Dārzeņu un augļu pārstrādātājs "Kronis" vēlas apsaimniekot augļu un dārzeņu pārstrādātāja "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnu pagastā, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Starp uzņēmuma "Kronis" plāniem ir līdz gada beigām sākt apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnos, taču vēl līdz galam nav skaidrs, vai tas izdosies, jo pārrunu process par iespējām apsaimniekot rūpnīcu vēl turpinās.

Tajā pašā laikā iegādāties minēto rūpnīcu uzņēmums gan nav iecerējis. Pēc Svarenieka sacītā, "Kronis" vēlas apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu, lai ražošanu padarītu efektīvāku un lai varētu palielināt ražošanas apmērus. Tāpat uzņēmums vēlas apgūt jaunus segmentus - sākt ražot atsevišķus produktus, ko "Kronis" pagaidām neražo atbilstoša tehniskā aprīkojuma trūkuma dēļ. "Patlaban ražojam majonēzi tikai HoReCa (viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas) segmentam, taču līdz ar "Mildas KM" rūpnīcas apsaimniekošanu varētu ražot arī majonēzi, ko realizēt mazumtirdzniecībā," viņš teica.

Dārzeņu un augļu pārstrādātājam "Kronis" līdz šim izdevies atgūt apmēram 70% no Covid-19 pandēmijas rezultātā zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā, informēja uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Komentējot situāciju kopumā nozarē pēdējos mēnešos Covid-19 ietekmē, viņš atzina, ka pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas valstī ažiotāžas dēļ par pārtikas nodrošinājumu konservējumi uzrādīja ļoti labus pārdošanas apmērus. Auga pieprasījums pēc pilnīgi visiem "Kroņa" konservētajiem, pasterizētajiem produktiem ar ilgu realizācijas termiņu.

Tam sekoja realizācijas apmēru nozarē kritums aprīlī, tostarp mazumtirdzniecībā, jo bija izveidoti pārtikas uzkrājumi. Kopvērtējumā ražotājiem, kuri strādā "Kroņa" darbības segmentā, lielākais trieciens bijusi tieši dīkstāve HoReCa segmentā. Šajā segmentā, kurā darbojas sadarbības partneri, visa veida ēdinātāji, nozarei nācies piedzīvot ļoti lielu - līdz pat 80% - pārdošanas apmēru kritumu.

SIA Kronis lēnām kāpina apgrozījumu – par aptuveni 10% gadā.

Uzņēmuma valdes loceklis Aivars Svarenieks uzsver, ka SIA Kronis ir neliels pārtikas ražotājs, kas nepārtraukti attīstās, bet ne strauji un lēcienveidīgi. Tas notiek lēnām un pakāpeniski iespēju robežās no pašu iegūtiem līdzekļiem vai piesaistītajiem no dažādiem projektiem un fondiem.

Apbalvotās stāvpakas

Tā pēc aptuveni pusotra gada darba šovasar izdevās prezentēt slāvu ēdienu kolekciju jeb trīs zupas – rasoļņiku, zirņu zupu ar gaļu un sēņu zupu – mīkstajās stāvpakās. Inovatīvais iepakojums ir Latvijas Pārtikas kompetences centra atbalstīta projekta rezultāts, piesaistot ES struktūrfondu līdzfinansējumu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei pārtikas nozarē. Tajā ieguldīti aptuveni 280 tūkst. eiro, un uzņēmums var lepoties ar iegūto sudraba godalgu septembrī notikušajā starptautiskajā pārtikas ražotāju izstādē Riga Food 2019 rīkotajā konkursā Iepakojums Nr. 1, piekāpjoties vien igauņu kolēģiem. Tie piedāvā līdzīgu produktu, bet A. Svarenieks skaidro: «Atšķiramies ar to, ka zupas koncentrāts tiek iepildīts 4–5 slāņu (polimērs un alumīnijs) iepakojumā un tad termiski apstrādāts 121 grāda vai vēl augstākā temperatūrā.» Pēc tam produkts ir droši izmantojams, pie kam ar divu gadu realizācijas termiņu, kas daudziem ir ļoti svarīgi. Latvijā šobrīd SIA Kronis ir vienīgais, kas strādā ar šādu iepakojumu, un arī pasaulē tas dienasgaismu ieraudzījis salīdzinoši nesen. Vizuāli atšķirības nav manāmas, bet apstrādes procesā pret materiālu ir krietni augstākas prasības. Tur arī slēpjas sarežģītība. Vienlaikus nav atmests ar roku arī vecajām labajām burkām. Jaunajam iepakojumam ir lielāks dabas resursu nodoklis, bet, ņemot vērā, ka to rēķina no materiāla svara, tad mīkstā stāvpaka ir uzņēmējam izdevīga.

