Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair vēl nav noslēgusi jaunu līgumu ar Rīgas lidostu un no marta var arī no Rīgas aiziet, ņemot vērā šīs lidsabiedrības visai neordināros lēmumus arī citās lidostās, norāda lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

«Nosacījumi Ryanair ir skaidri - viņi zina, kādus līgumus par aviācijas pakalpojumu sniegšanu lidosta var slēgt, jo kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. Varam, protams, skatīties, kāds ir pakalpojumu apjoms, kuru pērk lidsabiedrība, jo ne visi pērk vienādu pakalpojumu grozu,» skaidro lidostas vadītājs.

Grūti esot vērtēt Ryanair pozīciju, jo lidsabiedrības rīcība esot visai neordināra. Tehniskajā līmenī lidsabiedrība lidostai ir pieprasījusi jautājumus par pakalpojumu apjomu un cenu. «Esmu piesardzīgi optimistisks, ka atradīsim iespēju potenciālai sadarbībai arī turpmāk. Ja nē, tad Wizz Air ir gatavi paplašināties. Viena lidmašīna tai jau ir bāzēta Rīgā, un tā varētu turpināt attīstību nākamajā gadā. Arī airBaltic var pārņemt daļu no pasažieriem,» uzsver Liepiņš.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav gatava ar lidostu slēgt identisku līgumu, kāds ir noslēgts ar Wizz Air, taču, piemērojot īpašas atlaides šai lidsabiedrībai, varētu draudēt tiesvedība, norāda bijušais lidostas vadītājs Aldis Mūrnieks.

Mūrnieks uzskata, ka Ryanair lieta ir saimnieciska rakstura jautājums, kas būtu jāizlemj lidostai, jo Satiksmes ministrija «zināmā mērā ir politiska». «Lidostai jādomā, ko tā nopelna un cik maksās cilvēkiem. Nav tikai pasažieru skaits, bet svarīgi ir arī, cik lieli līdzekļi tiek ienesti kompānijai,» uzsver Mūrnieks.

Viņš skaidro, ka ir neizpratnē par to, kādas interpretācijas par šo tēmu ir izskanējušas. Lidosta jau kopš pavasara ir komunicējusi ar Ryanair par jauna līguma slēgšanu. Šajā laikā esot noslēgts līgums ar lidsabiedrību Wizz Air «ar skaidriem noteikumiem, ar skaidru līgumu, ar jauniem galamērķiem un pasažieru skaita pieaugumu», norāda Mūrnieks.

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

«Viegli ir vienā dienā pateikt: mēs jūs vairs neapkalpojam, jo lidostu neapmierina jūsu samaksas disciplīna vai tās apmērs par sniegtajiem pakalpojumiem,» spriež lidostas Rīga vadītājs Aldis Mūrnieks, uzsverot, ka ir jāskatās plašāk, ņemot vērā valsts iedzīvotāju intereses, kuri izmanto Ryanair pakalpojumus.

Starptautiskā lidosta Rīga finansiālās domstarpības ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair plāno atrisināt sarunu ceļā, Rietumu Radio atzina Mūrnieks.

«Ar Ryanair ir jārunā, bet aviokompānija ir smags sarunu partneris un vairākās Eiropas lidostās tai neizdodas veikt sarunas pozitīvā gaisotnē,» atzīst Mūrnieks. Viņš norāda, ka Ryanair un lidostai Rīga ir dažāda izpratne par līguma punktiem - «viens uzskata, ka tas ir parāds, otrs, ka ne».

«Ņemot vērā, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji devušies strādāt uz ārzemēm, Ryanair pilda arī tādu kā sociālo funkciju - ārzemēs strādājošajiem ir iespējas biežāk apciemot radiniekus Latvijā. Jāsaprot, ka, Ryanair aizejot no lidostas, par ceļošanu nāktos maksāt vairāk,» uzskata Mūrnieks, norādot, ka Ryanair Latvijā mainījis izpratni par ceļošanas tradīcijām.

Eiropas Parlaments š.g. 15. janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu vienādu principu noteikšanai lidostas nodevu iekasēšanā 67 Eiropas Savienības lidostās. Direktīva nosaka principus, kas būs jāievēro lidostām, iekasējot nodevas nediskriminējošā kārtībā no visām lidostā strādājošajām aviosabiedrībām.

