Šodien Daugavpils pilsētas domes sēdē pašvaldības deputāti atbalstīja deputāta pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa aizdomās par saistību ar Valsts drošības komiteju (VDK) turamajam domes deputāts Borisam Ivanovam (Latgales partija).

Šādu lēmumu deputāti pieņēmuši, pamatojoties uz Ivanova iesniegumu, kurā viņš kā iemeslu deputāta mandāta nolikšanai min ģimenes apstākļus, kuru dēļ ir spiests uzturēties ārpus Latvijas un nevar pilnvērtīgi veikt Daugavpils domes deputāta pienākumus.

Ivanovu Daugavpils domē deputāta krēslā varētu nomainīt viņa partijas biedrs, Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes loceklis Reinis Joksts, kurš Latgales partijas deputātu kandidātu sarakstā ir nākamais populārākais politiķis.

Pēc Ivanova iesnieguma deputāti atbrīvoja viņi arī no Baltkrievu kultūras centra vadītāja amata. No ieņemamā amata Ivanovs atbrīvots pēc Darba likuma 114.panta pēc pušu vienošanās.

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā apsūdzības celtas trijām personām, šodien preses konferencē informēja Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis.

Divām personām celtas apsūdzības par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu. Vienai no šīm personām apsūdzība celta arī par slepkavības atbalstīšanu.

Šajā kriminālprocesā apsūdzība celta arī pret personu, kura izdarīja šāvienus, kuru rezultātā Bunkus mira. Savukārt apsūdzība pret slepkavības organizētāju nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē.

Valsts policija tāpat informē, ka izmeklēšanas laikā arestēti līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā. Izmeklēšanas laikā aptaujātas 300 personas un 200 nopratinātas.

Jau ziņots, ka policija nesen lietu nodeva apsūdzību celšanai prokuratūrā. Kriminālprocesā par aizdomās turētajām tika atzītas četras personas - trīs Latvijas un viens Krievijas pilsonis. Policija norādīja, ka izmeklēšanas laikā ir gūta skaidra aina par nozieguma apstākļiem un iesaistītajām personām, tostarp lomu sadali - no pasūtītāja līdz slepkavības organizatoram un izpildītājam. Lieta apkopota 121 sējumā.

Šā gada 30.maijā Valsts policijā tika ierosināts kriminālprocess par M.Bunkus slepkavību, pielietojot šaujamieroci. Šobrīd kriminālprocesā jau veikts ļoti apjomīgs darbs, kura rezultātā savāktie pierādījumi ļāvuši izmeklēšanai pāriet nākamajā fāzē un virzīties tuvāk tiesiskā noregulējuma panākšanā.

Man nav nekādu šaubu, ka izmeklēšana virzās uz priekšu un jau šobrīd tajā paveiktais ir vainagojies ar konkrētiem pavedieniem un izmeklēšana aktīvi turpinās. Izmeklēšanas kopainu zina tikai izmeklētāji un, atbilstoši konkrētās izmeklēšanas taktikai, viņi veic izmeklēšanu. Un tie ir ļoti pieredzējuši un profesionāli izmeklētāji. Protams, ir saprotama gan mediju, gan tuvinieku, gan sabiedrības interese par izmeklēšanas virzību un tajā iegūtajiem faktiem, tomēr mūsu mērķis ir atklāt noziegumu. Tas nav iespējams, ja katrs izmeklēšanas solis tiks apspriests publiski.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas izmeklētajā kriminālprocesā līdz šim nopratināti vairāk nekā 100 liecinieki, kā arī papildu aptaujātas vairāk nekā 200 personas saistībā ar visām kriminālprocesā izvirzītajām versijām. Ir veiktas vairākas kratīšanas, notikuma vietu apskates (tostarp piesaistot kinologus un ekspertus) un izmeklēšanas gaitā iegūto priekšmetu un dokumentu analīze. Tāpat ir iegūts ļoti liels video ierakstu apjoms (aptuveni 36 TB) tostarp no vairāk nekā 50 iestāžu videokameru ierakstiem, kuri tiek rūpīgi pārbaudīti un analizēti, papildu pieprasīta liela apjoma informācija no elektronisko sakaru operatoriem. Izmeklēšanā nozīmētas 16 nepieciešamās ekspertīzes un tiek skaidroti ar noziegumu saistītie fakti un iespējamās vainīgās personas. Tāpat kriminālprocesa izmeklēšanas laikā Valsts policija vērsusies pie septiņu valstu tiesībsargājošām iestādēm ar ļoti konkrētiem izmeklēšanu interesējošiem jautājumiem, saistībā ar M.Bunkus slepkavību saistītiem faktiem un personām.

