Par jauno Noord Natie Ventspils Terminals valdes locekli iecelta uzņēmuma finanšu direktore Viktorija Zeļenkeviča, liecina informācija Latvijas Vēstnesī.

Jau vēstīts, ka šī gada 1. jūlijā nošauts Noord Natie Ventspils Terminals valdes loceklis Sergejs Gončarovs. Slepkavība notikusi vasarnīcu rajonā Tārgalē, uzņēmējs atrasts ārpusē pie mājas ar šautām brūcēm. Noord Natie Ventspils Terminals valdes locekļa S. Gončarova slepkavības izmeklēšanu pārņēmusi Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvalde Rīgā.

30,99% a/s Ventbunkers piederošais SIA Noord Natie Ventspils termināls, kas Ventspils ostā apkalpo prāmju līnijas, pēdējos gados strādāja ar augošu kravu apgrozījumu. Šā gada pirmajā ceturksnī terminālī tika pārkrauti 687 tūkstoši tonnu kravas, kas ir par 188 tūkstošiem tonnu jeb 37,68% vairāk nekā pērn. Līdzās ro-ro kravām terminālī pārkrauti kokmateriāli, tērauda lietņi un zivju milti.

Šorīt Tārgales pagastā nošauts Noord Natie Ventspils Terminals valdes loceklis Sergejs Gončarovs.

Viņa virzienā raidīti vairāki šāvieni, informēja Valsts policijas Ventspils iecirknī. Aizturēto pagaidām nav, policijas operatīvā grupa strādā notikuma vietā – īpašumā (iespējams, vasarnīcā), kurā uzturējās Gončarovs un, cik zināms, arī viņa sieva, vēsta portāls Ventasbalss.lv.

Policija un neatliekamā medicīniskā palīdzība tika izsaukta pēc plkst. 6 no rīta.

SIA Noord Natie Ventspils termināls (NNVT), kas Ventspils ostā apkalpo prāmju līnijas, pēdējos gados strādāja ar augošu kravu apgrozījumu. Šā gada pirmajā ceturksnī te tika pārkrauti 687 tūkstoši tonnu kravas, kas ir par 188 tūkstošiem tonnu jeb 37,68% vairāk nekā pērn. Līdzās ro-ro kravām terminālī pārkrauti kokmateriāli, tērauda lietņi un zivju milti, Db.lv pastāstīja Ventspils brīvostas pārvaldē, taču negadījumu ostas pārvalde nekomentē.

Uzņēmumi "Stena Line" un "Noord Natie Ventspils Terminals" (NNVT) ir parakstījuši līgumu uz 20 gadiem, vienojoties par pastāvīgu prāmju satiksmi no Ventspils brīvostas, informē "Stena Line".

Uzņēmums norāda, ka šim ilgtermiņa līgumam ir būtiska loma, paplašinot "Stena Line" darbību Baltijas jūrā un uzlabojot satiksmi maršrutā starp Ventspili un Nīnashamnu Zviedrijā. 2021.gadā šajā maršrutā sāks kursēt divi lieli RoPax prāmji, par 30% palielinot kravu pārvadājumu apjomu.

"Stena Line" satiksmi starp Ventspili un Nīnashamnu uzsāka 2012.gadā. Kopš tā laika prāmju kustības intensitāte ir divkāršojusies no viena prāmja un 10 reisiem nedēļā uz attiecīgi diviem prāmjiem un 24 reisiem nedēļā.

"Stena Line" nesen paziņoja, ka 2021.gadā plāno paplašināt savu darbību, izmantojot divus modernus RoPax prāmjus un tādējādi palielinot maršruta kravu pārvadājumu apjomu par 30%. Uzņēmums informē, ka jaunie prāmji "Stena Scandica" un "Stena Baltica" arī pasažieriem piedāvās lielākas ērtības. Prāmji tiks aprīkoti ar tādām ilgtspējīgām tehnoloģijām kā hibrīdām izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtām un balasta ūdens attīrīšanas sistēmām, kā arī ar dažādiem degvielas efektivitātes uzlabojumiem.

