Kad ziema aiziet un saule sāk sildīt zemi, ir pienācis laiks jaunai pavasara modei. Viens no būtiskākajiem elementiem katras sievietes garderobē šajā pārejas sezonā ir stilīga un daudzpusīga pavasara jaka. Neatkarīgi no tā, vai pastaigājaties pa parku, veicat darījumus vai tiekaties ar draugiem vēlajās brokastīs, laba un ērta jaka var uzlabot jūsu vizuālo tēlu, sniedzot perfektu siltumu un aizsardzību pret neparedzamiem laikapstākļiem.

Padomi, kas palīdzēs izvēlēties ideālu sieviešu pavasara jaku

Padomājiet par savu dzīvesveidu

Veltiet laiku, lai noteiktu savu dzīvesveidu un ikdienas aktivitātes. Pastāvīgi atrodaties ceļā vai dodat priekšroku mierīgākai dzīvei? Vai jums ir nepieciešama jaka kā ikdienas apģērbs, darbam vai āra aktivitātēm? Izpratne par savu dzīvesveidu palīdzēs sašaurināt jūsu meklējumus.

Galvenais ir daudzpusība

Izvēlieties jaku, kas var bez īpašām pūlēm noderēt dienā un naktī, ikdienā un daļēji formālos gadījumos. Daudzpusīgs apģērbs nodrošinās lielākas iespējas un ļaus jums to saskaņot ar dažādiem citiem tērpiem. Meklējiet tādas pavasara jakas sievietēm, kas apvieno klasiskus siluetus un neitrālas krāsas, lai papildinātu dažādus stilus.

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

Latvijas valdības rosinātās finansiālās plūsmas straujās izmaiņas radījušas daudziem iedzīvotājiem un uzņēmumiem problēmas ar savlaicīgiem maksājumiem. Tā rezultātā uzplaukst dažādas parādpiedzinējfirmas.

Vienlaikus lielie ražošanas un pakalpojumu uzņēmumi ar dominējošo ietekmi tirgū, piemēram, telesakaru vai apsardzes jomā, kļūst arvien bezkaunīgāki un augstprātīgāki pret klientiem. Tā piemēram, apsardzes uzņēmums G4S Latvia (bij. Falck) uzspiež privātpersonām netaisnīgus līguma noteikumus: kavējuma naudu vietā (pieaugumu ierobežo parāda pamatsumma) uzspiež līgumsodus, kas var augt neierobežoti, kā arī nepieļauj līguma pārtraukšanu, ja tehnisku iemeslu dēļ pati nespēj nodrošināt apsardzes pakalpojumu. Citi, to skaitā Lattelecom, neinformējot juridiskās personas par parādiem, nodod parādu piedziņu (protams, kopā ar līgumsodiem) parādu piedziņas uzņēmumiem.

Dažās pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos izvērsušies vērtspapīru pirkšanas prieki, un akciju cena strauji ceļojusi augstāk.

Ir gan finanšu eksperti, kas uzdod jautājumus par šāda pieauguma vēl ilgāku turpināšanos. Galvenie riski joprojām saglabājoties. Tāpēc esot vērts atcerēties, kādas iepriekš ir bijušas pārlieka optimisma sekas.

Novembrī vispasaules MSCI All Country World akciju indeksa vērtība pieauga par 12,2%, kas ir viens no labākajiem akciju ikmēneša rezultātiem vēsturē. Uz visai strauja pieauguma takas akcijas atrodas arī decembra sākumā.