Naktī uz 7. janvāri nošāva zobārstniecības klīnikas Elladent īpašnieci, daudzfunkcionālās halles Arēna Rīga līdzīpašnieka Igora Ivanova sievu Ellu Ivanovu.

Šaušanas instruktors

Vaicāts par iespējamo izskaidrojumu I. Ivanova sievas slepkavībai, bijušais Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas priekšnieks Aloizs Blonskis atminējās I. Ivanovu saistībā ar divu Latvijas uzņēmēju slepkavībām Krievijā. "Man liekas, ka bija informācija, ka viņš tur Maskavā kādu brīdi bija aizturēts, tad - atbrīvots. Mēs tolaik ar Maskavu kontaktējām. Tas Ivanovs saistīts kādreiz ar slepkavībām Krievijā, ja tas ir tas pats. Pirms Peimaņa (nošautā spirta rūpnieka Daiņa - red.) slepkavības viņam bija lieta ar naftas krātuvēm, neatceros uzvārdus. I. Ivanovam vienreiz spridzināja mersedesu. Bet pēdējos gadus par viņu biju maz dzirdējis," tā Db stāstīja A. Blonskis. Viņš zināja pastāstīt, ka I. Ivanovs savulaik strādājis Maskavas milicijas skolā par šaušanas instruktoru. "Pēc visām informācijām, nāk otrā pārdalīšana. Kad nevar sadalīt, jāšauj," situāciju Latvijā raksturoja bijušais policijas priekšnieks. Jāatgādina, ka deviņdesmito gadu beigās bija vērojama tendence uzņēmumiem mainīt īpašniekus noziedzīgā ceļā, proti, tos nošāva vai uzspridzināja. Tādējādi tika pārdalīta ietekme dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, tostarp tirdzniecībā un alkohola rūpniecībā.

Janvārī noslepkavotās uzņēmējas Ellas Ivanovas atraitnis Igors Ivanovs apsūdzēts par uzkūdīšanu uz slepkavību un tās atbalstīšanu mantkārīgā nolūkā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Par to liecina Db rīcībā esošā informācija, kamēr Ģenerālprokuratūra neatklāj, kādas līdzdarbības formas bijušas katram no četriem slepkavībā apsūdzētajiem. Prokuratūra arī neinformē, pret kurām no izmeklēšanas sākumā apcietinātajām sešām personām kriminālprocess izbeigts. Db noskaidroja: par nevainīgiem atzīti Ivanovu ģimenes šoferis un miesassargs Arvīds Vilcāns, kā arī Sergejs Davidovičs. Pēdējais savulaik bija apcietināts spirta rūpnieka Daiņa Peimaņa slepkavības lietā, taču atbrīvots pierādījumu trūkuma dēļ.

Apsūdzības piedāvātais stāsts tomēr ir nesaprotamu detaļu pilns. Pirmkārt, kāpēc L. Antonovam ziemas naktī būtu meklējis patvērumu mežā tā vietā, lai iespējami ātrāk nokļūtu Rīgā. Otrkārt, ja I. Ivanovs, iepriekš iemidzinot suņus, izbrauca no valsts ap plkst. 15 dienā pirms slepkavības nakts, jāsecina, ka dzīvnieki gulējuši vismaz desmit stundas – slepkavība notika ap vieniem naktī. Ekspertīze miegazāļu konstatēšanai suņu organismos veikta tikai nedēļu pēc slepkavības, pēc Db informācijas – paklausot neatlaidīgiem paša I. Ivanova lūgumiem. Treškārt, ja slepkavas ir saistīti ar organizēto noziedzību, izvēlēts pasūtījuma slepkavībām netipisks ierocis – par vītņu šaujamieroci pārveidota, Krievijā ražota gāzes-signālpistole. Db jau rakstīja: nozieguma vietā tika atrastas sešas izšautas lodes, no tām piecas – E. Ivanovas ķermenī, no kurām viena – galvā. Tās raidītas no ieroča, kura kalibrs ir mazāks par 9 mm.

