Majoru kultūras namā izstādītas vaska figūras

Jūrmalā, Majoru kultūras namā, Jomas ielā 35, atkal atvērta Vaska figūru izstāde, ko pēc divu gadu pārtraukuma ar atjaunotu saturu piedāvā firma MTU Fantasy no Igaunijas.

Atklās izstādi Neskartie. Latvijas tekstilmāksla

Ārzemju mākslas muzejā 7.jūlijā pl.17.00 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotā izstāde Neskartie. Latvijas tekstilmāksla.

Būs apskatāmi Tiroles mākslinieku darbi

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11. jūlija līdz 2. augustam būs apskatāma Austrijas mākslas izstāde Audums un akmens.

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 (Expo), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē stāstīja, ka Ekonomikas ministrija ir organizējusi sanāksmes ar Zemkopības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un Latvijas dalības Expo rīkotājiem, atzīmējot, ka tomēr turpināt dalību izstādē nav vēlams. Pēc viņas teiktā, projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli - ministrijā par to sākta dienesta izmeklēšana.

Tāpat viņa minēja, ka par jau iztērētājiem līdzekļiem izstrādātie risinājumi dalībai Expo varētu tikt izmantoti citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus ministre atzīmēja, ka šobrīd, lielā steigā organizējot tālāku dalību izstādē ar jaunu konceptu, tā noteikti nebūtu kvalitatīva un varētu kaitēt Latvijas reputācijai.

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvā mainīt Latvijas dalības izstādē World Expo 2015 konceptu un atteikties no masīvā paviljona ozola formā, tā vietā uzbūvējot kādu vieglu konstrukciju būvi, kurā demonstrēt Latvijas sasniegumus informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Straujuma LTV nesniedza tiešu atbildi, vai viņa atbalsta ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) viedokli pārlieku lielās dārdzības dēļ atteikties no dalības izstādē. «Mēs gaidīsim Ekonomikas ministrijas (EM) pamatojumu. Tā ir EM atbildība, piedalīties vai nepiedalīties izstādē,» sacīja politiķe.

Ministru prezidente piebilda, ka «varbūt ir vienkāršāki risinājumi», piemēram, neatstāt Latvijas vietā izstādē tukšumu, bet gan radīt vieglu konstrukciju būvi, kur rādīt Latvijas IT sasniegumus. «Mēs nedrīkstam visu laiku sadārdzināt savas būves,» teica premjere, «varbūt tad neceļam ļoti fundamentālu, lai arī ļoti skaistas konstrukcijas būvi?...»