2017.gada janvārī kuģošanas kompānija Swedish Orient Line (SOL) atvērs jaunu regulāru kuģošanas līniju Ro-Ro kravām no Ventspils uz Zebruges ostu Beļģijā un Tilburi Apvienotajā Karalistē.

Kuģošanas kompānija SOL šodien izplatījusi preses relīzi, oficiāli paziņojot par saviem plāniem atvērt jaunu kuģošanas līniju starp Latviju, Beļģiju un Apvienoto Karalisti. Latvijā kā sadarbības partneris izvēlēta Ventspils osta. Jaunās līnijas kuģi tiks apkalpoti Noord Natie Ventspils Terminals, kur ir visa nepieciešamā infrastruktūra un pieredze Ro-Ro kravu apkalpošanā.

Kuģis no Ventspils uz Zebrugi Beļģijā un Tilburi Lielbritānijā dosies reizi nedēļā sākot no janvāra otrās puses. Jaunajā līnijā varēs pārvadāt treilerus, konteinerus un citas kravas uz ritošā sastāva.

Jau 90. gadu vidū Ventspils brīvostas valde lēma sākt darbu pie ostas kravu diversifikācijas, lai mazinātu atkarību no tradicionāli ostā visvairāk pārvadātajām beramkravām un lejamkravām. Tika pieņemts lēmums būvēt jaunu universālo kravu termināli, kas apkalpotu Ro-Ro, konteinerkravas, refrižeratorkravas. 2000.gadā terminālis bija uzbūvēts un nodots nomā kompānijai Noord Natie Ventspils Terminals. Ventspils brīvostas pārvalde izbūvēja prāmju piestātnes, kraujlaukumus un termināļu ēkas kravas un pasažieru apkalpošanai, kas pavēra iespēju Ventspilī attīstīt prāmju satiksmi.

Kravu apgrozījums martā Ventspils brīvostā sasniedzis 3,7 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pagājušā gada martā un pārspēj viena mēneša pārkraušanas datus Ventspils ostā pēdējo desmit gadu laikā.

Vairāk kā trīsarpus miljonus tonnu Ventspils brīvostas termināļi pārkrāva 2002.gada martā – 3,6 miljonus, bet absolūtais mēneša rekordapjoms Ventspils ostā bija 2000.gada martā, kad pārkrauti 3,9 miljoni tonnu.

2013.gada pirmajā ceturksnī kopā Ventspils brīvostā pārkrauts 9,1 miljons tonnu kravu, kas ir par 596 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Lai gan Ventspils brīvostas lielākais kravu īpatsvars aizvien ir lejamkravas (martā 2 miljoni tonnu, ceturksnī kopā – 5,2), tomēr martā sasniegts jauns beramkravu rekordapjoms Ventspils ostā – 1,4 miljoni tonnu.

2013.gada budžetā Investīciju programmas realizācijai paredzēti vairāk nekā 26 miljoni latu. Šogad, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, Ventspils brīvostā tiks būvēta 12. piestātne, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un turpinās sauskravu termināļa celtniecība starp abiem Ventas tiltiem Ventas kreisajā krastā, kur pārcelsies kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Līdz ar to papildu platības attīstībai iegūs gan kokmateriālu pārkraušanas terminālis, gan ģenerālo kravu terminālis Noord Natie Ventspils Termināls, kura teritorijā šobrīd līdz jaunā termināļa uzcelšanai strādā kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Šie projekti nākotnē varētu dot papildus apmēram vienu miljonu tonnu kravu apgrozījuma. Tiek veikta pirmā muliņa demontāža, lai varētu attīstīt Baltic Coal Terminal otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu.

SIA Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT) un AS Baltijas Ekspresis lūdz valdībai kompensēt negūtos ienākumus kopumā 8,3 miljonu apmērā, saistībā ar Ministru kabineta noraidošo attieksmi attiecībā uz Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada Nord Stream 2 projektā, informē Baltijas asociācija – transports un loģistika.