Daudznozaru kompānija SIA "Mono", kuras līdzīpašniekam Mihailam Uļmanam tiesa maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā piemērojusi apcietinājumu, izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

"Mono" pārstāvji min, ka apgalvojumu par Uļmana iespējamo iesaisti Mārtiņa Bunkus slepkavībā mērķis ir "Mono" biznesa mērķtiecīga graušana vai pretlikumīga pārņemšana.

"Diemžēl tiek ignorēta Uļmana nevainīguma prezumpcija un aizturētājam nav iespējas sevi aizstāvēt, jo likums liedz publiski komentēt izmeklēšanas gaitu. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos bez mazākās kritikas tiek tiražēti atsevišķu negodprātīgu valsts amatpersonu nopludināti informācijas fragmenti un pārsvarā tiek atspoguļoti tikai vienpusēji viedokļi," teikts "Mono" paziņojumā medijiem, norādot uz iespējamu reiderismu, kura mērķis ir pārņemt "Mono" biznesu.

Nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus ģimene šodien ir izsludinājusi 500 000 eiro atlīdzību par slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju izdošanu. Atlīdzība izsludināta vienlaicīgi 30 valstīs, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un paziņojumus interneta sociālajos tīklos.

Izsludinot atlīdzību, M. Bunkus ģimene cerot veicināt M.Bunkus slepkavības izmeklēšanu un panākt, ka atrasti tiek ne tikai slepkavības izpildītāji, bet arī pilns tās pasūtītāju un atbalstītāju loks.

M.Bunkus ģimene lūdz sniegt jebkādu informāciju par M.Bunkus slepkavības pasūtītāju, izpildītāju un atbalstītāju identitāti, atrašanās vietu, to pārvietošanās maršrutu pirms un pēc 2018.gada 30.maija un jebkādu citu informāciju par pasūtītāju, izpildītāju, atbalstītāju un/vai to saistīto personu darbībām. Atlīdzība tiks izmaksāta no Bunkus tuvinieku līdzekļiem.

«Mārtiņa Bunkus slepkavība apliecina, ka ietekmīgas personas savas intereses Latvijā spēj brīvi realizēt ar brutālām un bandītiskām metodēm. Līdz šim brīdim nedz slepkavības izpildītāji, nedz pasūtītāji nav atrasti. Tāpēc mēs, Mārtiņa ģimene, vēlamies atbalstīt izmeklēšanu un izsludinām atlīdzību, turklāt darām to starptautiski – valstīs, kur, iespējams, atradās vai varētu atrasties nozieguma izpildītāji, pasūtītāji vai atbalstītāji,» informē Kristaps Bunkus, nogalinātā M. Bunkus brālis.

Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, šodien notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

Viņš norādīja, ka minēto summu veido peļņa, ko viņš zaudēja, atrodoties ieslodzījumā. Ivanovs uzsvēra, ka lietā jau notikusi viena sēde, kuras laikā no Latvijas puses izprasīti operatīvie materiāli, kas noveda pie viņa notiesāšanas. Preses konferences laikā Ivanovs vairākkārtīgi atsaucās uz šiem materiāliem kā montētiem.

Tāpat Ivanovs uzsvēra, ka viņa sievas Ellas nāve esot bijusi saistīta ar uzņēmēju Genadiju Bondariku, kurš īsi pirms tam esot vēlējies iegādāties Ellai Ivanovai piederošos 15% «Arēnas Rīga» akciju, par tām piedāvājot piecus miljonus eiro.

Uzņēmējs arī norādīja, ka, atrodoties ieslodzījumā, pret viņu tika īstenoti pieci slepkavības mēģinājumi. Ivanovs uzsvēra, ka vienā no šīm lietām tika notiesāta Rīgas Centrālcietuma amatpersona Tatjana Smoļakova, un minēja, ka viņai par šo slepkavības mēģinājumu piedāvāti 200 000 eiro.

