Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Ja e-muitas otrajai kārtai netiks piešķirts finansējums nedaudz vairāk par 12 miljoniem eiro, tad no 2025. gada Latvijā nebūs iespējams tranzīts, eksports, imports. Iespējamais risinājums ir nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda struktūrfondi.

Šāda aina pavērās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, skatot jautājumu par e- muitu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls atzina, ka e-muitas pirmsākumi ir meklējami 2003. gadā, kad izskanēja Eiropas Komisijas priekšlikums par bezpapīru muitas un tirdzniecības vidi, kam 2008. gadā sekoja e-muitas lēmums (nosakot e-muitas sistēmu galvenās komponentes un dalībvalstu uzdevumus IT projektu izstrādei un ieviešanai). Savukārt 2013.gadā tika izdota regula, ar kuru izveido ES Muitas kodeksu, kurš tiek piemērots no 2016. gada 1. maija. Minētā regula paredz datu apmaiņu starp muitas dienestiem un uzņēmējiem. Izmaiņas ir veicamas pārejas periodā, katrai sistēmai paredzot noteiktu datumu laika posmā no 2016.gada līdz pat 2025.gadam.

"Korupcija muitas sistēmā ir ieilgusi problēma. Un otra problēma – rīcības trūkums. Tiek ieņemta nogaidoša, aizsardzības pozīcija: ''Mums viss ir labi!''".

Tā intervijā par Terehovas muitas darbinieku masveida aizturēšanu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības kūtrumu muitas darba sakārtošanā laikrakstam Diena saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Terehovas lietas atklāšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbības rezultāts. Tas ir skandalozi, ka muitas punktā vairāk nekā veselu maiņu darbinieku ir jānoņem no trases, bet VID un muitas vadība izliekas, ka neko nezina, un par to nerunā. Finanšu ministrijas departaments, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas politiku, ir norādījis uz šīm problēmām, bet praksē tā ieteikumi tiek ignorēti. Tas ir novedis pie tās situācijas, kāda tā ir. Un, es domāju, ka tad, ja VID vadība rīkotos tā, kā to dara citas valsts institūcijas, kas atklāti atzīst pastāvošās problēmas un informē sabiedrību par savu darbinieku pārkāpumiem, vesela maiņa muitnieku neatļautos organizēti grupā ilgstoši veikt visdažādākos pārkāpumus. Tas ir šokējoši!,” atzīst ministrs.

Lai atvieglotu un paātrinātu muitošanas procesu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk fiziskām personām ir iespēja noformēt saņemtos kurjerpasta sūtījumus ne tikai līdzšinējā kārtībā, bet arī attālināti, organizējot dokumentu apriti elektroniski un neapmeklējot VID Lidostas muitas kontroles punktu klātienē. Jaunā iespēja attiecas gan uz komerciāliem, gan nekomerciāliem kurjerpasta sūtījumiem.

Lai persona, saņemot uzaicinājumu no kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja par pasta sūtījuma saņemšanu, ar to saistītās muitas formalitātes varētu nokārtot attālināti, tai ir jānosūta VID Lidosta muitas kontroles punktam uz e-pasta adresi [email protected]šādi dokumenti (skenēti vai fotografēti): kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja aicinājums un tam pievienotie dokumenti muitas formalitāšu kārtošanai; preču iegādi apliecinošs dokuments (preču rēķins/invoice, internetveikala pirkuma orderis), kurā ir norādīts pasūtītājs, informācija par preci, daudzums, preces vērtība, transporta un apdrošināšanas izmaksas; maksājuma izdruka (internetbankas pārskaitījums, PAYPAL, WESTERN UNION izdruka vai tml.); pases vai ID kartes kopija ar apliecinājuma tekstu uz kopijas vai e-pastā: «Piekrītu, ka mani personas dati tiek izmantoti pasta sūtījumu deklarēšanai», norādot datumu, vārdu, uzvārdu (1). E-pasta temata laukā jānorāda kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja nosaukums un gaisa transporta pavadzīmes (AWB) numurs.

No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānots atdalīt tiesībsargājošās iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību pār Nodokļu un muitas policiju īstenos ar FM starpniecību.

Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nolūkā nodrošināt efektīvu koruptīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu resursu izmantošanu, realizējot KNAB kā visaptverošas koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādes modeli, kā arī nolūkā nodrošināt vienotu praksi koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, nodrošināt koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarību, stiprināt izmeklēšanas objektivitāti, novērst interešu konflikta iespējamību.

