Transports un loģistika

No Romas līdz Neapolei tikai pusotras stundas laikā

Aivars Mackevics [email protected], 22.11.2005

Jaunākais izdevums

Decembrī starp Romu un Neapoli sāks kursēt ātrgaitas vilcieni, kuru maksimālais ātrums spēs sasniegt 300 km/h. Pirmie vilcieni sāks kursēt līdz Ziemassvētkiem. Plānotais ceļā pavadītais laiks būs 1 stunda un 27 minūtes. Visi jaunie vilcieni ir aprīkoti ar tehnoloģijām, proti, plazmas paneļiem televīzijas ekrānu vietā, kā arī iespēju pieslēgties bezvadu internetam. Vilcienu sastāvā būs tā saucamie „klusie” vagoni pasažieriem, kur visa brauciena laikā būs aizliegts izmantot mobilos telefonus. Pārējos vagonos mobilie sakari būs pieejami arī braucot tuneļos, kuru maršrutā Roma – Neapole ir daudz. Biļešu cenas sākumā būs nedaudz augstākās nekā uz Eurostar vilcieniem — 33 eiro ceļotājiem pirmās klases un 22 eiro – otrās klases vagonos. Līdz 2008.gadam tiek plānots pāriet uz ātrgaitas pārvadājumiem arī citos Itālijas virzienos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevajag gaidīt, ka laime tev visu metīs klēpī. Sasniegumi meklējami tikai darbā – ar Dieva svētību. Tāda bijusi akciju sabiedrības Ch. Jirgenson–Otto Schwarz īpašnieku Kristiāna un Doras Jirgensonu devīze.

— Uz katriem 18 iedzīvotājiem Rīgā ir viens telefona aparāts, bet katrs iedzīvotājs runā pa telefonu ik pa trijām dienām reizi,— vēstīja Jaunākās Ziņas 1932. gadā. Tas nenozīmē, ka cilvēki sarunājās mazāk kā šolaik — vien telpa, kurā viņi to darīja, atšķirībā no mūslaiku virtuālās, bija apskatāma, aptaustāma, izgaršojama. Kafejnīcām un restorāniem, kur satika paziņas un vajadzīgos cilvēkus, uzzināja jaunumus un pārrunāja skandālus, vidusšķiras ikdienā bija milzīga loma. Ne velti tieši par krodziņiem reflektēja Pirmās republikas slavenie laikabiedri mūža otrajā pusē, populārāko vidū nosaucot Otto Švarca restorānu, Operas kafejnīcu un Romas pagrabu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Precizēta minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā

Lelde Petrāne, 27.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālā mēneša darba alga valstī no 2014.gada 1.janvāra būs 225 lati (320 euro), paredz valdībā apstiprinātās izmaiņas Ministru kabineta Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi. Vienlaikus atbilstoši jaunajai minimālajai mēneša darba algai un 2014.gada darba laika kalendāram precizēti minimālās stundas tarifa likmju apmēri, kas nepieciešami minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai, informē Labklājības ministrija.

Proti, pašreiz noteiktā minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā palielināsies no Ls 1,203 līdz Ls 1,359 (1,933 euro). Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā paaugstināsies no Ls 1,375 līdz Ls 1,554 (2,209 euro), jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā vai 8 stundas dienā) aprēķina, bruto minimālo mēneša darba algu dalot ar vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Savukārt vidējo darba stundu skaitu mēnesī aprēķina pēc īpašas formulas, 2014.gada darba laika kalendāra kopējo darba stundu skaitu gadā dalot ar 12 mēnešiem. Atbilstoši 2014.gada darba laika kalendāram nākamgad ir 1987 darba stundas, kas dalot ar 12 mēnešiem ir 165,58 stundas mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negadījumā ar eskalatoru Romas metro stacijā otrdienas vakarā tika ievainoti 24 cilvēki, tostarp krievu futbola fani, ziņoja mediji.

Itālijas ugunsdzēsības dienests tviterī ziņoja, ka negadījums noticis Republikas pieturā netālu no Romas galvenās dzelzceļa stacijas.

Eskalatoram pēkšņi palielinot ātrumu, cilvēki nokrita tā pakājē.