Vakcīna un vēlēšanas

"Tik ievērojamu kāpumu sekmēja vairāki faktori. Visnozīmīgākais no tiem, visticamāk, bija vairāku uzņēmumu paziņojums par to, ka ir izstrādāta vakcīna pret koronavīrusu un iedzīvotāju vakcinācija varētu sākties jau decembra vidū. Investori, kuru noskaņojumu oktobra beigās aptumšoja bažas par ilgstošu pārvietošanās ierobežojumu ieviešanu Eiropā un, iespējams, arī ASV, uzņēma paziņojumu par vakcīnas izstrādi ar lielu sajūsmu, jo tas ļauj cerēt, ka cilvēku dzīves un pasaules ekonomika atgriezīsies normālās sliedēs daudz ātrāk, nekā likās līdz šim. Tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka novembrī vislabāko sniegumu demonstrēja cikliskās nozares, kuras ekonomikas kritums gada sākumā skāra īpaši smagi. Līdz novembrim šādu uzņēmumu akcijas bija tikai daļēji atguvušās no krituma martā, jo tiem ir grūti uzlabot savus finanšu rezultātus ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Cikliskās nozares ietver, piemēram, enerģētikas sektoru, lidsabiedrības, autoražotājus, nekustamā īpašuma sektoru u.c. Turpretī 2020. gada visstraujāk augošās – "FANMAG" akcijas – palielinājās visnotaļ mērenā tempā, joprojām par 5% procentiem atpaliekot no cenu līmeņa, ko tās sasniedza augusta beigās, un Nasdaq 100 akciju indeksam izdevās vēlreiz uzrāpties atvasarā sasniegtajā virsotnē vienīgi decembra sākumā. Līdz ar to situācija novembrī faktiski liecina, ka tirgū notiek plaša rotācija, agrākajiem neveiksminiekiem cenšoties panākt iepriekšējo mēnešu līderus," neseno situāciju skaidro Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemti 224 pieteikumi un izsniegtas 113 atļaujas, informē Rīgas dome.

Ņemot vērā, ka šī brīža laikapstākļi un tuvākā prognoze atbilst pavasara laikapstākļiem, šogad pieņemts lēmums pavasara/vasaras sezonu sākt ātrāk.

Atbilstoši pilsētā noteiktai kārtībai pavasara/vasaras sezona ir noteikta no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim, taču, ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas meteoroloģiskie laikapstākļi atbilst meteoroloģiskā pavasara laikapstākļiem, pavasara/vasaras sezona konkrētajā kalendārajā gadā tiek noteikta ātrāk, bet ne ātrāk kā no 1.marta.

Lai atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, arī šogad Rīgas dome apstiprinājusi līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei. Šogad no pilsētas budžeta tai atvēlot 100 000 eiro.

13.Saeimas šā gada pavasara sesijā,kas ilga no 14. aprīļa līdz 19. jūnijam, visvairāk debatējusi deputāte Jūlija Stepaņenko ar uzstāšanās reižu skaitu pamatīgi apsteidzot tuvākos sekotājus – deputātus Viktoru Valaini un Aldi Gobzemu.

Debatētāji, kas uzstājušies aptuveni 40 reizes, ir daudz vairāk un to skaitā parādās arī daudz pozīcijas deputātu. Savukārt Saeimas runātāju TOP10 no pozīcijas partijām iekļuvis vienīgi Jaunās Konservatīvās partijas deputāts Jānis Butāns. Pārējie pārstāv vai nu partiju "Saskaņa" vai Latvijas Zemnieku savienību, bet Jūlija Stepaņenko un Aldis Gobzems šobrīd ir frakcijām nepiederoši deputāti.

Pēc Saeimas Preses dienesta veiktajiem aprēķiniem izveidoto šā gada pavasara sesijā Saeimas sēdēs visvairāk debatējušo deputātu TOP 10 skatiet galerijā!

Šā gada pavasara sesijā – no 14.aprīļa līdz 19.jūnijam - galīgajā lasījumā pieņēmusi 90 likumus – astoņus jaunus likumus un grozījumus 82 likumos. Deputāti piedalījās 28 ārkārtas sēdēs, kas notika attālināti, jo spēkā bija Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi un piesardzības pasākumi. Pat 4. maija svinīgajā sēdē Saeimas deputāti piedalījās attālināti.

Šā gada 2. ceturksnī kopējais uzņēmēju noskaņojums joprojām nav sasniedzis optimisma slieksni – Citadele Index vērtība ir 48,07 punkti.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni uzņēmēja noskaņojuma indekss krities par 1,38 punktiem, liecina pētījums. Padziļināta analīze atklāj, ka pakalpojumu sniedzēju noskaņojumu padara optimistiskāku IT nozare, kas ir ar izteikti optimistisku noskaņojumu skatā uz nākotni.

