Libānas ziņu portāls Lebabnon News saņēmis ziņojumu no grupējuma, kas sevi dēvē par Renesanses un reformu kustību un pie kura atrodas nolaupītie Igaunijas velotūristi. Ziņojumā pieprasīta izpirkuma maksa, atsaucoties uz Igaunijas ārlietu ministrijas sniegto informāciju, vēsta BBN.

Grupējums norāda, ka visi tūristi esot sveiki un veseli, taču viņu atbrīvošanai nepieciešama izpirkuma nauda. Tiesa gan, nav norādīta nekāda sīkāka informācija – ne kontaktinformācija, ne izpirkuma summa.

Igaunijas Ārlietu ministrija un Libānas tiesībsargājošās iestādes šo ziņojumu uztver ļoti nopietni, taču neesot zināms, kas īsti ziņojumu sūtījis un kādi bijuši šī ziņojuma motīvi. Neesot arī zināms, vai grupējuma nosūtītajā e-pastā informācija ir patiesa.

Igaunijas velotūristi tika nolaupīti Libānas dienvidos esošajā Bekaas ielejā 23. martā, kad tie devās uz Zahles pilsētu. Šis Libānas reģions ir šīitu islāmistu paramilitārās organizācijas Hezbollah citadele.

Interneta vietnē YouTube publiskots videoklips, kurā redzami nolaupītie Igaunijas tūristi, kuri vēršas pie vairākiem valstu līderiem, tostarp Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī, lūdzot darīt visu iespējamo, lai viņi tiktu atbrīvoti un varētu doties mājās.

«Lūdzu dariet visu nepieciešamo, lai palīdzētu mums nokļūt atpakaļ mājās,» videoierakstā sacīja viens no ķīlniekiem.

Videoierakstu populārajā interneta vietnē ievietojis lietotājs «thekidnaper2011».

Jau vēstīts, ka Igaunijas velotūristi tika nolaupīti Libānas dienvidos esošajā Bekaas ielejā 23. martā, kad tie devās uz Zahles pilsētu. Šis Libānas reģions ir šīitu islāmistu paramilitārās organizācijas Hezbollah citadele.

Gandrīz četrus mēnešus pēc nolaupīšanas, septiņi Igaunijas velotūristi Libānā ir tikuši atbrīvoti, paziņojusi policija.

«Visi septiņi ir nogādāti Arsālas pilsētā un ir pie labas veselības,» aģentūrai AFP norādīja policijas pārstāvji. «Tagad viņi dodas uz Beirūtu. Mums būs vairāk informācijas, kad viņi tur ieradīsies».

Pagaidām nav zināms kādos apstākļos notikusi nolaupīto igauņu atbrīvošana.

Jau rakstīts, ka Igaunijas velotūristi tika nolaupīti Libānas dienvidos esošajā Bekaas ielejā 23. martā, kad tie devās uz Zehlas pilsētu. Šis Libānas reģions ir šīitu islāmistu paramilitārās organizācijas Hezbollah citadele.

Vēlāk par Igaunijas velotūristiem grupējums, kas sevi dēvēja par Renesanses un reformu kustību, pieprasīja izpirkuma maksu. Tomēr netika norādīta nekāda sīkāka informācija – ne kontaktinformācija, ne izpirkuma summa.

Starptautiskam kibernoziedznieku grupējumam no divām Tuvo Austrumu bankām izdevies nozagt 45 miljonus ASV dolāru, uzlaužot karšu apkalpošanas kompāniju datorsistēmas un izņemot naudu no bankomātiem 27 valstīs. Noziegums atklāts sadarbojoties vairāku valstu, tostarp arī Latvijas, varasiestādēm.

ASV Tieslietu departaments saistībā ar zādzībām arestējis septiņus cilvēkus, kas darbojušies grupējuma Ņujorkas šūniņā. Tās vadītājs aprīlī atrasts noslepkavots Dominikānas republikā. ASV likumsargi uzskata, ka grupējuma līderi atrodas ārvalstīs.

Likumsargus arī pārsteidzis nozieguma apmērs un ātrums, ar kādu tas izdarīts. Aptuveni desmit stundu laikā, noziedzniekiem izdevies no bankomātiem izņemt 40 miljonus ASV dolāru, veicot kopumā 36 tūkstošus transakciju. Noziegums pastrādāts ar «ķirurģisku precizitāti», atzinušas ASV varasiestādes.