Itālijas Civilās aizsardzības aģentūras preses pārstāvis sacīja, ka visi cietušie ir Krievijas pilsoņi, taču Itālijas mediji ziņoja, ka ievainojumus guvuši arī daži itāļi.

Visi ievainotie tika hospitalizēti. Vairāki bija nopietni ievainoti, un viena ievainotā stāvoklis bija kritisks, norādīja Civilās aizsardzības aģentūras preses pārstāvis.

Romas mērs Virdžīnija Radži paziņoja reportieriem notikuma vietā, ka saskaņā ar aculiecinieku teikto Krievijas futbola komandas Maskavas CSKA fani «lēkāja un dejoja» uz eskalatora, līdz tas sabruka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēja auguma vīrs, platiem pleciem un kupliem matiem bija Kristaps Morbergs. Joprojām visu laiku nepārspēts mecenāts latviešu vidū.

Visu savu mantu viņš novēlēja Latvijas Universitātei — mantojuma vērtība bija 2.7 miljoni latu 1928. gadā, ko 1937. gadā lēsa jau ap 3.1 miljonu latu!

— Morbergs ir liela un īpatnēja figūra, kam līdzīgas nav visā Latvijā. Varbūt kur nebūt Amerikā var atrast kādu miljonāru, kurš nodzīvojis tik savādu bagātnieka dzīvi. Izņemot pāris desmit anekdotes, kas cirkulē pa Rīgu no mutes mutē, nekā noteikta pat Morbergu ļaudis pateikt nezin. Viņš dzīvojis ārkārtīgi noslēgti, it kā izvairīdamies no cilvēkiem. Pie vecā miljonāra reti kas būs piegājis ar citādu domu, kā palūgt naudu. Tādēļ nelaiķim bij liela neuzticība pret cilvēkiem. Sabiedriskā darbā Morbergs nav piedalījies. Ar ziedojumiem nevienu nav pabalstījis. Dzīvojis savādu dzīvi, kā vienīgais mērķis bijis tikai krāt bagātības. Ne jau sev, jo viņa mūža dienas jau bija saskaitītas, bet kādam cēlam, augstam mērķim, — rakstīja žurnāls Aizkulises 1928. gadā, kad Kristaps Morbergs 83 gadu vecumā aizgāja mūžībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pārmet katoļu baznīcai īpašumu novešanu avārijas stāvoklī

Vēsma Lēvlade, Db, 04.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa nosūtījusi vēstuli Romas katoļu Baznīcas Rīgas metropolijas arhibīskapam – metropolītam Jānim Pujatam un Liepājas diecēzes bīskapam Vilhelmam Lapelim, paužot satraukumu par Romas katoļu Baznīcas pārvaldībā esošā nekustamā īpašuma – Sv. Trīsvienības katoļu baznīcas (Kuldīgā, Raiņa ielā 6 a) – mākslas pieminekļu slikto stāvokli.

Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa aicina Romas katoļu Baznīcu steidzami ķerties pie dievnama interjera glābšanas, lai bezdarbības rezultātā netiktu zaudētas nozīmīgas Latvijas sakrālās mākslas vērtības. Šī ārēji atturīgā celtne Kuldīgas vecpilsētas centrā var lepoties ar visgreznāko interjeru starp Kurzemes katoļu dievnamiem, diemžēl dievnama esošie kokā darinātie mākslas pieminekļi atrodas avārijas stāvoklī, jo visas koka daļas ir ķirmju saēstas. Kuldīgas pilsētas Dome saņēmusi Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vēstuli, kurā norādīts, ka Sv. Trīsvienības katoļu baznīcas interjera kokā darinātie mākslas pieminekļu bojājumi ir ļoti lieli: daudzviet palikusi gandrīz tikai priekšmeta čaula, ko veido krāsojuma slānis, tādēļ ir nepieciešams steidzīgi veikt pieminekļa glābšanas darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas galvaspilsētas Romas varas iestādes ir noteikušas aizliegumu tūristiem sēdēt uz Spāņu kāpnēm, kas ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Romas vēsturiskajā centrā.

