietas, tā pēkšņi izbeidzās. Krīzes situācijā jau trešo ceturto gadu veicam līdzekļu samazinājumu,» skaidro Krastiņš.

Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums NordBalt, kas februāra vidū sāka darboties izmēģinājuma režīmā, bojājuma dēļ nestrādās aptuveni nedēļu, pirmdien paziņojusi Lietuvas elektropārvades sistēmu operatore Litgrid.

Kabelis bojāts Zviedrijas pusē un nedarbojas kopš piektdienas. Kā pastāstījis kompānijas vadītājs Daivis Virbicks, trūkstošo elektroenerģiju Lietuva saņem no Latvijas un Igaunijas.

Pirmdien elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržas Lietuvas zonā salīdzinājumā ar piektdienu pieaugusi par 40,6% - līdz 40,98 eiro par megavatstundu (MWh), bet Latvijā cēlusies par 27,3% - līdz 37,11 eiro.

Kā tomēr norādījis Virbicks, cenas kāpums saistīts ne tikai ar NordBalt bojājumu - Igaunijā un Somijā tā arī cēlusies par 25%.

Pēc viņa teiktā, Lietuvas energosistēmā šai laikā iedarbinātas avārijas rezerves - Kruones hidroakumulācijas elektrostacijas agregāti, bet noteiktās stundās saņemta palīdzība no kaimiņvalstīm - Latvijas un Igaunijas. Lietuvas uzņēmumi ražošanu nav palielinājuši, jo viņus acīmredzot nav apmierinājusi cena.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņojis, ka drošības apsvērumu dēļ valdība apsver iespējas maksāt algu enerģētiķiem pat tad, ja viņi nestrādās.

Finanšu ministra Martina Helmes aplēses liecina, ka tam būtu nepieciešami 10-12 miljoni eiro, vēstīja laikraksts «Postimees».

Preses konferencē ceturtdien Ratass teica, ka ir ticies ar enerģētiķu arodbiedrības pārstāvjiem, bet ar Ekonomikas un sakaru ministrijas ierēdņiem runās par iespējām valstij palīdzēt risināt problēmas Austrumviru apriņķī, kur valsts enerģijas uzņēumā «Eesti Energia» darbu var zaudēt līdz pat tūkstotim cilvēku.

«Ir jāsaglabā cilvēki, kas dara šo ārkārtīgi svarīgo un specifisko darbu,» sacīja Igaunijas premjers, piebilstot, ka gadījumā, ja valdība izlems par elektrības rezervju nodrošināšanu drošības apsvērumu dēļ vai stratēģiskajām rezervēm, iespējams, būs jāmaksā alga «Eesti Energia» darbiniekiem arī tad, kad viņi reāli nestrādās.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Rīgas muitas reģionālās iestādes muitas kontroles punktu (MKP) darba laiki laika posmā no 25.11-29.11.2006:

Strādās diennakts režīmā (24 stundas):

VID RMRI Ostas un lidostas daļas Rīgas brīvostas MKP 0210

VID RMRI Ostas un lidostas daļas Daugavgrīvas MKP 0232

VID RMRI Ostas un lidostas daļas MKP 0264

VID RMRI Ostas un lidostas daļas Pasta MKP 0220 - strādās tikai pasta sūtījumu šķirošanas darba vietā;

VID RMRI Ostas un lidostas daļas Lidostas MKP 0240 - strādās Starptautiskās lidostas Rīga pasažieru termināla ielidošanas darba vietā.

VID RMRI Dzelzceļa daļas MKP 0207 darba postenis Uzkalniņš (varēs noformēt eksportu)

Nestrādās:

VID RMRI Muitas kravu noformēšanas daļas AMKP 0206

VID RMRI Muitas kravu noformēšanas daļas AMKP 0215

CSDD informēja par planotajiem darba laikiem NATO samita laikā Rīgā.

· 28. un 29. novembrī nestrādās neviena CSDD nodaļa.

· 27. novembrī strādās Rīgas nodaļa (transportlīdzekļu reģistrācija, vadītāja apliecību izsniegšana un apmaiņa un tehniskā apskate vieglajiem transportlīdzekļiem), izņemot tehniskās apskates stacijas Sēlpils 6a, Maskavas ielā 448 un Siguldā Siljēkās.

· 27. novembrī tehniskās apskates varēs veikt:

- Jelgavā (8:30 – 16:00)

- Jēkabpilī (8:30 – 17:00)

- Liepājā (8:30 – 14:00)

- Valmierā (8:30 – 17:00)

(plašāka informācija www.csdd.lv sadaļā Kontakti).

· Pārējās nodaļas 27. novembrī nestrādās.

· Visas CSDD nodaļas strādās sestdien, 2. decembrī.