Saskaņā ar apsūdzību, grupējumam 2012. gada decembrī izdevies uzlauzt divu karšu kompāniju datorsistēmas Indijā. Grupējuma rīcībā bija nokļuvuši Omānas Bank of Muscat un Apvienoto Arābu Emirātu National Bank of Ras Al Khaimah PSC klientu MasterCard karšu dati. Pēc ielaušanās datubāzēs, noziedznieki noņēmuši karšu īpašnieku ierobežojumus naudas izņemšanai. Tad noziedznieki saviem aģentiem pasaulē izplatījuši viltotas bankas kartes, tālāk tie no bankomātiem pāris stundu laikā izņēmuši naudu.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Eksperti un Igaunijas amatpersonas paudušas šaubas par medijos publicētajiem datiem, kas liecina par Igaunijas uzņēmēju aizplūšanu uz Latviju.

Igaunijas mediji šomēnes vēstīja, ka šogad uz Latviju pārcēlušies daži simti līdz pat tūkstotim Igaunijas uzņēmumu, kurus piesaista Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļu sistēma.

Saskaņā ar Lursoft datiem igauņi pēdējā gada laikā Latvijā izveidojuši 531 uzņēmumu.

Laikraksts Eesti Päevaleht, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, rakstīja, ka šādu kompāniju skaits varētu būt ap tūkstoti. Savukārt kāds cits informācijas avots vēsta, ka Latvijā šogad reģistrētas aptuveni 1500 Igaunijas kompānijas.

Biznesa konsultāciju uzņēmums Viatax, kas palīdz Igaunijas kompānijām reģistrēties Latvijā, laikrakstam Aripaev atklāja, ka divu mēnešu laikā tas palīdzējis 50 uzņēmumiem pārcelties uz Latviju.

Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde devusi rīkojumu slēgt naudas atmazgāšanas skandālā iesaistīto Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli.

Uzraudzības iestāde norādījusi, ka filiālei jābeidz darbība Igaunijā astoņu mēnešu laikā kopš rīkojuma saņemšanas un, pārtraucot darbību, tai jāņem vērā klientu intereses.

Patlaban visi klientu līgumi ir spēkā un klienti var turpināt izmantot «Danske Bank» Igaunijas filiāles pakalpojumus. Attiecību ar klientiem reorganizācija tiks veikta pakāpeniski astoņu mēnešu laikā. Banka pilnībā atmaksās visus noguldījumus. Tomēr tā nedrīkst piespiest klientus pārtraukt kredītlīgumus vai atmaksāt aizdevumus pirms termiņa, sacīts finanšu uzraudzības iestādes paziņojumā.

Tajā teikts, ka «Danske Bank» astoņu mēnešu laikā visi aizdevumu līgumi jānodod ar to nesaistītai bankai vai citai ar to nesaistītai juridiskai personai, kurai ir atļauja darboties Igaunijā, un tā turpinās apkalpot šos kredītlīgumus. Ja «Danske Bank» šādu kredītlīgumu pārņēmēju nespēj atrast, tai jāatrod cits likumīgs veids, kā šos aizdevumus turpināt apkalpot, lai klientu intereses tiktu adekvāti aizsargātas.

Šā gada 12.janvārī Talsu novadā, Balgales pagastā, kādās mājās, ieradās divas personas maskās un nodarīja miesas bojājumus vīrietim, šīs mājas iedzīvotājam, kā arī nolaupīja marihuānu un pneimatisko šaujamieroci. Valsts policija (VP) veicot notikuma vietas apskati, atklāja, ka viena telpa minētajā mājā ir ierīkota kā marihuānas audzētava, informē VP.

Policijas darbinieki no šīs telpas izņēma marihuānas audzēšanas ierīces un 16 marihuānas augiem līdzīgus stādiņus, kā arī augu sēklas. Par minēto faktu tika uzsākts kriminālprocess par marihuānas audzēšanu. Turpinot veikt neatliekamās izmeklēšanas darbības, noskaidrots, ka viena no personām, kas veica laupīšanu, uzturas Ventspilī, kādā privātmājā. Policijai šai vietā veicot kratīšanu, izņemti 43 izžāvēti marihuānai līdzīgi augi, sasmalcināta marihuānai līdzīga viela, kā arī nolaupītie priekšmeti un lietiskie pierādījumi par laupīšanas fakta veikšanu. Kopumā izņemti 510 g marihuānas.