Šā gada 2. ceturksnī vistuvāk optimisma slieksnim ir pakalpojumu sniedzēji, kuru Citadele Index vērtība sasniegusi 49,08 punktus. Pakalpojumu sniedzēju pozitīvismu būtiski ceļ IT nozare, kas līdzās kokmateriālu un pārtikas jomai kļuvusi par trešo lielāko eksportētāju, no eksporta smagsvaru trijnieka izspiežot transporta pakalpojumus.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš preses konferencē kopējo uzņēmēju diezgan pesimistisko noskaņojumu skaidroja ar emocionālā pacēluma kritumu, ko ietekmē sezonalitāte –, tuvojoties gada nogalei, uzņēmēju optimisms tradicionāli mazinās. Turpretim IT nozares optimismam ir ekonomisks pamatojums: «Pieprasījums pēc IT produktiem un vietējo uzņēmēju spēja tos saražot, uzņēmējiem nākotnē ļauj skatīties cerīgi. Jau šobrīd IT, profesionālie un finanšu pakalpojumi kļuvuši par trešo lielo eksporta smagsvaru, kas veido būtisku pienesumu valsts ekonomikai. Tādējādi trīs galvenie eksporta vaļi šobrīd ir kokapstrāde, pārtika un apvienotais profesionālo pakalpojumu bloks, šogad pirmo reizi eksportā apsteidzot transporta nozari. Globālie sociālekonomiskie un politiskie procesi vedina domāt, ka turpmāk IT un finanšu pakalpojumi savu pienesumu eksportā tikai kāpinās un tuvākajos gados dažādu profesionālo pakalpojumu eksports varētu kļūt par vadošo eksporta nozari Latvijā.»

Latvijas iespēja apavu ražošanā varētu būt unikāls dizains un roku darbs; tieši pēdējā laikā vērojams jaunu apavu zīmolu uzplaukums, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz 90. gadiem Latvijā apavu izgatavošana notika rūpnieciskos apjomos, bet līdz ar tautsaimniecības transformāciju viss mainījās, nozare faktiski izzuda. Pēdējos gados vērojams jauns tās uzplaukums, bet to drīzāk var saukt par amatniecību. Tirgū ir pārstāvēti vairāki vietējie apavu zīmoli – Elīna Dobele, SAZ, June9, Woolfers, Woolings, Žaime Sandals, Inch2, Del Gardi u.c. Sava zīmola apavus piedāvā arī tirgotāji, piemēram, pērn oktobrī dāmu modes salons Madam Bonbon atklāja savu pirmo apavu līniju. «Pēc astoņiem gadiem emocionāli šķita, ka esam gatavi savam apavu modelim, un bija piedāvājums to ražot, izdarīt to ātri un bez šķēršļiem. Piedāvājums sakrita ar tā brīža pieprasījumu un nekavējoties pieņēmām lēmumu,» saka J. Ezeriņa. Vienlaikus viņa atzīst, ka šis bija arī solis sabiedrisko attiecību labā, veidojot uzņēmuma publicitāti un tēlu. «Viena apavu līnija nekādā veidā nevar ietekmēt biznesu,» saka Jana Ezeriņa, SIA Madam Bonbon vadītāja.

Šogad turpinājies pasīvās ieguldījumu stratēģijas uzvaras gājiens

Šis gads finanšu pasaulē iezīmējies ar to, ka turpinājās biržā tirgoto fondu industrijas uzplaukums. Daudzi šādi fondi piedāvā atkārtot kāda finanšu tirgus indeksa sniegumu, kas nozīmē, ka ieguldītājam viegli ir sekot līdzi savu investīciju veikumam. Tāpat šādi ieguldījumi mēdz būt uzreiz sabalansētāki, un tiem ir krietni mazākas pārvaldīšanas maksas. Turklāt pēdējie gadi ne pārāk veiksmīgi ir bijuši tradicionālajiem fondu pārvaldniekiem, kuri nespēj turēt savus solījumus par kāda tirgus indeksa pārspēšanu (arī ilgākā termiņā tas ir izdevies tikai nelielai daļai fondu pārvaldnieku). Ja reiz vilciens ir ieskrējies, tad mēģinājumi to apstādināt, visticamāk, cietīs neveiksmi. Ko tādu, šķiet, var attiecināt arī uz biržā tirgoto fondu (ETF) industriju, kura, visticamāk, turpinās plaukt. Daudzi norāda, ka jau tagad ievērojami mainījies veids, kā daudzi investori iegulda, kam būs arvien lielāka ietekme uz kādām kopējām tendencēm. ETF, kuri tiek tirgoti tāpat kā akcijas (pērkot vai pārdodot kādu ETF, to var darīt par pēdējo cenu), popularitāte nozīmē, ka savas pozīcijas ne bez pamata stiprina pasīvās ieguldījumu stratēģijas, kas, kā jau rakstīts, pārsvarā nozīmē, ka investīcijas var būt piesaistītas gan lielākiem, gan mazākiem biržu indeksiem, piemēram, ietverot tādu uzņēmumu akcijas, kuri darbojas dažādās tautsaimniecības jomās. Tāpat viens no svarīgākajiem faktoriem, kas šādus ieguldījumus padara populārākus, ir laika faktors. Aktīvā investēšana mēdz prasīt ilgāku laiku un daudz aktīvāku iesaisti dažādos procesos, kur otra izvēle ir «ieguldīt kādā indeksā» (kura vērtībai ilgākā termiņā vajadzētu augt) un tad par to «aizmirst». Šāda ieguldīšanas stratēģija ir arvien populārāka arī lielo institucionālo investoru vidū – naudu biržās tirgotajos fondos vairāk iegulda arī, piemēram, pensiju fondi.

