Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir konstatējis vairākas nepilnības tiesiskajā regulējumā saistībā ar priekšvēlēšanu aģitāciju un politisko partiju finansēšanas kārtību, tāpēc Valsts prezidentam un atbildīgajām Saeimas komisijām ir nosūtīta vēstule, kurā KNAB norāda uz nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

KNAB uzskata, ka līdz nākamā Saeimas priekšvēlēšanu perioda sākumam– 2010. gada 5. jūnijā ir jāpilnveido normatīvie akti, lai tiktu novērstas šādas nepilnības:

1. Kā liecina partiju vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijās iekļautā informācija, tad 20-38% no kopējiem priekšvēlēšanu tēriņiem vairākām politiskajām partijām veidoja izdevumi, kas atbilstoši likuma prasībām nav ierobežoti ar konkrētu priekšvēlēšanu izdevumu limitu. KNAB uzskata, ka šāds likuma regulējums nenodrošina galveno tā mērķi, proti, neierobežo atkarību no lielu finanšu līdzekļu piesaistes priekšvēlēšanu kampaņu nodrošināšanai. Politiskās partijas un to apvienības var neierobežoti tērēt finanšu līdzekļus reklāmas materiālu sagatavošanai, vēlēšanu kampaņas plānošanai un organizēšanai, vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu darba algu izmaksām, telpu nomai vēlēšanu kampaņas vajadzībām, laikrakstu, žurnālu, biļetenu, grāmatu un citu izdevumu publicēšanai. KNAB ierosina priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumus attiecināt arī uz minētajiem priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu veidiem.

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Valsts prezidents Valdis Zatlers izsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus likumos par priekšvēlēšanu aģitāciju. Prezidents tā nolēmis par spīti vairāku ekspertu iebildumiem, vēsta Latvijas Radio.

Pazīstami politologi un žurnālisti, tiekoties ar Zatlera padomniekiem un politiķiem, piektdien uzsvēra, ka priekšvēlēšanu aģitācijas likumos ir novērsti vairāki trūkumi, tomēr nepilnības arī saglabātas. Ekspertu lielākie iebildumi ir saistībā ar likumos saglabātām iespējām īstenot dārgas reklāmas kampaņas un noteiktu ļoti šauro trešo personu loku, kuras ar aģitāciju nedrīkstēs nodarboties. Likumus par nepilnīgiem atzinis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, taču pret to stāšanos spēkā biroja pārstāvji iebilduši gan neesot.

Šie grozījumi risina t.s. trešo personu aģitācijas problēmu, kas aktualizējās 9. Saeimas priekšvēlēšanu periodā. Noteikts, ka ar politiskajām partijām nesaistītām personām, veicot politisko aģitāciju, ir jāievēro likumā noteiktā kārtība, priekšvēlēšanu aģitācija jāveic savā vārdā un šīs personas priekšvēlēšanu aģitācijai var tērēt ne vairāk kā 15 minimālās mēnešalgas.

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām visvairāk iztērējusi Tautas partija, liecina Db veikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam partiju iesniegto deklarāciju izpēte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl gaida deklarācijas, kas nosūtītas pa pastu, tādēļ visu partiju tēriņi pagaidām nav zināmi, piemēram, šobrīd nav pieejamas ziņas par partiju LPP/LC. Deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem bija jāiesniedz līdz 6. jūlijam, bet tas var būt arī vēstules izsūtīšanas datums, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Apvienība TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņai izlietojusi 406.7 tūkstošus latu. Par reklāmas kampaņas sagatavošanu un plānošanu apvienība samaksājusi 26.99 tūkstošus latu, bet 346.3 tūkst. Ls izlietoti reklāmas izvietošanai, lielākoties (205.5 tūkst. Ls) komerciālajā TV.

Tautas partijai (TP) būs jāatmaksā pretlikumīgi saņemtie un iztērētie finanšu līdzekļi 1.03 miljonu latu apmērā.

Administratīvā rajona tiesa atstāja negrozītu 2007.gada 6.jūnija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu un noraidīja TP pieteikumu, gan par šī lēmuma, gan par KNAB pagājušā gada 22.aprīļa lēmuma atcelšanu.