Saistībā ar šo notikumu policijā ir uzsākti kopumā 3 kriminālprocesi - par laupīšanu, par marihuānas audzēšanu, kā arī par narkotisko vielu glabāšanu. Tika aizturētas trīs personas – 1979. gadā dzimis vīrietis, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts, viņam piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, ka arī 1996. un 2000. gadā dzimuši vīrieši, kuriem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Pagājušajā piektdienā Rīgā pie kādas viesnīcas vairāki vīrieši nolaupīja divus ārvalstu - Zviedrijas un Īrijas – uzņēmējus. Īsi pēc personu nolaupīšanas Valsts policija (VP) īstenoja aizturēšanas operāciju, kurā bija iesaistīti gan kriminālpolicijas darbinieki, gan specvienību kaujinieki. Policijai ir pamatotas aizdomas, ka no aizturēto vīriešu pretlikumīgajām darbībām cietuši arī citi.

VP Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) darbinieku uzmanības lokā nonāca septiņu personu grupa, un tika noskaidrots, ka šā gada 11.septembrī viņi Rīgā netālu no kādas viesnīcas varētu būt nolaupījuši divus ārvalstu uzņēmējus.

Izmeklētāji uzreiz piesaistīja VP pretterorisma vienību Omega, VP Rīgas reģiona pārvaldes Speciālo uzdevumu bataljonu, kā arī vairākus kriminālpolicijas darbiniekus, un tajā pašā dienā aizturēšanas operācijā pārtvēra uzbrucēju automašīnas brīdī, kad nolaupītie uzņēmēji tika transportēti. Visi septiņi uzbrucēji tika aizturēti, un pie viņiem tika atrasts policista formastērps, bruņu veste, traumatiskais ierocis un viltota policista apliecība.

Norvēģijas kuģniecība «Ugland» paziņojusi, ka tās beramkravu kuģa «Bonita» deviņus apkalpes locekļus nolaupījuši pirāti, kamēr kuģis bija noenkurots Beninas dienvidu piekrastē.

Grimstadā bāzētā kompānija paziņoja, ka sestdienas rītā pirāti netālu no Kotonu uzkāpa uz kuģa klāja.

«Deviņi apkalpes locekļi tika aizvesti no kuģa, kamēr tas gaidīja piestātni, lai izkrautu ienākošo kravu - ģipsi,» teikts kompānijas paziņojumā.

Arī Kotonu ostas pārvalde ir apstiprinājusi deviņu jūrnieku nolaupīšanu.

«Kotonu autonomajai ostai ar nožēlu jāinformē, ka sestdienas, 2019.gada 2.novembra, rītā ostas teritorijā notika pirātisma darbības,» paziņoja ostas pārvalde, apliecinot, ka nolaupīts «Bonita» kapteinis un astoņi apkalpes locekļi.

«Ugland» norādīja, ka «situācija tiek risināta atbilstoši ārkārtas situācijas plāniem» un par notikušo ir informētas atbildīgās institūcijas un apkalpes locekļu tuvinieki.

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

Pērn 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,686 miljardi cigarešu, kas ir par 33,697 miljoniem cigarešu jeb 2% vairāk nekā 2021.gada 11 mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Patēriņam Latvijā pērn 11 mēnešos nodoti 24,872 miljoni cigāru un cigarillu, kas ir par 5,7% mazāk, salīdzinot ar 2021.gada 11 mēnešiem.

Smēķējamās tabakas apjoms pērn 11 mēnešos samazinājies par 0,1% - kopumā patēriņam Latvijā 11 mēnešos nodoti 97 352 kilogrami smēķējamās tabakas.

Tāpat patēriņam Latvijā pērn 11 mēnešos nodots 54 041 kilograms karsējamās tabakas, kas ir par 3,1% vairāk nekā 2021.gada 11 mēnešos.

Kā ziņots, 2021.gadā patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,804 miljardi cigarešu, kas ir par 773 000 cigarešu jeb 0,04% vairāk nekā 2020.gadā.

Pērn par tabakas izstrādājumiem akcīzes nodokļos iekasēti 177,265 miljoni eiro, kas ir par 11 miljoniem jeb 6,7% vairāk nekā 2014.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugumu ietekmēja patēriņam nodoto tabakas izstrādājumu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kā arī tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa likmju izmaiņas cigaretēm no 2015.gada 1.jūlija.

2015.gada beigās Latvijā 31 komersantam bija 37 spēkā esošas licences akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, bet 2445 uzņēmumiem bija spēkā esošas licences tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai.