Ziņu aģentūras AFP fotogrāfs ziņoja, ka policisti otrdien ar svilpēm lika cilvēkiem, kas bija piesēduši uz Spāņu kāpnēm, piecelties un tās atstāt.

No marmora veidotās Spāņu kāpnes ir viens no Romas arhitektūras brīnumiem. Tā ilgu laiku bija populāra vieta, kur nogurušiem tūristiem apstāties un pavērot apkārtni, vienlaikus nobaudot kādu sviestmaizi vai saldējuma kokteili.

Mēģinot novērst tūristu nevīžību pret kultūras mantojumu, Romas pašvaldība šovasar pieņēma jaunus noteikumus, kas aizliedz jebkādu «apmešanos» vai «sēdēšanu» uz vēstures pieminekļiem, tai skaitā Spāņu kāpnēm un to pakājē esošās strūklakas.

Naudassods līdz 400 eiro var tikt piespriests par jebkādu pārkāpumu – sēdēšanu, atrašanos šajā vietā bez krekla, peldēšanos strūklakā vai čemodānu ar ritenīšiem vilkšanu pa vēsturiskajām kāpnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas galvaspilsētā izcēlies kautiņš starp policiju un Senās Romas karavīru (leģionāru) un gladiatoru tērpos ģērbtiem cilvēkiem. «Leģionāri» pamanījušies pat ieņemt Kolizeju, liedzot tajā iekļūt tūristiem, vēsta AFP.

Romas vēstures pieminekļu tuvumā šādi «leģionāri» par samaksu fotografējas ar tūristiem, taču tagad Romas pašvaldība viņiem to aizliegusi. Tādējādi šāda akcija esot kalpojusi par protestu.

Kautiņš uzsākās, kad Romas policija centās «leģionārus» aizdabūt prom no Kolizeja. Sadursmē «leģionāri» pielietoja savus koka zobenus un izkliedza dažādus saukļus. To visu novēroja uzjautrinātie tūristi.

Romas «leģionāri» konfliktējuši ar likumu jau vairākkārt. Aizvadītā gada augustā par uzmākšanos tūristiem tika arestēti 30 «leģionāri», tāpat ir ziņas par «leģionāru bandu» vardarbīgām savstarpējo rēķinu kārtošanām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk kā astoņus gadus no savas dzīves britu sievietes pavada iepērkoties, liecina GE Money veiktais pētījums. Vairāk laika nekā pārtikas pirkšanai, sievietes velta tādu lietu iegādei, kas padara viņas vizuāli pievilcīgas un ceļ viņu pašapziņu.

Lai iegādātos ģimenei nepieciešamās pārtikas un mājsaimniecības preces, kā arī apģērbu, vidēji viena sieviete 63 gadu laikā veikalā pavada 25184 stundas un 53 minūtes. Pieņemot, ka sievietes veic iepirkšanos aptuveni no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā, sanāk, ka sievietes veikalos savas dzīves laikā pavada 3148 dienas.

Aptaujas rezultāti liecina, ka gada laikā sievietes dodas iepirkties vidēji 301 reizi, kopā tam veltot 399 stundas un 46 minūtes. Pat iepirkšanās pārtikas veikalā sievietēm dažreiz prasa vairāk kā stundu. Kopumā sievietes pārtikas veikalos iepērkas 84 reizes gadā un, pārvēršot to stundās, sanāk, ka pārtikas izvēlei un iegādei sievietes gadā velta 95 stundas un 55 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aptaujas rezultāti liecina: astoņus gadus no savas dzīves sievietes velta pirmo nepieciešamības preču iegādei

, 13.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

GE Money veiktajā pētījumā, kurā piedalījās 3000 britu sievietes, atklājās, ka vairāk kā astoņus gadus no savas dzīves britu sievietes pavada iepērkoties. Lai iegādātos ģimenei nepieciešamās pārtikas un mājsaimniecības preces, kā arī apģērbu, vidēji viena sieviete 63 gadu laikā veikalā pavada 25184 stundas un 53 minūtes. Pieņemot, ka sievietes veic iepirkšanos aptuveni no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā, sanāk, ka sievietes veikalos savas dzīves laikā pavada 3148 dienas.

Aptaujas rezultāti liecina, ka gada laikā sievietes dodas iepirkties vidēji 301 reizi, kopā tam veltot 399 stundas un 46 minūtes. Pat iepirkšanās pārtikas veikalā sievietēm dažreiz prasa vairāk kā stundu. Kopumā sievietes pārtikas veikalos iepērkas 84 reizes gadā un pārvēršot to stundās sanāk, ka pārtikas izvēlei un iegādei sievietes gadā velta 95 stundas un 55 minūtes.

Vairāk laika nekā pārtikas pirkšanai, sievietes velta tādu lietu iegādei, kas padara viņas vizuāli pievilcīgas un ceļ viņu pašapziņu. Šādas preces sievietes iegādājas 90 reizes gadā, no tām 30 reizes iegādājoties apģērbu, 15 reizes - apavus, 18 reizes - aksesuārus un 27 reizes - kosmētiku. 12 mēnešu periodā sievietes velta 100 stundas un 48 minūtes tam, lai izvēlētos sev izdevīgākos un modernākos apģērbus. Papildus 40 stundas un 30 minūtes tiek tērtas, mekljot un iegādājoties apavus, taču 29 stundas un 31 minūte, izvēloties aksesuārus, piemēram, somas, rotaslietas, šalles u.c.Pat tik ikdienišķu lietu kā dezodorantu, dušas želeju un matu kopšanas līdzekļu iegādei, sievietes patērē aptuveni 17 stundas un 33 minūtes gadā. Savukārt, lai iepriecinātu savus ģimenes locekļus un draugus, britu sievietes dāvanu izvēlei un iegādei velta 36 stundas un 17 minūtes ik gadu. Ne mazāk laika tiek veltīts grāmatu un žurnālu iegādei - kopā 31 stundu un 21 minūti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Zīmola stāsts: Eiropā vispirktākais skūteris

Jolanta Sēnele, speciāli DB, 02.07.2019

Vespa skūteri. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Žygimantas Gedvila/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vespa spējusi vienā ripojošā priekšmetā apvienot visu, ar ko slavena Mikelandželo dzimtene

Aaah un aiziet! Odrija Hepberna, mazliet pārbiedētu seju un, knapi kontrolējot stūri, jau ļaujas Vespai sevi nest pa Romas ielām. Pa ielas nepareizo pusi, iztramdot gleznu pārdevējus un laiskus kafijas dzērājus, radot visapkārt vienu vienīgu haosu, kam galu var darīt tikai uzticīgi, kārtībai kalpojoši policisti. Šī ikoniskā aina ir no tikpat ikoniskās filmas Romas brīvdienas. Un tāpat kā šī filma ieskaitīta kino klasikas zelta fondā, tāpat arī Vespa – gan ne kino, bet dizaina klasikas zelta fondā.

Bezgala simpātiskā un varen itāliskā «lapsenīte». Cute! – teiktu amerikāņi.

Kaut skūteris nav sācies ar Vespa, tomēr tas noteikti ir slavenākais skūteris. Pēc dažādiem avotiem, kaut ko skūteriem līdzīgu ražoja jau kopš XX gadsimta sākuma, bet pēc skata tie vairāk atgādināja mazspēcīgus motociklus vai jaudīgus riteņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Minimālā mēneša darba alga 2016.gadā būs 370 eiro

Dienas Bizness, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2016.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 370 eiro, informē Labklājības ministrija (LM).

Vienlaikus minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšana notiks atbilstoši mēnesī noteiktām darba stundām. Lai to īstenotu, izstrādāta minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formula attiecībā uz četru veidu normālā darba laika stundu skaitu mēnesī (saskaņā ar Darba likuma 131.pantu Normālais darba laiks un 133.pantu Darba nedēļas ilgums - 5 darba dienu nedēļa un 40 stundas nedēļā vai 5 darba dienu nedēļa un 35 stundas nedēļā, vai 6 darba dienu nedēļa un 40 stundas nedēļā, vai 6 darba dienu nedēļa un 35 stundas nedēļā).