Lai sekmētu Latvijas ekonomikas un valsts drošību un nodrošinātu darba tirgū ļoti nepieciešamos augstas kvalifikācijas muitas un nodokļu speciālistus, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) no šī studiju gada konkursa kārtībā piešķirs studiju maksas atlaides topošajiem muitas un nodokļu administrēšanas bakalaura programmas studentiem.

Studijas maksas atlaide tiks piešķirta 30 labākajiem un motivētākajiem reflektantiem, kuri pieteiksies pilna laika studijām RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes bakalaura studiju programmā «Muitas un nodokļu administrēšana» un konkursā iegūs maksas studiju vietu ar augstāku reflektanta rangu.

Krievijas karš Ukrainā, pret Krieviju un Baltkrieviju vērstās sankcijas, Latvijas sauszemes robežas ar valstīm, pret kurām vērstas sankcijas rada vēl lielāku nepieciešamību pēc augstas kvalifikācijas muitas un nodokļu speciālistiem, kuri nodrošina Latvijas drošības un interešu aizsardzību. Ieviešot studiju maksas atlaides, RTU plāno gan paaugstināt studējošo motivāciju, gan palielināt studentu un absolventu skaitu, kas praktizēsies un strādās Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Otrdien, 15. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē plānots izskatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu Muitas likums.

Tas izstrādāts, lai ar šī gada 1. maiju nodrošinātu Savienības Muitas kodeksa (SMK) ieviešanu, informē FM.

Viena no būtiskākajām izmaiņām, ko paredz jaunais likumprojekts, saistīta ar muitas nodokļa nokavējuma naudas aprēķinu. No šā gada 1. maija nokavējuma naudu muitas nodoklim aprēķinās saskaņā ar SMK nosacījumiem, savukārt nokavējuma naudu pārējiem nodokļiem turpinās aprēķināt saskaņā ar likumu Par nodokļiem un nodevām.

Likumprojekts paredz arī jaunu normu attiecībā uz to, kā interpretēt SMK lietoto terminu nelabojams kaitējums, nosakot, ka tāds rodas gadījumā, ja komersants dokumentāri pamato, ka tam nepietiek finanšu resursu, lai izpildīti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kontroles rezultātā pieņemtajā lēmumā paredzētās prasības, vai arī šāda lēmuma izpilde komersantam var izraisīt maksātnespējas pazīmes vai novest pie maksātnespējas. Līdz ar to šādos gadījumos komersantam neprasīs, piemēram, maksāt nokavējuma naudu SMK minētajos gadījumos vai sniegt galvojumu, lai piemērotu VID kontroles vai datu atbilstības pārbaudes rezultātā aprēķinātās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa samaksas sadalīšanu termiņos. Tāpat likums noteiks, kā muitas iestādei rīkoties ar precēm īpašos SMK noteiktajos gadījumos. Šobrīd šāda rīcība nacionālajos normatīvajos aktos nav paredzēta.

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Lai muitas kontroles pasākumu īstenošanas procesā nodrošinātu iespēju optimāli iesaistīt muitas kinologus ar darba suņiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad turpina veikt pakāpenisku novecojušo darba suņu nomaiņu ar jauniem. Šī gada oktobrī iegādāti trīs jauni darba suņi, kas tiks apmācīti narkotisko vielu un tabakas izstrādājumu meklēšanā un pēc pamatapmācības kursa beigšanas kinologu vadībā uzsāks darbu Latvijas muitas kontroles punktos, informē VID.

Jaunie darba suņi publiskā iepirkuma konkursa ietvaros tika iegādāti Nīderlandē, noslēdzot līgumu ar uzņēmumu K9 Group Holland B.V. VID Muitas pārvaldes amatpersonas – darba suņu apmācības instruktori – veica uzņēmuma piedāvāto suņu testēšanu, pārbaudot to atbilstību VID izvirzītajām prasībām, lai tos būtu iespējams atbilstoši apmācīt un izmantot darbā dienestā, t.i., darbspējas dažādās vidēs, vēlmi rotaļāties, meklēt un atrast motivācijas priekšmetu, nervu sistēmas stabilitāti un vispārējo veselības stāvokli, fizisko formu, kā arī socializācijas līmeni.