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais Mihails Uļmans atcelts no daudznozaru kompānijas SIA "Mono" valdes priekšsēdētāja amata, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas reģistrētas no otrdienas, 5.jūlija.

Uļmana vietā valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Germans Savickis.

"Mono" valdē turpina darbu valdes loceklis Biomins Kajems.

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Daudznozaru kompānija "Mono" izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu. Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

Zobārstniecības klīnikas Elladent īpašnieces Ellas Ivanovas slepkavības lietu plānots nodot prokuratūrai jau nākamnedēļ. Lieta tiek gatavota kriminālvajāšanai un tajā ir savākti pierādījumi par slepkavības organizēšanu, izpildīšanu un atbalstīšanu.

Par slepkavības organizēšanu, izpildīšanu un atbalstīšanu, kā arī kukuļdošanas mēģinājumu aizdomās tiek turētas piecas personas, Latvijas Televīzijas raidījumam 100. pants sacīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis.

E. Ivanovas vīrs Igors Ivanovs tiek turēts aizdomās par sievas slepkavības organizēšanu mantkārības nolūkos. I. Ivanovs atrodas apcietinājumā saistībā ar savas sievas slepkavības kriminālprocesu. Jāatgādina, ka I. Ivanovam aprīļa beigās tika atcelts apcietinājums aizdomās par huligānismu un draudu izteikšanu koncertaģentūras Queen Of Stage direktoram Ojāram Grasmanim.

Uzņēmēja Ella Ivanova šodien saņemtu apsveikumus vārda dienā, ja vien janvāra sākumā savu bērnu acu priekšā nebūtu noslepkavota mājas pagalmā. Aizdomās par slepkavības organizēšanu nesen apcietinātas vairākas personas, tostarp E. Ivanovas atraitnis, uzņēmējs Igors Ivanovs. Db rīcībā nonākušie dokumenti ļauj kaut nedaudz ieskatīties E. Ivanovas dzīves gājumā.

Sieviete, ko pazina kā zobārstniecības firmas Elladent īpašnieci E. Ivanovu, piedzima 1968. gada 3. decembrī Krievijā, Saratovas apgabalā. Dzīvojusi Tadžikijā, bet deviņpadsmit gadu vecumā atbraukusi uz Latviju (tolaik LPSR), lai studētu Aviācijas institūtā. Nākamā uzņēmēja, kā vairums iebraucēju, dzīvoja kopmītnēs. 1992. gada pavasarī E. Ivanova saņēma inženiera – ekonomista diplomu un sāka strādāt SIA Inbalt. Ar desmit gadus vecāko I. Ivanovu viņa apprecējās 1993. gadā.

Pēc trim gadiem sākās E. Ivanovas pirmās nedienas – tika uzspridzināta I. Ivanova automašīna, kurā atradās viņas PSRS pilsoņa pase. E. Ivanova pieprasīja jaunu pasi, bet Pilsonības un migrācijas nodaļa atteica, norādot, ka viņa reģistrēta kā Krievijas pilsone. Savukārt Krievijas vēstniecība E. Ivanovai izsniedza izziņu, kurā norādīja, ka Krievijas pilsonība viņai nepienākas. Pēc sūdzībām vairākās iestādēs E. Ivanova saņēma termiņatļauju, lai gan vēlējās iegūt Latvijas nepilsoņa pasi. «Nekad neesmu sevi uzskatījusi par Krievijas Federācijas pilsoni,» kādā no neskaitāmajiem iesniegumiem latviski rakstīja E. Ivanova, norādot, ka viņas ģimene dzīvo Latvijā, te arī viņas darbs. No 1999. līdz 2000. gadam notika tiesvedība, kuras rezultātā E. Ivanovai izsniedza nepilsoņa pasi. Tomēr vēlāk viņa saņēma arī Latvijas pilsonību, vismaz tā Db secināja no Ivanovu ģimenes advokāta Guntara Antoma atbildes uz jautājumu, kādas valsts pilsonība bija E. Ivanovai viņas nāves brīdī.

