2014.gada nogalē tika veikti grozījumi likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz, ka no 2015.gada 1.jūlijā Latvijas lauksaimniekiem būs jāiegādājas iezīmētā (marķētā) dīzeļdegviela. Vairums Latvijas ražojošo lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un degvielas tirgotāji ir kategoriski pret jaunās normas stāšanos spēkā un uzskata, ka šobrīd, kad ir atvērts likums, nepārdomātais lēmums ir jāatceļ, informē biedrības Zemnieku saeima pārstāve Līva Norkārkle.

Jau vairākus gadus darbojas efektīva un moderna Lauku atbalsta dienesta pakļautībā esoša lauksaimniekiem paredzētās bezakcīzes dīzeļdegvielas uzraudzības sistēma. Lai lauksaimnieki būtu tiesīgi iegādāties tiem paredzēto dīzeļdegvielu, viņiem ir jāizpilda virkne nosacījumu. Ar jauno lēmumu papildus tiek ieviesta līdz galam nepārdomāta un neizvērtēta prasība - dīzeļdegvielas iezīmēšana (marķēšana), radot izmaksas gan lauksaimniekiem un degvielas tirgotājiem, gan valstij kopumā. Pēc lauksaimnieku aprēķiniem, iezīmētās (marķētās) dīzeļdegvielas cena pieaugs aptuveni par 5-6 eiro centiem par litru. Izmaksas radīsies arī veidojot papildus infrastruktūru atsevišķai krāsotās degvielas loģistikas nodrošināšanai un uzglabāšanai, kā arī kontroles sistēmai no valsts puses.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi jaunus noteikumus par kārtību, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu un dīzeļdegvielu, kurai ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela. Otrdien, 7.augustā, noteikumi tika pieņemti Ministru kabinetā.

Pērn tika pieņemti grozījumi likumā par akcīzes nodokli, kas paredz, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājiem akcīzes nodokli atmaksā ne tikai par dīzeļdegvielu, bet arī par dīzeļdegvielu, kurai ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela. Ņemot vērā likuma grozījumus un MK noteikto deleģējumu, FM ir izstrādājusi jaunus noteikumus, kas regulēs šo jomu.

Izstrādājot noteikumus, to pamatā ir saglabāts MK 2004.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.247 paredzētais par akcīzes nodokļa atmaksāšanas kārtību, par iesniedzamajiem dokumentiem un to iesniegšanas termiņiem. Noteikumi papildināti ar tiesību normām atbilstoši grozījumiem likumā par akcīzes nodokli.

No 11.oktobra SIA Neste Latvija uz Neste A24 degvielas uzpildes stacijām (DUS) sāk piegādāt 1.arktiskās klases ziemas dīzeļdegvielu ar saduļķošanās temperatūru (Cold point) -16ºC, sasalšanas temperatūru (CFPP) -26ºC.

Ziemas dīzeļdegvielu uz Neste A24 DUS ik gadu sāk piegādāt jau pirms aukstā laika iestāšanās, lai autobraucēji varētu būt droši, ka viņu automašīnu degvielas tvertnē ir laika apstākļiem atbilstoša dīzeļdegviela Iestājoties vēl aukstākiem laika apstākļiem SIA Neste Latvija uz Neste A24 DUS piegādās 2.klases arktisko ziemas dīzeļdegvielu ar saduļķošanos pie -22ºC, sasalšanu pie -32ºC temperatūras.

SIA Neste Latvija klientiem piedāvā augstākās kvalitātes ziemas dīzeļdegvielu, kurai atbilstoši normatīvajiem aktiem netiek pievienota biodīzeļdegviela – rapša metilesteris. Neste A24 DUS nopērkamā degviela tiek ražota Somijā, Neste Oil rūpnīcā.

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Plānots, ka šī norma stāsies spēkā 2018. gadā.

Šobrīd Latvijā noteiktais biodegvielas obligātais piejaukums pieļauj izņēmumu attiecībā uz dīzeļdegvielu, ko izmanto arktiskos un bargos ziemas apstākļos, t.i. ziemā arktiskajai dīzeļdegvielai nav jāpiejauc biodegviela. Taču netiek ierobežots arktiskās dīzeļdegvielas tirdzniecības periods un netiek veikta attiecīga degvielas kvalitātes kontrole. Līdz ar to degvielas tirgotāji arī vasaras periodā turpina tirgot arktisko dīzeļdegvielu.

«Diemžēl pašreizējā situācija ir pretrunā ar mūsu valsts mērķi paaugstināt no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvaru transportā un rada situāciju, kurā Latvijā faktiskais patērētās biodegvielas apjoms samazinās,» skaidro ministrijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Tas nepieciešams autoceļu finansēšanai. Biznesa portāls db.lv vērsās pie uzņēmumiem un to pārstāvošajām asociācijām, jautājot, kāda būtu šāda lēmuma ietekme uz biznesu.

«Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgu sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja satiksmes ministrs.

Ko par to domā biznesa vidē?

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs Andris Lubāns:

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Investīciju plāns par veco ražošanas iekārtu nomaiņu Sakret rūpnīcā Latvijā atlikts, vienlaikus uzņēmuma ražotnes Igaunijā un Latvijā šogad gāzes vietā sāka izmantot dīzeļdegvielu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. Viņš 2022. gadu uzskata par force majoure laiku, ko izraisījis karš Ukrainā. Vienlaikus, tēlaini sakot, Baltijai vienā pusē ir ūdens, otrā pusē - tuksnesis, un tā tas, visdrīzāk, saglabāsies gadu desmitiem. Šādā situācijā vieglāk dzīvot ir tad, ja visas trīs Baltijas valstis, kuras ir ES dalībvalstis, kooperējas, rīkojot vienotus iepirkumus.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Tā ir atbilstoša pašreizējiem pārmaiņu laikiem - pieauga izmaksas, bijām spiesti paaugstināt cenas. Kopumā 2022. gadu uzskatu par force majoure laiku, ko izraisījis karš Ukrainā. Sakret 2022. gada deviņos mēnešos savā pamata tirgū — Baltijā – ir realizējis tikpat daudz produkcijas (tonnās) kā analogā laikā pērn. Holdinga finansiālās darbības rādītāji arī ir labi, jo atbilstoši iepriekš noslēgtajam līgumam ražošanas tehnoloģiskajam procesam nepieciešamo dabasgāzi līdz vasaras sākumam iegādājās par fiksētām cenām, kaut arī Eiropas tirgū strauji pieauga tās cenas. Lai mazinātu gāzes izmaksu spiedienu, Sakret Igaunijā un Latvijā īstenoja gāzes aizstāšanu ar dīzeļdegvielu, jo savulaik tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izmantoja tieši dīzeļdegvielu, bet pāreja uz ērtāko un tobrīd lētāko gāzi notika vēlāk. Igaunijas vidienē, kur atrodas Sakret ražotne, nav dabasgāzes infrastruktūras, tāpēc tur līdz šā gada vasarai tika izmantota sašķidrinātā gāze (LNG), bet tagad — dīzeļdegviela. No šā gada 1.oktobra arī Sakret Latvijas ražotnē dabasgāze ir aizstāta ar dīzeļdegvielu. Diemžēl šāda nosacīti ātra energoresursu nomaiņa tehnoloģisko procesu dēļ nav iespējama Lietuvas ražotnē. Protams, arī dienvidu kaimiņvalstī šāda nomaiņa iespējama, tikai tā atšķirībā no ražotnes Latvijā un Igaunijā prasa būtiskus kapitālieguldījumus. Šogad jau pieredzētais ar energoresursu cenām vedina tikai uz domām par manipulācijām, jo gāze, kura plūst pa cauruļvadu uz rūpnīcu, ir vairākas reizes dārgāka par dīzeļdegvielu, kuru var iegādāties degvielas uzpildes stacijā.

Lai no šā gada 1.oktobra ieviestu 5% obligāto biodegvielas piejaukumu 95.markas benzīnam un dīzeļdegvielai, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šodien, 25.jūnijā, Ministru kabineta sēdē tika akceptēti grozījumi 2 normatīvajos aktos: grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumos Nr.332 Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu un grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumos Nr.772 Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību.

Ekonomikas ministrija uzsver - ieviešot 5% obligāto biodegvielas piejaukumu (pēc tilpuma) 95.markas benzīnam un dīzeļdegvielai, samazināsies importētās degvielas apjoms par biodegvielas apjomu, kas tiks saražots Latvijā.