No 31.marta līdz 3. aprīlim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiek izstādes aktīvās atpūtas un aktīvā dzīvesveida cienītājiem – 12. Baltijas reģionālā atpūtas, tūrisma un sporta izstāde “Atpūta un Sports 2005”, 6. motociklu un aksesuāru izstāde “Motocikls 2005” un 9. laivu un jahtu izstāde “Boat Show 2005”. Lai iepriecinātu 200 000 aktīvo makšķernieku, šajā pat laikā sadarbībā ar Latvijas Makšķernieku asociāciju jau otro gadu tiek veidota izstāde “Makšķerēšana 2005”. Šogad pirmoreiz būs sadaļa “Fitness 2005”. Četras dienas Ķīpsalā būs sastopami dažādi uzņēmumi, aktīvās atpūtas interešu klubi un sporta bāzes, kas piedāvās visdažādākās iespējas brīvā laika pavadīšanai. Būtībā šīs ir dzīvesstila izstādes tiem, kas vēlas bagātināt un padarīt interesantāku savu ikdienu. Tāpēc šeit vienkopus ir atrodami velosipēdi, tūrisma inventārs, sporta apģērbs, kā arī plašs aprīkojuma klāsts – līdz pat zemūdens niršanai nepieciešamajai atribūtikai. Sadaļā “Motocikls” vienuviet varēs izvēlēties jebkuru sev vēlamo marku un veidu motorizētos braucamos. Izstādē būs apskatāmas prečzīmes no visas pasaules: KTM, Gilera, Harley Davidson, Honda, Husaberg, Hyosung, Italjet, Kawasaki, Kymco, Polaris, Triumph, Yamaha, Peugeot. Piedalīsies arī motociklistu klubi. Stendos tiks piedāvātas arī motociklu un to dzinēju tūninga, apkopes un remonta iespējas, rezerves daļas, riepas, apģērbs un aksesuāri. Sadaļā “Boat Show” būs iespēja tieši pirms sezonas uzsākšanas vienuviet satikt visā pasaulē atzītu un Latvijā piedāvātu laivu, kuteru, jahtu un ūdensmotociklu dīlerus, kā arī pašmāju ražotājus. Jaunais projekts "Makšķerēšana 2005" ietvers visu makšķernieku īpašā dzīvesstila plašo spektru – gan makšķerēšanas preces un iespējas, mērķī iemešanas un citas sacensības, kā arī dažādas izdarības Izstāžu centra hallēs. Tuvojoties pavasara un vasaras sezonai, cilvēki vēlas uzlabot savu fizisko formu, tāpēc organizatori ir izveidojuši jaunu sadaļu “Fitness”, kurā jebkurš izstādes apmeklētājs varēs atrast sev atbilstošu sporta klubu piedāvājumu kā arī uzzināt vairāk par trenažieru pareizu izmantošanu un iespējām izveidot savu sporta zāli privātmājā vai pat dzīvoklī. Izstāžu laikā uz lielās skatuves būs vērojamas modernās, disko, eksotiskās, solo dejas, raksturdejas, līnijdejas, hip-hop deju uzvedumi, cīņu sports, tērpu teātris un kičs. Ķīpsalā notiks arī "Aerobikas festivāls". No 1. līdz 3. aprīlim notiks pasākums “Freestyle fighting 2005”. Bērniem tiks organizētas atrakcijas un citas izklaides iespējas.

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Parakstīts Latvijas dalības "EXPO 2020 Dubai" paviljona īres līgums, kas paredz, ka dalība izstādē Latvijai izmaksās 1,4 miljonus eiro, informē Ekonomikas ministrija.

Iepriekš valdība lēma Latvijas dalībai "Expo 2020" no valsts budžeta atvēlēt 4,4 miljonus eiro. Tomēr vēlāk, lemjot lauzt līgumu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) par valsts dalības rīkošanu izstādē, tika rasts risinājums, kas paredz, ka Latvija paviljonu īrēs no AAE. Tādējādi Latvijas izmaksas dalībai "Expo 2020" saruka līdz 1,4 miljoniem eiro.

Līgumu no Apvienoto Arābu Emirātu puses parakstīja Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā Hanāna Halfāna Ubaidu Alī Almadhanī (Hanan Khalfan Obaid Ali Al Madhani) un no Latvijas puses - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas Republikas oficiālais pilnvarotais pārstāvis izstādē "EXPO 2020 Dubai" Raimonds Aleksejenko.

Latvijas Pilnvarotais pārstāvis starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 Milānā Itālijā Roberts Stafeckis parakstījis līgumu par Latvijas dalību izstādē. Līguma parakstīšanā piedalījās arī Latvijas Republikas vēstniece Itālijā Elita Kuzma. Līdz ar to Latvija kļuvusi par 18.valsti, kas jau parakstījusi līgumu par dalību Expo izstādē.

No Itālijas puses līgumu par Latvijas dalību izstādē parakstīja Expo Milano 2015 Itālijā Organizatora ģenerāldirektors Džuzepe Sala (Giuseppe Sala).

Ekonomikas ministrija (EM) uzsver, ka šobrīd Latvijas dalības izstādē sagatavošanā ir sperti tikai pirmie soļi – Ministru kabinets akceptējis Latvijas dalības izstādē pamata konceptu un moto Dzīvības drava, par Latvijas Pilnvaroto pārstāvi starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 norīkots R. Stafeckis, kā arī parakstīts darbības līgums.

Ministrija norāda, ka lielākais darbs vēl tikai priekšā – kā Dzīvības dravas konceptu piepildīt ar saturu un vizuālo noformējumu, lai caur to pasaulei interesantā, unikālā, kvalitatīvā un saistošā veidā pasniegtu Latviju un pārtikas nozari kā nozīmīgu valsts ekonomikas sastāvdaļu. Nākamā gada beigās tiks rosināta diskusija par Latvijas ekspozīcijas saturu, kā arī tiks izsludināts radošais konkurss par ekspozīcijas saturu un arhitektonisko veidolu.

Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Ārlietu ministriju uzdots vērtēt riskus Latvijas starptautiskajam tēlam, ja valsts nepiedalīsies izstādē Expo Milano 2015 (Expo), pirmdien žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

EM iecerējusi nākamajā Ministru kabineta sēdē aicināt valdību pārtraukt Latvijas dalību Expo.

Straujuma norādīja, ka gala lēmuma par to, vai turpināt dalību izstādē, vēl nav. Galvenās bažas ir par starptautisko rezonansi, un man ir liels lūgums EM un Ārlietu ministrijai to izvērtēt, un tad mēs [valdībā] skatīsimies, pauda premjere.

Dalību izstādē paredzēts vērtēt, ņemot vērā arī Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un attiecības ar Itāliju. Protams, nevaram maksāt tās cenas, kādas [piedāvāja] divas kompānijas, kas bija pieteikušās. Man ir grūti apgalvot, jo man nav pierādījumu, bet ir iespējams, ka bija vienošanās kompāniju starpā par cenu celšanu. Bet, protams, ir svarīgs starptautiskais aspekts, ka esam prezidējošā valsts un kā tas atsauksies uz starptautiskajām un savstarpējām attiecībām ar Itāliju, teica Straujuma.

Starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Latvijai nav jāpiedalās «par katru cenu», aģentūrai LETA pauda aģentūras SIA Mooz! radošais direktors un valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks.

Viņš skaidroja, ka konkrētais projekts, ko bija iecerēts īstenot dalībai World Expo 2015, esot bijis samocīts teju visas realizācijas gaitā.

«Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos komentārus un amatpersonu viedokļus par konkrēto projektu, ir grūti iedomāties pozitīvu iznākumu izstādē, kur starp vismaz 150 dažādu valstu paviljoniem, pa kuriem staigātu Milānas Expo apmeklētājs, Latvija nebūtu kaut kas, ar ko iepriecināt to apmeklētāju. Tāpēc uzskatu, ka Latvijai nav jāpiedalās Expo izstādē par katru cenu,» atzīmēja Stendzenieks.

Viņš arī piebilda, ka jēga piedalīties būtu tad, ja Latvijai būtu kaut kas, ar ko pārsteigt izstādes apmeklētājus.

No 9. līdz 12. septembrim Ķīpsalā notiks 14. starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food 2009 un patlaban dalībai izstādē pieteikušies 365 uzņēmumi no 28 valstīm.

Izstādi kā mārketinga rīku arvien novērtē Latvijas pārtikas un dzērienu ražotāji, kas Riga Food piedalās ik gadu – Dobeles Dzirnavnieks, Bona Dea, Lāči, Pure Food, Venden, Rozula, Druvas pārtika, Dona u. c. Saldējuma ražotāja Druvas pārtikas pārdošanas direktors Vairis Miltiņš norāda: «Izstādē Riga Food piedalāmies, lai veicinātu uzņēmuma un produktu atpazīstamību un lai mūsu klienti redz, ka mēs darbojamies un turpinām papildināt produktu klāstu. Arī šogad izstādē plānojam piedāvāt produktus ar jaunu garšu un uzlabotu kvalitāti. Ieguvumu ziņā dalība pērnā gada izstādē izrādījās ļoti veiksmīga, jo atradām izstādē jaunus klientus, piemērām, izplatītājus un tirgotājus no Igaunijas».

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības centrā ir tiešsaistes un digitālie risinājumi, bet izstāžu loma biznesa attīstībā nemazinās.