Eiropas direktīva par lidostu nodevām pieprasa, lai lidostās korekti tiktu ievēroti trīs galvenie punkti: nedrīkst būt diskriminācija – noteikumiem attiecībā uz visiem pasažieru pārvadātājiem jābūt vienādiem, otrkārt – caurspīdīgums: ir jābūt atspoguļotai skaidrai un caurredzamai shēmai, kā veidojas no pasažieriem iekasējamās summas un kur tās tiek izlietotas; un treškārt – jāuztur drošības kvalitātes prasības, kas mūsdienās ir īpaši svarīgi. Līdz ar to var secināt, ka pašreizējā situācijā Rīgas lidosta var pieredzēt sankcijas attiecībā uz pirmo un būtiskāko jautājumu – nediskriminējoši vienāda attieksme pret visiem pārvadātājiem. Gribu uzsvērt, ka neviens neprasa, lai visām valstīm un visām lidostām šīs nodevas tiktu izlīdzinātas, tieši otrādi, - lidostu vadītāji cīnās par šīm priekšrocībām, tomēr nevar pastāvēt situācija, ka netiek piemēroti godīgas konkurences principi vienas lidostas ietvaros, un tas ir galvenais punkts, ko pieprasa šī direktīva.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Rīgas apgabaltiesa ir atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas nolēmumu, ar kuru apmierināts Īrijas komersanta "Ryanair Ltd." pieteikums, un lidostai būs jākompensē zaudējumi un tiesāšanās izdevumi 1,6 miljonu eiro apmērā.

Tiesa lēma, ka 2014.gada 24.marta ārvalsts šķīrējtiesas spriedums "Ryanair" strīdā ar VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" ir atzīstams un izpildāms Latvijā.

Šis apelācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies likumīgā spēkā.

Tas nozīmē, ka lidostai "Rīga" jāmaksā "Ryanair" piespriestā zaudējumu kompensācija 802 000 eiro apmērā, jāsedz tiesvedību izdevumi Latvijā un ārvalsts šķīrējtiesā, kā arī jāsedz ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzībai.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija savā lēmumā ir atzinusi, ka minētais ārvalsts šķīrējtiesas spriedums neskar pieteicēja pasažieru tiesības, jo tie nav konkrētā šķīrējtiesas līguma dalībnieki.

Itālijā pavisam ir 101 lidosta, taču tikai dažas lielākās no tām spēj strādāt ar peļņu. Mazajās lidostās, no Bolzāno līdz Salerno, ir vairāk darbinieku nekā pasažieru, un to uzturēšana iztukšo valsts un pašvaldību kasi, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Mazo lidostu kopējie zaudējumi pēdējos trīs gados esot sasnieguši 150 miljonus eiro. Aizejošā tehnokrātu valdība Mario Monti vadībā nolēmusi samazināt valsts finansējumu lidostām, mudinot mazākās lidostas piesaistīt privātos līdzekļus vai izbeigt darbību, norāda laikraksts.

Kas kopīgs Bolzāno lidostai pašos Itālijas ziemeļos ar Brešas Montikjāri lidostu 200 kilometrus uz dienvidrietumiem? Atverot šo lidostu mājaslapu, sadaļā «šodien izlido/ielido» valda pilnīgs tukšums, skaidro Latvijas Avīze. Abās lidostās joprojām strādājot ugunsdzēsēju brigāde un finanšu policijas iecirknis, bet pasažieru nav. Krīzes dēļ aviokompānija Air Alps nesen atcēlusi pēdējo reisu Bolzāno – Roma. Kamēr reiss vēl bija aktīvs, lidosta apkalpoja 3000 pasažieru mēnesī, tagad nevienu. Brešas lidosta apkalpo tikai dažus kravas reisus.

Otrdien, 9. februārī, valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti.

ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa (SAM) Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti ietvaros plānots uzlabot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu, veicot valsts reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus, t.sk. autoceļu pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

SAM ietvaros sakārtojamo reģionālo autoceļu posmi tika izvēlēti atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam. Tie atlasīti, ņemot vērā vairākus kritērijus - autoceļu segas stāvokli, satiksmes parametrus - intensitāti un slodzi, tādejādi nodrošinot sasniedzamību un ceļu kvalitāti.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 21. janvārī izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas paredz palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, informē Satiksmes ministrijā.

ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa (SAM) Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti ietvaros plānots uzlabot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu, veicot valsts reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus, t.sk. autoceļu pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

SAM ietvaros sakārtojamo reģionālo autoceļu posmi tika izvēlēti atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam. Tie atlasīti, ņemot vērā vairākus kritērijus - autoceļu segas stāvokli, satiksmes parametrus - intensitāti un slodzi, tādejādi nodrošinot sasniedzamību un ceļu kvalitāti.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) ir uzdevis lidostai Rīga un aviosabiedrībai airBaltic līdz 16. augustam panākt risinājumu aviokompānijas parāda atmaksai lidostai.

airBaltic akcionāru starpā pēdējās dienās esot notikušas sarunas par lidsabiedrības parādu lidostai, kurās Satiksmes ministrija paudusi nostāju, pirmkārt, ka aviokompānijas parāds lidostai ir jāapmaksā jau tuvākajās dienās, un, otrkārt, ir nošķirti jārisina jautājumi par airBaltic parādu un par lidsabiedrības pārmetumiem lidostai.

Satiksmes ministrija arī norāda, ka konstruktīva risinājuma gadījumā, lidotas prasība tiesā pret airBaltic varot tik pārtraukta jebkurā brīdi. Satiksmes ministrs pirmdien klātienē apmeklēs abas kompānijas, lai uzklausītu panākto risinājumu.

Jāatgādina, ka 11.augustā lidosta Rīga tiesā iesniedza prasības papildinājumu par parāda 3,4 milj. Ls apmērā piedziņu no airBaltic. Kopš 19.jūlija, kad lidosta Rīga vērsās tiesā par parāda piedziņu no airBaltic par vairāk nekā 2,5 miljoniem latu, airBaltic neesot veikusi nevienu maksājumu lidostai, tādēļ parāds šobrīd pieaudzis līdz 3,4 miljoniem latu, DB informēja lidostas Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Santa Auguste.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Mazo lidostu grupā starptautiskajai lidostai Rīga ir ceturtais straujākais pasažieru pieaugums starp Eiropas lidostām 2008. gada novembrī, salīdzinājumā ar 2007. gada novembri.

Par to liecina Starptautiskās Lidostu padomes Eiropas organizācijas (ACI EUROPE) pasažieru pārvadājuma ziņojums. Mazo lidostu kategorijā tiek apkopotas lidostas, kas apkalpo no viena līdz pieciem miljoniem pasažieru gadā.

Pērn novembrī starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 274 tūkst. pasažierus. Salīdzinot ar 2007.gada novembri, apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis par 8.5 %, kas mazo lidostu grupā Eiropā ir ceturtais straujākais pieaugums.

Visstraujāko pasažieru pieaugumu mazo lidostu grupā, salīdzinot 2007. un 2008. gada novembri, piedzīvoja Ližē lidosta (Liege Airport, Beļģija), kas pakalpoja par 49.5 % pasažieru vairāk. Otrais un trešais straujākais pasažieru skaita pieaugums mazo lidostu grupā ir Burnemusas lidostai (Bournemouth Airport, Lielbritānija) un Sofijas lidostai (Sofia Airport, Bulgārija), kas šai laika periodā apkalpoja par 20.5 % un attiecīgi 12 % pasažieru vairāk.

Lietuvas valdība prognozē, ka līdz 2028.gadam Viļņas, Kauņas un Palangas lidostu attīstībā tiks investēti aptuveni 700 miljoni eiro, bet iepriekš apsvērtā iespēja celt jaunu lidostu vismaz šobrīd atmesta kā pārāk dārga, paziņojis satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Valstī paredzēts uzturēt esošo triju lidostu tīklu, tā attīstību saskaņojot ar dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» izbūvi.

«Viļņas, Kauņas un Palangas lidostas nākotnē atkarībā no vajadzībām varēs attīstīt pēc moduļu principa, nodrošinot nepārtrauktu lidostu darbību un neradot neērtības pasažieriem un lidsabiedrībām,» valdības paziņojumā norādījis ministrs, kas otrdien iepazīstināja ar lidostu attīstības vadlīnijām valdības stratēģisko projektu komisiju. Lidostu infrastruktūras attīstības koncepciju plānots apstiprināt novembrī vai decembrī.

