Pagājušajā gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļos visvairāk iekasējis no degvielas tirgotājiem, un lielākais nodokļu maksātājs bijis SIA Statoil Fuel&Retail Latvia (Statoil), liecina VID informācija.

Visvairāk pērn nodokļos samaksājusi Statoil Fuel&Retail Latvia - 198,2 miljonus eiro. Otrs lielākais nodokļu maksātājs bija SIA Orlen Latvija ar 144,3 miljoniem eiro, bet trešajā vietā ir SIA Neste Latvija ar 134,6 miljoniem eiro.

Ceturtais lielākais nodokļu maksātājs pērn bijusi AS Latvijas Gāze ar 132,6 miljoniem eiro, tai seko SIA Philip Morris Latvia ar 86,5 miljoniem eiro, VAS Latvijas Dzelzceļš ar 74,35 miljoniem eiro, SIA LUKoil Baltija R ar 72,77 miljoniem eiro, SIA Baltic Sales Network ar 70,9 miljoniem eiro, AS Latvenergo ar 58,56 miljoniem eiro un AS Latvijas balzams ar 55,59 miljoniem eiro.

Kopumā VID pērn nodokļus iekasējis no 86 265 uzņēmumiem. Virs pieciem miljoniem nodokļos samaksājuši 0,1% jeb 114 uzņēmumu, no viena miljona līdz pieciem miljoniem eiro nodokļos samaksājuši 0,3% jeb 579 uzņēmumi, no 100 000 eiro līdz vienam miljonam eiro samaksājuši 2,8% jeb 4826 uzņēmumi, no 10 000 eiro līdz 100 000 eiro nodokļos samaksājuši 11,2% jeb 19 120 uzņēmumu.

Pagājušajā gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 100,1% - budžeta ieņēmumi plānu pārsniedz par 4,375 miljoniem eiro, liecina VID informācija.

Pērn faktiski iekasētie VID administrētie budžeta ieņēmumi bija 7,468 miljardi eiro, bet ieņēmumu plāns bija 7,464 miljardi eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 99,8%, iekasējot 3,64 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns šajā periodā paredzēja iekasēt 3,649 miljardus eiro. Plāns nav izpildīts par 8,75 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 1,903 miljardi eiro, lai gan to ieņēmumi ir tikai 98,3% no plānotā apjoma - 1,936 miljardiem eiro.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi pērn bija 796,292 miljoni eiro jeb 103,5% no plānotā. Plāns paredzēja akcīzes nodoklī iekasēt 769,228 miljonus eiro.

Akcīzes nodoklis par naftas produktiem iekasēts 428,317 miljonu eiro apmērā jeb par 5,8% vairāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 177,265 miljonu eiro apmērā jeb par 4,6% vairāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem - 128,666 miljoni eiro jeb par 2,5% mazāk, nekā plānots, par alu - 27,123 miljonu eiro apmērā jeb par 4,1% vairāk, nekā plānots, par dabasgāzi - 20,572 miljonu eiro apmērā jeb par 4,5% mazāk, nekā plānots, bet par pārējām akcīzes precēm - 14,351 miljons eiro jeb par 6,4% mazāk, nekā plānots.

Šā gada oktobrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošinājis 396,82 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada oktobri, ir par 92,46 milj. latu jeb 30,4% vairāk, liecina dienesta sniegtā informācija medijiem.

Valsts pamatbudžetā šā gada oktobrī kopā iekasēti 193,21 milj. latu, kas ir par 35,01 milj. latu jeb 22,1% vairāk nekā pagājušā gada oktobra mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas – 124,09 milj. latu (+36,28 milj. latu jeb 41,3% attiecībā pret 2006.gada oktobri), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 77,74 milj. latu (+21,39 milj. latu jeb 38,0%). Pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms – oktobrī iekasēti 32,07 milj. latu, kas ir par 11,00 milj. latu jeb par 52,2% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 105,45 milj. latu (+19,28 milj. latu jeb 22,4%). Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi – šā gada oktobrī iekasēti 38,93 milj. latu (+4,40 milj. latu jeb 12,7%).