Atbilstoši noteikumos noteiktajai formulai LM katru gadu aprēķinās četru veidu normālā darba laika stundu skaitu mēnesī un atbilstošās minimālās stundas tarifa likmes pa mēnešiem par nākamo periodu, un publicēs to apmērus LM tīmekļvietnē, adrese: http://www.lm.gov.lv/text/2525.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2009. gada par 40 stundu darbu nedēļā minimālā darba alga būs 180 lati, bet minimālā stundas tarifa likme – 1.083 lati.

To paredz otrdien, 23. septembrī valdībā apstiprinātie noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi, tādējādi nodrošinot tiesisku pamatu minimālās darba algas un minimālās stundas tarifa likmes apmēru noteikšanai valstī.

Saskaņā ar noteikumiem minimālo stundas tarifa likmi rēķina atbilstoši 2009. gada darba laika kalendāram, ņemot vērā gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Bet pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti paaugstinātam riskam, minimālā stundas tarifa likme būs 1.239 Ls, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra beigās Romas katoļu baznīcas pāvests Benedikts XVI atkāpsies no sava amata un Vatikānā sāksies nākamā baznīcas galvas izraudzīšanās. Pēc atkāpšanās no amata pāvests divus mēnešus pavadīs Castel Gandolfo pilsētiņā, kur atrodas pāvesta vasaras rezidence.

Nelielā pilsētiņa atrodas uz dienvidiem no Romas. Pāvesta vasaras rezidence ir izgreznota ar plašiem dārziem un izrotāta ar Senās Romas laikmeta skulptūrām. Rezidence tika uzbūvēta 17. gadsimtā pāvestam Urbānam VIII.

Kādreiz Castel Gandolfo vasarās apmetās arī Romas imperatori, bet mūsdienās klusās pilsētiņas mieru iztraucē vien tūristi.

Pēc divu mēnešu atpūtas rezidencē, pāvests, kurš no amata atkāpās veselības problēmu dēļ, dosies atpakaļ uz Vatikānu, kur sava mūža atlikušās dienas pavadīs klosterī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valmieras stikla šķiedras meitas uzņēmuma ražojums izmantots Romas jaunajā konferenču centrā

Lelde Petrāne, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra meitas uzņēmuma Valmiera Glass UK Ltd. ražotā tekstilmembrāna Atex® izmantota Romas jaunajā konferenču centrā, kuru projektējis Masimiliāno Fuksas (Massimiliano Fuksas).

Konferenču centrs līdzinās milzu taisnstūra stikla kastei, kuras iekšpusē izvietota auditorijas telpa - neierastas formas struktūra, kas veidota no tērauda karkasa, pārklāta ar Valmiera Glass UK Ltd. ražoto silikona stikla šķiedras Atex® tekstilmembrānas apvalku. Inovatīvās formas dēļ šo telpu sauc par La Nuvola jeb Mākoni, un izveidē izmantota Atex® 2000 TRL WS14 tekstilmembrāna 24 000 kvadrātmetru platībā.

Konferenču centra komplekss šobrīd tiek uzskatīts par itāļu arhitekta vērienīgāko un ambiciozāko projektu 55 000 kvadrātmetru platībā ar kopējām izmaksām 353 miljonu eiro apmērā. Komplekss, galvenokārt būvēts no stikla un tērauda, ietver Mākoni, konferenču telpas, iepirkšanās zonu un viesnīcu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apskatāma Purvciema Vissvētās trīsvienības Romas katoļu baznīca

Ingrīda Drazdovska [email protected], 14.12.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