Kā uzsvēris premjerministrs Sauļus Skvernelis, attīstot lidostas, ir svarīgi izveidot integrētu transporta infrastruktūru.

Satiksmes ministrijas organizētajā domnīcā uzsākta diskusija ar sabiedrības pārstāvjiem par valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plānu līdz 2027. gadam, informē Satiksmes ministrija.

"Šonedēļ valdībā tika apstiprināta valsts galveno autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija. Tikpat svarīgi ir rūpēties par reģionālo un vietējo autoceļu attīstību, lai iedzīvotāji varētu ērti pārvietoties starp novadu centriem. Labi autoceļi ir arī stimuls teritoriju attīstībai, lai saglabātu un veidotu darbavietas un piesaistītu iedzīvotājus. Tāpēc ir būtiski veidot redzējumu, kā nākamo gadu laikā mērķtiecīgi uzlabot reģionālo autoceļu tīkla stāvokli," saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Satiksmes ministrijas un VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) eksperti kopīgi strādā pie valsts reģionālo autoceļu būvniecības plāna nākamajiem septiņiem gadiem, lai veidotu kvalitatīvu un drošu valsts reģionālo autoceļu tīklu.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) neprognozē, ka no lidostas Rīga varētu aiziet Īrijas aviokompānija Ryanair, kuras līgums par darbību Rīgas lidostā beidzas nākammēnes.

Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norādīja ministrs, Ryanair uzsākusi biļešu tirdzniecību arī pēc līguma darbības beigām, proti, vasaras sezonai, kas apliecinot, ka kompānija neplāno pārtraukt darbību Rīgā.

Arī lidostas vadītājs Andris Liepiņš esot Matīsam apliecinājis, ka tuvākajā laikā problēmas saistībā ar Ryanair darbību nesaskata.

Kā ziņots, Ryanair janvārī svinīgi sagaidīja lidsabiedrības astoņmiljono pasažieri savos maršrutos uz un no Rīgas. Lai arī skaidrības par Ryanair nākotni lidostā Rīga vēl nav, lidsabiedrības pārstāvji paziņoja, ka plāno palielināt pārvadāto pasažieru skaitu līdz 885 000 klientu jeb 15%. Tāpat plānots uzturēt lidostā un reģionā 885 darbavietas. Ryanair lidojumu saraksts 2015.gada vasarai jau ir pieejams mājaslapā, kur klienti var izvēlēties kādu no 13 interesantiem maršrutiem un kopumā 55 reisus nedēļā.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair rudenī plāno atklāt jaunu maršrutu no Rīgas lidostas uz Berlīni, informē lidsabiedrība.

Maršrutu plānots atklāt 27.oktobrī, un lidojumi notiks vienreiz dienā. Biļetes uz Berlīni varēs iegādāties no 6.marta.

Uz desmit gadiem noslēgtais Ryanair līgums ar Rīgas lidostu beidzas marta beigās. Lidostā skaidro, ka aviokompānija Ryanair ir iesniegusi starptautiskajai lidostai Rīga vasaras lidojumu sarakstu, tādējādi ir pamats uzskatīt, ka kompānija darbu Rīgā plāno turpināt, tomēr vēl nav noslēgts līgums ar virszemes pakalpojumu sniedzēju. Patlaban aviosabiedrībai līgums par virszemes pakalpojumu sniegšanu noslēgts ar lidostu. Tas būs spēkā līdz šī mēneša beigām, un joprojām notiek komunikācija par jauna līguma slēgšanu, ziņo LETA.

Zemo cenu aviokompānija Ryanair piedāvā jaunu lidojumu galamērķi uz Vāciju no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas.

Turpmāk Ryanair piedāvās arī lidojumus no Viļņas uz Karlsrūi Vācijā. Lidojumi šajā maršrutā notiks trīs reizs nedēļā. Palaban Ryanair no Viļņas piedāvā sešus lidojumu galamērķus – Dublinu, Londonu, Milānu, Romu, Barselonu un Brēmeni.