Digitalizācija parāda uzņēmumu vēlmi cieši būt līdzās saviem klientiem, partneriem un sadarboties. Šādos apstākļos komunikācija izstādē ir milzīga iespēja. Internetā izvēlētais audums var neatbilst iztēlotajai faktūrai vai kvalitātei, ēdiena garšu vispār nesajutīsi un nemaz nerunājot par cilvēcisko kontaktu. Izstādē var tikties, komunicēt, konsultēties, apskatīt, aptaustīt, nogaršot, izjust un izzināt. Arvien vairāk izstādes izmanto, nevis konkrētas preces vai pakalpojuma iegādei, bet gan konsultācijām, jaunā uzzināšanai, pieredzes gūšanai, ražošanas procesa iepazīšanai. 90% no uzņēmumiem nodrošina, ka izstādē strādā viskompetentākie speciālisti, lai cik labi būtu veikalu pārdevēji, tāda līmeņa konsultācijas kā izstādēs, veikalos nevar un nevarēs saņemt.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

No 29.marta līdz 1.aprīlim Ķīpsalā notiks 11. Baltijas reģionālā laivu un jahtu izstāde Baltic Boat Show 2007, kas ir plašākā jahtu, kuteru un atpūtas uz ūdens izstāde Baltijā, BT 1 mediju koordinatore Inese Libere.

Izstādē Baltic Boat Show 2007 tiks demonstrēts visu veidu ūdens transports – sākot no airu laivām un kajakiem līdz ūdensmotocikliem, ekskluzīvām jahtām un kuteriem.

Izstādē tiks pārstāvēti tādi zīmoli, kā buru jahtas Grand Soleil un Dehler, motorlaivas un jahtas Azimut, Yamarin un Silver.

Šī gada izstādē Baltic Boat Show 2007 kompānija Baltic Boat Center Latvia pirmo reizi Latvijā prezentēs jaunākos jahtu modeļus – Azimut 43, Grand Soleil 37, Grand Soleil 43, Yamarin 76DC, 64DC, 59DC, 62WA, 53Bow; Grandezza 31, Grandezza 28, Grandezza 26.

Bez visa iepriekš minētā tiks pārstāvēti arī tādi zīmoli kā Bavaria Yachts, Silver, Yamaha. Dažādu buru un motorlaivu ekspozīcija aizņems 720 m2.

Izskatot Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sagatavoto informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets 25. janvārī konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību nākamajā starptautiskajā izstādē “Expo 2025” Japānā.

Izstādes norise Japānas pilsētā Osaka plānota no 2025. gada 13. aprīlim līdz 13. oktobrim.

Izstādē Japānā paredzēts uzsvērt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tāpēc kā izstādes pamattēma definēta “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” ar trim apakštēmām: “Dzīvību glābšana”; “Dzīvju spēcināšana” un “Dzīvju savienošana”. Plānots, ka izstādi apmeklēs aptuveni 28 miljoni apmeklētāju.

“Katra Expo izstāde ir uzņēmēju olimpiskās spēles. Tā ir unikāla iespēja starptautiski pozicionēt katram sevi – katru uzņēmumu un valsti kopumā. Mums kā valstij ir jānodrošina šī sadarbības platforma uzņēmējiem, lai pārsteigtu pasauli ar mūsu sasniegumiem un piedāvājumu, veidotu biznesa kontaktus un slēgtu jaunus sadarbības līgumus. Japāna mums vēl šobrīd ir līdz galam neatklāta valsts, kur mums ir liels potenciāls un iespēja gan palielināt eksporta apjomus, gan veicināt investīcijas. Ar Latvijas dalību “Expo 2025 Osaka” līdz 2028. gadam plānots piesaistīt papildus investīcijas 20 milj. eiro apmērā no Japānas un sasniegt papildus pieaugumu Latvijas eksportā 30 milj. eiro apmērā,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

Jūnija beigās seši Latvijas biomedicīnas nozares dalībnieki piedalījās izstādē "Arab Health 2021", kura norisinājās Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) Dubaijā. Šī izstāde savā ziņā ievadīja vienu no šī gada lielākajiem globālajiem notikumiem EXPO 2020, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Oficiāli izstāde tiks atklāta 1. oktobrī un turpināsies līdz 31. martam, bet jau šobrīd notiek vairāki pasākumi, kuros uzņēmēji var prezentēt sevi plašai auditorijai.