Uzņēmumi ar lūgumu vērsušies pie Minsitru prezidenta Māra Kučinska. «NNVT un AS Baltijas Ekspresis atgādina, ka valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta Nord Stream 2 īstenošanā, kas savukārt rezultējās Nord Stream 2 projekta sadarbības Ventspils ostai piedāvājuma atsaukumā,» teikts asociācijas paziņojumā.

NNVT lūdz kompensēt neiegūtos ienākumus saistībā ar kravas pārkraušanas pakalpojumiem 2,5 miljonu eiro apmērā, kravas uzglabāšanas pakalpojumiem 700 tūkstošu eiro apmērā, kravu tehnoloģisko elementu nodrošināšanu 2,5 miljonu eiro apmērā.m Savukārt AS Baltijas Ekspresis lūdz kompensēt neiegūtos ieņēmumus par dzelzceļa pārvadājumu loģistikas nodrošināšanu 2,6 miljonu eiro apmērā.

2013.gada piecos mēnešos Ventspils brīvostā kravu apgrozījums sasniedzis 14,3 miljonus tonnu, kas ir par pusmiljonu tonnu mazāk nekā pērn.

Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2013.gada pirmajos piecos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Kravu pieaugums bijis AS Ventbunkers (par 53%), AS Ventspils tirdzniecības osta (5%), SIA Ventamonjaks serviss (27%), SIA Ventplac (0,4%).

Sliktāki rezultāti nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos bija SIA Ventspils Nafta termināls (–14%), AS Kālija parks (–32%), AS Baltic Coal Terminal (-4%), AS Ventspils Grain Terminal (-34%), SIA Ventall Termināls (-11%), SIA Noord Natie Ventspils Terminals (-3%), informē Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Ventspils ostā šajā nedēļas nogalē ienāks pirmais no SIA «Noord Natie Ventspils Terminals» (NNVT) piesaistītajiem kruīza kuģiem, informēja Artis Šenkevics, SIA «Noord Natie Ventspils Terminals» komercnodaļas vadītājs.

Tādējādi tiek plānots veicināt tūrisma attīstību pilsētā un reģionā, sekmēt pienesumu ekonomiskās attīstības jomā un paaugstināt atpazīstamību plašākā mērogā.

Kruīza bizness Ventspilī līdz šim bijis neaktīvs. Dažu kruīzu organizatoru kuģi nesenā pagātnē gan apstājušies vietā netālu no Ventspils mola, taču tā nav piemērota šāda veida kuģu pietauvošanai un pasažieru apkalpošanai, norāda NNVT.

Terminālis kopā ar sadarbības partneriem esot veicis pārrunas un iedrošinājis pasaulē labi atpazīstamu kruīzu kuģu operatorus savās kartēs iezīmēt arī Ventspils ostu.

«Līnijas savus maršrutus un apmeklējamās ostas plāno vismaz no 2 līdz 3 gadiem uz priekšu. Piestātņu parametri, infrastruktūra ir piemērota kuģiem ar līdz pat 240 metru garumu un ar 14,2 metru iegrimi. Ārzemju tūristi apmeklēs pilsētas apskates objektus, dosies ārpus tās skatīt jūras stāvkrastus un Eiropas platāko ūdenskritumu Kuldīgā. Savā kalendārā esam iezīmējuši 8 šāda veida kuģu ienākšanu Ventspilī,» norāda A.Šenkevics.

A/s Kālija parks, a/s Baltic Coal Terminal un SIA Noord Natie Ventspils Terminals janvārī bijušas veiksmīgākās Ventspils ostas kompānijas. Kopā Ventspils ostā 2011.gada janvārī pārkrauti 1,878 miljoni tonnu, kas ir par 20,76% mazāk nekā 2010. gada janvārī.