Pagājušajā gadā lielākais darba devējs valstī bija SIA Maxima Latvija ar vidējo darbinieku skaitu 9150, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Kopumā vairāk nekā 2000 darbinieku pērn valstī bija nodarbināti 12 uzņēmumos.

Otrajā vietā pēc vidējā darbinieku skaita ir VAS Latvijas Dzelzceļš ar 7173 darbiniekiem, bet trešajā vietā - SIA Rimi Latvia ar 5731 darbinieku.

Šiem uzņēmumiem seko SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ar 5226 darbiniekiem un AS Latvijas Pasts ar 4403 darbiniekiem.

Vēl lielāko darba devēju desmitniekā ir iekļuvuši tādi uzņēmumi kā SIA Rīgas satiksme ar 4375 darbiniekiem, SIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ar 3282 darbiniekiem, SIA Rīgas namu pārvaldnieks ar 3009 darbiniekiem, SIA LDz Cargo ar 2839 darbiniekiem un AS Sadales tīkls ar 2543 darbiniekiem.

Šī gada septembrī Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk- VID) kopā nodrošinājis 384,91 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada septembri, ir par 90,92 milj. latu jeb 30,9% vairāk, Db.lv informēja Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas daļa.

Valsts pamatbudžetā šī gada septembrī kopā iekasēti 200,1 milj. latu, kas ir par 43,57 milj. latu jeb 27,8% vairāk nekā pagājušā gada septembra mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas – 113,38 milj. latu (+30,47 milj. latu jeb 36,7% attiecībā pret 2006.gada septembri), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 71,22 milj. latu (+16,9 milj. latu jeb 31,1%). Pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms – septembrī iekasēti 28,76 milj. latu, kas ir par 9,57 milj. latu jeb par 49,9% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 112,21 milj. latu (+23,46 milj. latu jeb 26,4%). Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi – šī gada septembrī iekasēti 43,87 milj. latu (+9,84 milj. latu jeb 28,9%).

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Latvijas valsts kopbudžetā iespaidīgākās nodokļu summas iemaksā uzņēmumi no finanšu sektora – īpaši, bankas, meža nozares, transporta un loģistikas, IT sektora un telekomunikāciju jomas, liecina Baltijas komunikāciju centra veiktie aprēķini.

Ja aplūko nodokļu nomaksu uz vienu darbinieku, tad līderi šajās pozīcijās ir bankas, IT programmizstrādātāju un servisa sniedzēju uzņēmumi, kas gadā par vienu darbinieku nodokļos nomaksā līdz pat 20 tūkstošiem eiro.

Kā liecina Finanšu ministrijas dati, vieni no lielākajiem ar atalgojumu saistīto nodokļu maksātājiem ir finanšu sektora pārstāvji – bankas. Par banku darbiniekiem gadā tiek nomaksāti iespaidīgi nodokļi. Kopējās iemaksas veidojas no divām daļām – iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko maksā darba ņēmējs, un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ko maksā darba devējs.

Šie nodokļi tiešā veidā liecina par attiecīgajā nozarē strādājošo algām, labklājību un netieši - par to, ka uzņēmumi pilnībā atrodas baltās ekonomikas sektorā. Regulāras iemaksas sociālās apdrošināšanas valsts budžetā darba ņēmējam sniedz iespēju saņemt apmaksātu veselības aprūpi, pensiju, slimības pabalstu, bērnu kopšanas atvaļinājumu pabalstu, invaliditātes pensiju, kā arī ikmēneša maksājumu darba zaudēšanas gadījumā.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

ASV žurnāls Fortune ir publicējis savu ikgadējo Pasaules lielāko kompāniju TOP 500. Reitinga pirmajā desmitniekā dominē naftas uzņēmumi – no desmit lielākajām kompānijām, sešas darbojas šajā nozarē.

2011. gada reitingā ir iekļautas 500 kompānijas, kuras sagrupētas pēc to ieņēmumiem. Tas izveidots balstoties uz kompāniju fiskālā gada datiem, kas beidzās 31. maijā.