Viesmīlības nozare kā tūrisma industrijas būtiska daļa nekur citur pasaulē neattīstās tik strauji kā centrālajā un Austrumeiropā, it īpaši laikā, kad pieaug ekonomiskā aktivitāte un ārvalstu investīcijas.

Pieaugot tūristu skaitam, palielinās gan viesnīcu, gan ēdināšanas, kultūras un izklaides pakalpojumu aprite, tāpēc aktuāli kļūst jautājumi, kā pārvaldīt šīs jomas, kombinējot tradicionālo ar moderno, integrējot jaunās tehnoloģijas un viedās pārvaldīšanas sistēmas. Saskaņā ar jaunāko Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) starptautiskā tūrisma barometru, kopējais starptautisko tūristu skaits 2017. gadā pieauga par 7%, sasniedzot 1,322 miljonus.

Pateicoties Vidusjūras galamērķiem, Eiropas reģions pagājušogad ir uzrādījis rekordlielus rezultātus, sasniedzot 671 miljonu lielu ārvalstu tūristu pieplūdumu, kas ir par 8% vairāk nekā 2016. gadā. Eiropa, it īpaši tās centrālais un austrumu reģioni vienmēr ir kalpojuši par katra ceļotāja must have ceļošanas galamērķiem. Bet nepārtraukti izgudrojot un ieviešot jaunākās viesmīlības un tūrisma nozares tehnoloģijas, attīstot arvien jaunus ceļošanas virzienus un veidus, Eiropa turpina vilināt arī mūsdienu tūristus un jau vairākus gadu desmitus diktē tūrisma tendences visai pasaulei. Apmeklējot starptautiskās viesmīlības un tūrisma nozares izstādes un piedaloties dažādās nozares konferencēs, mēs smeļamies vērtīgas idejas un padomus no citām Eiropas valstīm.

Radošā mākslīgā intelekta tehnoloģijas, piemēram, plašu popularitāti strauji iemantojušais "ChatGPT", varētu apdraudēt ap 300 miljoniem pilnas slodzes darbavietu visā pasaulē, liecina ASV bankas "Goldman Sachs" ziņojums.

Jaunākajā ziņojumā "Goldman Sachs" ekonomisti aplēsuši, ka 18% pasaules darba varētu automātiski veikt ar mākslīgo intelektu, bet automatizācija vairāk ietekmētu attīstītos tirgus, nevis attīstības tirgus. ASV tehnoloģija varētu aizstāt 7% darbavietu.

Vienlaikus analītiķi uzsver, ka lielākajā daļā darbavietu un sektoru mākslīgais intelekts papildinās cilvēka darbu, nevis to pilnībā aizstās.

Mākslīgā intelekta ieguldījuma rezultātā pasaules iekšzemes kopprodukts varētu pieaugt par 7% gadā.

Tāpat analītiķi atgādina, ka vēsturiski jaunu tehnoloģiju attīstība ir novedusi arī pie jaunu profesiju un darbavietu rašanās, tādējādi darbaspēku izmaksu ietaupījuma, jaunu darbavietu radīšanas un augstāka ražīguma rezultātā iespējams ražīguma uzplaukums, kas būtiski palielina ekonomikas izaugsmi, tomēr nav iespējams paredzēt, kad tāds uzplaukums varētu būt.

2012.gada Latvijas valsts budžets nav perfekts, taču ar to vajadzētu pietikt deficītam zem 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), izteicies Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvis un tehniskās misijas vadītājs Marks Grifits.

«2012.gada budžets nav perfekts, tajā varēja iekļaut vēl kādas reformas, tomēr mēs uzskatām, ka ar to vajadzētu pietikt, lai sasniegtu deficītu, kas nepārsniedz 2,5 % no IKP. Tas ir krietni zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3%, kuri jāizpilda, lai varētu ieviest eiro,» intervijā žurnālam Ir teica Grifits.

Viņš uzsvēra, ka latvijai tas ir neticams sasniegums un 2009.gadā to būtu bijis ļoti grūti prognozēt.

SVF pārstāvis gan atzīmēja risku, ka Eiropa var ieslīgt recesijā. «Mēs prognozējām 2,5% izaugsmi nākamajā gadā . Pirms dažiem mēnešiem visi mūs kritizēja, ka esam pārāk pesimistiski, taču tagad tas drīzāk šķiet optimistisks pieņēmums,» atzina Grifits.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Pasaulē visvairāk patērēto izejvielu tirgū notiekošais liek cerēt, ka tomēr parisināsies viena no šī brīža degošajām problēmām – augsta inflācija.

Daudzas izejvielas pēdējā laikā kļuvušas lētākas, kas savukārt stiprina pārliecību, ka augstākie patēriņa cenu pieauguma punkti pasaulei jau ir aiz muguras. Protams, šajā ziņā iespējami arī pavērsieni, ko var noteikt kādu jaunumu parādīšanās, kas savukārt jau liktu domāt par labvēlīgiem apstākļiem kādu izejvielu deficītiem. Tāpat, ja uzlabosies skatījums uz ekonomiku, var lēst, ka izejvielu cenas ātri vien atsāks kāpt (tās jau to pēdējā laikā dara). Tas savukārt var pielikt galu cerībām par zemāku inflāciju.

Situācija nav vienkārša, jo zemākai inflācijai, lai šī problēma vispār kaut cik noplaktu, šķiet, nepieciešama būtiski vājāka ekonomika, kas nebūs patīkami. Kādu laiku lielai daļai pasaules var arī nākties iet pa visai sāpīgu ceļu, ko noteiks gan augstu cenu, gan mazasinīgas vai pat sarūkošas ekonomikas kombinācija. Tas būs izaicinošs periods, kas sliktākajā gadījumā var izgaismot jaunas problēmas vai plēst tālāk jau esošo problēmu caurumus.

Mēģinot sadalīt visstraujāk augošo segmentu datoru tirgū, ražotāji ķeras pie aizvien radikālākām metodēm. Piemēram, ar prāvu palīdzību aizkavēt konkurentus kaut uz dažām nedēļām.

Viens reģionālas tiesas lēmums, un milzīga kompānija vairs nedrīkst tirgot savu produktu visā Eiropas Savienībā. Pēc dažām dienām vēl viens rīkojums atceļ aizliegumu, atstājot to spēkā tikai vienā valstī. Šķiet neticami, ka šis augusta vidū uzvirmojušais skandāls saistīts tikai ar to, ka Samsung ražotais planšetdators izrādījies pārāk līdzīgs Apple iPad.

Iespējams, tā arī nemaz nav. Par pasaulē vērtīgāko kompāniju atzītās amerikāņu tehnoloģiju firmas Apple ielaišanās agresīvā patentu kaujā ar Samsung, Motorola un HTC ir tikai aizsegs iespaidīgākam karam. Tehnoloģiju pasaules aizkulisēs klīst runas, ka patiesais kaliforniešu uzbrukumu mērķis ir principiālais sāncensis Google, kas salīdzinoši nesen ienācis mobilo sakaru ierīču tirgū un gūst aizvien lielākus panākumus. Šā gada otrajā ceturksnī 48% no visiem pasaulē pārdotajiem viedtālruņiem bija aprīkoti ar Google izstrādāto operētājsistēmu Android, kamēr Apple iOS izmantoja 19% tālruņos. Google izdevies neticams izrāviens, jo gada laikā tirgus daļa palielināta pieckārtīgi.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) nolaidies uz Marsa virsmas, lai uzsāktu divus gadus ilgu Sarkanās planētas izpēti, kuras laikā plānots atklāt kā mainījies planētas klimats, kā arī vai uz tās kādreiz bijusi dzīvība.

Visurgājējs uz Marsa virsmas nolaidās sestdien. Ziņkārības sekmīgo nolaišanos NASA nodēvējusi par, iespējams, vissarežģītāko sasniegumu kosmosa lidojumu vēsturē. Īsi pēc nolaišanās visurgājējs sāka pārraidīt Marsa attēlus, vēsta Reuters.