Lielākais apgrozījuma pieaugums Ventspils ostā, salīdzinot ar 2010.gada janvāri, ir a/s Kālija parks. Janvārī kālija pārkraušanas apjoms palielinājies par 154 tūkstošiem tonnu, salīdzinot ar laiku pirms gada. Pārkrauti arī 43 tūkstoši tonnu karbamīda.

Par 40 tūkstošiem tonnu apgrozījums pieaudzis Baltic Coal Terminal, kas nodarbojas ar akmeņogļu pārkraušanu.

SIA Noord Natie Ventspils Terminals, kas galvenokārt nodarbojas ar prāmju satiksmes organizēšanu, kopējais kravu apgrozījums palielinājies par 49,07%. Šī gada janvārī no Ventspils uz Nīneshamni Zviedrijā prāmji kursēja piecas reizes nedēļā, Travemindi Vācijā divas reizes nedēļā, bet maršrutā Lībeka-Ventspils-Sanktpēterburga-Ventspils-Lībeka – četras reizes nedēļā. Salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, prāmju pasažieru skaits Ventspils ostā palielinājies par 181,2%, vieglo auto – par 162,68%, kravas vienību – par 112,69%.

2013.gada septembrī Ventspils brīvostā pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravas, bet pirmajos deviņos mēnešos kopā kravu apgrozījums ir 22,6 miljoni tonnu, kamēr pērn šajā periodā tas bija 24,3 milj.t.

Ostu darbību negatīvi ietekmē uzsāktā kampaņa un valdības piedāvātā iniciatīva aplikt ostu nodevas ar nodokli, kas stimulē klientus pārorientēt kravas uz citām ostām, pirmkārt jau Krievijas, pauž Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Taču viņš norāda, ka gada plānotais apjoms aizvien tiek apsteigts par vairāk nekā vienu miljonu tonnu. Tikai Ventspils brīvostas cenu politika un sakārtota infrastruktūra ļauj noturēt savas pozīcijas pieaugošas ostu konkurences un ekonomiskās krīzes seku apstākļos, uzsver brīvostas valdes vadītājs. Ieņēmumi no pārsniegtā kravu apjoma varētu ostas budžetam papildus dot līdz pat miljonam latu. Visi šie līdzekļi tiks izlietoti ostas investīciju programmas īstenošanai, tai skaitā ES fondu finansēto projektu līdzfinansējumu segšanai, jo tieši investīcijas ostas attīstībā ir garants kravu apgrozījuma noturēšanai nākotnē, uzskata A.Lembergs.

Tārgales pagastā nošautā Noord Natie Ventspils Termināls valdes locekļa Sergeja Gončarova slepkavības izmeklēšanu pārņems Valsts policijas (VP) Kriminālizmeklēšanas pārvalde Rīgā, Db.lv informēja VP Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Raimonds Ķervijs.

Policija izmeklē vairākas slepkavības versijas, tostarp netiek izsēgts, ka tā bijusi saistīta ar S. Gončarova uzņēmējdarbību. Tomēr R. Ķervijs nosauca par spekulācijām laikrakstā Telegraf minēto versiju par slepkavības ieroci, kam bijis klusinātājs, kā arī to, ka tā varētu būt saistīta ar narkotiku kontrabandu, jo nesen Ventspils tranzītuzņēmumi it kā nonākuši aizdomās un bijušas aizturēšanas. R. Ķervijs norādīja, ka nevar komentēt šādus izteikumus presē, ko nav apstiprinājusi nedz ekspertīze, nedz kāda cita oficiāla institūcija.

Db.lv jau rakstīja, ka Noord Natie Ventspils Termināls valdes locekli Sergeju Gončarovu nogalināja ar vairākiem šāvieniem 1. jūlijā agri no rīta pie viņa mājas Tārgalē. Kolēģi raksturo uzņēmēju kā miermīlīgu cilvēku, kas neiesaistījās nekādos konfliktos un nejaucās politikā.