Pārņemt varu valstī un ieviest «vilkaču» diktatūru. Patiesībā tāds plāns tika prezentēts pagājušajā nedēļā, kad JKP nosauca tai vēlamo iespējamās Jāņa Bordāna valdības sastāvu.

Tajā bija acīmredzams, ka JKP pretendē pārņemt drošības iestādes un tiesībsargājošo bloku – premjers un iekšlietu ministrs, KNAB, policija un pretenzijas uz vienas lielas drošības iestādes veidošanu. Priekšvēlēšanu solījums, ka bijušais KNAB operatīvās daļas vadītājs Juris Jurašs uzņemsies Labklājības ministra amatu, izrādījies blefs, kas, protams, jau iepriekš bija skaidrs. Pirmajā acu uzmetienā nav skaidrs, kāpēc Strīķes un Juraša partijai ir vajadzīga VARAM. Taču atcerēsimies, ka Vides un reģionālās attīstības ministram ir tiesības pieprasīt pašvaldību vadītāju demisiju.

Iesēdināt Lembergu un atlaist Ušakovu - šķiet, nekas cits Jāņa Bordāna bīdītājus premjera amatā neinteresē. Jo parasti premjera partija sev izvēlas arī finanšu ministra amatu. Tāds komplekts ir loģisks, jo viens no pašiem galvenajiem valdības darba instrumentiem ir valsts budžets, bet viens no galvenajiem darbiem – valsts budžeta veidošana. Strīķes un Juraša partijai acīmredzot ir svarīgas citas prioritātes un citi darba instrumenti. Rīgas domē JKP opozīcija tā arī neko no solītā nav panākusi. Tad pārņemsim VARAM un atlaidīsim Ušakovu - šķiet, tāds ir plāns, kamdēļ tik ļoti ir vajadzīgs VARAM amats Jaunajai konservatīvajai partijai.

Arguments, ka atkritumu izvešanas sadārdzināšanās pati par sevi var piespiest strauji ķerties pie šķirošanas, nestrādās – vispirms ir jānodrošina iespēja šķirot

Liela daļa Pierīgas jauno ciematu, kur nobāzējusies Latvijas cilvēkkapitāla potenciāla kvintesence (vieniem bēgot no, bet citiem – uz galvaspilsētu) savā ziņā ir mēraukla ne tikai urbanizācijas pakāpei, bet arī mājsaimniecības atkritumu apsaimniekošanas kultūrai. Reizi nedēļā, divās vai citā laika nogrieznī pa šo kādreiz par pļavu ciematiem lamāto «savrupnamu kooperatīvu» ielām gāzelējas atkritumu savākšanas automašīnas, piestājot pie katras mājas un aši iztukšojot pie vārtiem izstumto konteineru, drazai ar slāpētu troksni nonākot braucamajam . Tur kā gogelmogelī sakuļas viss – no viskija traukiem līdz kartupeļu mizām. Lai gan tieši jaunajos ciematos, iespējams, dzīvo vidēji ekoloģiskāk domājoši un vides problēmas labāk izprotoši cilvēki, tomēr viņu pašu ziņā ir izskalot zaptes burkas, nošķirot papīru vai PET pudeles, no kā atbrīvoties, to visu, attiecīgi sapakotu, aizgādājot un izmetot novada centrālā miesta (vai pa ceļam uz darbu kāda Rīgas iekšpagalma) krāsainajos konteineros.

Ventspils brīvostas pārvalde ir noslēgusi sešus gadus ilgušo pievedceļu rekonstrukcijas un izbūves projektu Ventspils ostas termināļiem un industriālajām zonām, informē brīvostas pārvalde.

Ventspilī pārbūvēti un atjaunoti 48 ielu posmi un laukumi 28,7 kilometru garumā un 14,6 hektāru platībā. Šī ES Kohēzijas fonda finansētā projekta ietvaros Ventspils ielās un laukumos ieguldīti gandrīz 36 miljoni eiro.

Projekta Pievedceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām realizācija uzsākta 2010.gadā, bet visi ar būvniecību saistītie darbi noslēdzās 2015.gada nogalē. Labas infrastruktūras nodrošināšana Ventspils ostā ir viens no Ventspils brīvostas pārvaldes pamatuzdevumiem, tāpēc investīcijām ostas infrastruktūrā tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Labas kvalitātes pievedceļi ostā ir būtiski svarīgi ostas konkurētspējas uzturēšanai, skaidro ostas pārstāvji. Tāpat ļoti svarīga ielu infrastruktūra ir Ventspils brīvostas industriālās teritorijas uzņēmumiem – ražotnēm. Īstenoto projektu rezultātā Ventspils brīvostas pārvalde saviem klientiem var piedāvāt labākos apstākļus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai.