Valdības aicinājums aktivizēt Eiropas Savienības (ES) fondu naudas izmantošanu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai neprofesionālas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldošo institūciju pieejas dēļ var tuvākajā nākotnē novest pie otra dzīvokļu īpašuma atsavināšanas viļņa, norāda biedrība Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība (NĪSA).
Biedrība savu viedokli ilustrē ar piemēru, kad Ventspilī kāda dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības pārvaldniece un reizē arī vienīgā darbiniece iesniedza Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) projektu daudzdzīvokļu mājas siltināšanai, kura pamatā bija viltots nenotikušas daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols.
Projektā ietvertai daudzdzīvokļu mājai ar kopējo platību 1800m2 ir jau uzkrāts parāds septiņu tūkstošu latu apmērā un aprēķini rāda, ka pēc projekta piešķiršanas un kredīta saņemšanas, maksājumi, kā arī parāds divkāršosies, uzsver NĪSA.
Minētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki vērsās ar iesniegumu pie tiesībsargājošajiem orgāniem ar lūgumu izskatīt jautājumu par kriminālprocesa ierosināšanu pret pārvaldnieci sakarā ar dokumentu viltošanu un lūgumu LIAA apturēt projektu, to pamatojot ar to, ka projekta pieteikums ir balstīts uz viltota dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulces protokola.
Tomēr Ventspils tiesībsargājošie orgāni iesnieguma saņemšanas dienā atbildēja, ka «nav noticis noziedzīgs nodarījums», bet LIAA atbilde bija izvairīga, uzsverot, ka «LIAA nevar pārbaudīt lietas faktiskos apstākļus», jo šādas tiesības piemīt tikai tiesībsargājošajiem orgāniem, norāda NĪSA.
Tāpēc biedrība uzsver, ka valsts infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanas procesā iesaistītajām organizācijām, valsts institūcijām un tiesībsargājošajiem orgāniem ir daudz nopietnāk jāatiecas pret daudzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu noformēšanas kārtības atbilstību likumam, lai tiktu nodrošināts, ka lēmumu pieņemšanā piedalās visi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki un kas ir iepriekš minētā likuma galvenā būtība.
Kā Db.lv skaidroja LIAA, tad pirms māju siltināšanas iedzīvotāji izsaka savu gribu, nobalsojot kopsapulcē. Atbilstoši noteikumiem, LIAA pārbauda vai kopsapulcē par lēmumu ir nobalsojuši vismaz 51% dzīvokļu īpašnieku.
Tomēr aģentūra nevar noteikt, kuram māju pārvaldniekam uzticēties, bet kuram nē. Analīze un izvēle ir jāveic dzīvokļa īpašniekiem.
Tāpat tas attiecas arī uz visu siltināšanas procesa uzraudzību – iedzīvotājiem jābūt aktīvākiem un prasīgākiem pret māju pārvaldniekiem, proti - jāpārliecinās, ka tiešām ir izvēlēts labākais iespējamais būvnieks.
Saņemot sūdzības, LIAA savas kompetences ietvaros pārbauda faktus, ir bijuši fakti, kad materiāls nosūtīts policijai, Db.lv norādīja aģentūra.