No 2017. gada 1. oktobra visa Magnusson komanda apvienosies ar GLIMSTEDT Latvijā un uzsāks darbību ar GLIMSTEDT zīmolu. Magnusson vadošais partneris Valdis Kronis un partneris Dr. Ivars Kronis kļūs par GLIMSTEDT partneriem.

Aldis Kalinks, GLIMSTEDT vadošais partneris Latvijā, informē, ka apvienošanās stiprinās GLIMSTEDT komandas atslēgas kompetences un profesionālās zināšanas un palīdzēs nodrošināt biroja klientiem plašāku juridisko pakalpojumu klāstu ar ekspertiem visās tiesību jomās.

Apvienošanās rezultātā GLIMSTEDT Latvijā stiprinās vairākus juridiskās prakses virzienus, tajā skaitā, tiesvedību, šķīrējtiesu, restrukturizācijas un maksātnespējas, nekustamo īpašumu, komerctiesību, nodokļu tiesību, intelektuālā īpašuma un konkurences tiesību jomas.

Sākot ar 1. oktobri, zvērinātu advokātu biroju GLIMSTEDT Latvijā vadīs vadošais partneris Aldis Kalinks, Dr. Ivars Kronis, Valdis Kronis, Agnese Medne, kā arī Lauris Žubulis.

Pārtikas ražotnē «Kronis» pirmdien, 8. jūnijā, vārīja rabarberu ievārījumu. Visus iepirktos lakstaugus uzņēmums pārstrādāja vienas dienas laikā, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

SIA «Kronis» izgatavo divu veidu ievārījumus: «Rabarberi ar zemenēm» un «Rabarberi ar kanēli». Šāds produkts tiek ražots jau gadus četrus. Lai arī ievārījums izceļas ar interesantām garšas niansēm, pircēji to vēl nav pa īstam iepazinuši.

Tehnoloģe Iveta Volkova pastāstīja, ka apjomi, kurus ražotnē pārstrādā, nav lieli. No audzētājiem Lielvārdes un Kokneses pusē šogad iepirkti 460 kilogramu rabarberu kātu. No tiem taps apmēram tonna ievārījuma.

Rabarberu sagatavošana – mizošana un sagriešana – ir roku darbs. To veicot, Bauskas Dzīve uzrunāja strādnieci Helēnu Tarnovsku. Viņa atzina, darbs ir nedaudz vienmuļš, taču grūts neesot, jo apjomi nav lieli. «Jābrīnās, ka cilvēki tā nepērk šo ievārījumu. Man jau gan garšo rabarberu zapte, vislabāk, ja tai pievienotas zemenes,» stāsta strādniece.

Codes pagasta SIA Kronis sākusi gurķu konservēšanu. Par to reģionālo mediju Bauskas Dzīve informējis uzņēmuma vadītājs Aivars Svarenieks.

11. jūlijā gurķus sāka pildīt trīslitru burkās.

SIA Kronis jauno produktu tehnoloģe Egija Preise stāstījusi, ka gurķu konservēšanai izmanto dažādas receptes. Pērn iemēģināts jauns produkts Zemgales gurķi, kuru pilda litra burkās. Pircēji to novērtējuši atzinīgi, šogad tos turpinās ražot, kāpinot apjomus. Arī jaunajā produktu līnijā Rundāle pircējiem piedāvā marinētos gurķīšus.

Tiek plānots, ka šajā sezonā SIA Kronis saražos ap 50 000 litra burku, divtik vairāk trīslitru burku ar gurķu konserviem, raksta Bauskas Dzīve.