Tā dēvētajā Ventspils tranzītbiznesā varētu būt iespējamas vēl kādu uzņēmēju slepkavības, pieļauj bijušais biedrības Baltijas asociācija - Transports un loģistika vadītājs un politiķis Jānis Jurkāns.

Ventspilī jau daudzus gadus notiek karš, kas sadalījis Ventspils uzņēmējus divās nometnēs - pilsētas mēra Aivara Lemberga un viņa pretinieku nometnē, kas 2006.gadā dibināja Baltijas asociāciju - Transports un loģistika ar nolūku palīdzēt attīstīt valsts politiku šajā nozarē, intervijā laikrakstam Diena stāsta Jurkāns.

«Mūsu valstī mainīt neko nav iespējams, ja nemaina visu valsts pārvaldi visos līmeņos,» skaidro Jurkāns, piebilstot, ka Ventspils uzņēmēju savstarpējais konflikts sakāpināts tik tālu, ka tika nošauts viņa vadītās asociācijas biedrs.

«Vai tas nozīmē, ka ir apdraudētas vēl kādu cilvēku dzīvības? Baidos, ka atgriežamies 90.gadu sākumā, kad cilvēkus šāva pa labi un pa kreisi. Nauda advokātiem ir beigusies, un sāk šaut,» sacīja Jurkāns.

Šī gada janvārī Ventspils ostā pārkrauti 2,865 miljoni tonnu kravas, kas ir par 102 tūkstošiem tonnu jeb 3,4% mazāk nekā pērn janvārī.

Pērn Ventspils brīvostas infrastruktūras attīstībā ieguldīti vairāk nekā 26 miljonu latu.

Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014. gada janvārī palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējā gada janvāri. Kravu pieaugums bijis a/s Kālija parks (pieaugums par 351%), SIA Ventspils Nafta termināls (+1%), SIA Noord Natie Ventspils Terminals (+8%) un SIA Ventplac (+27%).

Savukārt kravu apgrozījums samazinājies a/s Baltic Coal Terminal – par 22%, a/s Ventbunkers (-17%), SIA Ventamonjaks serviss (-35%), SIA Ventall Termināls (-31%), a/s Ventspils tirdzniecības osta (-10%). A/s Ventspils Grain Terminal ne šī, ne pagājušā gada janvārī nav notikušas kravu pārkraušanas operācijas.

Šā gada janvārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravu. Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils ostas termināļos 2016.gada pirmajā mēnesī ir mazāks nekā pagājušā gada janvārī, tomēr tas pārsniedz pēdējo septiņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 534 tūkstošiem tonnu jeb 39% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal janvārī pārkrauts par 284 tūkstošiem tonnu jeb 79% mazāk nekā pagājušā gada janvārī un kravu apgrozījums nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur janvārī pārkrauti 3000 tonnu karbamīda, kas praktiski nozīmē jaudīgā termināļa dīkstāvi. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-19%), SIA Ventamonjaks (-50%), SIA Ventall Termināls (-14%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (1%).

Ventspilī atklāts sauskravu terminālis, kas realizēts investējot vairāk nekā 13 miljonus latu un kas ir viena no nozīmīgākajām pēdējo gadu infrastruktūras būvēm Ventspils brīvostā.

Jaunais sauskravu terminālis Ventspils brīvostā uzbūvēts Ventas kreisajā krastā starp Ventas tiltu un Apvedtiltu. Termināli no Ventspils brīvostas pārvaldes nomās SIA Ventplac, kas līdz šim veica kokmateriālu pārkraušanu un uzglabāšanu SIA Noord Natie Ventspils Terminals teritorijā.

Sauskravu termināļa būvniecības projekta rezultātā izbūvēts terminālis ar 300 metrus garu piestātni, pie kuras Ventas gultne padziļināta līdz 8 metriem. Kopējais kravu laukums izbūvēts 5 hektāru platībā. Tāpat izbūvēti jauni un rekonstruēti esošie dzelzceļa sliežu ceļi apmēram 2 kilometru garumā.