Darba suņiem ir jābūt izteiktai vēlmei pēc mantiņas, un šai interesei ir jābūt noturīgai. Tāpat suņiem ir jāspēj aktīvi spēlēties un ilgstoši meklēt motivācijas priekšmetu, jābūt fiziski aktīviem, jāspēj labi izturēt ilgstošu slodzi, kā arī viņi nedrīkst izrādīt bailes vai agresiju pret šāvieniem.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, Maskava ielā 30 starp 6 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Eltex" piedāvājums, ar kuru noslēgts līgums par 282 051,54 eiro un drīzumā tiks uzsākti būvdarbi.

Topošais komplekss nodrošinās kinologiem atbilstošus darba apstākļus, un tajā notiks muitas darba suņu apmācība, kas veicinās drošību un kontrabandas apkarošanu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

"Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk Salacgrīvas ostas kā robežšķērsošanas vietas uzraudzību, kravu muitošanu un kontroli veiks Rīgas brīvostas muitas kontroles punkts (MKP), kas strādā diennakts režīmā.

Līdzīgi kā Mērsraga ostā un Rojas ostā, kur muitas kontroli pēc nepieciešamības veic diennakts režīmā strādājošā Ventspils ostas MKP amatpersonas, turpmāk arī Salacgrīvas ostā muitošanu būs iespējams nodrošināt diennakts režīmā. Muitas kontroli kuģiem vai to kravām Salacgrīvas ostā faktiski veiks Rīgas brīvostas MKP muitas amatpersonas, ierodoties fiziski vai veicot pārbaudes dokumentāri, pēc informācijas saņemšanas no kuģošanas komercsabiedrības, kuģa īpašnieka, kapteiņa, to pilnvarota kuģa aģenta vai, ja tas ir atpūtas kuģis, no jahtkluba, kurā attiecīgais kuģis piestāj.

Līdz šim Salacgrīvas ostā darbojās pastāvīgs muitas kontroles punkts, un muitas kontrole tika nodrošināta darba dienās no pulksten 8:30 līdz 17:00. Savukārt Rojas MKP un Mērsraga MKP muitas iestāžu kodi tika izmantoti tikai vietas apzīmēšanai bez muitas amatpersonu pastāvīgas klātbūtnes.

Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu aizliegums palielinās krāpniecības risku no atsevišķu komersantu puses, gan norādot lauksaimniecības produktu izcelsmes valsti, gan piegādes ķēdes, sacīja valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes pārstāvji.

VID norādīja, ka muitas pārvaldes amatpersonas uz ārējās robežas pastāvīgi veic muitas kontroli, tostarp, lai identificētu preces, kas pakļautas aizliegumiem, sankcijām vai citāda veida ierobežojumiem, bet pagājušajā nedēļā pieņemtie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā paplašinās to preču klāstu, kuru imports Latvijā būs aizliegts.

Muitas kontroles ir balstītas uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus. Aizliedzot noformēt ievešanas muitas procedūras laišanai brīvā apgrozībā, ievešanai pārstrādei un galapatēriņam, noteiktiem Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktiem netiks akceptēta šo muitas procedūru noformēšana muitas informācijas sistēmā, skaidroja VID.

Pēdējā laikā Latvijā novērojama kāda interesanta, taču vienlaikus arī absurda tendence – aktīvi tiek diskutēts pa valsts drošības spēju palielināšanu, kas ir loģiski, ņemot vērā, ka dzīvojam līdzās divām agresorvalstīm, taču vienlaikus tiek it kā aizmirsts par muitnieku darbu, lai gan tieši no tur strādājošo speciālistu darba lielā mērā ir atkarīga Eiropas Savienības (ES) Austrumu robežas drošība.

Runa ir ne tikai par jau tradicionālo kontrabandas preču – cigarešu, alkohola un lielu nelegālas izcelsmes naudas summu kontroli, bet arī rūpīgu darbu, lai netiktu pieļauta sankcionēto preču pārvadāšana. Tā ir, ka politiķi, tostarp Finanšu ministrijas vadība, nelabprāt vēlas risināt šo jautājumu, jo tas dažus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām var izrādīties nepopulārāk, nekā bārstīt skaistas frāzes, par nepieciešamību palielināt algas, piemēram, skolotājiem un mediķiem, vai arī palielināt minimālo algu valstī. Tomēr situācija šajā jomā ir neapskaužama un pat bīstama.

Lai saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu kontrolētu ES pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ievērošanu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldei ir jānodrošina visu sankcijām pakļauto preču veidu ievešanas un izvešanas pastiprināta uzraudzība. Tādējādi muitas amatpersonām ir būtiska nozīme Latvijas valsts iekšējās drošības garantēšanā un faktiski jāuzņemas atbildība par ES vienotā tirgus un sabiedrības aizsardzību.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, informē VNĪ.