Jau vēstīts, ka Īrijas zemo cenu aviokompānija, sākot no 26. oktobra, piedāvā lidojumus no Rīgas uz Bādenbādeni, Karlsrūi. Tiesa gan no šī datuma ir iespējams iegādāties biļetes, bet lidojumi sāksies nākamā gada martā. No Rīgas ar Ryanair patlaban ir iespējams lidot uz 17 lidostām – Brēmeni, Bristoli, Šarleroijas lidostu, kas atrodas netālu no Briseles, Vīzi lidostu netālu no Diseldorfas, Dublinu, Frankfurtes lidsotu, Pretvikas lidostu netālu no Glāzgovas, Karlsrūi, Līdsu, Liverpūli, Londonas Stanstedas lidostu, Milānas Bergamo lidostu, Ridži lidostu netālu no Oslo, Ciampino lidostu netālu no Romas un Stokholmas Skvastas lidostu, kā arī uz Tamperi. Savukārt no Tallinas lidostas tiek piedāvāti 11 lidojumu maršruti, ieskaitot Barselonu, Edinburgu un Londonas Lutonas lidostu.

Mančesteras universitātes pētnieku Dr. Demjenu O'Dohertiju, atsaucoties uz Toma Henksa varoni filmā Terminālis, dēvē par «Termināla vīru», jo viņš lidostā pavadījis ilgu laiku no savu pēdējo gadu dzīves. Pravietodams futūristisku nākotni un lēno ceļošanu, viņš atzīst, ka pats ir mūsdienu cilvēks – šizofrēnisks atkarīgais no reaktīvajiem ātrumiem. Rīgā viņš pērnā gada nogalē viesojās Latvijas Tūrisma forumā ar lekciju par lidostām.

Cik liela nozīme Mančesteras lidostai ir tuvējā apkārtnē un ekonomikā?

Tā ir lielākā lidosta ārpus Londonas, un tā pieder lielākajai lidostu kompānijai Apvienotajā Karalistē. Mančesteras pilsētā un piepilsētās ir divi miljoni iedzīvotāju. Pašā pilsētā droši vien kādi 700 līdz 800 tūkstoši – līdzīgi Rīgai. Lidostu apkalpo ap 20 tūkstošiem cilvēku – ne vien lidostā, bet arī celtniecībā un dažādos saistītos pakalpojumos.

Interesanti, ka šī lidosta ir tuvāk Stokportai, kas jau atrodas Češīrā, nekā Mančesterai. Caur Stokportu tek upe, un vēsturiski tā ir viena no nedaudzām vietām uz Mērsijas, kur varēja izkraut un iekraut preces. Interesanta vieta, kur stāvais klints krasts rada dabisku aizsargbarjeru. Tā ir ļoti līdzena un augsta vieta, un 1936. gadā Mančesteras pilsētas dome to izlietoja lidostas būvei. Tā nu tā atdodas uz dienvidiem no Mērsijas upes, kas ir Češīrā, un pēc izvietojuma tuvāk Stokpotai nekā pašai Mančesterai.

Starptautiskā lidosta Rīga 2018.gada 2.ceturksnī bijusi otrā Eiropas straujāk augošā lidosta, liecina Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) pārskats par lidostu darbības rādītājiem Eiropā.

Gada otrajā ceturksnī lidostā «Rīga» apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis par 17,4%, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ļaujot Rīgas lidostai ierindoties otrajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. Vidēji Eiropas lidostās pasažieru skaits gada otrajā ceturksnī audzis par 6%, liecina ACI dati.

Lidostas «Rīga» izaugsme ir turpinājusies arī jūlijā - gada septītajā mēnesī lidostā «Rīga» apkalpoti 739 403 pasažieri, kas ir par 14,4% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Turklāt jūlijā pārsniegts vienā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita rekords - pirmo reizi lidostas vēsturē vienā mēnesī apkalpoti vairāk nekā 700 000 pasažieru.

Kompānija airBaltic samaksājusi visus rēķinus Viļņas lidostai, Db informēja kompānijas Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

"Mēs vienmēr esam maksājuši visus maksājumus Viļņas lidostai. Pēdējos mēnešos mēs daļu maksājumu neveicām negodīgas konkurences dēļ - lidosta par saviem pakalpojumiem vairākām kompānijām neprasīja maksu. Tā kā situācija ir mainījusies, šobrīd jau visus maksājumus esam nokārtojuši," db sacīja J. Vanags.