Rīgas apgabaltiesa atzinusi par vainīgiem Ellas Ivanovas slepkavībā trīs no četriem apsūdzētajiem. Tiesa nolēma piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 100 tūkstošu latu apmērā par labu E. Ivanovas mātei.

(papildināta pēdējā rindkopa).

Vienīgi Asifs Handžanovs, kuru prokuratūra apsūdzēja par slepkavības mantkārīgos nolūkos atbalstīšanu, tiesa attaisnojusi, raksta diena.lv. Tikmēr uzņēmēju Igoru Ivanovu tiesa atzina par vainīgu uzkūdīšanā mantkārīgos nolūkos veikt sievas slepkavību un piesprieda 13 gadus cietumā, Ludvigam Antonovam par slepkavības izdarīšanu - 15 gadus, bet par slepkavības organizēšanu un atbalstīšanu Vitālijam Mamedovam piespriesti 11 gadi. Sodi gan ir mazāki par prokurora pieprasītajiem.

E. Ivanovas slepkavība notika 2008.gada 6.janvārī, kad, ar meitām atgriezusies mājās no brīvdienām Spānijā, viņa tika nošauta Garkalnes novadā - ģimenes privātmājas pagalmā. Neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzīst.

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Valsts policijai (VP) patlaban nav izdevies atrast maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības ieroci, ceturtdien Latvijas radio raidījumā «Krustpunktā» atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis pastāstīja, ka slepkavības sagatavošanā iesaistīti pietiekami daudz cilvēki, visticamāk, ar nepieciešamajām priekšzināšanām un ar organizētās noziedzības starpniecību. «Līdz ar to mēs šo noziegumu izmeklējam kā organizētās noziedzības lietu un pasūtījuma slepkavību,» norādīja VP priekšnieks.

Viņš atgādināja, ka izmeklēšanas pamatversija ir, ka noziegums paveikts saistībā ar upura profesionālo darbību.

Vaicāts vai policijai vispār izdosies atrast vainīgos, Ķuzis atbildēja, ka viņš prognozējot divus iznākumus, proti, policijai izdosies aizturēt noziedzniekus, vai arī izdosies noskaidrot, «kas par ko un kā», bet diemžēl kādu apstākļu dēļ vainīgos nevarēs aizturēt. Ķuzis atgādināja, ka lietas izmeklēšanā sadarbojas ar vairākām ārvalstīm, tostarp, Latvijas kaimiņvalstīm.

"Jaunumu nav," tā uz Db jautājumu, vai uzņēmēja Aigara Lūša slepkavības lietā atrasts kāds aizdomās turētais, atbildēja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākais inspektors Aigars Bērziņš.

Jāatgādina, ka Cēsu gaļas kombināta Ruks un a/s Jelgavas gaļas kombināts vadītāju A. Lūsi ar vairākiem šāvieniem nogalināja 10. janvārī. Noziegums tika izdarīts uzņēmēja privātmājas pagalmā Garkalnē. Dažas dienas pirms A. Lūša slepkavības šķietami līdzīgos apstākļos tika nogalināta bijusī Arēna Rīga līdzīpašniece Ella Ivanova – naktī; ar vairākiem šāvieniem; savas privātmājas pagalmā Garkalnē. Šīs slepkavības atklāšanā notiek vismaz sabiedrībai redzama virzība. Aizdomās par dažāda rakstura saistību ar noziegumu apcietinājumā atrodas piecas personas, tostarp E. Ivanovas atraitnis, uzņēmējs Igors Ivanovs. Viņa vārds masu mēdijos izskanējis ne vien saistībā ar uzņēmējdarbību, bet arī ar kriminālām aktivitātēm Latvijā un Krievijā.

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Runa gan šoreiz nav par kādu TV seriālu, bet par katrai sevi cienošai pilsētai raksturīgu elementu – iepirkšanās ielu. Rīga ir viena to nedaudzajām Eiropas galvaspilsētām, kam šādas definētas un pircēju atzītas ielas nav. Toties ir iepriekšējo pilsētas runasvīru aizsāktā, vēl padomju laikā dzimusī ideja par Stučkas/Tērbatas ielu.