Papildus akcīzes nodokļa likmju izmaiņām (akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem tikai mainītas 2015.gada 1.jūlijā), patēriņam Latvijā nodoto tabakas izstrādājumu apjomu izmaiņas tiešā veidā ietekmē akcīzes nodokļa ieņēmumus valsts budžetā. Tā kā ieņēmumi par cigaretēm veido 97% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem par tabakas izstrādājumiem, vislielākā ietekme uz budžeta ieņēmumiem ir no legālo cigarešu patēriņam nodotā daudzuma.

Igaunijas Valsts kontrole atzinusi, ka joprojām nav skaidrs, kādas finansiālās saistības Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas projektā Rail Baltica būs jāuzņemas Igaunijas valstij.

Tā ieteikusi Rīgikogu (Igaunijas parlamentam) pirms Baltijas valstu starpvaldību līguma ratificēšanas lūgt valdībai veikt papildu analīzi un izstrādāt rīcības plānus gadījumam, ja valsts izdevumi šai projektā pieaugtu.

Kā teikts Igaunijas Valsts kontroles atzinumā, nedz pašā līgumā, nedz tā ratifikācijas likumprojekta paskaidrojuma rakstā nav dotas skaidras atbildes uz jautājumiem, kādas finansiālās saistības jāuzņemas valstij, kā projekts tiks finansēts un vai pastāv noteikts lēmumu pieņemšanas mehānisms gadījumā, ja projekta izmaksas pieaug, ja tas netiek pabeigts līdz paredzētajam termiņam vai ja mainās finansējums.

Nezinot valsts finansiālās saistības šai projektā, nav skaidrs, kādas saistības ar Rīgikogu akceptu būtu jāuzņemas valdībai, kādu summu un kādā laika periodā valsts plāno izdot "Rail Baltica" izbūvei, no kurienes tiks ņemti līdzekļi un kā līguma izpildes gaitā parlamentam tiks nodrošinātas iespējas iejaukties turpmākajos lēmumos attiecībā uz tā finansēšanu, konstatē Valsts kontrole.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) cer īstenot ieceri par unikāla veloceliņa izveidi gar jūru, izveidojot vienotu velomaršrutu visās trīs Baltijas valstīs.

Viens no veidiem, kā pievērst cilvēkus zaļākam, videi draudzīgākam dzīvesveidam, būtu velotransporta popularizēšana, sacīja Naudiņš. Ja Latvijā būs sakārtota, droša infrastruktūra velotransportam, iedzīvotāji šo pārvietošanās līdzekli izmantos arvien vairāk.

Kā vienu no lielajiem investīciju projektiem ministrs redz veloceliņa izveidi gar Baltijas jūru, savienojot visas trīs Baltijas valstis vienā velomaršrutā. «Tas būtu pasaulē unikāls projekts - gar visu Baltijas jūras piekrasti no Lietuvas, caur Latviju uz Igauniju būtu veloceliņš ar attīstītu infrastruktūru. Tas būtu ne tikai ieguvums tūristiem, bet arī uzņēmējiem, kas iegūtu no milzīgā tūristu pieplūduma,» teica ministrs.

Pēdējā laikā samērā bieži ir publicēti viedokļi un komentāri saistībā ar vairākām likumu izmaiņām, kas palielina valdes locekļu atbildību. Taču daudzo izmaiņu jūklī pienācīga uzmanība nav pievērsta jaunajam Maksātnespējas likuma 721.pantam, kas maksātnespējas gadījumā paredz valdes locekļu pilnu personīgu atbildību par visiem uzņēmuma pamatparādiem tikai tāpēc, ka maksātnespējas administratoram pietiekamā apmērā un formā nav nodoti grāmatvedības dokumenti.

Pārfrāzējot zināmo teicienu, pieņemtos grozījumus varētu raksturot kā šaušanu ar atombumbu pa zvirbuļiem. To spēkā stāšanās ir atlikta līdz 1.martam, taču jāceļ nopietna trauksme, jo šāda regulējuma ieviešanai būs būtiski negatīva ietekme uz biznesa vidi Latvijā un par jaunās normas negodprātīgas vai nekompetentas piemērošanas upuriem var krist godīgi biznesa vadītāji. Turpretī krāpnieki, kuru apkarošana ir šo likuma izmaiņu mērķis, tāpat atradīs veidus, kā no reālas atbildības izvairīties. Tāpēc jābrīdina godprātīgus valdes locekļus, kādiem riskiem turpmāk var tikt pakļauta visa viņu privātā manta.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav sadarbojies ar Igauniju, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

WSJ publikācijā teikts, ka, lai gan Igaunijas Finanšu inspekcija vairākkārt norādījusi Dānijas kolēģiem uz aizdomīgām darbībām «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Dānijas Finanšu inspekcija šos brīdinājumus nav uztvērusi nopietni un nav sākusi izmeklēšanu. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

No 2007. līdz 2014.gadam Igaunijas Finanšu inspekcija Dānijas kolēģiem nosūtījusi sešas vēstules, kurās norādīts uz iespējamu naudas atmazgāšanu. Turklāt pamazām vēstuļu tonis kļuvis aizvien stingrāks, raksta WSJ.

«Viena Igaunijas Finanšu inspekcijas vēstule bija ļoti stingra, iespējams, tas bija sliktākais, ko man jebkad nācies lasīt, bet man ir gadījies lasīt ļoti dusmīgas vēstules,» WSJ citē kāda «Danske Bank» darbinieka e-pasta vēstuli kolēģim.

Latvijas un Igaunijas premjerministri Krišjānis Kariņš un Kaja Kallasa 25.augustā atklāja abu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" uzbūvēto 330 kV elektropārvaldes līniju "Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums".

Jaunais starpsavienojums darbojas jau kopš šī gada sākuma un ir būtiski uzlabojis elektroapgādes drošumu abās valstīs, palielinājis starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecībai atvēlēto jaudu un ir būtisks tīkla pastiprinājums, lai Baltijas valstis 2025. gadā varētu atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, uzsākot sinhronu darbu ar Eiropu.

Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā: jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk tā turpinās pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem.

Latvijas un Igaunijas kopīgs vēja enerģijas parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030.gadā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

"Vēja enerģijas attīstība pasaulē veicina virzību klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Lai veicinātu klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību un stiprinātu enerģētisko drošību, vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē arī Latvijai būs ļoti nozīmīga," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. - 2030. gadam paredzēts, ka līdz 2030. gadam Latvijā ir jāpalielina vēja enerģijas uzstādītās jaudas no aptuveni 70 MW līdz 800 MW, kas, visticamāk, tiks palielinātas, ņemot vērā paaugstinātās Eiropas Savienības ambīcijas klimata mērķiem 2030.gadam, norāda EM.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Dānijas bankas «Danske Bank» naudas atmazgāšanas lietā kļūdas pieļāvuši gan Dānijas, gan Igaunijas uzraudzības dienesti, un no šīm kļūdām būtu jāmācās, intervijā Francijas telekanālam «France 24» norādījusi Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

«Igauņi brīdināja, ka tas notiek, bet šie brīdinājumi netika sadzirdēti. Tā nu tas ievilkās ilgāk (..), nekā būtu vajadzējis, jo trūka operatīvas sadarbības. Mums no tā jāmācās, ka nepietiek vienkārši nosūtīt vēstuli un samierināties, ka tevi neuztver nopietni,» viņa sacījusi.

Kaljulaida izteikusi cerību, ka tiks veikta analīze, kas palīdzēs bankām saprast, ka pat mūsdienu mainīgajā pasaulē drošību garantē svarīgāko darbības caurskatāmības principu ievērošana un pietiekama informācija par klientiem.

Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ) vēstīja, ka Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav uzskatījis par nepieciešamu sadarboties ar Igauniju. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

Igaunijas parlaments Rīgikogu pirmdien prezidenta amatā ievēlējis pie partijām nepiederošo Igaunijas pārstāvi Eiropas Revīzijas palātā Kersti Kaljulaidu.

Par viņu nobalsoja 81 deputāts, līdz ar to viņa savākusi ievēlēšanai vajadzīgās divas trešdaļas jeb vismaz 68 deputātu balsis.

Rīgikogu sēdē, kurā balsoja par nākamo Igaunijas valsts prezidentu, piedalījās 98 no 101 Igaunijas parlamenta deputāta. 17 deputāti biļetenā nebija izdarījuši atzīmi.

Pēc ievēlēšanas uzrunā parlamentam viņa pauda pārliecību, ka sadarbība ar Rīgikogu būs ražīga.

«Paldies, esmu pateicīga Rīgikogu par man pausto uzticību, pateicos par manam atbalstam savāktajiem parakstiem un balsīm,» viņa sacīja, paužot pārliecību, ka sadarbība ar parlamentu «būs draudzīga un silta».

Pēc ievēlēšanas pirmajā preses konferencē uz Igaunijas un ārvalstu žurnālistu jautājumiem Kaljulaida atbildēja gan igauņu, gan somu, gan angļu valodā.