Laikraksts Lietuvos Rytas vēstīja, ka Viļņas Starptautiskā lidosta (TVOU) uzsākusi parādu piedziņu no aviokompānijām flyLAL, airBaltic un Aurela, jo tās nav samaksājušas par lidostas pakalpojumu izmantošanu. TVOU ir lūgusi tiesai arestēt daļu Lietuvas aviokompānijas flyLAL-Lithuanian Airlines, Latvijas airBaltic un Lietuvas Aurela aktīvu. Viļņas lidosta vislielāko prasību ir iesniegusi pret flyLAL, kura lidostai ir parādā sešus miljonus litu (1,2 miljonus latu). TVOU, visticamāk, atsauks prasību pret airBaltic par četru miljonu litu (812 000 latu) parādu. Savukārt Aurela parāds ir miljons litu (203 000 latu).

Deviņu vai 10 eiro maksa par lidostas Rīga lidlaukā sniegtajiem aviācijas drošības un glābšanas pasākumiem premjeram Valdim Dombrovskim (V) un Artim Kamparam šķita nepamatoti liela, jo esot trīsreiz lielāka nekā Helsinkos, tādēļ Ministru Kabineta komiteja to nodeva tālākai saskaņošanai.

Iebildumi bija arī Tieslietu ministrijai – gan pret to, ka no maksas tiek izslēgti transfēra pasažieri, gan pret paredzētajām nokavējuma naudām gaisa pārvadātājiem par noteikto maksājumu termiņa kavējumiem.

Kā formālo iemeslu drošības maksas ieviešanai Satiksmes ministrija min nepieciešamību rast risinājumu aviācijas drošības funkciju finansēšanai, ņemot vērā nepietiekamās dotācijas, kā arī vēlmi nenovirzīt šiem mērķiem lidostas infrastruktūras attīstībai nepieciešamos līdzekļus.

Savukārt TV3 raidījums Nekā personīga vēstīja, ka maksas ieviešana saistīta arī ar aviokompāniju parādiem, kurus lidosta nespēj piedzīt. Ryanair ir parādā 700 tūkstošus latus. Savukārt airBaltic – 12 reižu vairāk. Tādējādi lidosta Rīga drošībai tērētu trīskārt lielāku naudas summu nekā līdz šim, finansējumu iegūstot no pasažieriem. Tikmēr lidostas vadītājs Arnis Luhse par šīm iecerēm nav bijis informēts un uzskata, ka lidostas drošības pasākumu īstenošanai pietiekot ar trīs miljoniem latu, kamēr lidostas Drošības departamenta direktors Raimonds Lazdiņš iecerējis tērēt 10 milj. Ls. Jāpiebilst, ka pirmajos deviņos mēnešos lidostas pakalpojumus bija izmantojuši teju 4 miljoni pasažieru, bet pērn kopā tika pārvadāti 4,66 milj. pasažieru, liecina lidostas dati. Taču pēc saskaņā ar iecerēto projektu, drošības maksu nākamgad maksātu 1,5 milj. pasažieru.

Septiņu Lielbritānijas lidostu operators BAA ir piekritis pārdot Getvikas lidostu, kas ir otrā noslogotākā lidosta Lielbritānijā. Lidostu pārdos Global Infrastructure Partners (GIP) par 1.51 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu, ziņo BBC.

BAA informējis, ka ieņēmumi no pārdošanas galvenokārt tiks izmantoti parāda atmaksai.

Investīciju fondam GIP jau pieder Londonas Pilsētas Lidosta.

BAA tika dots rīkojums pārdot Getvikas lidostu, jo izmeklēšanā konstatēja, ka klienti cieš no konkurences trūkuma starp lidostām. Tam pieprasīts pārdot arī Stanstedas lidostu un Glāzgovas vai Edinburgas lidostu, bet BAA pret šo rīkojumu iebilst.

«BAA mainās, un šodienas paziņojums iezīmē jaunu sākumu gan Getvikas lidostai, gan BAA,» sacījis BAA vadītājs Kolins Metjū (Colin Matthews). Viņš piebildis, ka BAA tagad koncentrēsies uz Hītrovas un citu tās īpašumā esošo lidostu uzlabošanu.

Getvikas lidostas pārdošana, kura vēl jāapstiprina Eiropas Savienībai, varētu tikt pabeigta decembrī.