19.decembrī, plkst.15.00, Vissvētās trīsvienības Romas katoļu baznīcā Rīgā, A. Deglava ielā 63, Ziemassvētku gaidās notiks baznīcas apskate būvniecības procesa noslēgumā. Pirmo reiz plašākai sabiedrībai būs iespēja apskatīt projektēšanas biroja SIA “Uģis Šēnbergs, arhitekts” veidotos iekštelpu risinājumus, baznīcas altāra galdu, kā arī mākslinieka Ērika Pudzēna grandiozo altārgleznu. Vissvētās trīsvienības Romas katoļu baznīcas būvniecība tika uzsākta 2000. gadā par godu Kristus piedzimšanai, bet tiks pabeigta 2006.gadā. Pasūtītājs ir Romas katoļu baznīcas Rīgas Metropolija – kardināls Jānis Pujats. Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcas Rīgā tehnisko projektu 2000. g. ir izstrādājis arhitektūras birojs SIA “Uģis Šēnbergs, arhitekts” - arhitekti Uģis Šēnbergs, Vita Balode, Zigurds Greivulis, Zigmars Jauja, Edmunds Rimkus un Māra Šēnberga. Būvkonstrukciju projektu izstrādāja SIA „BKB”. Būvniecību veica būvfirmas – SIA”Irbe” un SIA”Brasla 98”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada laikā vairākkārt ir augusi gan elektrības (+48%), gan dabasgāze cena (+171%), un tā kā abi šie energoresursi veido būtisku daļu no auto servisa pakalpojumu izmaksām, sevišķi virsbūves remonta un krāsošanas darbiem, tas neizbēgami ietekmēs auto servisu pakalpojumu cenas, liecina Auto Asociācijas aprēķini.

Servisa pakalpojumi tiek pārdoti darba stundās, kas parasti klienta rēķinā tiek atspoguļoti kā darbs, kas veikts lai nomainītu, saremontētu vai apkoptu konkrēto automašīnas mezglu. Arī katram ražotājam ir noteiktas konkrētas normstundas, kas pieļaujamas katra darba veikšanai, kuras autorizētajos servisos arī cenšas ievērot.

Šai servisa darba stundas cenai ir vairākas komponentes, kas summā veido to skaitli, ko klients ierauga savā servisa rēķinā, kā samaksu par servisa darbu. Pirmā komponente ir darba spēka izmaksas. Lai auto serviss varētu veiksmīgi funkcionēt un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, tam nepieciešamais darbaspēks dalās divās kategorijās. Produktīvais personāls, jeb personāls, no kura darba tieši ir atkarīga konkrētā pakalpojuma sniegšana. Tie ir meistari un mehāniķi, kuru padarītā darba izmaksas ir precīzi izmērāmās par katru paveikto darbu. Tā kā kvalificēta meistara darba alga autorizētā servisā svārstās no 2000 – 2500 eiro bruto, vidējā stundas likme ir 13,61 eiro. Virsbūves remonta darbos, kur ir izjūtams specialistu trūkums, konkurence par šiem darbiniekiem algas nosaka vēl augstākā līmenī un tur vidējā stundas likme ir 15,65 eiro, norāda asociācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Minimālā alga 2008. gadā būs 160 lati

, 28.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada par 40 stundu darbu nedēļā minimālā darba alga būs 160 lati, bet minimālā stundas tarifa likme - 0,962 lati.

To paredz šodien valdībā apstiprinātie noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi, tādējādi nodrošinot tiesisku pamatu minimālās darba algas un minimālās stundas tarifa likmes apmēru noteikšanai valstī.

Saskaņā ar noteikumiem minimālo stundas tarifa likmi rēķina atbilstoši 2008. gada darba laika kalendāram, ņemot vērā gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Bet pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti paaugstinātam riskam, minimālā stundas tarifa likme būs 1,1 Ls mēnesī, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Lai nodrošinātu, ka minimālo darba algu pilnā apmērā saņem tie darbinieki, kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas un kuriem algu par padarīto darbu rēķina pēc minimālās stundas tarifa likmes, darba devējam paredzēts pienākums izmaksāt minimālo algu par padarīto arī tajos mēnešos, kad darba stundu skaits ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī (piemēram, februārī).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada par 40 stundu darbu nedēļā minimālā darba alga būs 160 lati, bet minimālā stundas tarifa likme - 0,962 lati. Minimālās algas paaugstināšanai no nākamā gada budžeta papildus nepieciešami 16,1 milj. lati, Db.lv informēja Labklājības ministrija.

To paredz šodien valdībā apstiprinātie noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi, tādējādi nodrošinot tiesisku pamatu minimālās darba algas un minimālās stundas tarifa likmes apmēru noteikšanai valstī.

Saskaņā ar noteikumiem minimālo stundas tarifa likmi rēķina atbilstoši 2008. gada darba laika kalendāram, ņemot vērā gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Bet pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti paaugstinātam riskam, minimālā stundas tarifa likme būs 1,1 Ls mēnesī, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LNK Industries vēstule Rīgas domei par Mežaparka estrādes tāmi

Kaspars Ratkevičs, AS “LNK INDUSTRIES” valdes loceklis, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Pētījums: Uzņēmēji dienā vidēji strādā 8 stundas un 5 minūtes

Dienas Bizness, 26.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji darbam vidēji velta 8 stundas un 5 minūtes dienā, un vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalēs, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, un kura ietvaros tiek noskaidroti arī uzņēmēju paradumi.

Citadele Index pētījums atklāj, ka uzņēmēji darbam velta vairāk laika nekā iepriekš – pēc iepriekšējā pētījuma datiem pagājušā gada rudenī uzņēmēji darbam vidēji veltīja 7 stundas un 56 minūtes dienā.

Laiks, ko uzņēmēji vidēji velta darbam, reģionālā griezumā atšķiras. Uzņēmēji Rīgā darbam velta visvairāk – vidēji 8 stundas un 28 minūtes un turpat puse (48%) atzinuši, ka strādā vairāk nekā 8 stundas, Kurzemē – 8 stundas un 25 minūtes un vairāk nekā puse (53%) atzinuši, ka strādā vairāk nekā 8 stundas, Pierīgā un Vidzemē – 7 stundas un 36 minūtes, Latgalē – 7 stundas un 32 minūtes, Zemgalē – 7 stundas un 4 minūtes, kur tikai 32% strādā vairāk nekā 8 stundas, 25% – 8 stundas un 43% – līdz 8 stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

No nākamā gada minimālā alga būs 120 lati

Voldemārs Oliņš [email protected], 17.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada par 40 stundu darbu nedēļā minimālā darba alga būs 120 lati, bet minimālā stundas tarifa likme – 0,713 lati, Db.lv informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments. To paredz šodien valdībā apstiprinātie noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi, tādējādi nodrošinot tiesisku pamatu minimālās darba algas un minimālās stundas tarifa likmes apmēru noteikšanai valstī. Atbilstoši noteikumiem minimālo stundas tarifa likmi rēķina atbilstoši 2007. gada darba laika kalendāram, ņemot vērā gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Bet pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti paaugstinātam riskam, minimālā stundas tarifa likme būs 0,815 Ls mēnesī, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Savukārt, lai garantētu darba algu minimālās algas apmērā tiem darbiniekiem, kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas un kuriem algu par padarīto darbu rēķina pēc minimālās stundas tarifa likmes, noteikumos iekļauta atsevišķa norma. Tā nosaka darba devējam pienākumu izmaksāt minimālo algu par padarīto arī tajos mēnešos, kad darba stundu skaits ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī (piemēram, februārī). Minētajā gadījumā darba devējam aprēķinātā darba alga ir jāpalielina, līdz tā sasniedz minimālo darba algu. Minimālās algas paaugstināšanai no 90 uz 120 latiem no nākamā gada budžetā papildus nepieciešami 14,5 milj. lati. Plānots, ka papildus ieņēmumi budžetā būs 45,3 milj. lati. Saskaņā ar LM rīcībā esošiem statistikas datiem 2005. gadā minimālo darba algu vai mazāk saņēma 82,9 tūkstoši cilvēki jeb 12% no strādājošo kopskaita. Visvairāk minimālās algas saņēmēju - 75,3 tūkstoši cilvēku jeb 91% strādā privātajā sektorā, savukārt sabiedriskajā sektorā – 7,6 tūkstoši cilvēku (9%). Atbilstoši 2003.gada noteikumiem par minimālo darba algu un minimālo stundas tarifa likmi šobrīd minimālā alga ir 90 lati, bet minimālā stundas tarifa likme – 0,535 lati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Basketbola treniņi kļūst dārgāki

Monta Glumane, 21.08.2019

Individuālās sagatavošanas basketbola skolas īpašnieki Reinis Strupovičs un Aivars Svirido.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Individuālās sagatavošanas basketbola skolas (ISBS) pakalpojumi no šā gada septembra kļūs dārgāki, informē basketbola skolas izveidotāji.

