Alūksnes novadā bāzētā kokogļu rūpnīca Marienburg pieņēmusi jaunu izaicinājumu un kā pirmais uzņēmums reģionā šogad uzsācis bio-ogļu (bio-char) ražošanu vietējam un starptautiskajam tirgum.

Pērn rūpnīcas tehnoloģiskajā reorganizācijā ir ieguldīti vairāk kā 600 000 eiro, kas ir radījis iespēju uzsākt zemes augsnes bagātinātāja – bio-ogles (bio-char) – tehnoloģisko ražošanu.

Atbilstoši tirgus prognozēm bio-ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021.gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026.gadā.

Bio-ogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos. Bio-ogli kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā.

Eiropas un Latvijas vides politika nosaka, ka no 1. janvāra būtiski tiek palielināts dabas resursu nodoklis (DRN), kas nenovēršami liek paaugstināt arī atkritumu apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem. Vienlaikus jau no šī gada 20. maija Rīgā visiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos (BIO) atkritumus.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina pieņemt izaicinājumu un sākt BIO atkritumu šķirošanu, tādējādi ne vien samazinot maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī savas mājas pagalmam nodrošinot iespēju tikt pie jaunas, videi draudzīgas un pievilcīgas atkritumu konteineru nojumes.

Eiropas zaļais kurss un vides politika paredz, ka ar katru gadu nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļūs tikai būtiski dārgāka. To iedzīvotāji manīs jau 1. janvārī, kad, par 30% palielinoties dabas resursa nodokļa (DRN) likmei atkritumu poligonā noglabājamiem atkritumiem, nenovēršami palielinās arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs.

"Mēs kā atkritumu apsaimniekotājs nevaram ietekmēt politiķu lemto par nodokļiem un to palielinājumu. Bet varam piedāvāt alternatīvu ceļu, kā samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, un tā ir šķirošana. Jau visai labi esam iemācījušies šķirot iepakojumu un stiklu, laiks iemācīties šķirot arī BIO. Zinot, ka turpat pusi no nešķirotu sadzīves atkritumu konteinera sastāva veido virtuves BIO atkritumi, kas būtiski ietekmē to, cik bieži konteiners būs jāizved un cik daudz mēneša beigās par to būs jāmaksā, piedāvājam izaicinājumu un iespēju. Sākot šķirot BIO atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja ne vien būtiski samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī izcīnīt savai mājai jaunu, drošu un pievilcīgu atkritumu konteineru novietni ar nojumi mājas pagalmā. To “Clean R” komanda izveidos bez maksas mājai, kas būs pieteikusies BIO atkritumu šķirošanas izaicinājumam," uzsver Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos.

Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.

Jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, turklāt arī Eiropas Savienība izvirza nosacījumus atbildīgākai atkritumu apsaimniekošanai – Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Ko tas nozīmē ikvienam no mums? Ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi, lai mazinātu apglabāto sadzīves atkritumu apjomu.Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no nākamā gada BIO atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā.

AS Dobeles dzirnavnieks uzsācis vērienīgu attīstības projektu realizēšanu, paredzot investīcijas 30 miljonu eiro apmērā. Tuvāko gadu laikā pārtikas ražotājs plāno kļūt par Baltijā lielāko bioloģisko graudu pilna pārstrādes cikla uzņēmumu un nostiprināt savu lielākā makaronu ražotāja pozīciju Ziemeļeiropā, atklājot jaunu, inovatīvu pastas ražotni.

«Šo projektu realizēšanas uzsākšana iezīmē jauna attīstības posma sākumu, kas pavērs nebijušas iespējas gan Dobeles dzirnavniekam un mūsu darbiniekiem, gan Latvijas pārtikas pārstrādes nozarei kopumā. Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules kartē kā vietu, kur tiek ražoti īpaši kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību,» norāda Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs.

«Bioloģiskā lauksaimniecība ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū, jo šī ir strauji augoša un vēl neaptverta niša,» uzskata K. Amsils. «BIO graudu nozares attīstība un ražošanas pieaugums ievērojami palielinās nozares ilgtermiņa ienesīgumu un pozitīvi ietekmēs arī pārējās bioloģiskās lauksaimniecības apakšnozares, piemēram, BIO lopkopību un BIO piensaimniecību, kuru izaugsmi līdz šim kavējusi sertificētas bioloģiskās barības nepietiekamā pieejamība.»

Bezmaksas autobusu ieviešanai šobrīd atbilst 18 reģionālie maršruti, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka konkrētajam autobusa maršrutam ir jāatbilst divām, trim prasībām, lai tas tiktu ieviests kā bezmaksas - attiecīgajā vietā iedzīvotāju blīvumam jābūt ne vairāk kā četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, jābūt ne vairāk kā 2,5 pasažieriem maršrutā, savukārt valsts finansējuma daļai maršruta uzturēšanai jāveido vismaz 85%.

Pašreiz visām trim prasībām atbilst 18 maršruti, bet to skaits var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai, norādīja Godiņš.

«Tie ir ļoti nerentabli maršruti, tādi, kur tāpat ieņēmumu ir ļoti mazi. Lai saglabātu cilvēkiem mobilitātes iespēju un, lai viņi dzīvotu laukos, transports tiek piedāvāts bez maksas. Mērķis ir, lai cilvēki var pārvietoties un saņemt pakalpojumus, un viņam nebūtu jāizmanto privātais transports,» teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Nordea banka piešķīrusi finansējumu palielinājumu SIA Bio-Venta krājumu finansēšanai 2 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Kopējais bankas piešķirtā limita apjoms sasniedz 5,5 miljonus eiro, kas galvenokārt paredzēts uzņēmuma eksporta attīstībai un efektīvai finanšu plūsmas organizēšanai uzņēmumā.

SIA Bio Venta ir lielākais biodīzeļdegvielas ražošanas un pārkraušanas komplekss Baltijā. Uzņēmuma galvenais stratēģiskais produkts ir biodīzeļdegviela, kas tiek ražota no atjaunojamiem dabas resursiem (rapšu sēklām) un ir izmantojama fosilās dīzeļdegvielas vietā. Kā zināms, biodīzeļdegvielu ikdienā patērē transportā kā piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai. Obligātais 5% biodegvielas piejaukums Latvijā ir noteikts no marta līdz novembrim. Uzņēmuma eksporta īpatsvars 2015.gadā no kopējā apgrozījuma šobrīd pārsniedz jau 93%.

Medijos publicētā informācija, ka Lembergu ģimenes uzņēmums saņem 2 miljonu pasūtījumu no Auguļa pārraudzītā Latvijas Dzelzceļa pauž nepatiesu informāciju par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar SIA Bio-Venta tiesību iegūšanu ar biodīzeļdegvielu nodrošināt VAS Latvijas Dzelzceļš meitasuzņēmumu.

Par to Db informē SIA Bio – Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars. Viņš skaidro, ka SIA Bio-Venta biodīzeļdegvielas tirgū darbojas kopš 2008.gada rudens un kā jebkurš uzņēmums ir ieinteresēta pastāvēt un veiksmīgi darboties, gūstot peļņu. Lai nodrošinātu saražotās produkcijas realizāciju, uzņēmums pastāvīgi piedaloties dažādos iepirkumu konkursos un cenu aptaujās. Arī uzvara konkursā par biodīzeļdegvielas piegādi, ko izsludinājusi SIA LDz ritošā sastāva serviss, ir SIA Bio-Venta vadības un darbinieku rūpīga un nopietna darba rezultāts, uzsver A. Janvars.

«Rakstā paustais viedoklis par to, ka piedāvājums iesniegts pēdējā brīdī dēļ it kā SIA Bio-Venta rīcībā esošas plašākas informācijas, ir, maigi sakot, nepatiess, jo visi konkursa piedāvājumi tika iesniegti aizzīmogotās aploksnēs, kuru atvēršana notika konkursa komisijas un konkursa dalībnieku klātbūtnē, izslēdzot jebkādu informācijas noplūdi un konkursa rezultātu sarunāšanu. Starpība starp SIA Bio-Venta un SIA Mežrozīte piedāvājumu bija nevis rakstā minētie daži tūkstoši dolāru, bet vairāk par 23 dolāriem par tonnu, kas sastāda vairākus desmitus tūkstošus dolāru. Raksta autorei, protams, vienalga, ka valsts akciju sabiedrība var ietaupīt šādu summu, jo galvenais ir cīņa pret «oligarhiem»», tā A. Janvars, komentējot pietiek.com publicēto.

Kuldīgā šodien noslēgsies paviljona Ventas krastā piebūves sabiedriskā apspriešana,liecina informācija Kuldīgas domes mājas lapā.

Paviljona pārbūves priekšlikumu domē iesniegusi SIA Kuldīgas metropole, kam Kuldīgas vecpilsētā pieder viesnīca Metropole. Kā jau Db vairākkārt rakstījis, tās īpašnieks ir uzņēmējs un miljonārs Valentīns Kokalis. Projektētājs ir SIA Lauku Dzīve.

Paviljona pārbūves priekšlikums paredz veidot piebūvi esošam paviljonam Ventas krastā, piešķirot kompleksam kafejnīcas - restorāna funkcijas. (80 personām ziemā, ap 100 - vasarā). Ūdens pieejamību apmeklētājiem nodrošinās serpentīnveida noeja pie Ventas. Esošo paviljonu paredzēts daļēji stiklot, saglabājot nelielu terasi pret Ventas upi. Pagrabstāva līmenī plānots izbūvēt telpas bāram. Esošajā paviljonā būs izkārtotas kafejnīcas telpas, dalot to divās zonās. Abu līemņu sasaisti veidos kāpnes un ēdienu padeves lifts.

Valdība ceturtdien lems mainīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārstāvi Rīgas brīvostas valdes locekļa amatā, aizstājot Viesturu Zepu (LA) ar Rīgas domes deputātu Edgaru Štelmaheru (NA/LRA).

Zepu šajā amatā iecēla 2019.gada 26.februārī kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra virzītu pārstāvi.

Rīkojuma projekts tiek virzīts vienlaicīgi ar projektu "Par atļauju Edgaram Štelmaheram savienot amatus", kurā paredzēts atļaut Štelmaheram savienot Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu ar Rīgas domes deputāta amatu, SIA "New Rosme" valdes locekļa amatu, SIA "Funky Fish" valdes locekļa amatu un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas prezidenta amatu.

Kā norādīts rīkojuma projekta anotācijā, Štelmaheram ir bakalaura grāds biznesa administrācijā un vadībā, kā arī pieredze vairāku juridisko personu valdes locekļu amatos.

Štelmahers laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam darbojies uzņēmuma SIA "Uprent" padomē. Uzņēmums nodarbojās ar gruntsūdeņu pazemināšanas projektiem, lielapjoma industriālu šķidrumu pārsūknēšanu, karjeru izstrādi, sūkņu tirdzniecību visās Baltijas valstīs un Polijā.

SF Bio un Finnkino ir parakstījuši vienošanos par apvienošanos, kopīgi veidojot lielāko kinoteātru grupu Ziemeļu reģionā. 60 % jaunā uzņēmuma daļu īpašnieks būs Ratos un 40% daļu īpašnieks – Bonnier.

SF Bio un Finnkino, kas Baltijas tirgos darbojas ar Forum Cinemas nosaukumu, ir vadošie uzņēmumi savos tirgos, un abas kompānijas turpinās darboties ar līdzšinējiem nosaukumiem. Jaunais uzņēmums darbosies Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Īpašnieki - Ratos un Bonnier - atbalstīs jaunās kinoteātru grupas ilgtermiņa izaugsmes mērķus gan esošajos, gan jaunajos tirgos.

«Šis ir labākais iespējamais darījums Bonnier,» norāda Jūnass Bonjers (Jonas Bonnier), Bonnier AB izpilddirektors, akcentējot uzņēmuma lielās izaugsmes iespējas.

«Ratos un Bonnier ir ļoti spēcīga īpašnieku kombinācija jaunajai kinoteātru grupai ar dziļām, ilgtermiņa zināšanām par nozari, kā arī finansiālu jaudu,» atzīmē Suzanna Kempbela (Susanna Campbell), Ratos izpilddirektore. «Mēs veidojam reģionā lielāko kinoteātru grupu, kur spēcīgi vietējie zīmoli apvienosies, lai būtu vēl konkurētspējīgāki un spētu nodrošināt pievilcīgu filmu piedāvājumu Ziemeļu un Baltijas reģionos,» viņa piebilst.

Latvijas augstākās izglītības sistēmai piemīt augsta pielāgošanās spēja, budžeta vietu finansēšanas modelis dod stabilitāti, universitāšu autonomija ļauj attīstīt uzņēmējdarbību, tomēr sistēmā ir ievērojams līdzekļu iztrūkums, izglītības sistēma ievērojami paļaujas uz Eiropas Savienības (ES) fondiem, kas nevar būt ilgtermiņa risinājums stabilam pētniecības finansējumam, secināts Pasaules Bankas (PB) pirmajā ziņojumā.

Kā informē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), PB iesniegtais ziņojums ir pirmais no trīs pārskatu sērijas, kuru laika posmā no 2013. gada decembra līdz 2014. septembrim gatavo PB Latvijas augstākās izglītības finansēšanas ekspertu komanda. Tas izgaismo Latvijas finansēšanas sistēmas stiprās un vājās puses no Eiropas attīstības viedokļa, salīdzinot ar labu finansēšanas modeļu vispārīgajiem kritērijiem. Otrajā ziņojumā, kas tiks iesniegts aprīļa beigās, uzmanība tiks koncentrēta uz pašreizējo Latvijas augstākās izglītības finansēšanas mehānismu atbilstību skaidri paustajām valdības stratēģiskajām prioritātēm, savukārt trešajā ziņojumā, kas būs pieejams rudenī, - sniegti priekšlikumi nākotnes augstākās izglītības finansēšanas modelim Latvijā.

Piektdien, 14. septembrī Nordea banka svinīgi atzīmes savas darbības paplašināšanos Vidzemes reģionā, atklājot jaunu Valmieras klientu apkalpošanas centru. Tas atradīsies pašā Valmieras centrā - Rīgas ielā 21.

Svinīgajā Nordea bankas Valmieras klientu apkalpošanas centra atklāšanas pasākumā piedalīsies Nordea Latvija vadītājs Valdis Siksnis un Valmieras Domes vadītājs Inesis Boķis.

Nordea Latvija vadītājs Valdis Siksnis saka - "Nordea banka tuvākajos divos gados ir iecerējusi būtiski paplašināt savu darbību arī Latvijā. Mēs plānojam atvērt vismaz 10-15 jaunas filiāles gan Rīgā, gan arī citās lielākajās Latvijas pilsētās. Valmiera ir viena no ekonomiski aktīvākajām pilsētām, un mēs nākotnē saredzam lielu tās ekonomiskās izaugsmes potenciālu".

Nordea bankas Valmieras klientu apkalpošanas centra vadītāja Una Bergsone uzsver - "Paplašinot Valmieras klientu apkalpošanas centru, Nordea būs tuvāka saviem jau esošajiem klientiem. Mūsu mērķis ir piesaistīt arī daudzus jaunus klientus - gan privātpersonas, gan uzņēmumus. Nordea banka atrodas vienā no spēcīgākajām pozīcijām privātpersonu mājokļu kreditēšanā, taču tās konkurētspējas priekšrocība ir pilnīgs pakalpojumu klāsts visiem bankas lietotāju segmentiem".

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, tiekoties ar biodegvielas ražotāja Bio - Venta pārstāvjiem, solījis panākt, lai Eiropas Komisijas notifikācijas procedūras ietvaros nodalītu tiešo un netiešo valsts atbalstu biodegvielas ražošanai, kā arī plānveidīgi virzīt biodegvielas obligātā piejaukuma īpatsvara palielināšanu autotransportā.

Viņa viedoklis sakritis ar biodegvielas ražotājiem arī attiecībā uz ierosinājumu noteikt vienu atbildīgo amatpersonu no Ekonomikas ministrijas, kas būtu atbildīga par problēmu operatīvu risināšanu.

Par to Db. lv informēja SIA Bio - Venta valdes loceklis Renārs Pūce.

Lai nebūtu jānonāk līdz jaunas, modernas ražotnes, kas realizēta ar pašmāju nacionālo kapitālu, slēgšanai, uzņēmums SIA Bio-Venta lūdzis Ministru prezidentu rast iespēju ne vēlāk kā līdz 2011.gada jūlijam pilnībā izmaksāt uzkrāto valsts parādu SIA Bio-Venta par 2008. un 2009.gadā saražoto biodīzeļdegvielu 12,58 milj.LVL apmērā; nodrošināt, lai savlaicīgi tiktu izmaksāts valsts atbalsts par 2010.gadā saražoto biodīzeļdegvielu; novērst neefektīvo birokrātiju konkrēto jautājumu risināšanā Zemkopības, Ekonomikas un Finanšu ministrijās, kurās jāpatērē nesamērīgi ilgs laiks atbildīgās personas noskaidrošanā; izveidot darba grupu, kurā tiktu iekļauti pārstāvji no atbildīgajām ministrijām un Latvijas biodegvielu un bioenerģijas asociācijas, kura izstrādātu Rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā 2010-2020 gadam; nepieļaut valsts tiesiskās paļāvības principu neievērošanu, kā rezultātā būtiski tiek pasliktināts investīciju klimats un ražotāju stāvoklis valstī.

No 2024.gada 1.janvāra par teju 16% pieaugs Dabas resursu nodokļu (DRN) likme sadzīves atkritumu apglabāšanai - līdzšinējo 95 eiro par tonnu vietā būs jāmaksā 110 eiro - un tas visvairāk ietekmēs tos, kuri atkritumus nešķiro, informē Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs.

DRN, kas saistīts ar nešķiroto sadzīves atkritumu apglabāšanu, tiek pārskatīts un pakāpeniski paaugstināts jau kopš 2021.gada. Turklāt paredzēts, ka šīs likmes paaugstināšana notiks arī 2025. un 2026.gadā, ik gadus to paaugstinot par 10 eiro tonnā.

A.Nikolajevs uzsver, ka šī DRN likme lielā mērā ir politikas instruments, lai stimulētu atkritumu šķirošanu visā Latvijas sabiedrībā, jo šķirotā iepakojuma (plastmasas, papīra un stikla) apsaimniekošana ir un būs bez maksas, savukārt bioloģiski norādāmo jeb BIO atkritumu izvešana no 2024.gada kļūs ievērojami lētāka.

"Tās izmaiņas ir pakārtotas Latvijas vides politikai un Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem, to vēstījums ir diezgan tiešs - tiem, kuri nešķiro, atkritumu apsaimniekošana kļūs aizvien dārgāka. Kurpretim savus rēķinus var mazināt šķirojot, jo gan dalīti šķiroto iepakojumu, gan stiklu atkritumu apsaimniekotāji izved lētāk nekā sadzīves atkritumus, BIO šobrīd izved par 20% lētāk nekā nešķirotos sadzīves atkritumu, bet nākamgad šīs izmaksas vēl samazināsies," skaidroja A.Nikolajevs.

Nordea piešķīrusi finansējumu 43 miljonu eiro apmērā Bio-Venta lieljaudas biodīzeļdegvielas rūpnīcas būvniecībai Ventspils ostas teritorijā, liecina kredītiestādes sniegtā informācija medijiem. Rūpnīca plāno uzsākt ražošanu jau 2008. gada sākumā.

Tās ražošanas jauda sasniegs 100 000 tonnas gadā. Bio-Venta būs viena no lielākajām biodegvielas rūpnīcām Baltijas valstīs.

Saskaņā Nordea sniegto informāciju SIA Bio-Venta iepriekš bija saņēmusi kredītus citās bankās, bet tā kā bija pieaugušas rūpniecības būvniecības un iekārtu izmaksas, tos refinansējusi.

Bio-Venta biodīzeļdegvielas rūpnīcas būvniecība tika uzsākta 2006. gada vasarā. Pašlaik norit iekārtu montāžas darbi, bet biodīzeļdegvielas ražošanu iecerēts uzsākt 2008. gada sākumā. Rūpnīcas komplekss sastāv no rapša un rapša raušu uzglabāšanas un pārkraušanas elevatora, rapša eļļas presēšanas ceha, biodīzeļdegvielas ražošanas ceha un biodīzeļdegvielas un augu eļļas pārkraušanas termināla. Sākotnējā ražošanas jauda būs 100 000 tonnu biodīzeļdegvielas gadā un tiks pārstrādātas aptuveni 100 000 tonnu rapšu sēklas gadā.

03.09.07. - 09.09.07.

***

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros reģistrēti 282 jauni subjekti (uzņēmējsabiedrības), kas ir par 45 vairāk kā pagājušajā nedēļā. No kopējā skaita visvairāk jeb 239 bija sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 33 - individuālie komersanti, u.c. subjekti.

Komercreģistrs Kopā: 279

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 239

Individuālais komersants 33

Ārvalsts komersanta filiāle 1

Akciju sabiedrība 4

Pilnsabiedrība 1

Filiāle 1

Uzņēmumu reģistrs Kopā: 3

Kooperatīvā sabiedrība 1

Pārstāvniecība 1

Zemnieku saimniecība 1

Lielākie reģistrētie komersanti pēc pamatkapitāla pagājušajā nedēļā bija: SIA "Riga Capital", kuras pamatkapitāls ir 1 000 000 latu. Lielākie reģistrētie komersanti pēc pamatkapitāla:

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Finanšu pakalpojumu sniedzējs Luminor paziņojis par jaunas stratēģiskas korporatīvās partnerības uzsākšanu ar konsorciju, kura vadībā būs investīciju fonds Blackstone Group L.P. («Blackstone»).

Darījuma ietvaros «Blackstone» iegādāsies 60% Luminor akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem Nordea Bank AB («Nordea») un DNB Bank ASA («DNB»).

Šis ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, uzsver darījumā iesaistītie.

Apvienojot Nordea un DNB biznesu Baltijas valstīs, Luminor tika izveidota 2017. gadā un ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs reģionā ar 23% tirgus daļu kreditēšanā, kopējiem bankas aktīviem 15 miljardu apmērā, aptuveni 3000 darbiniekiem un 64 klientu apkalpošanas centriem visā Baltijas reģionā.

Nordea un DNB saglabās vienādas kapitāldaļas 20% apmērā, turpinot atbalstīt Luminor ar ilgtermiņa finansējumu, zināšanām un pārstāvniecību Luminor Grupas padomē. Tāpat arī «Blackstone» un Nordea noslēguši papildu vienošanos par Nordea 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

Ja Latvijā inflācija nesāks samazināties nākamā gada otrajā ceturksnī, patlaban lēstā ekonomikas mīkstā piezemēšanās var kļūt cietāka. Par Latvijas ekonomikas un banku tirgus attīstības perspektīvām intervijā Db pastāstīja Ziemeļvalstīs lielākās banku grupas Nordea filiāles Latvijā vadītājs Valdis Siksnis.

Kādu Nordea banka redz Latvijas ekonomikas tālāku attīstību?

Vai zināmi šobrīd augstās inflācijas cēloņi?

Mēs mēģinājām analizēt, kāpēc piem., Latvijā inflācija ir ievērojami augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kur ir fundamentāli līdzīga situācija, t.sk., ietekmē dabas resursi, bijusi vienlaicīga iestāšanās ES. Secinājām, ka pēdējos gados Latvjā daudzos rādītājos dinamika bijusi strāujāka, t.sk., atalgojuma, kreditēšanas pieaugums. Proti, naudas masas apgrozībā (naudas, kas nokļuva cilvēku rokās) pieaugums bija straujāks. Tagad nav vēlams, lai patēriņš apstājas vai arī strauji bremzētos, bet nepieciešama mērenība gan algas, gan kreditēšanas pieaugumā. Samazinoties jaunas naudas ieplūšanai ekonomikā, arī inflācijas tempiem vajadzētu samazināties. Novērojumi liecina, ka arī cilvēku optimisms mazinās, cilvēki vairs nedomā, ka var aizņemties, jo tāpat pēc mēnešiem nopelnīs vairāk. Tiesa, ir vēl arī blakus efekti, piem., administratīvi regulējamās cenas, inflācijas gaidas.

Pasaulē strauji attīstās savstarpējo aizdevumu tirgus un kolektīvās finansēšanas platformas. Pasaules līmenī savstarpējo aizdevumu tirgus dubultojas ik deviņus mēnešus. Pagājušajā gadā savstarpējos aizdevumos pasaulē bija ieguldīti 25 miljardi ASV dolāru (22,4 miljardi eiro). Bāzes scenārijā tiek paredzēts, ka līdz 2020.gadam visā pasaulē savstarpējos aizdevumos būs ieguldīti 300 miljardi ASV dolāru (268,7 miljardi eiro), aģentūras LETA rīkotajā diskusijā stāstīja savstarpējo aizdevumu platformas Mintos līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Finanšu ministrijas (FM) Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Anna Dravniece informēja, ka Eiropā strauji attīstās alternatīvais finansējums un kolektīvās finansēšanas platformas - pieaugums ir vidēji 140% gadā. Šī niša pēdējos gados strauji papildina banku finansēšanu. Arī kapitāla tirgus savienībā kolektīvās finansēšanas platformas atzīmētas kā viens no potenciālajiem finansējuma avotiem, kas varētu apmierināt pieprasījumu pēc finansējuma un aizpildīt to plaisu, kas pašlaik tirgū netiek apmierināta ar atbilstošu finansējumu.

Dravniece informēja, ka Latvijas tirgū bankas 2014.gadā no jauna kredītos izsniedza 1,2 miljardus eiro, bet nebanku kreditētāji izsniedza 387 miljonus eiro. Kopējā aizdevumu portfelī nebanku kreditētāju īpatsvars aug, šā gada otrajā ceturksnī tas sasniedza 13,3%. No jauna izsniegtajiem banku kredītiem apjoms ir svārstīgs, bet nebanku kreditētājiem līkne iet uz augšu.

Patlaban tiek meklēti investori naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Daugavpils novadā un risināti ar izejvielu piegādi ražotnei saistītie jautājumi, aģentūru LETA informēja SIA Euro Oil Refinery valdes loceklis Igors Jemeļjanovs.

Tā kā naftas pārstrādes uzņēmuma būvniecība ir sarežģīts un dārgs process, investoru piesaiste un izejvielu piegādes jautājumi ir komplicēti un to risināšana prasa daudz laika. Patlaban no pašvaldības un Vides pārraudzības valsts biroja ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas rūpnīcas būvniecībai un tiek vērtēti vairāki ražotnes izveidei nepieciešamā finansējuma piesaistes varianti, skaidroja Jemeļjanovs.

SIA Euro Oil Refinery naftas pārstrādes rūpnīcas ar jaudu 7,875 miljoni tonnu gadā būvniecības un ekspluatācijas Laucesas pagastā ideju Daugavpils novada dome atbalstījusi 2009.gada oktobrī. Lēmums pieņemts, balstoties uz Vides pārraudzības valsts biroja iesniegto ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.

Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji zināmā mērā ir konkurenti banku sektoram, bet abus segmentus nevar strikti salīdzināt, jo nav vienots regulējums, sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasību par politiski nozīmīgu personu identificēšanu un to darījumu uzraudzību, tiem nav «zini savu klientu» anketu. Savukārt īstermiņa aizdevējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). «Līdz ar to dzīvojam dažādās pasaulēs,» sacīja bankas vadītājs.

Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza paskaidroja, ka maksājumu un e-naudas iestādēm ir līdzvērtīgas prasības naudas atmazgāšanas jomā kā bankām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām ir pienākums pilnībā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību, tajā skaitā likumā noteiktajos gadījumos klientu identificēšanas, izpētes un uzraudzības, izpildi. Minēto likuma prasību izpilde nozīmē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā noteiktajos gadījumos ir jānoskaidro, vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 15 000 eiro sodu SIA "Memory Water" par negodīgas komercprakses īstenošanu, informē PTAC.

Uzņēmumam arī triju mēnešu laikā jānomaina produktu marķējums, izslēdzot no tā informāciju par ūdens apstrādes tehnoloģiju un kvalitātes zīmi "Bio Water", kā arī noteiktā laika periodā iesniedzot PTAC rakstveida pierādījumus un informāciju par šo darbību izpildi.

Komercprakse, par kuru PTAC uzņēmumu sodījis, īstenota, patērētājiem piedāvājot "Memory Water" ražoto fasēto dzeramo ūdeni "BIO ūdens" un citas preces, piemēram, uztura bagātinātājus, kosmētikas līdzekļus, tostarp, slēdzot ar patērētājiem distances līgumus un veicot darbības, kuras saistītas ar patērētāju likumīgo tiesību un līgumu izpildi.

Lietā vērtētā komecprakse konstatēta kompānijas tīmekļa vietnēs "www.memorywater.com/lv", "www.shop.memorywater.lv", sociālajos tīklos izveidotajos "Memory Water" profilos, publiskā vidē izplatītajās "BIO ūdens" reklāmās, kā arī ūdens pudeļu marķējumā.

Līdz ar jaunās bioetanola piejaukuma padeves līnijas svinīgu nodošanu ekspluatācijā, SIA Latvija Statoil savās degvielas uzpildes stacijās (DUS) ir ieviesis benzīnu ar 5% bio piejaukumu.

Kopējo investīciju apjoms līnijas izbūvē sasniedz 2 miljonus eiro. Puse no investīcijām ieguldīta līnijas būvniecībā. Līnijas projektēšanu veica skandināvu inženieri, kamēr tās izbūvi veica vairāki vietējie uzņēmēji. Projekta ģenerāluzņēmējs bija SIA Conventus, projekta saskaņošanu veica SIA BCC, bet darbus uzraudzīja a/s Inspecta Latvia.

Statoil terminālī bio piejaukums degvielai tiks pievienots ar plūsmas metodi – vienmērīgi iesmidzinot bio piejaukumu degvielā, veicot tās uzpildi degvielas vedējā ar precizitāti no 4.5-5%. Jaunās līnijas jauda ir pietiekama, lai ar degvielu, kam pievienoti 5% bio piejaukuma, nodrošinātu ne tikai Statoil DUS tīklu, bet arī pieprasījumu vairumtirdzniecībā. To vidū ir zemnieku saimniecības, rūpniecības uzņēmumi, kā arī citi Latvijā strādājošie degvielas tirgotāji.