Sarakstā visvairāk dominē ASV kompānijas – 133 no TOP 500 kompānijām ir reģistrētas ASV. Otrajā vietā ir Japāna ar 68 kompānijām, trešajā Ķīna (62 kompānijas), ceturtajā Francija (35 kompānijas), bet piektajā Vācija (34 kompānijas).

Otro gadu pēc kārtas Fortune Global 500 saraksta pirmo vietu ir saglabājusi ASV lielveikalu ķēde Wal-Mart (ieņēmumi 421,8 miljardi ASV dolāru, peļņa 16,3 miljardi).

Nākošo vietu žurnāla izveidotajā sarakstā ieņem Royal Dutch Shell (ieņēmumi 378,1 miljards, peļņa 20,1 miljards).

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Šā gada jūlijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie nodokļu ieņēmumi bijuši 363,02 miljoni latu, kas ir par 10% jeb 33,01 miljonu latu vairāk, nekā šajā laikā plānots, liecina VID interneta mājaslapā pieejamais kopsavilkums par budžeta ieņēmumu daļas izpildi.

Pēc VID mājaslapā pieejamās informācijas, šogad jūlija ieņēmumu plāns bija 330 miljoni latu. 2010.gada jūlijā VID bija plānojis iekasēt 312,98 miljonus latu, bet faktiskie ieņēmumi jūlijā pirms gada bija 302,92 miljoni latu, tādējādi ieņēmumi no plānotajiem atpalika par 3,2%.

Šā gada jūlijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bez dabas resursu nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa bijuši 171,15 miljoni latu, kas ir par 10,3% jeb 15,94 miljoniem latu vairāk, nekā paredzēts mēneša plānā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi jūlijā plānu pārsnieguši par 0,9% jeb 821 100 latiem un iekasēti 88,06 miljoni latu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi plānu pārsnieguši par 1,3% jeb 579 300 latiem un bijuši 43,71 miljons latu. Par alkoholiskajiem dzērieniem iekasēti 7,26 miljoni latu, kas ir par 8,6% jeb 574 800 latiem vairāk, nekā plānots, par alu iekasēti 2,56 miljoni latu, un šajā pozīcijā ieņēmumu plāns pārsniegts par 9,1%, par naftas produktiem iekasēti 22,55 miljoni latu, kas ir par 7,5 % jeb 1,82 miljoniem latu mazāk, nekā plānots.

Šā gada pirmajā ceturksnī Eiropas Savienības valstu tekošā konta pārpalikums sasniedza 29,1 miljardu eiro jeb 0,9% no IKP, liecina Eurostat dati.

Pērnā gada attiecīgajā periodā tekošā konta deficīts bija 1,5 miljardi eiro.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, preču konta deficīts ievērojami saruka, sasniedzot 0,1 miljardu eiro, salīdzinot ar 32,8 miljardiem eiro pirms gada. Savukārt ienākumu konta pārpalikums saruka no 17,7 miljardiem eiro pērn līdz 15,9 miljardiem eiro šā gada sākumā. Pakalpojumu konta pārpalikums saglabājās stabils, sasniedzot 32,4 miljardus eiro. Savukārt kārtējo pārvedumu konta deficīts nedaudz pieauga līdz 19 miljardiem eiro.

Pirmajā ceturksnī tirdzniecības pārpalikums bija ar ASV – 29 miljardi eiro, Šveici – 15,9 miljardi eiro, Brazīliju – 8,1 miljards eiro un Hongkongu – 7,9 miljardi eiro, Kanādu – 5 miljardi eiro un Indiju – 0,3 miljardi eiro, savukārt deficīts bija ar Ķīnu – 25,7 miljardi eiro, Krieviju – 18 miljardi eiro un Japānu – 2,4 miljardi eiro.

Ja jūs domājat, ka ekonomiski spēcīgākā pilsēta pasaulē ir vai nu Ņujorka vai Tokija, tad jūs kļūdāties. Ekonomiski spēcīgākā pilsēta ir Londona, liecina žurnāla Forbes veiktais pētījums.

Lai gan ekonomika Ņujorkā un Tokijā ir attīstījusies tālu priekšā Londonai un Honkongai, Forbes tieši šīs divas pilsētas, lielāku ekonomikas attīstības tempu dēļ, ir ierindojis pirmajās divās vietās.

10 ekonomiski spēcīgākās pasaules pilsētas:

Londona

Iekšzemes kopprodukts (2005. gadā) - 452 miljardi USD;

Iekšzemes kopprodukts (2020. gadā) - 708 miljardi USD;

Iekšzemes kopprodukta palielināšanās ātrums - 3%;

Iedzīvotāju skaits (2007. gadā) - 8 567 000.

Honkonga

Iekšzemes kopprodukts (2005. gadā) - 244 miljardi USD;

Pagājušā gada beigās apgrozībā bija 15,69 miljardi eiro banknošu un 102 miljardi eiro monētu, liecina Eiropas centrālās bankas apkopotā statistika.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, monētu skaits audzis par 4,3%, savukārt banknošu skaits – par gandrīz 5%.

Lielākā daļa jeb 41% no apgrozībā esošajām banknotēm ir 50 eiro banknotes, kuru skaits pērnā gada beigās bija 6,44 miljardi, bet 19% veidoja 20 eiro banknotes – 2,988 miljardi. 13,8% no kopējā banknošu skaita bija desmit eiro banknotes – 2,17 miljardi.

Kopējā banknošu vērtībā pagājušā gada decembrī bija 912,6 miljardi eiro, savukārt monētu vērtība – 23,66 miljardi eiro.

No monētām vislielākais skaits apgrozībā ir viena centa monētas – 26,17 miljardi, divu centu monētas ir 20,57 miljardi, bet piecu centu – 16,57 miljardi. Savukārt desmit centu monētas pērnā gada beigās apgrozībā bija 12,4 miljardi. Tāpat apgrozībā cirkulēja 9,57 miljardi 20 centu monētu un 5,34 miljardi 50 centu monētas. Savukārt viena eiro monētu skaits apgrozībā pagājušā gada beigās bija 6,47 miljardi, bet divu eiro – 4,93 miljardi monētu.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Google šogad kļuvis par vērtīgāko zīmolu pasaulē, bet zīmols Coca Cola pirmo reizi izkritis no globālo zīmolu Top 10, liecina Brand Finance 500 vērtīgāko zīmolu šā gada pārskats.

Saskaņā ar aplēsēm Google zīmola vērtība ir 44,3 miljardi ASV dolāru. Otrajā vietā ierindots zīmols Microsoft, kura vērtība esot 42,8 miljardi ASV dolāru. 2010.gada pārskatā Microsoft atradās tikai piektajā vietā.

Wal-Mart, kas pērn atradās pirmajā pozīcijā, šogad noslīdējis uz trešo vietu, un šī zīmola vērtība ir 36,2 miljardi ASV dolāru.

Top 10 dominē ASV kompānijas, bet ir viens izņēmums - Lielbritānijas telekomunikāciju kompānija Vodafone, kuras zīmola vērtība ir 30,68 miljardi ASV dolāru.

Coca Cola ar zīmola vērtību 25,8 miljardi ASV dolāru nokritusi no trešās pozīcijas uz 16.

Aprīļa vidū iekasēta puse no šomēnes plānotajiem budžeta ieņēmumiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par budžeta ieņēmumiem līdz šā gada 17.aprīlim.

Kopumā šā gada aprīlī plānots iekasēt 863,07 miljonus eiro, bet no tiem līdz 17.aprīlim iekasēti 417,72 miljoni eiro, tādējādi aprīļa vidū budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 48,4%.

Līdz aprīļa vidum akcīzes nodoklī iekasēti 76,85 miljoni eiro jeb 81,7% no šomēnes plānotā. Pievienotās vērtības nodoklī līdz aprīļa vidum iekasēti 40,39 miljoni eiro jeb 17% no šomēnes plānotā.

Valsts sociālās apdrošināšanas budžetā līdz aprīļa vidum iekasēti 169,68 miljoni eiro jeb 54% no šomēnes plānotā, iedzīvotāju ienākuma nodoklī iekasēti 86,96 miljoni eiro jeb 70,1% no aprīlī plānotajiem šī nodokļa ieņēmumiem.

Otrdien pēc Ministru kabineta sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem stāstīja, ka budžeta izpilde līdz šā gada 17.aprīlim apliecina to, ka uzņēmumi ārkārtējās situācijas laikā meklē labākos risinājumus, lai turpinātu darbu.

Kļuvis zināms, kas un par cik uztur šo valsti – četru klikšķu attālumā ikvienam ir pieejams Latvijas nodokļu maksātāju saraksts

Dienas Bizness par to rakstīja vēl tālajos deviņdesmitajos, sakot, ka būtu ļoti vērtīgi, ja būtu pieejami dati par to, cik katrs uzņēmums samaksā nodokļos. Igaunijā šādi dati jau kādu laiku ir pieejami, bet 2015. gadā arī Latvija ir tikusi tik tālu, lai šos skaitļus vairs neslēptu. Ir redzams, cik daudz katrs uzņēmums samaksājis Iedzīvotāju ienākumu nodoklī, cik sociālās apdrošināšanas iemaksās, un daudzas citas interesantas lietas.

Topa augšgalā pēc kopumā budžetā samaksāto nodokļu apjoma atrodas akcīzes nodokļa maksātāji. Pārskatāmības labad varētu vēlēties, lai akcīzes nodokļa maksātāji būtu nodalīti atsevišķi, jo tad topa pirmās vietas mainītos, bet labā ziņa ir tā, ka, pieliekot nedaudz pūles, iespējams aprēķināt, cik tad nodokļos konkrētais uzņēmums samaksā par vienu savu darbinieku. Šie ir dati, kas ļautu godīgāk un caurspīdīgāk sakārtot arī iepirkumus, kuros bieži dzirdamas sūdzības par to, ka uzvar tie pretendenti, kas izvairās no nodokļu nomaksas. Tāpat uzņēmējiem iespējams izvērtēt savus potenciālos klientus un partnerus, izdarot attiecīgus secinājumus, piemēram, ja akcīzes nemaksātājam darbaspēka nodokļi uz kopējo nodokļos samaksāto summu ir samērā nelieli.

Lai arī nodokļos tiek iekasēts vairāk nekā pērn, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumi atpaliek no izvirzītā plāna, šodien preses konferencē apliecināja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Nodokļu ieņēmumu plāns VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem šī gada septiņiem mēnešiem bija 4,08 miljardi eiro, taču septiņos mēnešos ieņemti 4,05 miljardi eiro.

Salīdzinot ar septiņiem mēnešiem pērn, VID administrēto nodokļu ieņēmumi šī gada septiņos mēnešos pieauguši par 5,1%.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) skaidroja, ka mazāki nodokļu ieņēmumi, nekā plānots, saistīti ar to, ka, veidojot 2015.gada valsts budžetu, bija paredzēta izaugsme 2,8% apmērā, bet vēlāk izaugsmes prognoze samazināta.

Vienlaikus Reirs akcentēja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nodokļu ieņēmumi ir lielāki, tātad attīstība notiek. Viņš arī norādīja, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi ir lielāki, nekā plānots, bet lielāka neizpilde ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumos. Kā esot skaidrojis VID, tas saistīts ar to, ka ir ļoti daudz eksporta operāciju, kurām PVN ir nulle.

Igauņu biznesa žurnāls Aripaev izveidojis 500 bagātāko Igaunijas iedzīvotāju sarakstu.

Visu 500 turīgāko igauņu bagātība ir 131,5 miljardi EEK (5,9 miljardi LVL).

Visu TOP 10 bagātāko igauņu bagātība ir pietuvojusies 1 miljardam LVL. Pats bagātākais igaunis ir Olympic Casino kazino tīkla īpašnieks Armīns Karū, kura bagātība 187 miljoni LVL. Otrajā vietā ir uzņēmuma Merko īpašnieks Tomas Anūs un trešajā vietā ir Olympic Casino akcionārs Jans Korpusovs.

Bagātāko igauņu TOP 10

1. Armīns Karū - 4,172 miljardi EEK (187 340 760 LVL)

2. Tomas Anūs - 3,028 miljardi EEK (135 984 140 LVL)

3. Jans Korpusovs - 2,267 miljardi EEK (101 788 300 LVL)

Trešdien tirgus dalībnieku uzmanība ir vērsta uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) divu dienu sanāksmi, kuras laikā tiks paziņots centrālās bankas lēmums saistībā ar turpmāko monetārās stimulēšanas programmu.

Liela daļa finanšu ekspertu un ekonomistu līdz šim prognozēja, ka šajā sanāksmē ikmēneša aktīvu iepirkumi tiks samazināti par desmit miljardiem ASV dolāru – no pašreizējiem 85 miljardiem dolāru līdz 75 miljardiem dolāru.

Tomēr patlaban daļa ekspertu savas prognozes ir mainījuši, lēšot, ka samazinājums būs mazāks nekā tika gaidīts iepriekš. Tā, visdrīzāk, aktīvu iepirkumi tiks samazināti par 5 miljardiem ASV dolāru, paredz arī Bloomberg aptaujātie analītiķi. Tiek gaidīts, ka valsts parādzīmju iepirkumi tiks samazināti no 45 miljardiem ASV dolāru līdz 40 miljardiem dolāru mēnesī, bet hipotekāro parādzīmju iepirkšanas apjomi saglabāti esošajā – 40 miljardu dolāru apmērā.

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Neskatoties uz atrašanos Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) turnīra tabulas pēdējā vietā, vērtīgākais līgas klubs joprojām ir Ņujorkas «Knicks», liecina finanšu un ekonomikas žurnāla «Forbes» jaunākais rangs.

«Knicks» vērtība ir četri miljardi ASV dolāru (3,51 miljardi eiro), kas to četrus gadus pēc kārtas padara par vērtīgāko asociācijas komandu.

Rangs tiek veidots katru gadu un, pateicoties miljardu dolāru (0,87 miljardi eiro) vērtajai «Madison Square Garden» renovācijai, «Knicks» vērtība ir augusi par 11%, jo pārbūve radījusi virkni jaunu ieņēmumu iespēju komandas mājas spēļu arēnā.

«Knicks», kas nesenajā maiņas darījumā papildināja sastāvu ar trīs jauniem spēlētājiem, taču zaudēja vienu no savām lielākajām zvaigznēm Kristapu Porziņģi, otrdien zaudēja jau 15. spēli pēc kārtas.

«Forbes» rangā otro pozīciju saglabā Losandželosas «Lakers» ar vērtību 3,7 miljardi dolāru (3,25 miljardi eiro), kas no pagājušā gada pieaugusi par 12%.

Pērn žurnāla Forbes miljardieru sarakstā kopumā bija reģistrēti 1 125 miljardieri, krīzes iespaidā šis saraksts šogad ir sarucis par 332 personās līdz 793 miljardieriem visā pasaulē.

Par pasaulē bagātāko, apsteidzot pērnā gada līderi Vorenu Bafetu, kļuvis kompānijas Microsoft dibinātājs Bils Geitss (Bill Gates), kura bagātība tiek lēsta 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

Uz otro vietu nokritis pērn bagātākais cilvēks pasaulē - kompānijas Berkshire Hathaway boss - investors Vorens Bafets (Warren Buffet), kura bagātība ir 37 miljardi ASV dolāru.

Trešajā vietā atrodas Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims (Carlos Slim), kura bagātība ir 35 miljardi ASV dolāru.

Pasaulē bagātāko pirmais trijnieks gada laikā kopumā ir zaudējis 68 miljardus ASV dolāru. Bils Geits zaudējis 18 miljardus dolāru, savukārt Vorens Bafets un Karlos Slims katrs kļuvuši par 25 miljardiem dolāru plānāki.