Tiesas spriedums ir pārsūdzams 20 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā, Db pastāstīja tiesas priekšsēdētājas palīdze Evita Elliņa.

Kā Db norādīja TP priekšsēdētāja Andra Šķēles preses sekretārs Romāns Meļņiks, partija gaidīs pilno tiesas spriedumu un konsultēsies ar juristiem par turpmāko rīcību.

Tautas partijas (TP) apelācijas sūdzība par tiesas spriedumu ar kuru tā atstāja nemainīgu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu par 1.03 miljonu latu atmaksu budžetā tiks skatīta šā gada 2.novembrī.

Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa pastāstīja, ka apgabaltiesa 21.janvārī pieņēmusi lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu sakarā ar iesniegto TP apelācijas sūdzību.

Db jau ziņoja, ka pagājušā gada novembra beigās Administratīvā rajona tiesa atstāja negrozītu 2007.gada 6.jūnija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu un noraidīja TP pieteikumu, gan par šī lēmuma, gan par KNAB pagājušā gada 22.aprīļa lēmuma atcelšanu.

2008. gada KNAB lēmumā, kurā bija norādīts, ka citu juridisko personu izdevumi par 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu veidošanu, kā arī papildus atklātie partijas priekšvēlēšanu izdevumi ir pieskaitāmi priekšvēlēšanu izdevumiem, tādējādi vēlēšanu izdevumu limits ir pārsniegts par 767 775 latiem.

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz mēs visi dosimies pie vēlēšanu urnām. Līdz tam, kā ieraksts, norisinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiski spēki ar dažādām reklāmām un mārketinga trikiem cenšas pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot tieši par viņiem.

Šogad politiķi reklamējas mazāk uzbāzīgi un agresīvi, taču pietrūkst radošuma. Sabiedrība nav pārsteigta arī ar skaļiem melnā PR gadījumiem, lai gan iepriekš bija izskanējušas prognozes, ka šī būs melnākā priekšvēlēšanu kampaņa.

Nevarētu teikt, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa kopumā iezīmējas ar ļoti gudru mārketingu, taču jāsaka, ka ir viens politiskais spēks, kurš šajā jomā ir galvas tiesu pārāks par citiem. Tajā pašā laikā dažas politiskās partijas izmanto ļoti novecojušas metodes, par ko 21. gs. atliek tikai pabrīnīties. Lai gan medijos tiek publicētas kandidātu savstarpējas telefona sarunas, kas parāda viņus neglaimojošā gaismā, vai arī informācija par aizdomīgiem finanšu darījumiem, tāda izteikti primitīva melnā PR nav. Nomelnojošās kampaņas jau nekur nav pazudušas, taču tās paliek elegantākas un rafinētākas. Atlikuši tikai daži politiķi, kas konkurentus atklāti sauc par zagļiem.

Kontrolējot priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka četras dienas līdz aģitācijas aizliegumam divi politiskie spēki ir pietuvojušies likumā noteiktajiem izdevumu apmēra ierobežojumiem – attiecīgi 93% un 90% no pieļaujamajiem tēriņiem par visu veidu reklāmas izvietošanu, pasta pakalpojumiem un labdarības pasākumu finansēšanu.

Saskaņā ar medijiem sniegto informāciju vēl divas partiju apvienības sasniegušas 77% un 73%, bet viena politiskā partija – 54%. Minēto priekšvēlēšanu izdevumu segšanai piecas partijas vai to apvienības izlietojušas mazāk par 12% no atļautā apmēra, bet trīs partijas vēl nav tērējušas līdzekļus.

1. Vienotība- 77,14%,

2. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,

3. Zatlera Reformu partija - 54,39%,

4. Kristīgi demokrātiskā savienība - 0,12%,

5. Šlesera Reformu partija LPP/LC - 93,55%,

6. Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs - 73,14%,

7. PCTVL-Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā - 8,39%,

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startējušo partiju priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski iegūto EP deputātu mandātu skaitu, visdārgāk viena deputāta vieta izmaksājusi apvienībai «Attīstībai/Par!», bet vislētāk - nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Saskaņā ar jaunāko informāciju, «Attīstībai/Par» priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņos deklarējusi 150 199 eiro un provizoriski ieguvusi vienu deputāta mandātu. Līdz ar to viens iegūtais EP deputāta mandāts politiskajam spēkam izmaksājis 150 199 eiro. Savukārt VL-TB/LNNK aģitācijai tērējusi 54 708 eiro un provizoriski ieguvusi divus deputātu mandātus, kas attiecīgi ir 27 354 eiro par vienu mandātu.