«Tas ir milzīgs solis uz priekšu planētu izpētē. Neviens iepriekš neko tādu nav darījis. Tas ir neticams sasniegus,» sacīja ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieks zinātnes jautājumos Džons Holdrens (John Holdren).

Curiosity projekta kopējās izmaksas sasniedz 2,5 miljardus ASV dolāru. Visurgājēja sekmīga nolaišanās uz Marsa virsmas ir liels sasniegums NASA, kuru pēdējos skārusi apjomīga finansējuma samazināšana.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā ticies ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Samitu abi līderi sāka ar sarokošanos un nesmaidot pozēja fotogrāfiem pie savu valstu karogiem.

Tramps veltīja dažus vārdus žurnālistiem, tostarp izteicās, ka, viņaprāt, samits būs veiksmīgs.

Jautāts, vai viņš gatavojas oficiāli paziņot par Korejas kara beigām, Tramps atbildēja: «Redzēsim.»

Vēršoties pie Kima, ASV prezidents sacīja, ka Ziemeļkorejai ir «milzīgs ekonomiskais potenciāls».

«Jūsu valstij ir milzīgs ekonomiskais potenciāls, neticams, neierobežots,» Kimam preses konferencē pirms samita sākuma sacīja Tramps.

«Es gaidu, kad varēšu redzēt to notiekam un palīdzēt tam notikt,» piebilda Tramps.

Viņš arī piebilda, ka ir gods Vjetnamā tikties ar Kimu.

Naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra Latvijā ir būtiski uzlabojusies, taču progress naudas atmazgāšanas gadījumu izmeklēšanā un iztiesāšanā ir mazāks, sacīja «Signet Bank» valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

«Ja runājam par valsti kopumā, tad naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra ir būtiski uzlabojusies. Taču ir jomas, kur progress ir mazāks, piemēram, uzskatu, ka mums pamatoti tiek pārmests, par to, ka nav spriedumu, kad kāds tiktu notiesāts par naudas atmazgāšanu. Pat līdz tiesām šie gadījumi nenonāk,» sacīja Idelsons.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā jautājumā, vismaz savulaik, ir bijis zināms kompetences trūkums. «Šajā ziņā ar novērojumiem ir grūtāk, jo mēs kā banka šajās ikdienas darbībās neesam īsti iesaistīti. Teiksim tā - tur, vismaz savulaik, ir bijis zināms kompetences trūkums. Gan Kontroles dienestā, gan policijā. Tagad mēs redzam, ka Kontroles dienesta kapacitāte un kompetence stipri ir uzlabojusies. Valstij tā ir svarīga tēma, jo no tā lielā mērā būs atkarīgs, kā mūs vērtēs starptautiskie partneri,» teica Idelsons.

1. Parunāsim par to, kurš te kuru «čakarē»

Šī gada rudenī nedalītu uzmanību ieguva meteorīts. Ne tāpēc, ka tas pats par sevi būtu unikāla dabas parādība, bet tāpēc, ka tas izrādījās reklāmas triks, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu. Viens no aspektiem, kas nodarbināja daudzu prātus : vai roku pielicis arī reklāmas smagsvars Ēriks Stendzinieks? Lūk, viņa paša monologs par šo tēmu.

2. 1500 Ls par dzīvi privātmājā

Plānojot, kā palielināt budžeta ieņēmumus un samazināt izdevumus, valdība 2009. gada augustā paziņoja par gaidāmo mājokļa nodokli, kurš tobrīd paredzēja no cilvēku maciņiem izvilkt labākajā gadījumā pāris simtus latu, bet sliktākajā gadījumā pat vairākus tūkstošus.

Investoriem vajadzētu pārdot Daimler, Volkswagen, BMW un Fiat akcijas, norādījis kompānijas Cantor Fitzgerald galvenais pasaules ekonomists Stefans Pops (Stephen Pope), ziņo MarketWatch.

Saskaņā ar viņa norādēm tagad, kad autoparka atjaunošanas kampaņas ir beigušās, brīvais kritiens automašīnu pārdošanā draud izraisīt jaunu nozares krīzi, un 2010.gads būs smags gads.