"Kopējie rezultāti aizvadītajai izstādei vērtējami kā ļoti labi, jo Latvijas uzņēmējiem izdevās uzrunāt plašu kontaktu loku un noslēgt vairākus sadarbības līgumus. Viens no veiksmes faktoriem bija tas, ka šī bija hibrīdizstāde, kura digitālā formātā sākās jau mēnesi pirms klātienes pasākuma. Tādā veidā bija iespēja ērti vienoties ar potenciāliem sadarbības partneriem par klātienes tikšanos. Pandēmijas ietekmē klātienes Izstādes apmeklētāju skaits gan bija par aptuveni trešdaļu mazāks nekā ierasts, bet apmeklētāji bija daudz motivētāki, un Latvijas uzņēmumiem izdevās uzrunāt no 50 līdz pat 270 potenciālos klientus, kas vērtējams kā labs rezultāts," stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos Inga Ulmane.

No 10.līdz 14. februārim Maskavā notiek ikgadējā pārtikas nozares izstāde “Prodexpo 2020”, kur piedalās arī Latvijas ražotāji.

Izstādē savu produkciju prezentē pārtikas, dzērienu un pārtikas izejvielu ražotāji un tirgotāji. Šajā gadā izstāde notiek jau 27.reizi, un tajā piedalās 2600 dalībnieki no 70 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits sasniedz 67 000, pārstāvot 112 valstis. Izstādē piedalās arī vairāk nekā 120 starptautiskās un Krievijas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes.

Izstādē piedalās arī Latvijas uzņēmumi, pārstāvot gan zivju pārstrādes, gan saldumu nozares un citas. Daļa Latvijas uzņēmēju izstādē piedalījušies jau vairākus gadus un norāda, ka iepriekš izdevies atrast jaunus sadarbības partnerus, tādēļ piedalās atkal.

SIA “Ilgezeem” (“Iļģuciema” medalus, kvass) mārketinga vadītājs Rihards Jablokovs stāsta, ka uzņēmums izstādē piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. “Apmeklētāju un potenciālo sadarbības partneru ir ļoti daudz, un mūsu produkcija – kvass, iesala dzērieni, alus – vienmēr izraisa lielu interesi,” viņš skaidro.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzdevusi izvērtēt par Latvijas paviljonu starptautiskajā izstādē World Expo atbildīgo personu nolaidību.

Ministre šodien medijiem stāstīja, ka Ekonomikas ministrijā ir ierosināta dienesta pārbaude, lai konstatētu, kuri cilvēki ir atbildīgi par to, ka Latvijas paviljona būvniecības iepirkums tika rīkots novēloti.

Vaicāta, vai tiek izvērtēta Expo Milano 2015 projekta vadītāja Roberta Stafecka atbildība, Reizniece-Ozola uzsvēra, ka dienesta pārbaudē tiks pārbaudīta visu iesaistīto cilvēku atbildība.

Tajā pašā laikā ministre atzina, ka Stafeckis tika pieņemts darbā par šī vērienīgā projekta vadītāju, tāpēc viņam bija jānodrošina pietiekami laba komunikācija ar producēšanas kompāniju - komandītsabiedrību Expo 2015. Šī sadarbība nebija veiksmīga, sacīja Reizniece-Ozola.

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka sliežu nomaiņas laikā posmā Lielvārde-Skrīveri-Aizkraukle darba dienās no 13.marta līdz 1.aprīlim būs ievērojamas izmaiņas Aizkraukles, Rēzeknes un Daugavpils virzienu vilcienu kustībā. Vairāki vilcieni būs atcelti visā maršrutā, citi – iecirknī Rīga-Aizkraukle vai posmos Lielvārde-Aizkraukle un Skrīveri-Aizkraukle, savukārt dažu vilcienu maršruts tiks pagarināts. Vairāku elektrovilcienu un dīzeļvilcienu kustības sarakstos darba dienās no 13.marta līdz 1.aprīlim noteiktas kursēšanas laiku izmaiņas. Pasažieru pārvadājumus starp Skrīveru un Aizkraukles stacijām nodrošinās speciāli norīkoti autobusi, kuri apstāsies arī pie pagrieziena uz pieturas punktu Muldakmens. Sestdienās un svētdienās vilcieni kursēs atbilstoši pamatsarakstam. 13. un 14.martā Elektrovilciens Nr.6226 Rīga-Aizkraukle, kas atiet plkst.13:20 (no 13.marta plkst.13:17, kā ziņots iepriekš) kursēs tikai līdz Lielvārdei, savukārt vilciens Nr.6233 Aizkraukle (plkst.15:06)-Rīga (16:40) – tikai no Lielvārdes plkst.15:39. Dīzeļvilcienam Nr.601 Daugavpils (plkst.13:10)-Rīga (16:50) 13. un 14.martā noteiktas papildu pieturas Muldakmens (plkst.15:33) un Skrīveri (15:41), tādēļ tas no posma Lielvārde-Rīga stacijām aties 5 -7 minūtes vēlāk un Rīgā pienāks plkst.16:55. Vilciens Nr.610 Rīga (plkst.13:10)-Daugavpils (16:48) minētajās dienās no Rīgas izbrauks plkst.12:58, 12 – 16 minūtes agrāk aties arī no pārējām posma Rīga-Lielvārde stacijām un apstāsies arī Skrīveros (plkst.14:05) un Muldakmens pieturā (plkst.14:12). No Aizkraukles līdz Daugavpilij vilciens kursēs atbilstoši sarakstam. Vilciens Nr.614 Rīga (plkst.15:20)-Krustpils (17:41) 13. un 14.martā no Rīgas izbrauks plkst.15:10 un arī no pārējām maršruta stacijām līdz Aizkrauklei aties 10 – 12 minūtes agrāk nekā parasti, bet no Aizkraukles līdz Krustpilij kursēs pēc saraksta. Vilciens Nr.6230 Rīga (plkst.14:16)-Aizkraukle (15:46) šajās dienās no Rīgas (plkst.14:30) un pārējām stacijām aties 14 minūtes vēlāk un kursēs tikai līdz Skrīveriem. No 13.marta līdz 1.aprīlim darba dienās posmā Skrīveri –Aizkraukle būs atcelti šādi elektrovilcieni: • Nr.6220 Rīga (plkst.10:45)-Aizkraukle (12:18); • Nr.6230 Rīga (plkst.14:16)-Aizkraukle (15:46); • Nr.6225 Aizkraukle (plkst.12:30)-Rīga (14:03); • Nr.6237 Aizkraukle (plkst.16:28)-Rīga (18:08). Posmā Lielvārde-Skrīveri tiks mainīts minēto vilcienu saraksts. Vilciens Nr.6230 no Lielvārdes aties vēlāk nekā ierasts - plkst.15:28 un Skrīveros pienāks plkst.15:52, savukārt vilcieni Nr.6225 un Nr.6237 no Skrīveriem izbrauks attiecīgi 15 minūtes un 36 minūtes agrāk – plkst.12:26 un plkst.16:03. No Lielvārdes līdz Rīgai šie vilcieni kursēs atbilstoši pašreizējam sarakstam. No 15.marta līdz 1.aprīlim darba dienās posmā Skrīveri –Aizkraukle būs atcelti elektrovilcieni: • Nr.6226 Rīga (plkst.13:17)-Aizkraukle (14:50); • Nr.6233 Aizkraukle (plkst.15:06)-Rīga (16:40). Vilciens Nr.6226 no Rīgas aties plkst.13:05, arī no visām pārējām stacijām izbrauks 7 - 12 minūtes agrāk un Skrīveros pienāks plkst.14:32. No Skrīveru stacijas plkst.14:40 uz Aizkraukli kursēs autobuss. Uz vilcienu Nr.6233 pasažieri varēs nokļūt ar autobusu, kas no Aizkraukles aties plkst.14:00 un Skrīveros pienāks plkst.14:30, savukārt minētais vilciens no Skrīveriem uz Rīgu izbrauks plkst.14:43. No 15.marta līdz 1.aprīlim darba dienās nekursēs šādi dīzeļvilcieni: • Nr.604 Rīga (plkst.8:00)-Rēzekne (12:01); • Nr.603 Rēzekne (plkst.12:25)-Rīga (16:18); • Nr.610 Rīga (plkst.13:10)-Daugavpils (16:48); • Nr.606**Rīga (plkst.9:12)-Krustpils (11:26); • Nr.605**Krustpils (plkst.11:48)-Rīga (14:11). Dīzeļvilciens Nr.614 Rīga (plkst.15:20)-Krustpils (17:41) darba dienās no 15.marta līdz 1.aprīlim būs atcelts iecirknī Rīga-Aizkraukle un kursēs tikai posmā no Aizkraukles līdz Krustpilij. Līdz Skrīveru stacijai šī vilciena pasažieri varēs nokļūt ar elektrovilcienu Nr.6230 no Rīgas plkst.14:16, kas Skrīveros pienāks plkst.15:52, un autobusu no Skrīveriem plkst.16:05. Autobuss pienāks Aizkrauklē plkst.16:35, savukārt vilciens uz

Dalību starptautiskajā izstādē "Expo 2020 Dubai", kas rudenī sāksies Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pilsētā Dubaijā, līdz šim apstiprinājuši 23 Latvijas uzņēmumi, bet vēlmi piedalīties izteikušas vēl 52 kompānijas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

"Līdz šim lielākā interese ir no informācijas tehnoloģiju (IT) nozares, bet ir atsaukušies arī citu nozaru pārstāvji, kā, piemēram, farmācijas, būvniecības, kokapstrādes, pārtikas, loģistikas un citām jomām," papildina LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Viņš pieļauj, ka Tuvo Austrumu reģiona tirgū īpaši pieprasīti varētu būt dažādi tehnoloģiskie risinājumi, ekskluzīvi nišas produkti un pakalpojumi, piemēram, medicīnas tūrisms.

Šonedēļ no Rīgas ostas uz Dubaiju nosūtīts konteiners ar nepieciešamo aprīkojumu Latvijas paviljona izbūvei izstādē, bet tuvāko nedēļu laikā sāksies paviljona montāžas darbi.

Ar izstādes organizatoriem apstiprināts un saskaņots Latvijas paviljona tehniskais projekts, kura koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu. Db.lv jau vēstīja, ka tā centrālais elements būs kūdra, kas veido simbolisku saikni starp Latvijas vēsturi, mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