Kā alternatīva jau labu laiku tiek aplūkota Vaļņu iela, kam idejas veicinātājs ir Linstow un nu arī Krišjāņa Barona iela, kam oficiālais atbalstītājs ir Latvijas Tirgotāju asociācija. Kā jau tas pie mums pierasts – visi viens otru apkaro, līdz ar to lielu daļu enerģijas izlaižot «caur svilpi».

Papildus asumu visām diskusijām piešķir dažu atbalstītāju vēlme konkrēto iepirkšanās ielu realizēt kā gājēju ielu – līdz ar to iesaistot lielākus vai mazākus apjomus nodokļu maksātāju naudas un sarežģījot jau tā ne pārāk veiksmīgo pilsētas transporta organizāciju (citvalstu ceļotāju vidū pazīstama ar apzīmējumu «...uzmini nu...»).

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

Policijai maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir izdevies noskaidrot faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, un otrdien šajā lietā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs, informēja Valsts policijā.

Policija patlaban atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana lietā turpinās.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Romāns Jašins norādījis, ka šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu.

Izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai, norāda Jašins.

"Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt - tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un šodien, 24.maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas," norādījis Jašins.

Polijas apelācijas tiesa Belostokā 3. martā nolēma atteikt Vjačeslava Ivanova izdošanu Baltkrievijai. V. Ivanovs Latvijā tiek vainots par naudas atmazgāšanu likvidējamajā "ABLV Bankā".

"Tas vēl nav prāvas noslēgums Polijā. Jautājums jāizskata Polijas Iekšlietu ministram divu mēnešu laikā. Tāda ir procedūra! Galīgo atteikumu Baltkrievijai sniegs ministrs. Viņš var lietu nodot iztiesāšanai Polijas Augstākajā tiesā, kasācijas instancē, kam es personīgi neticu," "Dienas Biznesam" pēc tiesas Belostokā sacīja V. Ivanova advokāts Bogumils Zigmonts, klaji izrādot savu prieku par uzvaru prāvā.

Runājot kontekstā, Latvijā V. Ivanovs ir nonācis tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā, visticamāk, to pašu iemeslu dēļ, kādēļ tika arestēts Polijā, lai arī lietas tieši nekādā veidā nav saistītas. Polijā V. Ivanovs tika aizturēts pēc Interpola izdota ordera un visu pērno gadu risinājās tiesvedības par viņa izdošanu Baltkrievijai. Baltkrievijas varas iestādes bija izdevušas orderi par noziegumu, kas Polijā nav kriminālnoziegums, pie kam bija pieļauta rinda neatbilstību laikā, tādēļ divās tiesās Suvalkos un pēdējā tiesā Belostokā V. Ivanova izdošana Baltkrievijai tika atteikta.

Policijas un prokuratūras savākto pierādījumu tomēr varētu nepietikt, lai tiesā pierādītu, ka uzņēmējas Ellas Ivanovas slepkavību pasūtījis viņas vīrs Igors Ivanovs, vēsta laikraksts Diena.

Bijušais kriminālpolicijas šefs Valdis Pumpurs laikrakstam atklājis, ka I. Ivanovs ne reizi vien pratināts pasūtījumu slepkavības lietās, taču par aizdomu izvirzīšanu policija nekad tālāk nav tikusi.

E. Ivanovas slepkavība notika 2008.gada 6. janvārī, kad, ar meitām atgriezusies mājās no brīvdienām Spānijā, viņa tika nošauta Garkalnes novadā - ģimenes privātmājas pagalmā. Visiem apsūdzētajiem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. Neviens savu vainu neatzīst.

Visnopietnākie pierādījumi ir pret L. Antonovu, kuru aizturēja dažas stundas pēc slepkavības. Lai gan viņš pats liecībās neatzīst, ka šāvis, bet apgalvo, ka viņam kāds pēc notikušā tikai iedevis ieročus un licis pārvilkt drēbes, tomēr šaujampulvera pēdas ir konstatētas, ieroči arī ir atrasti. Savukārt pārējo dalība noziegumā turas tikai uz sakarībām.