Šogad nav gaidāms dārzeņu cenu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA sacīja dārzeņu un augļu pārstrādātāja Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Mēs neesam cenas palielinājuši, gurķu pārstrādes produktiem mēs cenas esam pat pazeminājuši, jo gurķu raža šogad bija laba. Nevienam produktam neesam kāpinājuši cenas, sacīja Svarenieks, piebilstot, ka nozarē turpmākajos mēnešos nav pamata cenu kāpumam, jo degvielas cenas saglabājas zemā līmenī, tāpat arī pārējo resursu cenas neaug.

Svarenieks piebilda - lai arī šis bija labs svaigo gurķu ražas gads un salīdzinoši daudz produktu varēja pārstrādāt, kartupeļiem varētu būt kvalitātes problēmas, kas varētu pasliktināt to uzglabāšanu. Arī ābolu pārstrādes sezona solās būt laba.

Mēs neesam cenas kāpinājuši, gurķu pārstrādes produktiem mēs esam pazeminājuši cenas, jo gurķu raža bija laba, bet citiem neesam neko kāpinājuši. Nezinu, kāda būs meža dzērveņu raža, saka, ka būšot slikta, tāpēc dzērveņu produktiem cenas varētu kāpt. Nekādu kāpumu nav, nav tādu impulsu, kas varētu likt cenām kāpt. Degviela ir zemā līmenī, tāpat arī pārējie resursi. Nozarē ir stabilitāte, nevar runāt par straujām kustībām, teica Svarenieks.

Šis bija pirmais gads, kad nevienā zemnieku saimniecībā Latvijā pārstrādei lielos apjomos neaudzēja zaļos zirnīšus. Uzņēmums Kronis ir ieinteresēts, lai šīs kultūras audzēšana tiktu atsākta, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecībā Zeltkalniņi laukos šovasar vairs neiesēja zaļos zirnīšus. Tā bija vienīgā saimniecība Latvijā, kas nodarbojās ar šīs kultūras audzēšanu. SIA Kronis savukārt bija vienīgais, kas iepirka visu Zeltkalniņu laukos izaudzēto zirnīšu ražu. Uzņēmumā joprojām labā stāvoklī ir tehnoloģiskā līnija, kas spēj pārstrādāt 200 – 300 tonnas zirnīšu, raksta medijs.

Uzņēmuma vadītājs A. Svarenieks esot gatavs sadarboties ar potenciālajiem audzētājiem, atbalstot tos tehnikas iegādē. Sākumā tas varētu būt lietots, bet vēl izmantojams specializētais kombains. Nākotnē varētu gatavot projekta pieteikumu ES fondu finansējuma saņemšanai. Tāpat Kronis esot gatavs palīdzēt ar informāciju labākā sēklas materiāla iegādē.

Bauskas novada uzņēmums Kronis beidz ābolu iepirkšanu pārstrādei. Noliktavas pārzine Vija Saveļjeva informē, ka šogad ābolu piegādātāji nav bijuši īpaši rosīgi, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Vairāk ābolu pārstrādei atceļojis no dārziem Īslīces pusē. Saimniekiem SIA Kronis maksājis četrus centus par kilogramu. Iepirkti galvenokārt rudens un ziemas āboli, jo pārstrādei tie ir vispiemērotākie. Uzņēmums šajās dienās gatavojas pārtraukt ābolu iepirkšanu no saimniekiem.

SIA vadītājs Aivars Svarenieks Bauskas Dzīvei pastāstījis, ka maza daļa ābolu izspiesti sulā. Vairums – aptuveni 50 tonnas – augļu šoruden pārstrādāti ābolu biezenī. Uzņēmējs atzīst, ka ir ļoti grūti palielināt ražošanas jaudu, jo tirgus ir piesātināts, konkurence liela, tāpēc arī peļņas iespējas ir minimālas. Tas liedz iegūt brīvos finanšu līdzekļus ražošanas izvēršanai.

Dārzeņu konservu ražotāja SIA Kronis pērn strādājusi ar 2,04 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4% samazinājums salīdzinājumā ar 2,15 miljonu apgrozījumu 2014.gadā, liecina Firmas.lv dati.

Kroņa peļņa pērn bijusi 3512 eiro salīdzinājumā ar 230 eiro zaudējumiem iepriekšējā gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, pagājušā gada darbība vērtējama kā laba perspektīva turpmākai izaugsmei. Līdzās jau esošajam zīmolam Kronis veiksmīgi turpināta pirms diviem gadiem ieviestā zīmola Rundāle attīstība, kura produkti radīti ar augstāku pievienoto vērtību un tiek pozicionēti vidējā un augstākajā jeb «premium» cenu segmentā.

Savukārt šogad plānots paplašināt abus zīmolus, pastiprināti pievēršoties rentablajiem produktiem, kā arī izvērst eksportu.

Uzņēmums iepērk izejvielu galvenokārt no vietējiem zemniekiem un ražo vairāk nekā 60 veidu produkciju. No tiem populārākie ir zaļie zirnīši, marinēti gurķi, lečo, zupas, ievārījumi, dažādas sulas un nektāri pudelēs, kā arī dzērvenes pūdercukurā. Produkcija tiek eksportēta uz Igauniju, Lietuvu, Īriju, Izraēlu.

Jauna tirgotava «Bauskas miestiņš un citi labumi» vēris durvis apmeklētājiem. Tur iespējams nopirkt tikai Bauskā un novadā ražotās preces, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Atklājot veikalu, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks vēlējis tirgotavu apmeklēt baušķeniekiem un aicināt arī pilsētas viesus.

SIA «Poļa nams» vadītāja Gunita Pole, savukārt, mudinājusi aktīvi veikala darbā iesaistīties citus vietējos ražotājus. Uzņēmējs Aivars Svarenieks, kura uzņēmuma «Kronis» produkcija veikalā nopērkama, izteicis gandarījumu, ka šī tirgotava ir jauns kvalitātes līmenis vietējo preču realizēšanai.

Veikala izveides iniciatore, uzņēmuma «Bauskas alus» komercdirektore Daiga Solzemniece skaidrojusi, ka šī ir vieta precēm, kuras vislabāk raksturotu Bauskas uzņēmēju piedāvātās produkcijas savdabību un oriģinalitāti. Tieši tādēļ šajā veikalā līdzās SIA «Kronis» ēdienu piedevām ir arī SIA «Rufus V» vīngliemeži, SIA «Poļa nams» saldumi un tautas lietišķās studijas «Bauska» rokdarbi.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Kronis», lai vērotu, kā tiek ražota skābeņu zupa.

Dārzeņu konservu ražošanas uzņēmums gatavo aptuveni 150 dažādus produktus, no tiem aptuveni 12 veidu zupas, kas ir viens no uzņēmuma galvenajiem un pārdotākajiem produktiem.

Aptuveni 90% no produkcijas uzņēmums pārdod Latvijā, bet 10% eksportē uz Krieviju un Eiropu. Kā pastāsta SIA Kronis direktors Aivars Svarenieks, tad uzņēmuma produkcija pieejama visos Latvijas pārtikas veikalu tīklos.

Uzņēmuma direktors norāda, ka nozarē pastāv gan zināma konkurence, gan darbu dalīšana. «Es domāju, ka pēc SIA «Mildas KM» konservu ceha aizvēršanās mēs varētu būt vieni no lielākajiem reāli ražojošiem uzņēmumiem zupu segmentā. Domāju, ka šobrīd mēs varētu būt vieni no jaudīgākajiem, ar jaudu – 10 000 burkas maiņā. Tas ir labs rādītājs,» stāsta A.Svarenieks.

Konkurences padome (KP) par aizliegtu vienošanos sodījusi arhīvu pakalpojumu sniedzējus. Lēmums pieņemts 25. jūlijā un sodīti uzņēmumi SIA VCO un SIA Latvijas Arhīvs.

KP norāda, ka lēmums par aizliegtu vienošanos sodīt abus arhīvu pakalpojumu sniedzējus pieņemts, jo uzņēmumi apmainījušies ar komercinformāciju par dalību VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca rīkotā arhīva pakalpojuma publiskajā iepirkumā.