Izstrādājot grozījumus iepriekšminētajos normatīvajos aktos, EM speciālisti konsultējušies ar biodegvielas ražotājiem, kā arī degvielas tirgotājiem un ražotājiem - Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju, Degvielas tirgotāju un ražotāju savienību, Latvijas biodegvielas un bioenerģiju asociāciju, Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociāciju.

MK noteikumi Nr.332 Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu nosaka kvalitātes prasības Latvijas tirgū piedāvātajam benzīnam un dīzeļdegvielai, kas paredzēti iekšdedzes dzinēju ar dzirksteles aizdedzi un iekšdedzes dzinēju ar kompresijas aizdedzi darbināšanai, kā arī nosaka tirgus uzraudzības institūcijas, degvielas atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības kārtību.

Šā gada aprīlī, pamatojoties uz uzņēmēju iesniegtajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijām un pārmaksu atmaksas pieprasījumiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis PVN pārmaksas atmaksu 7378 nodokļu maksātājiem 45,69 miljonu latu apmērā.

Kā norāda VID – tas ir par 5,33 miljoniem latu jeb 13,2% vairāk nekā aizvadītā gada attiecīgajā periodā, kad VID PVN pārmaksas atmaksu veicis 6488 nodokļu maksātājiem un atmaksājis 40,36 miljonus latu.

Dienests skaidro, ka pārmaksu summas pieaugums galvenokārt skaidrojams ar nodokļu maksātāju deklarācijās norādītās pārmaksātās PVN summas pieaugumu, kā arī ar izveidoto pārmaksu atmaksas sistēmu, kura ļauj operatīvi izvērtēt pārmaksas pamatotību un veikt atmaksas.

VID arī akcentē, ka neskatoties uz šā gada aprīlī palielinājusies gan nodokļu maksātājiem atmaksātā PVN pārmaksas summa (par 13%), gan atmaksu skaits (par 11%), atmaksas laiks, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir samazinājies. Šā gada aprīlī PVN atmaksas veiktas vidēji divdesmit dienu laikā, kas esot vidēji par piecām dienām ātrāk nekā pirms gada.

Finanšu ministrija (FM) Ministru kabineta 19. maija sēdē rosinās akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksas lauksaimniekiem administrēšanas nodošanu Zemkopības ministrijai (ZM) ar 2010. gada 1. janvāri, norādīts Finanšu ministrijas informācijā.

Šāds FM priekšlikums saistīts ar nepieciešamību pilnveidot akcīzes nodokļa atmaksas kārtību, lai akcīzes nodoklis tiktu kompensēts lauksaimniekiem, kas dīzeļdegvielu izmanto tieši zemes apstrādei un ražošanai. Šobrīd atmaksas tiek veiktas uz lauksaimniecībā izmantojamas zemes īpašumtiesību pamata.

Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta rīcībā ir informācija, kas ļautu īstenot mērķtiecīgāku akcīzes nodokļa atmaksu. Tādēļ FM rosinās šo funkciju nodot ZM, kas līdz administrēšanas pārņemšanai izstrādātu jaunu atmaksas kārtību, kura ļautu maksimāli sasniegt lauksaimnieku atbalsta mērķi un atbilstu Valsts kontroles ieteikumiem. Db jau pagājušajā nedēļā rakstīja, ka Funkciju audita komisijas vadītāja valdībai iesniegs 13 priekšlikumus par darba efektivitātes uzlabošanu Valsts ieņēmumu dienestā. Viens no tiem skar dīzeļdegvielas atmaksu lauksaimniekiem, kuru var nodot Lauku atbalsta dienestam.

Laikmetā, kad nauda ir tikai dažu klikšķu attālumā, jābrīdina: izmantojot aizdevumus, privātpersonām ir obligāti jāpieiet aizņēmumam ļoti piesardzīgi un atbildīgi. Lai gan ātrais kredīts var būt glābšanas riņķis nepieciešamības gadījumos, ir ļoti svarīgi saprast, ka tas ir saistīts ar finansiālām saistībām un iespējamām ilgtermiņa sekām. Šī raksta mērķis ir sniegt būtiskus padomus personām, kuras apsver iespēju aizlienēties, uzsverot apzināta lēmuma un atbildīgas aizņemšanās nozīmi.

Izpratne par nepieciešamību:

Pirms uzsākt aizdevuma saņemšanu un sameklēt aizdevēju, svarīgi ir kritiski izvērtēt jūsu vajadzības. Aizdevumus nevajadzētu uztvert kā gadījuma risinājumu ikdienas finanšu problēmām. Apsveriet, vai aizdevumi ir patiešām ļoti nepieciešami, varbūt tie ir izvēļu un kaprīžu kategorijā. Ja tas ir pēdējais, alternatīvu finanšu stratēģiju izpēte varētu būt saprātīgāka pieeja.

Pētīt un salīdzināt:

Visi aizdevumi nav vienādi, arī aizdevēji ir dažādi. Viņi piedāvā dažādus nosacījumus, procentu likmes un atmaksas struktūras. Veltiet laiku, lai izpētītu un salīdzinātu vairāku finanšu iestāžu priekšlikumus. Pievērsiet īpašu uzmanību gada procentu likmei, kas ietver gan procentu likmi, gan visas papildu maksas. Rūpīgs salīdzinājums nodrošina, ka aizņēmēji nodrošina visizdevīgākos nosacījumus, kas pielāgoti jūsu finansiālajiem apstākļiem.

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi priekšlikumu pagarināt termiņu PVN atmaksas pieteikumu iesniegšanai par 2009. gadu no 2010. gada septembra līdz 2011. gada martam.

Ņemot vērā to, ka dalībvalstis novēloti īstenojušas jauno PVN atmaksas procedūru, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, EK ierosinājusi atvēlēt nodokļu maksātājiem ilgāku laiku PVN atmaksas pieteikumu iesniegšanai. EK ierosinājusi arī saskaņot dažas iezīmes valstu PVN atmaksas elektroniskajos portālos, lai uzlabotu to sadarbspēju un pieejamību nodokļu maksātājiem.

PVN atmaksas direktīva stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, un tajā paredzēta PVN atmaksa par darījumu izmaksām, kas nodokļu maksātājiem radušās dalībvalstī, kurā tie nav reģistrēti. Ar direktīvu ievieš elektronisku sistēmu, kuru izmantojot nodokļu maksātājs iesniedz atmaksas pieteikumu portālā, kas izveidots dalībvalstī, kurā šis nodokļu maksātājs ir reģistrēts. Dalībvalstīm bija jānodrošina, ka šis elektroniskais portāls ir pieejams no 2010. gada 1. janvāra.

30. oktobrī spēkā stāsies norma, kas paredz lauksaimniecības darbiem izmantot krāsoto dīzeļdegvielu, informē biedrība Zemnieku saeima (ZSA).

Biedrība vairākkārtēji ir paudusi, ka šāds lēmums negatīvi ietekmēs lauksaimnieku darbību - palielināsies dīzeļdegvielas cena, kā arī papildus būs jāveic investīcijas dīzeļdegvielas uzglabāšanai atsevišķi no akcīzes degvielas, kā rezultātā pieaugs produkcijas pašizmaksa.

ZSA pirmdien, 26. oktobrī ir saņēmusi oficiālu atbildi no Eiropas Komisijas Nodokļu un Muitas savienības, apstiprinot ZSA pozīciju par dīzeļdegvielas iekrāsošanas atcelšanu. Slēdziens skaidro, ka lauksaimniecības darbiem paredzēto dīzeļdegvielu ir iespējams arī neiekrāsot. Tāpat valsts var lūgt iespēju lauksaimniecības darbos izmantojamai dīzeļdegvielai piemērot 0 (nulles) akcīzes nodokļa likmi. Tas ir pretstatā 50 eiro/t, kas ir noteikts pašlaik Latvijā. ZSA redzējumā visefektīvākais veids ir līdz 2009. g. Latvijā pastāvējusī sistēma, kas paredz lauksaimniekiem iegādāties nekrāsotu dīzeļdegvielu ar pilnu akcīzes nodokļa likmi. Attiecīgi samaksāto akcīzes nodokli valsts var daļēji vai pilnībā lauksaimniekam atmaksāt.

Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai par teju 30 miljoniem eiro un šī mērķa sasniegšanai rosina noteikt akcīzes nodokli arī šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM jau ir izstrādājusi priekšlikumus noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm. VM sākotnēji vēstīja, ka šādi budžetā varētu papildus rast 9,5 miljonus eiro. Taču tagad VM ir izstrādājusi priekšlikuma papildinājumus, kurus iesniegusi Finanšu ministrijai.

Jaunais piedāvājums paredz noteikt akcīzes nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem. Šiem produktiem VM vēlētos noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta.

Šobrīd Latvija Statoil degvielas uzpildes stacijās (DUS) sākas pāreja uz ziemas dīzeļdegvielu. Un ir nolemts, ka 5% bio piejaukumu Latvija Statoil dīzeļdegvielai pievienos līdz šī mēneša beigām.

Pazeminoties gaisa vidējai diennakts temperatūrai, sākusies pakāpeniska pāreja uz aukstiem laika apstākļiem piemērotu dīzeļdegvielu. Pašreiz gan DUS, gan klientiem vairumtirdzniecībā tiek piegādāta F klases dīzeļdegviela, ar kuru motori bez traucējumiem darbojas arī salā līdz -20 grādiem. Savukārt oktobra beigās tirdzniecībā tiks ieviesta 1. arktiskās un novembra beigās arī 2. arktiskās klases dīzeļdegviela, kas garantē netraucētu motoru darbību salā līdz -32 grādiem.

«Kā katru gadu vēršam auto vadītāju uzmanību uz to, ka ziemā pat daži litri vasaras dīzeļdegvielas bākas pašā dibenā, kam klāt pielieta ziemas klašu dīzeļdegviela, var būt par iemeslu tam, ka mašīna «nelec»,»stāsta Kaspars Skrābāns, SIA Latvija Statoil Degvielas kategorijas vadītājs. «Vasaras dīzeļdegvielā veidojas parafīns, kas zemās temperatūrās var sabiezēt un aizsprostot degvielas filtru. Tātad, ja ziemā plānojat auto izmantot tikai pa retam, novietot auto garāžā var tikai tad, kad pārdošanā jau ir 100% aukstiem laika apstākļiem piemērota degviela.»

Latvijas zemkopības ministra Jāņa Dūklava vizīte Igaunijā un tikšanās ar ar Igaunijas lauksaimniecības ministru Valdoru Heliru Sederu plānota kā pieredzes apmaiņa par iezīmētās jeb marķētās dīzeļdegvielas izmantošanas iespējām Latvijā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas sniegto informāciju, J.Dūklavs vizītes laikā ar igauņu kolēģiem pārrunās pieredzi par to, kā iezīmētā degviela tiek izmantota lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī apzinās dokumentācijas kārtošanas principus, kontroles mehānismus un iesaistīto institūciju konkrēti veicamos uzdevumus.

Pašreiz Latvijā lauksaimnieki iegādājas dīzeļdegvielu licencētās tirgotavās un saņem akcīzes nodokļa atmaksu 234 Ls apmērā par 1000 izmantotiem litriem degvielas. Savukārt Igaunijā lauku darbos izmanto iekrāsoto dīzeļdegvielu, par kuru saņem daļēju atmaksu, bet Lietuvā lauksaimnieki izmanto iekrāsoto dīzeļdegvielu, kas tiek iegādāta pilnībā bez akcīzes nodokļa.

Visas Neste 24 automātiskās degvielas uzpildes stacijas (DUS) jau piedāva ziemas dīzeļdegvielu ar sasalšanas temperatūru ­ 20 gradi pec Celsija, informē SIA Neste Latvija.

Ja likumdošana par degvielas tirdzniecību ar 5% biopiedevu piejaukumu no 1.oktobra nosaka, ka 95.markas benzīns ar 5% biopiedevām tirgojams visa gada garumā, tad dīzeļdegvielu ziemas periodā var tirgot bez piedevām. Tādēļ SIA Neste Latvija kā katru gadu piedāvās ziemas dīzeļdegvielu, kurai netiek pievienota biopiedeva – rapša metilesteris. Dīzeļdegvielas ar biopiedevu tirdzniecību SIA Neste Latvija plāno uzsākt 2010.gada pavasarī.

Iestājoties vēl aukstākiem laika apstākļiem, SIA Neste Latvija sola piegādāt ziemas dīzeļdegvielu ar vēl zemāku sasalšanas temperatūru.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

„Uzsākot darbu pie nākamā gada budžeta projekta, ir skaidri redzams, ka nākamā gada budžeta ietvaros būs nepieciešami vēl skaudrāki taupības pasākumi nekā šogad, tādēļ izmaiņas nodokļu likumdošanā šobrīd ir vērtējamas ar lielu piesardzību. Turklāt esošā norma veicina lauksaimniecībā izmantoto tehnoloģiju modernizāciju un efektivitātes palielināšanu – tam ir arī labvēlīga ietekme uz vidi, jo rezultātā tiek samazināts fosilās degvielas patēriņš,” norāda A. Slakteris.

LOSP pārstāvji skaidroja stāvokli, kas tautsaimniecības attīstības tempu bremzēšanās apstākļos ir radies lauksaimniecībā un vērsās pie finanšu ministra ar lūgumu palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo summu. A. Slakteris uzsvēra, ka jau panākta vienošanās, sākot ar nākamo gadu, IIN atvieglojuma apmēru ienākumam no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas palielināt no līdzšinējiem 3 tūks. līdz 4 tūkst. latu gadā.

„Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā summa lauksaimniekiem nav pārskatīta jau vairākus gadus, tādēļ nākamā gada budžeta projektā tiks ņemta vērā nepieciešamība šo normu pārskatīt – tiek plānots, ka tā tiks palielināta par trešdaļu,” sacīja finanšu ministrs A. Slakteris.

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopējais distances aizdevumu kredītportfelis bija 88 miljoni eiro, no tiem 75,2% bija bez kavējuma, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie dati.

Tas ir par 7% labāk nekā gadu iepriekš, kad pirmo sešu mēnešu kredītportfelī bez kavējuma bija 68,2% aizdevumu.

«Indikatīvie dati parāda, ka izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā ar šā gada pirmo janvāri, ir devušas pozitīvu efektu – ir uzlabojušies kredītu atmaksas radītāji, samazinājies pagarinājumu apjoms, kā arī palielinājies kredītu skaits ar atmaksas grafiku, kas patērētājam ļauj vieglāk nokārtot uzņemtās saistības,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, vienlaikus norādot, ka ir nepieciešams sagaidīt datus par pilnu gadu, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus.

Kopš šī gada sākuma Valsts kases iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsolēs vērtspapīru kopējais pārdotais apjoms sasniedza 81.073 miljoni latu pēc nominālvērtības.

Trešdien, 4. jūnijā notika valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsoles, bet ceturtdien, 5. jūnijā - valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsoles tām vērtspapīru emisijām, kuras tika pārdotas konkurējošās izsolēs, Db.lv informē Valsts kases Finanšu resursu departamenta direktors Ģirts Helmanis

Valsts iekšējā aizņēmuma konkurējošās daudzcenu izsolēs vienlaicīgi tika piedāvāti četru dažādu termiņu vērtspapīri - īstermiņa parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2009. gada 9. janvārī un 2009. gada 5. jūnijā, vidēja termiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu 2013. gada 14. martā, kā arī atkārtoti - ilgtermiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu 2018. gada 10. augustā.

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Lauksaimnieki dīzeļdegvielu turpmāk varētu iegādāties vairumtirdzniecībā no akcīzes preču noliktavām bez akcīzes nodokļa vai arī, izmantojot akcīzes nodokļa atmaksu, degvielu pirkt degvielas uzpildes stacijās.

Šādu variantu atbalstījusi darba grupa, kas izvērtē nepieciešamību normatīvajos aktos paredzēt dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atvieglojumu vai kompensācijas mehānismu par dīzeļdegvielu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem.

Atbalstītajā variantā lauksaimnieks varēs pieteikties Lauku Atbalsta dienestā (LAD), vienu reizi gadā izvēloties vienu no divām sistēmām, kas paredz: 2010.gadā 1.pusgadā darbosies esošā sistēma, kad akcīzes nodokļa atmaksas veiks VID, savukārt no 2010.gada 1.jūlija darbotos jauna sistēma, ko administrēs LAD.

Darba grupa uzskata, ka šāds priekšlikums nodrošinās, ka lauksaimnieks pats izvērtēs, kādā veidā ir izdevīgāk iegādāties dīzeļdegvielu. Šo priekšlikumu arī plānots iestrādāt koncepcijā par dīzeļdegvielas iegādi lauksaimniekiem un akcīzes nodokļa kompensāciju.