Terminālī realizētas vairākas jaunas idejas, piemēram, piestātnē iegremdēta stacija, no kuras var pieslēgties pie ūdensapgādes un elektrības.

Šā gada februārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, informē brīvostas pārstāvji.

Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Kopējais kravu apgrozījums divu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 3,9 miljonus tonnu.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada februārī nedaudz atpaliek no pagājušā gada februāra, tomēr tas pārsniedz pēdējo astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 562 tūkstošiem tonnu jeb 24% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 438 tūkstošiem tonnu jeb 40% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur divos mēnešos pārkrauti 35 tūkstoši tonnu, kas nozīmē, ka tiek izmantoti vien 3% termināļa jaudas. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (par 55 tūkstošiem tonnu jeb 11%), SIA Ventamonjaks (par 19 tūkstošiem tonnu jeb 24%), SIA Ventall Termināls (par 14 tūkstošiem tonnu jeb 6%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (par 39 tūkstošiem tonnu jeb 10%).

24.augustā Ventspils brīvostas teritorijā ekspluatācijā nodos jaunu termināli – Baltijas valstīs lielāko saldēto produktu noliktavu Reefer Cargo Terminal, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Uzņēmums plāno kļūt par saldēto zivju produktu loģistikas centru Baltijas valstīs, kā arī iesaistīties svaigo un saldēto augļu un dārzeņu izplatīšanā Baltijas valstīs, Krievijā, Baltkrievijā un Skandināvijas valstīs.

Terminālis ir A klases noliktava - saldētava ar modernām administrācijas un palīgtelpām. Ēkā ir septiņas saldēšanas kameras ar iespējamo temperatūru no -18 līdz -30 grādiem atkarībā no produkta īpatnībām. Ir arī atsevišķa kamera ar augstāku temperatūru – no +5 līdz +12 grādiem. Telpas ir aprīkotas ar jaunākās paaudzes elektroniskajām ventilācijas sistēmām, temperatūras un mitruma līmeņa regulētājiem, tāpat ierīkota gaisa cirkulācija, kas nodrošinās augstus higiēnas standartus noliktavā. Termināļa noliktavas platība – 12 000 kvadrātmetru. Termināļa kopējā iespējamā jauda ir 150 tūkstoši tonnu kravu gadā.

Ventspils brīvostā aprīlī pārkrauti 2,5 miljoni tonnu kravu, bet kopumā gada pirmajos četros mēnešos – 11,5 miljoni tonnu kravu.

Tādējādi Ventspils brīvostā pārkrauts par diviem miljoniem tonnu kravu vairāk nekā cerēts gada sākumā. Visu 2014. gadu cerēts noslēgts ar tādu pašu kravu apgrozījumu kā pērn.

Kravu pieaugums gada griezumā šā gada pirmajos četros mēnešos bija tādiem ostas termināļiem kā a/s Kālija parks (+115%), SIA Ventspils Nafta termināls (+7%) un SIA Ventall Termināls (+32%). Kravu apgrozījums samazinājies a/s Ventspils tirdzniecības osta (- 37%), a/s Ventbunkers (- 20%), a/s Baltic Coal Terminal (- 5%), SIA Ventamonjaks serviss (- 14%), SIA Ventplac (- 16%), SIA Noord Natie Ventspils Terminals (- 1%).

Ventas upes kuģošanas kanāla padziļināšanas darbu laikā Ventas kreisā krasta pusē apmēram 50 metru no Noord Natie Ventspils Terminals tika atrasts liels betona gabals, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Iepriekš par šāda lieluma betona gabalu ziņu nebija, jo dziļums kuģošanas kanālā nebija tik liels, lai to konstatētu.

Šobrīd kuģošanas kanāls padziļināts līdz 15 metriem. Betona gabala augšējās daļa bija 12,9 metru dziļumā, bet apakšējā – 15,1 m. Šāda betona masīva (tā izmēri – 4 metrus plats, 3 metrus garš un 2,2 metrus augsts) palikšana kuģošanas kanālā varētu apdraudēt kuģošanas drošību, tāpēc Ventspils brīvostas pārvaldes speciālisti organizēja apmēram 50 tonnu smagā betona gabala izcelšanu.

Darbs nebija ne viegls, ne vienkāršs, jo sākotnēji arī nebija zināms, cik liela masīva daļa varētu būt ieskalota gruntī, kas rada tā saucamo piesūkšanās efektu. Ūdenslīdējiem darbs bija jāveic 15 metru dziļumā vietā, kur ir stipras straumes, ierobežota redzamība, turklāt vēl salīdzinoši zema ūdens temperatūra. Tomēr, dienestiem saskaņoti darbojoties, darbs tika paveikts labi. Izcelšanu veica peldošais celtnis sadarbībā ar ūdenslīdējiem, kā arī hidrogrāfijas kuģi Kapteinis Orle, Ostas kapteiņa dienestu un citiem brīvostas speciālistiem.

Jaunuzceltais saldēto produktu terminālis Reefer Cargo Terminal jau 2012.gadā Ventspils ostai varētu kravu apgrozījumu palielināt par 100 tūkstošiem tonnu.

Pirmās kravas no Eiropas uz Baltijas valstīm un Vidusāziju sāks ceļot oktobrī, jo pagaidām vēl notiek pārtikas un veterinārā sertifikācija, DB pastāstīja SIA Reefer Cargo Terminal valdes priekšsēdētājs Mindaugs Raila.

Projektā ieguldīti aptuveni 14 miljoni eiro, un tas ir modernākais un lielākais saldēto produktu terminālis, kas atrodas tieši pie ostas piestātnēm Baltijas jūras baseinā. «Tas, ka atrodamies Noord Natie Ventspils termināls teritorijā, ir mūsu priekšrocība, te ir izcila infrastruktūra, turklāt atrašanās ostas tuvumā nozīmē iespēju ātrāk apstrādāt kravas,» norādīja M. Raila. Pirmās kravas uzņēmums cer saņemt no Norvēģijas – saldētas zivis, taču sarunas notiekot arī par kravu piesaisti citur Eiropā, kā arī par liellopu gaļas kravām no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas. Kravu piegādes paredzētas gan uz Baltijas valstīm, gan NVS un Kazahstānu.

Pret Krieviju vērsto sankciju rezultātā Ventspils krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu, kas ik mēnesī rada 500 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

«Lai arī vairāki Ventspils ostas termināļi strādā stabili un pat palielina kravu apgrozījumu, diemžēl sankciju ietekmē pret Krieviju krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu. Tas noved pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai,» komentē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos brīvsotā pārkaruti 19 miljoni tonnu kravu. Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada pirmajos astoņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA Ventspils Nafta termināls 7%, AS Kālija parks 52%, SIA Ventamonjaks serviss 21%. Neliels kravu palielinājums ir arī SIA Noord Natie Ventspils Terminals. ostā atzīmē, ka pozitīvas tendences uzrāda dati par šī termināļa apkalpotajām prāmju līnijām. Pasažieru skaits Stena Line līnijā uz Nīneshamni Zviedrijā palielinājies par 28%, bet kravu – par 26%, bet līnijā uz Travemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies pat par 52%.

Šā gada maijā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,4 miljoni tonnu kravu. Kopējais kravu apgrozījums piecu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 9 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada pirmajos piecos mēnešos ir mazāks nekā šajā laikā pirms gada. Būtiski salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies naftas produktu un akmeņogļu tranzīta apjoms, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apgrozījumu.

Par 1,5 miljonu tonnu jeb 27% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 609 tūkstošiem tonnu (t.t.) jeb 45% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums, galvenokārt uz akmeņogļu rēķina, ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-441 t.t. jeb 32%), kā arī naftas produktu terminālī SIA Ventall Termināls (- 507 t.t. jeb 60%). Slikti rezultāti ir AS Kālija parks, kur piecu mēnešu laikā pārkrauti 95 t.t., lai gan viena mēneša jauda terminālī ir 500-600 t.t.. Mazāks, bet tomēr kritums kravu apjomā ir arī AS Ventbunkers (-35 t.t. jeb 3%), kur terminālis izmanto tikai nedaudz vairāk par trešo daļu iespējamās jaudas.

Par jauno Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori ārkārtas biedru sapulcē ievēlēta Līga Meņģelsone.

L.Meņģelsone strādājusi privātajā un nevalstiskajā sektorā. Viņa vadījusi ziņu aģentūru BNS-Latvija, a/s Diena žurnālu izdevniecību un laikrakstu Telegraf, kā arī strādājusi SIA Noord Natie Ventspils termināls u.c, norādīts LDDK paziņojumā.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norāda: «Pārmaiņas LDDK vadībā ir svarīgas un uzliek padomei un man kā prezidentam atbildību izvēlēties atbilstošāko cilvēku, kas var turpināt iesākto darbu un sniegt organizācijai pievienoto vērtību.»

Savukārt jaunā ģenerāldirektore atzīmē, ka LDDK stratēģiskie mērķi 2009.-2013.gadam ir definēti un apstiprināti biedru kopsapulcē un tiek atbilstoši realizēti izstrādātajiem uzdevumiem. Viņas uzdevums būs nodrošināt šo mērķu un uzdevumu kvalitatīvu izpildi arī turpmāk.

Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) nosūtījusi Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai vēstuli ar aicinājumu uzņēmējiem skaidrot jaunās valdības nostāju un plānotos pasākumus lielo ostu pārvalžu darbības efektivitātes uzlabošanai un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, informē BATL.

Ņemot vērā, ka valdības deklarācijā nekas nav teikts par valsts brīvostu attīstību un darbības uzlabošanu, uzņēmējiem ir nopietnas bažas par tranzīta nozares nākotni.

Uzņēmēji uzskata, ka ilgstoša valdības (valsts) nespēja iejaukties brīvostu darbībā, iespējams, ir novedusi pie mēģinājumiem slēpti palielināt ieņēmumus Ventspils brīvostā, plānojot manipulācijas ar ostu maksām. Uzņēmēji norāda, ka jebkāda ostu maksu paaugstināšana tiks vērtēta kā atklāta un apzināta kaitniecība, kuras rezultātā cietīs viss Latvijas tranzīta Ventspils ostas virziens. Vienlaicīgi tiek atgādināts, ka Satiksmes ministrija (SM) līdz šim nav reaģējusi uz uzņēmēju izteiktajām bažām un aicinājumiem izvērtēt brīvostu izmaksu, investīciju lietderību un efektivitāti, tādējādi pakļaujot Latvijas tranzīta Ventspils virzienu sadārdzināšanās riskam.

2016.gada oktobrī Ventspils ostā sasniegts jauns viena mēneša laikā uz un no prāmjiem pārvadāto kravu (Ro-Ro) apjoms – 205,1 tūkstoši tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Astoņas reizes nedēļā prāmji kursē uz Nīneshamnas ostu Zviedrijā, bet vienu reizi – uz Travemindi Vācijā.

Šī gada 10 mēnešos ro-ro kravu apjoms Ventspils ostā palielinājies līdz 1,7 miljoniem tonnu, un tas ir par 14% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, kā arī vairāk nekā Rīgas un Liepājas ostai kopā, attiecīgi 207 un 535 tūkstoši tonnu. Rekordliels apjoms apstrādāts oktobrī – 205,1 tūkstostis tonnu, kas ir šobrīd lielākais ro-ro kravu apjoms viena mēneša laikā Ventspils ostas vēsturē. Līdz šim visvairāk Ro-Ro kravu viena mēneša laikā bija 2011.gada oktobrī – 188,9 tūkstoši tonnu.