Darbu gaitā paredzēta vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 153 200 kontrabandas cigarešu ievešanu, informē VID.

2016.gada 22. decembrī Kārsavas muitas kontroles punktā no Krievijas Federācijas iebrauca kravas vilciens. Vilciena sastāva skenēšanas rezultātā muitas amatpersonas konstatēja 30 cm dziļumā zem akmeņoglēm paslēptus iepakojumus. Tajos atradās 100 000 PREMJER markas cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

Savukārt šī gada 24. decembrī Indras muitas kontroles punktā tika veikta no Baltkrievijas Republikas iebraukuša kravas vilciena kontrole. Kontroles rezultātā muitas amatpersonas sadarbībā ar Valsts robežsardzes amatpersonām vienpadsmit vagonu rāmja konstrukcijās konstatēja no muitas kontroles noslēptas 37 200 NZ markas cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

Eiropā pieaug pieprasījums pēc loģistikas centriem – kopš gada sākuma visvairāk nomas un pārdošanas darījumu noslēgts lielākajos reģiona tirgos - Parīzes reģionā un Lielbritānijas centrālajā daļā.

Visstraujākā izaugsme tajā pašā laikā fiksēta Spānijā un Nīderlandes dienvidu daļā. To veicina augošais patēriņš un tirdzniecība internetā, rāda jaunākais «BNP Paribas Real Estate» Eiropas loģistikai paredzētā nekustamā īpašuma pārskats.

Augošā investoru interese par loģistikas objektiem novērojama arī Baltijas valstīs, kur darījumu vērtība šogad augusi par 10%.

«BNP Paribas Real Estate» partneres Baltijas valstīs – starptautiskās nekustamā īpašuma konsultāciju sabiedrības «Newsec» – eksperti uzsver, ka loģistikas sektors vēl aizvien nav pietiekami novērtēts, bet augošās investīciju plūsmas uz šo sektoru pierāda, ka tā potenciāls ir nozīmīgs.

«Šogad, jau otro gadu pēc kārtas, Baltijas reģionā fiksēti darījumi vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā tikai industriālās loģistikas segmentā vien. Šogad vislielākais komerciālā nekustamā īpašuma darījums notika tieši loģistikas sektorā – Zviedrijas investīciju sabiedrība »East Capital« no »VGP Group« par 54 milj. eiro iegādājās »Nehatu« loģistikas centru Tallinā. Trīs Baltijas valstīs 2017. gada trīs ceturkšņos kopā nodoti īpašumā 150 tūkstoši kvadrātmetru loģistikai izmantojama īpašuma,» saka «Newsec» Investīciju darījumu grupas vadītāja Neringa Rastenīte-Jančūniene.

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir jādeklarē, bet nodokļi nav jāmaksā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem - ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi.

Prasība deklarēt visus sūtījumus ES ir spēkā no 2021.gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tostarp no Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices.

Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir sūtījumā. To var noskaidrot, vai nu pajautājot dāvanas nosūtītājam, vai arī vēršoties pie pasta operatora, piemēram, pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS "Latvijas pasts".

Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Muita gatavojas, ka jau no šā gada 30. marta tirdzniecības attiecības ar Apvienoto Karalisti būs tādas pašas kā ar jebkuru citu valsti ārpus Eiropas Savienības.

VID pagaidām saņem maz jautājumu no uzņēmējiem par gaidāmajām izmaiņām cietā Brexit gadījumā, ko skaidro ar to, ka uzņēmēji ir samērā labi informēti. Īpašā VID seminārā par Brexit ietekmi uz preču muitošanu bija daudz informācijas, kura, visticamāk, daudzus pārsteigs pēc 29. marta. Runa ir ne tikai par preču muitas nodevām dažādiem pasta sūtījumiem, bet arī par pirkumiem interneta veikalos, skaidras naudas pārvadāšanu, pat par dāvanām, kuras tiks sūtītas radiem Latvijā. Cietā Brexit gadījumā parādīsies gan muitas nodevas, gan PVN.

Nav pārejas perioda

Vēl aizvien ir iespējami abi Lielbritānijas izstāšanās varianti – gan vienojoties ar ES, gan izstājoties bez vienošanās. Ja vienošanās ar ES tomēr tiek panākta un parakstīta, tad, sākot no 2019. gada 30. marta, tiek noteikts pārejas periods, kura laikā vairums Lielbritānijas muitas un citas funkcijas turpina darboties kā ES dalībvalstij. Tas mīkstinātu pāreju tirdzniecības jomā. Pārejas periods darbojas līdz 2020. gada nogalei – 31. decembrim, un Liebritānija visas saiknes ar ES pārtrauc 2021. gada 1. janvārī.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētajā kriminālprocesā aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā aizturētas 29 amatpersonas, no kurām 21 atzīta par aizdomās turēto, apliecināja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Plašāka informācija patlaban netiek sniegta, tomēr Vaivars apliecināja, ka, neskatoties uz aizturēšanām, minētā muitas kontroles punkta darbs nav traucēts.

Jau ziņots, ka VID Iekšējās drošības pārvalde sadarbībā ar Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūru, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), VID Nodokļu un muitas policiju un Valsts robežsardzi veikusi izmeklējošās darbības muitas kontroles punktā "Terehova", kuras rezultātā aizturētas VID Muitas pārvaldes amatpersonas.

"Minētās darbības veiktas, turpinot pretkorupcijas pasākumu kopumu. VID jau ziņoja, ka ilgstošu izmeklējošo darbību rezultātā, sadarbojoties vairākām atbildīgajām institūcijām, VID Iekšējās drošības pārvalde veica Muitas pārvaldes, Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbinieku aizturēšanu aizdomās par kontrabandu organizētā grupā," pagājušajā nedēļā pauda VID.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 21.janvārī apturēja tiesvedību lietā, kas ierosināta pēc SIA LS Custom Services pieteikuma atcelt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru pieteicējai uzlikts pienākums maksāt muitas nodokli, antidempinga maksājumu un pievienotās vērtības nodokli, informē AT.

Augstākā tiesa atzina, ka ir pamats uzdot prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai, jo pastāv šaubas par Eiropas Padomes regulas par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 29.panta 1.punkta un 30.panta interpretāciju un šī interpretācija var būt izšķiroša lietas izspriešanā.

Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā spriedums Eiropas Savienības Tiesā.

Pieteicēja SIA LS Customs Services muitas kontroles punktā Rīgas brīvostas MKP noformēja muitas tranzīta deklarāciju preču – bērnu divriteņi un to daļas – tranzītam no Ķīnas Tautas Republikas uz Krievijas Federāciju. Tranzīta procedūra netika pabeigta, jo saņēmēja muitas iestāde – Terehovas muitas kontroles punkts – nesaņēma pienākšanas paziņojumu termiņā, kurā preces tajā bija jāuzrāda.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot kontroles pasākumus Rīgas brīvostā, divos konteineros atklāja lielu daudzumu - 24 528 - viltotu sporta apavu ar «Nike» preču zīmi, aģentūru LETA informēja VID.

Konteineri bija ievesti no Ķīnas. Preču zīmes īpašniekam novērstais kaitējums ir aptuveni 2,93 miljoni eiro.

Veicot muitas kontroli diviem konteineriem ar apavu kravām, VID muitas darbinieki atklājuši, ka konteineros atrodas sporta apavi. Dažās kastēs bija apavi bez zīmola un nosaukuma, bet lielais vairums - sporta apavu ar «Nike» zīmolu, kuriem bija saskatāmas iespējama viltojuma pazīmes. Lai pārliecinātos, vai aizdomas par iespējamo viltojumu ir pamatotas, «Nike» preču zīmes pārstāvim lūgts sniegt atzinumu.

Ar pagājušajā nedēļā saņemto preču zīmes «Nike» īpašnieka pilnvarotā pārstāvja atzinumu preces ir atzītas par kontrafaktām jeb viltotām, jo preču zīmes uz apaviem norādītas bez preču zīmju īpašnieka atļaujas. Tādējādi tas ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ierosinājusi disciplinārlietu pret VID Muitas pārvaldes direktoru Raimondu Zukulu, kā arī VID Muitas pārvaldes Juridiskās un procesu uzraudzības daļas vadītāju Mariku Rubeni, pavēstīja VID pārstāvji.

Disciplinārlieta ierosināta saistībā ar nepieciešamību izvērtēt, cik efektīvi Muitas pārvaldē tiek nodrošināta iekšējo risku pārvaldība, lai novērstu koruptīvos darījumus iestādē.

Ne Zukuls, ne Rubene uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku netiek atstādināti no pienākumu pildīšanas, jo nav pamata uzskatīt, ka viņi ar savu darbību varētu kaitēt dienestam, norādīja VID.

Kā skudras sanesa slēptuvē 

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas...

Šāds solis sperts, pēc tam kad Jaunzemes izveidotā komisija iesniegusi atzinumu, turpinot izmeklēt lietu, kad VID Iekšējās drošības pārvalde sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Iekšējās drošības biroju Terehovas muitas kontroles punktā aizturēja 29 Muitas pārvaldes darbiniekus.

"Ir svarīgi pilnībā izmeklēt visus lietas apstākļus, kas saistīti ar notikušo Terehovas muitas kontroles punktā, lai turpmāk vairs nepieļautu korupcijas risku iespējamību iestādē. Tāpēc šobrīd esmu ierosinājusi disciplinārlietas pret abām vadošajām muitas amatpersonām, lai komisija varētu objektīvi izvērtēt personu atbildību," skaidroja VID ģenerāldirektore.

Jaunzeme arī uzsvēra, ka VID ir pirmā valsts iestāde Latvijā, kur šobrīd ieviesta visaptveroša riskos balstīta darbinieku pārbaudes sistēma, sākot no pieņemšanas darbā un turpmāk ik gadu.

Saistībā ar Terehovas muitas kontroles punktā veiktajām aizturēšanām patlaban VID kopumā ierosinātas 19 disciplinārlietas. Darbu VID pametuši 13 darbinieki.

Jau ziņots, ka šogad aprīļa vidū VID izmeklētajā kriminālprocesā aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā tika aizturētas 29 amatpersonas, no kurām 21 atzīta par aizdomās turēto. Aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Terehovā uz Latvijas-Krievijas robežas atrodas robežkontroles punkts un muitas kontroles punkts. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka jau iepriekšējos gados tiesībsargājošās iestādes par dažādiem nodarījumiem aizturējušas šo punktu robežsargus un muitniekus. Skaļākā aizturēšana notika pirms aptuveni 14 gadiem. Toreiz tiesībsargājošās iestādes par dažādiem noziegumiem aizturēja vairākus desmitus muitnieku, robežsargu, policistu un privātpersonu.

Gatavojoties kaimiņvalsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, Īrijas nodokļu un muitas administrācija šomēnes viesojās Latvijā, lai apgūtu robežas sargāšanu, informē Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Īri jau tagad plāno veicamos pasākumus ārējās robežas stiprināšanai.

Latvijas VID muitas pārstāvji ārvalstu kolēģus iepazīstināja ar muitas kontroles punkta Pāternieki darba tehnoloģiju, tajā skaitā arī ar to, kā muita sadarbojas ar citiem dienestiem.

Tāpat Īrijas kolēģiem tika sniegta informācija par muitas informācijas sistēmām un tehnisko aprīkojumu, kas tiek izmantots kontroles pasākumu īstenošanai.

«Īrijas muitas pārstāvjus īpaši interesēja jautājumi saistībā ar sistēmu savstarpējo integrāciju, tostarp jautājumi par transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas sasaisti ar citām sistēmām. Liela ieinteresētība bija arī par kravu skenēšanas iekārtu izmantošanu muitas kontroles procesā,» atklāj VID ģenerāldirektores vietniece muitas jomā Ingrīda Gulbe – Otaņķe.

VID un muitas prakse rada pamatotas bažas, ka Muitas kodekss tiks ieviests, radot kaitējumu tranzīta biznesam.

Nedēļas sākumā Finanšu ministrija nāca klajā ar priecīgu vēsti: «Atsevišķos gadījumos komersantam neprasīs maksāt muitas nodokļa nokavējuma naudu.» Tā kā ziņu virsrakstos parasti cenšas ietvert lietas būtību, tad acīmredzot uzņēmēji nu var gulēt mierīgi un neuztraukties par to, kas notiks 1. maijā, kad jāstājas spēkā gadiem ilgi tapušajam Muitas likumam. Vēstījuma beigu daļā gan ir piebilde, ka vēl tiks izdoti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentēs Savienības Muitas kodeksa normu piemērošanu un būs vairāk vērsti uz komersantiem.

Tas, kā šīs pavēršanās (lasi – noteikumu) neesamību pusotru mēnesi pirms Saeimā vēl neapstiprinātā likuma stāšanās spēkā uztvers tranzīta biznesa pārstāvji, bija viegli paredzams. Komersanti uz to lūkojas ar šausmām. Nozares asociāciju pārstāvji ir pārliecināti, ka daudzos noteikumus tādos triecientempos vispār izstrādāt nevar, nerunājot nemaz par kvalitāti, un būtu jāvienojas ar Briseli par ieviešanas termiņa pagarinājumu vismaz uz pusgadu.