«Šajā nozarē ir pārāk daudz spēlētāju, kas ražo pārāk daudz produkcijas pircējiem, kuri pērk tikai tad, kad tiek piedāvāts neticams darījums,» viņš sacījis, piebilstot, ka spēlētāju skaits un piedāvāto automašīnu skaits jāsamazina tā, lai tas vairāk atbilstu pieprasījuma līmenim. Tas prasīšot 50% samazinājumu ražošanā, kas nozīmē minimālu peļņu vēl daudzus nākamos gadus.

Video, kurā redzams, kā sieviete gados ar rokassomiņu patriec bruņotus laupītājus, izskatās neticams, bet policija apgalvo, ka tā ir patiesība, ziņo CNN.

Īsā klipā redzams, kā sieviete sarkanā mētelī traucas pretī sešu vīriešu grupai, kas cenšas izsist juvelierizstrādājumu veikala logus Northemptonā, Anglijas centrālajā daļā.

Vārdā nenosauktā sieviete, kurai esot aptuveni 70 gadi, sāk cīņu ar vīriešiem, izmantojot savu rokassomiņu, pēcāk nolaižas veikala drošības aizsargi un zagļi metas bēgt.

«Viņa bija absolūti pārsteidzoša,» stāstījusi aculieciniece Sāra Džeina Brauna (Sarah-Jane Brown), kura laupīšanas mēģinājuma laikā atradusies veikalā.

«Mēs bijām pārbijušies, mēs aizslēdzām durvis, slēpāmies zem galda, mēs bijām patiešām nobijušies un mēs paskatījāmies ārā - Dievs viņu mīl - viņa skrēja pa ceļu, vicinot savu rokassomiņu,» stāstījusi aculieciniece.

Igaunijas premjers Andrus Ansips nosaucis pēdējās Finanšu ministrijas prognozes par neticamām, jo tās esot pārāk pesimistiskas, ziņo ERR News.

«Šis ekonomikas kritums (14.5%) man šķiet neticams, es drīzāk ticu Igaunijas Centrālās bankas datiem par 12.3% kritumu,» teicis Ansips, uzsverot, ka Igaunija vēl arvien cer pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai. «Es uzskatu, ka Igaunija ieviesīs eiro 2011. gadā. Mēs to neizdarīsim tikai tad, ja notiks kāda katastrofa līdzīga Lehman Brothers gadījumam,» viņš piebilda.

Ministru prezidentam esot ļoti skaidrs plāns, kā budžeta deficītu saglabāt zem 3%, tas balstīs uz ES fondu efektīvāku izmantošanu un dividenžu izņemšanu no valsts kompānijām. Tāpat tiks samazināti arī valsts pārvaldes sektora izdevumi. A.Ansips piebildis, pat ja Igaunijai neizdosies iecerētā pievienošanās eirozonai, tad īstenotie valsts izdevumu samazinājumi būs ekonomikai ļoti noderīgi.

15.maijā, VAS Biķernieku kompleksajā sporta bāzē (VAS BKSB) risināsies sacensības Zelta mopēds, uz kurām laipni aicināti visi Latvijā un bijušās PSRS teritorijā tapušo mopēdu lietotāji un kolekcionāri.

Sacensības Zelta mopēds pirmsākumos organizēja rūpnīca Sarkanā Zvaigzne, kas kopš 1957.gada ražoja mopēdus. Pēc Padomju Savienības vadības lēmuma agrākajai Ērenpreisa velosipēdu fabrikai, ko pēc kara nacionalizēja, bija jākļūst par vienu no vadošajām rūpnīcām mopēdu ražošanā PSRS.

Gadu gaitā Sarkanās Zvaigznes produkcijas spektrs kļuva ļoti plašs: neskaitot ielas braukšanai paredzētos sērijveida mopēdus, tā ražoja arī dažādus sacīkšu mopēdus (krosa, daudzdienu un motošosejas sacensībām).

Stāsta VAS BKSB valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš: «Domāju, ka daudziem atmiņā palicis grandiozais pagājušā gada Zelta mopēda fanu festivāls Biķerniekos, kad simtiem mopēdu riņķoja pa trasi, sacenšoties gan individuāli, gan atraktīvās komandu sacensībās. Vienkārši neticams daudzums Sarkanās Zvaigznes mopēdu un to īpašnieku uz vienu dienu pārņēma visu starta-finiša taisni, izraisot neviltotu publikas un masu mediju interesi. Vieniem tā bija iepazīšanās ar svarīgu Latvijas motosporta un motobūves vēstures daļu, citiem – atkalredzēšanās un gremdēšanās atmiņās.»