Daudzfunkcionālās halles Arēna Rīga līdzīpašnieks Igors Ivanovs un viņa sieva zobārstniecības klīnikas Elladent īpašniece Ella Ivanova, kura pagājušajā nedēļā tika nogalināta, iepriekš jau bija sagatavojuši visus šķiršanās dokumentus, ziņo Latvijas Radio.

Pēc I. Ivanova advokāta Guntars Antoms domām, šis fakts neesot saistīts ar slepkavību.

Db.lv jau ziņoja, ka noslepkavotajai Arēna Rīga līdzīpašnieka Igora Ivanova dzīvesbiedrei Ellai Ivanovai bijušas romantiskas attiecības ar koncertaģentūras Queen Of Stage direktoru Ojāru Grasmani.

Atgādinām, ka vienas nedēļas laikā bez E. Ivanovas tika nogalināts arī a/s Jelgavas gaļas kombināts un a/s Ruks Cēsu gaļas kombināta vadītājs Aigara Lūša.

Policija nāca klajā ar paziņojumu, ka 2008. gadā pasūtījuma slepkavības būs vēl. Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis, intervijā radio prognozēja: "2008. gads kļūs par pasūtījuma slepkavību gadu un asiņainu izrēķināšanos starp narkotiku tirgoņiem."

7.septembrī aprit simts dienas, kopš zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības 30. maija rītā. Neskatoties uz policijas aktīvo darbu un politiķu, kā arī atbildīgo valsts iestāžu vadītāju sākotnējo, publiski pausto apņēmību, līdz šim nav tikusi sniegta informācija par kādu būtisku progresu izmeklēšanā, paziņojumā medijiem norāda M.Bunkus brālis Kristaps Bunkus.

«Simts dienu laikā pēc Mārtiņa slepkavības policija un citas iestādes noteikti ir veikušas lielu izmeklēšanas darba apjomu, taču acīmredzot bez uzskatāma rezultāta. Mārtiņa ģimenes vārdā aicinām Valsts policiju un Iekšlietu ministriju aktīvāk skaidrot un informēt par savām darbībām izmeklēšanā, lai neradītu iespaidu, ka izmeklēšanai nav pavedienu un Mārtiņa slepkavība netiks atklāta,» saka K.Bunkus.

«Uzreiz pēc slepkavības valsts politiskie līderi izteica stingu apņēmību nepieļaut to laiku atgriešanos, kad Rīgas ielās nesaskaņas tika kārtotas ar vardarbības palīdzību. Ceram, ka valsts politiskā vadība šo apņēmību nav zaudējusi, lai arī katra diena, kas paiet bez progresa izmeklēšanā mazina ticību izmeklēšanas rezultātam,» turpina Kristaps Bunkus.

Maija nogalē ir pabeigti pērnā gada vasarā sāktie būvdarbi gājēju un velosipēdu ceļa atjaunošanai un pārbūvei 4,6 kilometru garā posmā no Jaunķemeru pludmales līdz Ķemeru kultūrvēsturiskajam parkam – Gleznotāja Miervalža Ķemera gatvei Ķemeros.

Posmā no Jaunķemeru rotācijas apļa līdz tiltam pār Vecsloceni ir izbūvēts nodalīts gājēju un velosipēdu ceļš 3,2 metru platumā, kā arī izbūvēti seši jauni apgaismojuma balsti. Savukārt posmā no tilta pār Vecsloceni līdz Gleznotāja Miervalža Ķemera gatvei izbūvēts kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš 2,5 metru platumā.

Gājēju un velosipēdu ceļu posmā ir pārbūvētas četras sabiedriskā transporta pieturvietas, nodrošinot vides piekļūstamības prasību izpili, uzstādītas barjeras gājēju drošībai un jaunas ceļa zīmes satiksmes drošības uzlabošanai.

Papildus gājēju un velo ceļa izbūvei Jaunķemeru ceļa galā, pirms izejas uz pludmali, ir ierīkots laukums ar asfaltbetona segumu, nodrošinot iespēju gājējiem un velosipēdistiem ērtāk nokļūt līdz pludmalei.