24. aprīlī ar vienotu ekspozīcijas automobiļu signāltauru unisonu noslēdzās 8. starptautiskā automobiļu izstāde Rīgā “Auto 2005”, kas bija lielākā izstāde Latvijas autoizstāžu vēsturē. Spītējot pārsteidzoši aukstajam un vējainajam laikam, izstādi “Auto 2005” sešu dienu laikā no 19. līdz 24. aprīlim kopumā apmeklēja 71 028 interesenti. Izstādē piedalījās 108 uzņēmumi, no kuriem 39 piedāvāja automobiļus, bet 69 dažādas ar autonozari saistītas preces, pakalpojumus. Autoizstāde kopumā aizņēma 34 400 m2 lielu platību, bet ekspozīciju (neto) kopplatība sasniedza 22 897 kvadrātmetrus, no kuriem 10 174 m2 bija autoekspozīcija iekštelpās – Baltijas autoizstādēs līdz šim lielākā platība. Iekštelpu ekspozīcijā bija redzami Alfa Romeo, Aston Martin, Bentley, Cadillac, Chevrolet, Chrysler, Citroen, FIAT, Ford, Hyundai, Jaguar, Jeep, KIA, Lancia, Land Rover, Lexus, Maseratti, Mazda, Mitsubishi, Nissan, Opel, Peugeot, Porsche, Renault, Saab, Subaru, Suzuki, Škoda, Toyota, Volkswagen marku vieglie automobiļi, bet ārējā laukumā izstādes apmeklētāji varēja iepazīties ar DAF, Ford, GAZ, ISUZU, Iveco, MAN, MAZ, Mercedes-Benz, MB Autobusi, Renault, Santana, Scania un Volvo marku vieglo un smago komerctransportu. Izstādē bija aplūkojami vairāki pasaules jaunumi, kas savas pasaules mēroga pirmizrādes bija piedzīvojuši tikai nesen notikušajā Ženēvas autoizstādē. Komerctransporta ārējā ekspozīcijā līdztekus plašam jaunu komercauto modeļu klāstam varēja atrast arī automašīnas, kas izgatavotas Latvijā un Lietuvā – MAZ un GAZ kravas automobiļus. Par Rīgas autoizstādi bija ievērojama mediju interese – izstādē strādāja 240 akreditēti Latvijas un citu valstu mediju pārstāvji. Zīmīgi, ka šogad bija vērojama liela kaimiņvalstu žurnālistu interese. Rīgā ieradās 28 Igaunijas un Lietuvas mediju pārstāvji no preses, interneta portāliem un pat televīzijas, apliecinot izstādes statusu visā Baltijas reģionā. “Auto 2005” direktors Olafs Ozols par izstādi izteicās pozitīvi, gan norādot, ka oficiālais Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) viedoklis tiks pausts tikai pēc kopsapulces. Viņš atzīmēja, ka, vērtējot izstādi pēc tās skatāmības, atraktivitātes, organizācijas līmeņa un pasaules mēroga jaunumu daudzuma, tā nenoliedzami ir labākā LPAA rīkoto izstāžu vēsturē. Viņš uzsvēra, ka šāds vērtējums balstīts ne tikai uz paša subjektīvo viedokli, bet arī ieklausoties dalībnieku domās. Vienlaikus Ozols arī atzīmēja, ka manāms trūkums izstādei un apbēdinājums daudziem apmeklētājiem bija vairāku lielo un Latvijā populāro automarku pārstāvju nepiedalīšanās dažādu iemeslu, pamatā ražotāju atbalsta trūkuma, dēļ. No asociācijas puses viņš solīja turpināt darbu, lai rūpnīcas turpmāk atbalstītu visu marku pārstāvjus un nākošajā autoizstādē būtu eksponēti visu marku auto, kas pārstāvēti Latvijā. Ozols piezīmēja, ka, lai arī apmeklētāju skaits nav rekordliels, dalībfirmu atsauksmes ļauj secināt, ka Latvijas automīļi ir kļuvuši pragmatiskāki un aktīvi interesējas par jaunu auto lietošanas izdevīgumu. Arī oficiālā “KIA” un “Saab” marku pārstāvja “E&S Auto” mārketinga vadītājs Mārtiņš Etkins norāda, ka apmeklētāji ir kļuvuši informētāki un izglītotāki. Izstāde vienkopus ļauj aplūkot lielāko daļu Latvijā pieejamo jaunāko auto modeļu un apmeklētājam ir ērti salīdzināt konkurējošās markas pēc to piedāvājuma un cenas. Viņš arī atzīmēja, ka autoizstāde lieliski ļauj strādāt ar apmeklētāju – potenciālo pircēju – veidojot viņa viedokli par jauna auto priekšrocībām kopumā. Prieku par dalību izstādē izteica uzņēmuma “AutoHalle”, kas pārstāv “Suzuki” automarku, komercdirektors Juris Mežs. Viņš norādīja, ka sākumā uz dalību izstādē raudzījies skeptiski, bet tagad ir ļoti apmierināts. Šajā izstādē daudzi dalībnieku stendi bija ļoti interesanti, kvalitatīvi un izcēlās ar savu dizainu. “Peugeot” pārstāvja Latvijā “Lauva Auto” mārketinga vadītāja Gunita Langrāte izteica īpašu prieku un lepnumu par to, ka šogad marka ir pārstāvēta ar īpaši projektētu, izplānotu un uzbūvētu nestandarta stendu, kura izveidē tika ieguldīts ne mazums pūļu. Papildus jāatzī

Kultūras pasākumi Jūrmalā

no 10. līdz 23. septembrim

Dzejas dienas Jūrmalā

11. septembrī

plkst. 13.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā - muzejā (Pliekšāna ielā 5/7) Jaunatnes studijas "Kaiva" uzvedums "Saulīte slimnīcā" (Majoru pamatskolas audzēkņi).

plkst. 14:00 Jūrmalas pilsētas dome aicina. "Dzejas stunda pie Raiņa priedēm" - autoru Amandas Aizpurietes, Eduarda Aivara Eipura un Agitas Dragunas dzejas lasījumi. Tikšanās ar jubilāri, dzejnieci Liju Brīdaku un Jūrmalas teātra aktieriem (Pumpuros, Amatas ielas galā).

plkst. 15:00 Dzejas dienā O.Vācieša pēcpusdiena Kauguru kultūras namā (Raiņa ielā 110).

plkst. 15:00 "Panāc pretī!" Dzejas dienai veltīts pasākums Bulduru kultūras namā (Muižas ielā 6) Piedalās Jūrmalas teātra aktrise Ingūna Radziņa un flautiste Kristīne Keiča