Par pārkāpumu liecinājušas vienādās kļūdas un citas sakritības abu uzņēmumu iesniegtajos piedāvājumos, savukārt lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka uzņēmumu pārstāvji izmanto vienu un to pašu datoru, nenodrošinot savu uzņēmumu komercinformācijas aizsardzību un tādējādi padarot neiespējamu patiesu savstarpēju konkurenci.

Abiem uzņēmumiem piemērots naudas sods 2,5% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma. KP norāda, ka uzņēmumu apgrozījums bijis salīdzinoši neliels un procentuālais naudas sods absolūtos skaitļos nesasniedza 500 latus, tādējādi tas palielināts līdz šai summai, kas saskaņā ar Konkurences likuma noteikumiem ir zemākais iespējamais sods par aizliegtu vienošanos.

SIA Mogotel no šā gada 22. decembri pārņem lielāko viesnīcu Bauskā, kura turpmāk darbosies kā Rixwell Bauska Hotel, kļūstot par sesto Rixwell zīmola viesnīcu Latvijā. Pirmās piecas šī zīmola viesnīcas jau darbojas Rīgā, informē uzņēmumā.

«Esam ļoti gandarīti, ka Rixwell viesnīcu tīklam pievienojusies pirmā viesnīca ārpus Rīgas. Sadarbībā ar viesnīcas Rixwell Hotel Bauska īpašnieku tuvākajā laikā plānojam veikt virkni uzlabojumu viesu ērtībām,» informē SIA Mogotel ģenerāldirektore Jeļena Stirna.

Piecstāvu Rixwell Bauska Hotel atrodas Bauskas pilsētas centrā, Slimnīcas ielā 7., un līdz šim darbojās ar nosaukumu ABC Bauska Hotel. Kvalitātes un aprīkojuma ziņā viesnīca pilnībā atbilst 3 zvaigžņu viesnīcas statusam.

Kopumā SIA Mogotel patlaban operē 8 Latvijas viesnīcas - divas Wellton zīmola viesnīcas Rīgā, 5 Rixwell zīmola viesnīcas Rīgā un vienu Rixwell zīmola viesnīcu Bauskā.

Bauskas viesiem nākamvasar būs iespēja vienviet izvēlēties kādu piemiņas dāvanu no šīs pilsētas. Novada uzņēmēju produkciju paredzēts piedāvāt vienā veikalā, par sākotnēji paustās idejas apstiprināšanos raksta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

SIA «Bauskas alus» (BA) uz pieciem gadiem ieguvusi īres tiesības bijušās «Hipotēku un zemes bankas» ēkā Pionieru ielā Bauskā. Uzņēmuma vadītājs Vladimirs Barskovs informējis, ka noīrētas telpas 57 kvadrātmetru platībā.

Nākamās vasaras sākumā tut vēršot vaļā durvis veikals, kurā savu produkciju piedāvās Bauskas, iespējams, arī kaimiņu novadu ražotāji. BA uzņēmies idejas īstenotāja iniciatora lomu, aicinot šajā projektā iesaistīties citus uzņēmējus. Pagaidām esot panākta mutiska vienošanās, ka savus izstrādājumus šajā veikalā tirgos SIA «Kronis». Sadarbību plānots izvērst arī ar Bauskas tūrisma un informācijas centru, vēsta Bauskas Dzīve.

Autotransporta direkcija no piektdienas īslaicīgi samazinās autobusu reisu skaitu, jo, ieviešot ārkārtējo situāciju Covid-19 izplatības mazināšanai, reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits turpina būtiski kristies, aģentūru LETA informēja Autotransporta direkcijā.

Direkcijā atzīmēja, ka, sākoties otrajam Covid-19 infekcijas izplatības vilnim, ir vērojams pasažieru skaita kritums - septembrī reģionālo maršrutu autobusos vienā dienā vidēji tika pārvadāti vairāk nekā 68 000 pasažieru, oktobrī - aptuveni 56 000, bet novembra sākumā - apmēram 46 000 pasažieru. Paredzams, ka pasažieru skaita kritums turpināsies.

Tāpat Autotransporta direkcijā norādīja, ka direkcija turpina regulāri sekot līdzi pasažieru skaita izmaiņām, īslaicīgi slēdzot tos reisus, kuros pasažieru praktiski nav, tomēr nepieciešamības gadījumā tos varēs operatīvi atjaunot. Plānots, ka reisu skaits tiks samazināts tajos maršrutos, kuru pamatfunkcija nav saistīta ar iedzīvotāju nogādāšanu darbavietās vai skolēnu nogādāšanu izglītības iestādēs.

Pārņemot Honkongas saldo ēdienu tradīcijas, Santa Belte ar draugu Norbertu Zalpēteru izveidojuši SIA Tatti, kuras meistarstiķis ir burbuļvafeles.

SIA Tatti piedāvā burbuļvafeles, ko cep no pašu gatavotas mīklas, pilda ar saldējumu, papildina ar dažādām mērcēm, sezonas ogām un citiem labumiem, ko ikviens pats var izvēlēties. Uzņēmums savas vafeles piedāvā izbraukumos, tikko atvērtajā kafejnīcā Bauskā, bet nākotnē ir plānots piedalīties ielu ēdiena jeb street food pasākumos kaimiņvalstīs.

Šādas vafeles nāk no Honkongas, kur tas ir tradicionāls ielu ēdiens. «Mēs ar Norbertu kādu laiku dzīvojām Itālijā, mazā ciematiņā ar nosaukumu Tatti. Tas bija brīnišķīgs laiks, ļoti šarmanta vieta, tāpēc, domājot par uzņēmuma nosaukumu, ilgi galva nebija jālauza, uzreiz zinājām, ka nosaukums būs Tatti. Burbuļvafeļu ideja nav mūsu unikāls izgudrojums. Vēsturiski šīs vafeles nāk no Honkongas, bet jau vairākus gadus to gatavošana ir pasaules trends. Tā arī mēs ceļojot noskatījām burbuļvafeles kā kaut ko interesantu,» stāsta S. Belte. Abi 2017. gadā nopirka pirmo burbuļvafeļu pannu, tad arī tika izmēģinātas neskaitāmas receptes, līdz nonāca līdz īstajai. Apņēmības pilni, bez īpašām cerībām, tikai ar domu pamēģināt pirmo reizi piedāvājuši vafeles klientiem.

Jelgavas reģiona uzņēmēji tika aicināti Jelgavas pilsētas domē piedalīties seminārā «Godīgs eiro ieviesējs». Zemgales plānošanas reģiona uzņēmēju pārstāvniecība seminārā bija ļoti maza. Memorandu «Godīgs eiro ieviesējs» parakstīja daži Jelgavas uzņēmēji, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Akcija «Godīgs eiro ieviesējs» tiek izvērsta plašumā visā valstī, taču Bauskas novada uzņēmēji nesteidz tajā iesaistīties. Piemēram, SIA Kronis vadītājs Aivars Svarenieks šo akciju atzinis par mārketinga procesu, kura izmantošanai savā uzņēmumā nav atvēlējis nedz laiku, nedz līdzekļus. «Ja neesmu šai akcijai pievienojies, tas nenozīmē, ka esmu negodīgs uzņēmējs. Ekonomiskie nosacījumi ir tādi, ka eiro ieviest negodīgi nemaz nav iespējams,» tā Bauskas Dzīvei teicis A. Svarenieks.

Tirgotājs Aivars Duklavs šo akciju vērtējot skeptiski: «Tirgotājs savu godīgumu nevar panākt ar uzlīmi pie durvīm. Ja es nebūšu godīgs, pircēji to uzreiz novērtēs. Tādēļ vēl kaut kādās akcijās neuzskatu par lietderīgu piedalīties.»

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Tajā brīdī, kad tante Bauskā un onkulis Tukumā sapratīs, ka viņa pensijai, pabalstam bērniem un citām lietām tiešā veidā ir saistība ar politiskiem lēmumiem, un mums būs izdevies pārliecināt, ka šiem lēmumiem jābūt tālredzīgiem, gudriem u.tjpr., tad arī šie vēlētāji prasīs no politiķiem daudz gudrākus lēmumus.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē šīs organizācijas prezidenta amatā atkārtoti ievēlētais Aigars Rostovskis

Fragments no intervijas

Kad cilvēkam, kurš atkārtoti ievēlēts amatā, vaicā, ko darīs, īsākā atbilde ir: “To pašu!” Šajā gadījumā tas neder, jo situācija mainās. Kādas būs jūsu galvenās prioritātes, turpinot vadīt LTRK?

Mēs darbojamies trijos galvenajos virzienos: konkurētspēja, eksports un biznesa vide. Protams, būs evolūcija, bet to var arī dēvēt par kāpšanu nākamajā līmenī. Tas saistās ar vēl precīzāku argumentāciju un vēl jaudīgāku komunikāciju. Vēl precīzāka argumentācija balstīsies uz pētniecību analītikā un zinātnē balstītiem faktiem un argumentiem. Tāpēc mēs esam izveidojuši savu domnīcu Futurum Latvia. Pētījumi ir jau sākušies. Tas būs mūsu galvenais rīks un atbalsts argumentu veidošanā. Savukārt, runājot par to, ka nepieciešama vēl jaudīgāka komunikācija, esam sapratuši, ka, lai panāktu sabiedriski politiskos lēmumus, mums ir jāpārliecina ne tikai mūsu komūnas biedri – uzņēmēji un varbūt kādi politiķi –, bet faktiski ir jāstrādā arī ar pārējām sabiedrības grupām, lai arī pārējās sabiedrības grupas pieprasa no politiķiem daudz gudrāku, tālredzīgāku un pārdomātāku politiku. Varbūt jāpiemin arī trešais virziens, ko es sev esmu atzīmējis un kas arī balstās uz mūsu trim vērtībām – neatkarību, reputāciju un kompetenci –, tas ir darbs pie uzņēmēju reputācijas celšanas kā tādas. Jo atkal – svarīgi, lai sabiedrība saprot, ka šo valsti uztur uzņēmēji, viņi ir tie, kas rada darbavietas, maksā nodokļus. Uzņēmēja tēls sabiedrībā jāpadara par daudz lielāku vērtību. Arī šajā virzienā tiek plānotas zināmas aktivitātes. Protams, turpināsies arī iesāktais. Biedru sapulcē apstiprinājām LTRK stratēģiju nākamajiem 10 gadiem. Virzāmies uz to, lai LTRK būtu ietekmīgākā tautsaimniecības domas virzītāja Latvijā ar augstāko reputāciju. Jo mūsu ietekme palielināsies, jo mēs vairāk varēsim savas iestrādnes un domas virzīt dažādos politiķu lēmumos un sabiedrības viedokļos.

Pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) birojā notikušo kratīšanu Valsts policija veikusi kriminālprocesā, kas ierosināts par krāpšanu lielā apmērā, šodien žurnālistiem apliecināja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.

Bauska informēja, ka kriminālprocesā veikta «virkne procesuālo darbību» tajā skaitā kratīšana RS.

Patlaban nav aizturēta neviena RS amatpersona vai darbinieks. Tāpat neviena persona nav atzīta par aizdomās turēto un nevienai personai nav piemērots kāds cits procesuālais statuss.

Plašāku informāciju par šo kriminālprocesu Bauska nesniedza, taču apliecināja, ka veiktajām izmeklēšanas darbībām nav nekāds sakars ar sestdien paredzētajām Saeimas vēlēšanām. «Policijas darbības reglamentā likums un visas darbības saskaņotas ar uzraugošo prokuroru,» uzsvēra Bauska.

Jau ziņots, ka pirmdienas rītā plkst.10 RS birojā Rīgā, Vestienas ielā 35, ieradās policijas darbinieki, kuri pārmeklēja atsevišķus kabinetus, taču nekāda veida dokumenti, inventārs vai citas lietas pagaidām neesot izņemtas. Uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane pirmdienas pēcpusdienā aģentūrai LETA teica, ka policijas automašīna pie biroja vairs neatrodas, līdz ar to var secināt, ka likumsargi telpas atstājuši. Bartaševiča-Feldmane nezināja teikt, vai policijas darbinieki no uzņēmuma izņēmuši kādus priekšmetus.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Pulcējot nozares profesionāļus no visas pasaules, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala atklāta izstāde «Riga Food 2019», kas apskatāma līdz 8.septembrim.

«Riga Food» piedāvā iepazīt starptautiskus pārtikas un dzērienu ražotājus, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa nodrošinātājus un uzņēmumu pārstāvjus.

Kopumā izstādi šogad apmeklēs 700 uzņēmumu pārstāvji no 37 valstīm, kuru starpā 40% ir Latvijas ražotāji, 23% - Latvijas importētāji un pakalpojumu sniedzēji un 37% - ārvalstu uzņēmēji. No ārvalstīm lielākoties piedalīsies lielie uzņēmumi, kas meklē jaunus noieta tirgus. Pirmo reizi izstādē būs uzņēmumi no Baškortostānas, Lielbritānijas un Rumānijas.

Izstādē apskatāmi 16 kopstendi no Baltkrievijas, Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Meksikas, Latvijas, Lietuvas, Kanādas, Uzbekistānas, Polijas, Ukrainas un Hersonas apgabala, Krievijas, Baškortostānas, Tulas apgabala un Altaja novada.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Samazinoties pirktspējai, sarucis un pirmskrīzes apjomu arvien nav sasniedzis sulu patēriņš Latvijā; vietējie ražotāji meklē iespējas ārvalstīs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā lielāko sulu tirgus pīrāgu dala divi ražotāji – Cido Grupa un SIA Orkla Foods Latvija, tajā darbojas arī vairāki citi augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumi, kas piedāvā sulas, piemēram, SIA Puratos Latvia, SIA Kronis, SIA Verry Berry un SIA Strēlnieki. Pēdējās lielākās pārmaiņas tirgū notikušas 2015. gada beigās, kad noslēgts SIA Spilva un AS Gutta apvienošanas process, kā rezultātā abas kompānijas turpina darbu kā viens uzņēmums SIA Orkla Foods Latvija.

«Esam Baltijā lielākais sulu ražotājs. Latvijā Cido Grupas ražoto sulu, nektāru un sulu dzērienu tirgus daļa, ieskaitot citus grupas izplatītos zīmolus, piemēram, Frutto, ir aptuveni 40%, Lietuvā – ap 20%, Igaunijā – 5%. Cido sulas Igaunijā nopērkamas sen, taču mātes kompānija uzņēmumu Royal Unibrew Eesti dibināja vien 2012. gada decembrī un kopš tā laika aktīvāk sākusi iekarot Igaunijas tirgu,» stāsta Cido grupas padomdevēja juridiskajos jautājumos Inese Lielpinka.

Gandrīz pusmiljardu eiro lielais potenciālais iztrūkums valsts budžetā kā nodokļu reformas sekas, protams, ir paprāva sauja skudru biksēs tiem, kas atbildīgi par reformas ceļa gludināšanu.

Negludumu jau netrūkst, ceļā gadās dažādi akmeņi un akmentiņi, krūmos ūjinātāji un sejā spļāvēji. Tomēr kopējā apņēmība nospiest nodokļu reformas sarkano pogu ir pietiekami liela. Parasti latviešiem pārmet nespēju sadarboties un kooperēties, bet te, lūk, pierādījums tam, ka vecie mīti jāsašķiro atkritumos. Latvieši spēj «lielajās līnijās» ieturēt apbrīnojamu vienprātību visos līmeņos no premjera līdz uzņēmēju organizāciju oficiālajai retorikai. Vajag reformu, un viss. Domājams, ka starpcēlienu žesti, lai pakaitētu karsto dzelzi, izmantojot situāciju, nav nekas vairāk par puišelniecisku amzierēšanos ar «pretēja dzimuma» politiskajiem spēkiem. Politiskais teātris īsti nepacieš garlaicīgas izrādes, bet fināla uznāciens pieprasa pārsteigumu, tādēļ Vienotības ministru kurnēšana un prasība reformu piefrizēt nāca tieši laikā. Uz spēles likts daudz, un te arī sakāpinātā dramatisma mirklis – savu amatu uz reformas altāra novietojusi arī nodokļu reformas seja - finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Atcerēsimies viņai piešķirto starptautisko novērtējumu, nosaucot par gada labāko finanšu ministri Eiropā. Tiesa, lauru kronis tika vīts, atskatoties uz aizvadīto gadu, bet tagad, maija sākumā, pie mums zied lielākoties pienenes...