ISBS pārstāvji informē, ka turpmāk cena būs 35 eiro par pusotras stundas nodarbību. Iepriekš vienas nodarbības maksa bija 25 eiro.

«Cenas pieaugums ļaus palielināt darba algu treneriem, kā arī dos iespēju novirzīt resursus ISBS attīstībai, ieguldot tos jauna inventāra iegādei, treneru kvalifikācijas celšanai un citām nozīmīgām darbībām, kas cels individuālo nodarbību kvalitāti un produktivitāti,» informē ISBS.

Treniņu maksa skolas pirmsākumos bija aptuveni 10 eiro par pusotras stundas nodarbību.

Kā šā gada sākumā intervijā Db.lv norādīja viens no basketbola skolas izveidotājiem Reinis Strupovičs, maksa gadu gaitā ir mainījusies, lai palielinātu treneru algas. «Tas darbs, kas tiek ieguldīts, ir liels un prasa gan fizisku, gan emocionālu piepūli. Pieaugums ir skaidrojams arī ar to, ka viss kļūst dārgāks. Tajā pašā laikā nevēlamies atstāt malā cilvēkus, kuriem naudas nav tik daudz, lai samaksātu par treniņu. Cenšamies saglabāt demokrātisku līmeni,» šā gada februārī komentēja R. Strupovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jomas, kurās darbaspēks izmaksājis visvairāk

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 54 centiem jeb 7,3 %, sasniedzot 8,02 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati.

Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija identiskas – 7,3 %.

TOP 5 jomas, kurās 2017. gada 4. ceturksnī bija visaugstākās vienas stundas darbaspēka izmaksas, skatiet galerijā!

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga gandrīz visās jomās, izņemot citus pakalpojumus (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), kur gada laikā tās saruka par 10,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,0 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (juridiskie, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskie un arhitektūras pakalpojumi, konsultēšanas pakalpojumi komercdarbībā un vadībzinībās, zinātniskā darbība u.c.) – par 10,8 %, enerģētikas, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē - par 10,4 %, valsts pārvaldē – par 10,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vienas stundas darbaspēka izmaksas sasniegušas 7,50 eiro

Lelde Petrāne, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 45 centiem jeb 6,4 %, sasniedzot 7,50 eiro stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem darbaspēka izmaksas palielinājās par 9,2 %.

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 2. ceturksni pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās, izņemot valsts pārvaldi, kur gada laikā tās saruka par 1,8 %, kā arī enerģētikas nozari un izglītību, kur bija vērojams kritums attiecīgi par 0,4 % un 0,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citu pakalpojumu nozarē – par 21,4 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 13,2 %, būvniecībā – par 12,9 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 11,7 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos – par 11,7 %, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ES pieņem Berlīnes deklarāciju

, 26.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Aigars Kalvītis šā gada 24.martā un 25.martā Berlīnē piedalījās Romas līgumu parakstīšanas 50.gadadienas oficiālajās svinībās, biznesa portālu Db.lv informēja Valsts kanceleja.

Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji oficiālas tikšanās laikā pieņēmuši kopīgu deklarāciju par Eiropas Savienības vērtībām un nākotnes attīstības perspektīvu.

Romas līgumu parakstīšanas 50. gadadienas deklarācija

Gadsimtiem ilgi Eiropa ir bijusi ideja, kas uzturēja cerību uz mieru un saprašanos. Šī cerība ir piepildījusies. Eiropas vienotība mums ir nesusi mieru un labklājību. Tā ir radījusi kopību un uzveikusi atšķirības. Katra dalībvalsts ir palīdzējusi vienot Eiropu un stiprināt demokrātiju un tiesiskumu. Pateicoties Centrālās un Austrumeiropas iedzīvotāju alkām pēc brīvības, beidzot ir pārvarēta nedabiskā Eiropas sašķeltība. Eiropas vienotība ir pierādījusi, ka mēs mācāmies no asiņaino sadursmju un ciešanu pilnās vēstures. Tagad mēs dzīvojam kopā – tā, kā vēl nekad agrāk tas nav bijis iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru