Autoru tiesības saņemt atlīdzību par viņu darbu kopēšanu, varētu tikt nodrošinātas, nosakot, ka par atlīdzības apmēru vienojas autortiesību subjekti ar kopēšanas pakalpojumu sniedzējiem, taču šādas vienošanās iespējamība tiek apšaubīta. Saskaņā ar Kultūras ministrijas sagatavoto koncepciju, kuru pirmdien atbalstīja Ministru kabineta komiteja, autoratlīdzības apmērs par darbu reprogrāfisko reproducēšanu jeb kopēšanu, kā arī atlīdzības iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtība būtu jānosaka, savstarpēji vienojoties autortiesību subjektiem un kopēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Kā minētā risinājuma priekšrocība tiek minēta tā, ka autortiesību īpašnieki var vienoties ar personām, kas sniedz kopēšanas pakalpojumus par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un vērsties tiesā gadījumos, kad vienošanās nav panākta. To, vai kopēšanas pakalpojumu sniedzējiem būs iespējams vienoties ar autortiesību organizācijām, piemēram, AKKA/LAA par autoriem izmaksājamo atlīdzību par autoru darbu kopēšanu apšauba SIA Minapa salona Minolta vadītājs Gints Šmits, kura vadītais salons piedāvā arī kopēšanas pakalpojumus. «Visticamāk, sāksies tiesu darbi. Kopē ne tikai latviešu autoru vai ar autortiesībām aizsargātus darbus. Ja jāmaksā atlīdzība, kopēšanas salona darbiniekam jāuzskaita gan tas, kādu autoru darbi tiek kopēti, gan cik lapas tiek kopētas,» sacīja G. Šmits. Viņaprāt, ja normatīvie akti tomēr uzdos kopēšanas pakalpojumiem pienākumu vienoties ar autortiesību subjektiem par atlīdzības apmēru, pakalpojumu sniedzējiem nāksies veidot asociāciju, kas pārstāvētu viņu intereses sarunās ar autortiesību aizstāvjiem. Saskaņā ar Autortiesību likuma grozījumiem, kas stājušies spēkā 2004. gada 1. maijā, atlīdzību par kopēšanu maksā tai izmantojamo iekārtu, tajā skaitā skaneru izgatavotāji un personas, kuras tos ieved Latvijā, taču reāli tas nenotiek, Db apliecināja KM valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters.

Dokumentu apstrādes kompānijas Copy Pro un tās amatpersonu kustamās mantas un naudas apķīlāšana apdraud kompānijas darbību. Piesardzīgi par tālāku sadarbību ar to izsakās arī uzņēmuma šābrīža sadarbības partneri. Lēmums par mantas un naudas līdzekļu apķīlāšanu pieņemts, nodrošinot citas šīs nozares kompānijas - Copy General Latvia (CG) - prasību par 1.4 milj. USD jeb 0.75 milj. Ls zaudējumu piedziņu.

Piektdien vēl Copy Pro (CP) valdes locekle Baiba Bērziņa ar tiesas lēmumu nebija iepazinusies un uzsvēra, ka uzņēmums turpina strādāt. "Ir grūti teikt, ko darīsim - vispirms jāiepazīstas ar lēmumu," tā B. Bērziņa. Šajā pašā dienā pēc pusdienas CP telpās Raiņa bulvārī ieradās tiesu izpildītājs un apķīlāja CP bankas kontus. Noskaidrojās, ka kustamo mantu nav iespējams ķīlāt, jo tā ir ieķīlāta SEB Unibankā, teica A. Zvīdris.

Kā atzina kāds jurists, kurš savu vārdu atturējās nosaukt, "Copy Pro saimnieciskā darbība ir iespējama arī turpmāk - pēc mantas aprakstīšanas, kad, visticamāk, tiks pieņemts lēmums mantu atstāt glabāšanai tam pašam uzņēmumam, pie kā tā atradusies, taču praktiski tā būs apgrūtināta naudas kontu apķīlāšanas dēļ."

Šobrīd izstrādāti divi varianti, kā risināt jautājumu par kopētāju nodevu iekasēšanu — vienā no tiem maksās iekārtu importētāji un izgatavotāji, otrā iestādes, kas sniedz kopēšanas pakalpojumus. Kultūras ministrija (KM) sagatavojusi divus variantus grozījumiem Autortiesību likumā, kuri tiks virzīti izskatīšanai Saeimā, lai izvēlētos vienu no tiem. Atbilstoši izvēlētajam variantam būs jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi. Db jau vairākkārt rakstīja, ka KM sākotnējā iecere — autoratlīdzības gūšanas nolūkos aplikt ar nodevu katru nokopēto lapu jebkurā uzņēmumā — izraisīja neapmierinātību uzņēmēju vidū, tāpēc Kultūras ministre Inguna Rībena apturēja izstrādātā noteikumu projekta virzību. Maksās vieni, kopēs citi Pirmais grozījumu variants paredz atlīdzības uzlikšanu kopēšanas iekārtu importētājiem un izgatavotājiem. Norma par izgatavotājiem iekļauta, domājot par nākotni, proti, ja šādu iekārtu ražošana tiktu uzsākta Latvijā. Likuma grozījumu autors un I. Rībenas konsultants autortiesību jautājumos Sandis Voldiņš skaidro, ka šāda atlīdzības administrēšana būtu vieglāk veicama. Taču viņš atzīst, ka šim variantam ir ļoti būtiski trūkumi, — proti, maksājamās atlīdzības lielums nemainīsies atkarībā no tā, kādiem nolūkiem kopētāji tiek ievesti. Tādējādi importētājam būs jāmaksā arī par iekārtu, kuru iegādāsies, piemēram, bankas vai tirdzniecības iestādes. Turklāt šādā kārtībā nav iespējams piemērot atlīdzības iekasēšanu ar atpakaļejošu datumu, proti, iestādes, kuras tiešām pavairo autoru darbus, piemēram, skolas un bibliotēkas varēs turpināt to darīt uz vecām iekārtām, neko nemaksājot. Sola celt cenas «Muļķības lielākās,» raksturojot šī grozījumu realizēšanos dzīvē, saka kopēšanas iekārtu importētāja un tirgotāja Canon IB Serviss direktors Guntars Pļaviņš. Viņš pauda neizpratni, kāpēc importētājam jāmaksā par kopēšanu, ar ko viņš pats nenodarbojas. Uzņēmuma direktors uzskata, ka šāda nodeva uz biznesu varētu atstāt būtisku negatīvu ietekmi, turklāt tas neapšaubāmi izraisītu iekārtu cenu celšanos. G. Pļaviņš norādīja, ka loģiskāk būtu aplikt ar nodokli tos, kuri strādā ar kopētājiem. Arī Ricom direktors Andris Dancings izteicās negatīvi par iespējamo nodevu, piebilstot, ka uzņēmums jau šobrīd maksā par audio un video iekārtu un nesēju importēšanu. Db jau rakstīja, ka arī šī nodeva tika ieviesta, lai iekasētu autoratlīdzību par iespējamo darbu pavairošanu. Savukārt Minolta pārstāvja Latvijā SIA Minapa direktors Armands Šteinbergs norādīja, ka, lai arī kopētāju sadārdzināšanās būs neizbēgama, pircēji to pārlieku neizjutīs, jo asās konkurences apstākļos iekārtu tirgotāji neatļausies paaugstināt cenu par visu nodevas summu. Importētāja likmes apjoms būs atkarīgs no iekārtas jaudas, taču, kamēr Saeima nav izvēlējusies vienu no likumprojektiem, konkrētas aplēses par importētājnodevas apjomu KM nav veikusi. S. Voldiņš informēja, ka Vācijā vidēji jaudīgas iekārtas nodeva ir 51 eiro. Ja iekārta minūtē spēj nokopēt vairāk nekā 700 lapas, tad nodeva palielinās līdz 300 eiro. Ja kopētājs kopē krāsu apas, tad nodeva dubultojas. Arī Lietuvā jau apmēram gadu darbojas šāda shēma, taču tur pērn izdevies iekasēt vien 5000 litu(950 Ls.). Pasargātu uzņēmējus Otrs likuma grozījumu variants paredz uzlabotu un ierobežotu iepriekšējo nodevu iekasēšanas mehānismu, proti, Ministru kabinets būs tiesīgs noteikt tās iestādes un uzņēmumus, kuriem būs pienākumus maksāt atlīdzību, piemēram, skolas un bibliotēkas kā arī kopēšanas centri. «Šis variants izslēdz to uzņēmēju grupu, kuriem kopēšana nav tiešā nodarbošanās,» skaidro S. Voldiņš, piebilstot, ka, lai arī pēc šādas kārtības iespējams precīzāk sadalīt reprogrāfisko reproducētāju grupas, šāda kārtība būtu grūtāk administrējama. Ja Saeima izvēlēsies šo atlīdzību iekasēšanas mehānismu, tad MK noteikumos būs jāprecizē nodevas apmērs. Skolām un bibliotēkām tas varētu būt 60 — 90 % apmērā no 0.1 santīma, kopēšanas centriem — 35 %. KM šobrīd nav veikusi aprēķinus, cik lielus līdzekļus varētu iekasēt abos administrēšanas veidos. Db jau rakstīja, ka, pēc sākotnējā plāna, apliekot ar nodevu k

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Viena no lielākajām pasaules ierakstu kompānijām Sony BMG šā gada janvārī sāks tirgot MP3 formāta mūziku internetā bez kopēšanas aizsardzības. Sony bija pēdējā no lielajām ierakstu kompānijām, kas atteicās no kopēšanas aizsardzības savai mūzikai, ziņo Associated Press.

Sony BMG Music Entertainment oficiālais pārstāvis Tokijā skaidro, ka kompānija MP3 formāta mūziku bez kopēšanas aizsardzības tirgos tikai ASV, citos pasaules valstu tirgos līdzīga rīcība pašlaik netiek plānota.

2007. gada decembrī no MP3 formāta mūzikas kopēšanas aizsardzības atteicās arī kompānija Warner Music Group. Universal un EMI to izdarīja jau agrāk.

Strauji samazinājies HD DVD atskaņotāju pieprasījums, kas savukārt ir izraisījis milzīgu lēcienu Blu-ray atskaņotāju pārdošanas apjomā, ziņo NYTimes.

Ja 2007. gadā HD DVD un Blu-ray tirgus daļa katram bija 50%, tad šā gada sākumā Blu-ray tirgus daļa jau ir sasniegusi 90%, kamēr HD DVD tikai 10%.

Šāds iznākums jau tika pareģots, kad kompānija Warner Bros. Entertainment (4. janvārī) paziņoja, ka tā turpmāk izdos filmas tikai Blu-ray. Tādu pašu lēmumu pieņēma viena no lielākajām pornogrāfisko filmu industrijas kompānijām Digital Playground.

Bet vai šā gada pārdošanas rādītāji liecina, ka HD DVD ir pagātne?

Kompānijas Toshiba digitālās un audio nodaļas viceprezidente Džodija Salija (Jodi Sally) norādīja, ka HD DVD vēl nav pagātne. Zemos pārdošanas rādītājus var skaidrot ar to, ka kompānijai Toshiba tikko ir beigusies Ziemassvētku izpārdošana, bet Blu-ray pārdošanas apjomi ir auguši, jo Blu-ray atskaņotāji tiek doti līdzi televizoriem kā dāvana.

SIA Koncertmeistars valdes priekšsēdētājs Ēriks Naļivaiko lūdzis Rīgas domi piešķirt 19.6 tūkstošus latu kā līdzfinansējumu Mārtiņa Brauna un grupas Sīpoli koncertam un tā ieraksta veikšanai, kā arī CD un DVD izdošanai.

Šā gada jūnijā iecerēts grupas Sīpoli un komponista M. Brauna koncerts, kas būs 2008. gada 18. novembrī notikušā īpašā koncerta atkārtojums. Koncerta rīkotājs SIA Koncertmeistars savā iesniegumā raksta, ka tikai par saviem līdzekļiem nevar realizēt šo projektu, un piedāvā Rīgas domei kļūt par koncerta – ieraksta un DVD un CD izdošanas līdzfinansētāju.

Iesniegumam pievienota izmaksu tāme par 38 tūkstošiem latu, tai skaitā mākslinieciskās izmaksas 3.6 tūkst. Ls, gaismas un skaņu aparatūras īre 4.4 tūkst. Ls, Dailes teātra telpu īre un personāla atalgojums 7.2 tūkst. Ls, TV tehnikas īre un personāls 5 tūkst. Ls, bet DVD un CD ierakstīšanas un izdošanas izmaksas lēstas 11.2 tūkst. Ls. Pati SIA Koncertmeistars apņēmusies segt 15.2 tūkstošus latu, bet Rīgas domei lūgusi 19.6 tūkstošus latu. Koncerta rīkotājs Ē. Naļivaiko projekta īstenošanā aicinājis piedalīties Latvijas Televīziju un Ivetas Mielavas vadīto mūzikas izdevniecību Upe tuviem un tāliem.

Pēc tam, kad kompānija Toshiba atteicās no HD DVD formāta, videospēļu konsoles Xbox ražotājs Microsoft arī nolēmis pārtraukt ražot HD DVD formāta paplašinājumus savām videospēļu konsolēm Xbox 360, ziņo BBC.

Microsoft bija viena no lielākajām kompānijām, kas cīņā ar Blu-ray formātu, kāds ir integrēts Sony ražotajām PlayStation 3 konsolēm, pastāvēja par HD DVD formātu.

Microsoft gan norāda, ka turpinās garantijas apkopi HD DVD formāta Xbox 360. Savus Xbox 360 aprīkot ar HD DVD paspējuši apmēram 300 000 konsoles īpašnieku.

Db.lv jau ziņoja, ka kompānija Toshiba pēc tam, kad lielās filmu studijas izteica atbalstu Blu-ray formātam, nolēma pārtraukt HD DVD formāta atskaņotāju ražošanu.

Lai arī HD DVD atskaņotāji pasaulē iegādāti vairāk nekā Blu-ray tehnoloģijas atskaņotāji, Blu-ray diski šā gada pirmajā pusē pārdoti divreiz vairāk nekā HD DVD formāta diski, ziņo BetaNews.

Arī viena no lielākajām ASV filmu nomas kompānijām Blockbuster apgalvo, ka Blu-ray formāta filmu diskus klienti pieprasa vairāk nekā HD DVD formāta filmu diskus.

Taču HD DVD disku izplatītāji gan apgalvo, ka lielāko daļu Blu-ray disku iegādājušies Sony ražotās konsoles PlayStation 3 īpašnieki, kas nozīmē, ka filmu diksi pašlaik ir pieprasītāki HD DVD nekā Blu-ray formātā.

Viena no lielākajām un prominentākajām pornogrāfisko filmu industrijas kompānijām Digital Playground paziņojusi, ka līdz 2008. gada beigām tā plāno pārstāt izlaist pornogrāfiskās filmas HD DVD formātā, ziņo i4u.

Šādu paziņojumu izteica Digital Playground dibinātājs Joone, minot divus iemeslus. Pirmais iemesls ir tāds, ka viena no pasaulē lielākajām filmu studijām Warner ir nolēmusi pāriet no HD DVD uz Blu-ray.

Otrs iemesls ir tāds, ka jau tagad kompānijas pornogrāfiskā satura filmas Blu-ray formātā ir ievērojami vairāk pieprasītas nekā HD DVD formātā.

Joone uzskata, ka Blu-ray panākumu atslēga daļēji ir Sony PlayStation 3, kura formāts ir Blu-ray.

Digital Playground joprojām sagādā problēmas līguma noslēgšana ar Sony un tāpēc kompānijas filmas Blu-ray diskos izgatavo cita, neatkarīga kompānija.

Domājot par to, kā uzņēmumi darbojas šobrīd, kļūst skaidrs, ka digitālā drošība ir izvirzījusies priekšplānā visās nozarēs, arī tajās, kuras līdz šim IT pakalpojumiem un risinājumiem ir pievērsušas mazāku uzmanību. Palielinātās datu plūsmas ir atklājušas dažādas nepilnības sistēmās, kas kibernoziedzniekiem paver iespējas ļaunprātīgi iegūt vērtīgus un sensitīvus datus. Kā pasargāt sevi, lai justos pārliecināti gan par datu drošību, gan par spēju reaģēt jebkurā ārkārtas situācijā?

Kiberapdraudējumi var skart jebkuru uzņēmumu

Covid-19 pandēmijas rezultātā kibernoziegumu skaits ir dramatiski audzis, spiežot organizācijas ievērojami palielināt kiberdrošībā ieguldītos līdzekļus. Tā kā jaunā koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā pilnīgi visu nozaru pārstāvjiem nācās pāriet uz attālinātu darba režīmu, arī veidi, kādos uzņēmējdarbība tiek organizēta, neizbēgami piedzīvoja paliekošas pārmaiņas. Pirms pandēmijas daudzos uzņēmumos atsevišķs IT speciālista amats nebija nepieciešams, savukārt šodien to klātbūtne un uzraudzība ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību visās nozarēs.

Diemžēl steiga, ar kādu uzņēmumi ir ieviesuši jaunas, ne vienmēr atbilstošas tehnoloģijas, ir radījusi vairākas būtiskas nepilnības, kuru rezultātā hakeri var gūt pieeju to iekšējām sistēmām un tādējādi apdraudēt uzņēmumu ikdienas darbību vai pat pastāvēšanu kopumā. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd galvenās prioritātes ir kiberdrošības apmācību nodrošināšana darbiniekiem, dalītas atbildības ieviešana par drošības uzturēšanas pasākumiem un nulles uzticības politikas īstenošana.

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab publicējusi informāciju par vīrusiem un kopētājiem. Kopēšanas tehnika ilgu laiku tika uzskatīta par nepakļāvīgu datoru vīrusiem, taču ar ciparu daudzfunkcionālo ierīču parādīšanos, kas sevī ietver sevis, kā arī printera, skanera un faksa kopēšanas funkcijas, situācija ir kardināli izmanījusies. Kopētāju jaunā paaudze var krist par upuri vīrusu epidēmijām, kas pārvērtušās par konfidenciālas informācijas krātuvi. Pēc Larija Kovnata (Larry Kovnat), kompānijas Xerox sistēmas drošības programmas menedžera vārdiem, daudzfunkcionālo ierīču ievainojamība — tas vairs nav nekāds jaunums. Ļaunprāši, hakeri un pašas kompānijas negodīgie cilvēki var izmantot, piemēram, PostScript valodu, kas parasti tiek pielietota perifēro ierīču vadībai un kontrolei pār tām. Vinss Džanelli (Vince Jannelli), kompānijas Sharp apakšnodaļas Document Solutions vecākais menedžeris uzskata, ka speciālistiem IT jomā vēl nāksies apzināties, cik sarežģīti ir mūsdienu kopētāji un kādu bīstamību tie var sagādāt. Datoru ar iebūvētām operētājsistēmām pieaugošā popularitāte, reizēm pat ar Microsoft Windows versijām, arī ved pie tā, ka aizvien biežāk tie kļūst par to vīrusu upuriem, kuri parasti inficē datorus. Tā, pagājušajā gadā Xerox izlaida īpašu atjaunotni savam ofisa printerim DocuColor, kas izrādījās vīrusa MS Blaster ievainojams. Saskaņā ar IT ekspertu aptaujas datiem, kas 2001. gadā veica kompānija Sharp, 55% respondentu paziņoja, ka viņiem ir darīšanas ar datortīklu drošību. Taču, 75% bez kādas piesardzības izturējās pret faktu, ka ofisa kopētāji šobrīd ir kļuvuši par daudzfunkcionālām digitālām ierīcēm, kas ir aprīkotas ar cietajiem diskiem, un principā spēj uzglabāt visu dokumentu attēlus, kādi tikuši kopēti vai pavairoti ar to palīdzību. Kopētāju ražotāji, apzinoties draudošās briesmas, sākuši savai produkcijai pievienot lietotāju informācijas aizsardzības funkcijas, kas atrodas cietajā diskā, ierīces operatīvajā vai arī fleš-atmiņā. Kompānijas Sharp un Xerox nodrošina cietajā diskā nonākušo datu iznīcināšanu pēc kopēšanas procedūras pabeigšanas. Citu drošības līdzekļu vidū ir — ierīču aprīkošana ar ugunsmūriem, papildus drošības līdzekļiem, ierīcei strādājot faksa režīmā, pilnveidotiem lietotāju, kuri vēršas pie ierīces, pieejas tiesību pārbaudes līdzekļiem. Kopētāju tīkla interfeisa karšu aizsardzība var tikt veikta, no Tīkla ierobežojot pieeju ierīces konfigurācijas iespējām un atslēdzot otršķirīgu protokolu atbalstīšanu. Tomēr vislabākais veids daudzfunkcionālo perifēro ierīču drošības nodrošināšanā, pēc Džanelli kunga vārdiem, ir kompleksa pieeja.

LG multivides produktiem atkal izteikta atzinība par progresīvu tehnoloģiju un novatorisku dizainu

Latvija, Rīga, 2007. gada 31. augusts - Sestdien, 1. septembrī, globālā tirgus līderim un tehnoloģiju novatoram sadzīves elektronikas un mobilo komunikāciju jomā LG Electronics (LG) oficiālā ceremonijā pasniegs prestižos Eiropas attēlveidošanas un skaņas asociācijas (EISA - European Imaging and Sound Association) apbalvojumus. Apbalvošanas pasākums notiks Berlīnē starptautiskās komunikāciju elektronikas izstādes IFA ietvaros. LG godalgas saņems trīs nominācijās "European HD Player 2007-2008", "European Compact System 2007-2008" un "European Personal Media Player 2007-2008".

"Mēs esam patiesi priecīgi par atkārtotu pagodinājuma saņemšanu no tik ievērojamas organizācijas, kam ir uzticamība Eiropā un citur pasaulē," komentē LG Electronics Digital Media Company prezidents un valdes priekšsēdētājs B.B. Hwangs. "LG turpinās apmierināt izsmalcināto Eiropas klientu pieaugošās prasības, radot arvien jaunus - ne tikai tehnoloģiski progresīvus, bet arī emocionāli pievilcīgus - produktus."

Iekārtu importētāji patlaban piedāvā ar nodevu aplikt šaurāku iekārtu loku un piemērot tām mazāku atlīdzības apmēru, taču tajā pat laikā tiesību īpašnieki piedāvā salīdzinoši plašāku ar datu nesēju atlīdzību apliekamo iekārtu loku un lielāku atlīdzības apmēru.

Lai izstrādātu priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību, Kultūras ministrija (KM) darba grupas sēdē ceturtdien rosinājusi autortiesību un blakustiesību īpašnieku organizācijas un tukšo datu nesēju un kopēšanas iekārtu importētāju organizācijas rast savstarpēju kompromisu attiecībā uz datu nesēju atlīdzības lielumu un ar to apliekamo nesēju un iekārtu loku.

KM gaidīs jaunus iesaistīto pušu priekšlikumus līdz 31.martam un tad darba grupā tiks lemts par jautājuma tālāko virzību.

Ņujorkas kompānija Bondi Digital Publishing, kas nodarbojas ar žurnālu un laikrakstu repruducēšanu DVD, izdos DVD diskus ar repruducētiem 50. gadu Playboy žurnālu numuriem, ziņo New York Times.

DVD komplektā ietilps 72 numuri ar 50. gadu Playboy žurnāliem, kā arī pats pirmais žurnāla numurs, kurš iznāca 1953. gadā. Uz tā vāka bija redzama Merilina Monro, savukārt žurnāla vidus atvērumā bilde, kurā aktrise redzama puskaila. Komplektā ietilps arī dažādi papildus materiāli, kas saistīti ar Playboy.

Playboy DVD komplekts maksās 100 USD, un būs nopērkams mājaslapā covertocover.com

DVD formātā iznāks arī žurnāla Rolling Stone 1 024 numuri. Žurnālam Rolling Stone šogad aprit 40 gadu kopš tas pastāv.

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab, informé, ka kompānijas BindView pētniecības grupas Razor vadītājs Marks Lavless kādā ISACA (Information Systems Audit and Control Association) sanāksmēm savā referātā ir runājis par to ka, šobrīd daudzi hakeri ielaužas sistēmās, lai gūtu labumu sev vai nodarītu ko ļaunu; tādus angļu valodā dēvē par "black-hat" hakeriem. "Black-hat" atrastos aizsardzības pārvarēšanas paņēmienus izmanto paši vai arī pārdod citiem par naudu, bet reizēm atdod apmaiņā pret kaut ko sev noderīgu. "Grey-hat" hakeri bez administratora vai izstrādātāja ziņas uzlauž datorsistēmas un "izķidā" programmatūru - ar nolūku atrast tīkla vai programmatūras problēmas. Agrāk daudzi šādi hakeri darbojās paši par sevi, taču šodien viņus algo mafija, ārvalstu valdības un surogātpasta izplatītāji. Kā apgalvo Lavless, melnajā tirgū paņēmiens jeb "exploit", kurš ļauj izmantot zināmu ievainojamību, maksā 100-500 ASV dolāru. Bet šāda cena turas tikai līdz brīdim, kamēr "exploit" kods parādās publiskajos forumos; pēc tam tas viss vairs nav pat plika graša vērts. Nezināmas ievainojamības izmantošanas paņēmiena kods, protams, ir daudz vērtīgāka manta. Šādu paņēmienu cena jau ir starp 1000 un 5000 ASV dolāru. To pircēji ir ārvalstu valdības, vietējās un ārzemju organizētās noziedzības pārstāvji, kā arī kompānija iDefense, kura uzpērk "exploit" un par tiem informē savus klientus. Savukārt saraksts, kurā ir 5000 IP adrešu, maksā no 150 līdz 500 ASV dolāru. Katra no šīm adresēm ir ar spiegu programmu inficēts dators, kas gatavs kļūt par paklausīgu "zombiju". Ja melnajā tirgū kāds vēlas iegādāties 1000 aktīvu kredītkaršu numurus, tad šāds saraksts maksā no 500 līdz 5000 ASV dolāru. Dažas tīkla vietnes pāris numuru pat atsūta par brīvu, lai var pārbaudīt "preci" un nav jāpērk kaķis maisā. Savukārt citās vietnēs, pēc Lavlesa teiktā, atrodami kredītkaršu numuru tirgotāju reitingu saraksti - kaut kas līdzīgs eBay Inc. Kopumā cenas gan ir pieaugušas kopš tā laika, kad ASV slepenais dienests sācis operāciju "Firewall" (Ugunsmūris) - nelegālo hakeru organizāciju Shadowcrew, Carderplanet un Darkprofits darbības izmeklēšanu. Bet cik nopelna "black-hat", kas strādā surogātpasta izplatītāju interesēs? Kā stāsta Lavless, pieredzes bagāta "black-hat" gada alga šajā jomā ir no 100 000 līdz 200 000 dolāru. Diezgan iespaidīga summa, tomēr pieķertam hakerim tā dažās nedēļās aiziet advokātu honorāros. Turklāt ne jau visi "black-hat" pelna simt tūkstošus. InfoWorld žurnālists ir runājis ar Bilu Henkoku, Savvis Communications Corp. drošības direktoru, kurš uzskata, ka daži no šiem hakeriem savu amatu piekopj nebūt ne no laba prāta. Henkoks pastāstījis par kādu hakeri no Austrumeiropas, kura ģimenes locekļiem krievu mafija draudējusi, lai piespiestu viņu strādāt noziedznieku labā. "Šis gadījums, manuprāt, liecina par to, ar cik sarežģītu problēmu mums ir darīšana," atzinis Henkoks.

Kāds 17 gadus vecs skolnieks no Austrālijas negribot izraisījis milzīgu hakeru uzbrukumu populārajai interneta vietnei Twitter, ziņo AFP.

Pīrss Delphins (Pearce Delphin), kura Twitter vārds ir @zzap, atzinis, ka viņš atklājis drošības trūkumu, kuru pēc tam izmantojuši hakeri, ietekmējot tūkstošiem vietnes lietotāju un izraisot haosu mikroblogošanas vietnē uz aptuveni piecām stundām.

Viņa atklāto trūkumu hakeri izmantojuši, lai novirzītu lietotājus uz pornogrāfiskām lapām un izveidotu viltus tvītus, kas kopējušies ikreiz, kad tie izlasīti.

Puisis atzinis, ka brīdī, kad sniedzis informāciju par savu atklājumu, viņš pat neesot nojautis, ka kaut kas tāds varētu notikt.

Starp cilvēkiem, kurus skāris hakeru uzbrukums, tiek minētas arī tādas atpazīstamas personas kā Baltā nama preses sekretārs Roberts Gibbs un Lielbritānijas bijušā premjera Gordona Brauna sieva.

Krievijas hakeri, kuri nav apmierināti ar Baltijas valstu interpretāciju par notikumiem Otrajā Pasaules karā, kā arī ar šajās valstīs piekopto politiku, apsolījuši kiberkaru pret Baltijas nācijām, ilustrējot Baltijas valstu mājas lapas ar piecstaru zvaigznēm, ziņo Krievijas portāls Smena.

"Baltijas valstu rīcība, kas vērsta uz to, lai pārrakstītu vēsturi un izdzēstu pagātnes notikumus no to iedzīvotāju atmiņām, ir pārkāpusi visas saprāta robežas," teikts hakeru sūtītajā vēstulē.

Hakeri plāno mainīt Baltijas valstu mājas lapu izskatu. Apmeklētājiem atverot kādu no mājas lapām, kurai būs uzbrukuši hakeri, parādīsies lielas sarkanas zvaigznes un attēli ar karavīriem, kas esot atbrīvojuši Rīgu, Tallinu un Viļņu no fašistiem.

Teksts no hakeru paziņojuma: "Hakeri visā valstī nolēmuši apvienoties. Tam par iemeslu kalpojusi rietumu valstu nekaunīgā uzvedība. Mums ir apnikusi NATO pietuvošanās mūsu dzimtenes robežām, apnikuši Ukrainas politiķi, kas aizmirsuši savu tautu un domā vien par savām interesēm. Apnikusi Igaunijā valdošā vara, kas nekaunīgi un atklāti pārraksta vēsturi un atbalsta fašismu. Stop, pietiek!"

Nezināmi hakeri 28. un 29. jūnijā uzbrukuši vairākām Lietuvas interneta mājas lapām, ievietojot tajās sarkanu fonu, uz kura attēloti komunistu simboli - sirpis un āmurus. Par notikušo vēsta Lietuvas sakaru regulatora tīklu un informācijas aizsardzības nodaļas priekšnieks Ritis Rainis, raksta RIA Novosti.

Db.lv jau ziņoja, ka Krievijas hakeri, kuri nav apmierināti ar Baltijas valstu interpretāciju par notikumiem Otrajā Pasaules karā, kā arī ar šajās valstīs piekopto politiku, apsolījuši kiberkaru pret Baltijas nācijām.

Hakeru neapmierinātību izsauca fakts, ka pagājušajā nedēļā Lietuvas parlaments aizliedza publiskos pasākumos izmantot nacistisko un komunistisko simboliku.

R. Rainis norādījis, ka 28. jūnijā hakeri uzbruka Dienesta ētikas augstākās komisijas, kā arī uzņēmumu Tokvila un Rimi interneta mājas lapām.

Latvijā nav aizturēto starptautiski veiktajā policijas operācijā, kas notika septiņās Eiropas valstīs, tādējādi aizturot 11 hakerus, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām.

Kā aģentūrai LETA norādīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, lai arī tika norādīts, ka aizturēšana notikusi arī Latvijā, šeit neviens nav ticis aizturēts.

The Independent iepriekš ziņoja, ka starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām. Bija norādīts, ka aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Sociālā tīkla uzņēmums "Twitter" pavēstījis, ka šonedēļ notikušajā hakeru uzbrukumā uzlauzti aptuveni 130 tviterkonti, no kuriem daudzi piederējuši prominentām personībām.

"Twitter" paziņoja, ka hakeri guvuši kontroli pār mazu skaitu kontu un varējuši nosūtīt tvītus no tiem.

Kompānija piebilda, ka turpina vērtēt, vai hakeri spējuši piekļūt kontu lietotāju privātajiem datiem.

Izmeklēšanu par "Twitter" uzlaušanu vada Federālā izmeklēšanas biroja Sanfrancisko nodaļa.

Hakeri trešdien uzlauza kompānijas "Apple", uzņēmēju Īlona Maska un Džefa Bezosa, Džo Baidena, Baraka Obamas, "Uber", Bila Geitsa, operācijās ar bitkoiniem specializējušos firmu un daudzus citus tviterkontus.

Hakeri savos paziņojumos aicināja cilvēkus 30 minūšu laikā nosūtīt 1000 ASV dolārus bitkoinos uz viņu digitālo kontu, lai saņemtu atpakaļ divreiz lielāku summu.

Hakeri, kas pagājušajā gadā ielauzušies biržas Nasdaq datorsistēmā, bija tajā instalējuši programmas, kas ļauj izspiegot biržā esošo uzņēmumu vadību, atsaucoties uz divu izmeklēšanai pietuvinātu personu teikto, raksta Reuters.

Jauni pierādījumi liecina, ka kiberuzbrukums ir bijis daudz nopietnāks, nekā tika domāts iepriekš – šī gada februārī Nasdaq OMX Group vēstīja, ka tās rīcībā nav pierādījumu, ka hakeri varētu būt piekļuvuši biržā esošo uzņēmumu informācijai.

Kiberuzbrukumu izmeklē FIB un Nacionālās Drošības aģentūra.

«Dievs vien zina, ko tieši hakeri ir nodarījuši. Šāda uzbrukuma ietekme ilgtermiņā vēl joprojām nav paredzama,» norādīja Toms Kellermans (Tom Kellermann), kiberdrošības eksperts ar vairāku gadu pieredzi centrālo banku aizsardzībā un citu augsta profila finanšu institūciju kiberaizsardzībā.