Pēc «Attīstībai/Par!» otras lielākās izmaksas par vienu deputāta mandātu ir Latvijas Krievu savienībai (LKS), kas deklarējusi 110 165 eiro priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski ieguvusi vienu deputāta mandātu.

Trešās lielākās izmaksas par vienu mandātu bijušas «Saskaņai», kas deklarējusi 187 362 eiro priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski ieguvusi divus EP deputāta mandātus. Attiecīgi viens mandāts «Saskaņai» izmaksājis 93 681 eiro.

Vairākas radiostacijas priekšvēlēšanu laikā intervējušas pašvaldību deputātu kandidātus, nenorādot, ka materiāls ir reklāma, lai gan par intervijām saņēmušas samaksu, raksta laikraksts Diena.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) konstatējusi, ka četrās radiostacijās pārraidīta slēptā reklāma, toties kopumā sešas raidorganizācijas nav ievērojušas priekšvēlēšanu aģitācijas likuma ierobežojumus.

Slēptās reklāmas saturs radiostacijās SWH+, Krievu hitu radio, PIK un Mix FM bijis vienāds - raidījumā «Mums ir tiesības» intervēti vairāki partijas PCTVL deputātu kandidāti. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka visas raidorganizācijas, izņemot Mix FM, par šo raidījumu saņēmušas 11 370 latu no Latvijas Cilvēktiesību komitejas, kas arī bija raidījuma autore.

Tā kā Mix FM pārraidīts identisks raidījums, NRTP ieskatā arī tā bija slēptā reklāma. Maksimālais sods par šādu pārkāpumu ir 5 tūkst. Ls.

KNAB uzlicis sodu partijai par tēriņu griestu pārkāpšanu priekšvēlēšanu kampaņā. Pārtēriņš gan ir neliels - 1064 latu, pirmdien informēja KNAB preses konferencē.

Savukārt citi pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņu izdevumu līderi ir LPP/LC, TP un JL.

Pērn pirms pašvaldību vēlēšanām vislielākie izdevumi priekšvēlēšanu kampaņā bija LPP/LC, kas šiem mērķiem iztērēja 632 907 latus, Tautas partija (TP), kura kampaņā ieguldīja 569 131 latus, kā arī Jaunais Laiks ar 448 922 kampaņai veltītiem latiem. Jāpiebilst, ka gan LPP/LC un TP ir ļoti tuvu priekšvēlēšanu tēriņu griestiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja vietnieks Alvis Vilks, skaidrojot Latvijai un Ventspilij veikto pārtēriņu, norādīja, ka tas radies kā organizatoriska kļūme. «Tas nav noticis tīšuprāt, bet gan faktiski vairāk tādu organizatorisku problēmu dēļ,» skaidroja A. Vilks. Sodu partija jau ir saņēmusi, bet viņš prognozē, ka arī šoreiz lēmums tiks pārsūdzēts.

No 2015. gada 1.janvāra ierosināt likumus vai Satversmes grozījumus varēs ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Izmaiņas parakstu vākšanas kārtībā vēlētāju iniciatīvām nosaka grozījumi likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kurus galīgajā lasījumā atbalstīja 52 deputāti, bet 39 bija pret. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāte Iveta Grigule pēc balsojuma paziņoja, ka ZZS izmaiņas neatbalsta un lūgs Valsts prezidentu likuma grozījumus neizsludināt.

Likumā paredzēts,ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju būs tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pašlaik Latvijā paraksti kādai vēlētāju iniciatīvai tiek vākti divos posmos – ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt CVK likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, bet parakstu vākšanas otro posmu turpina CVK par valsts budžeta līdzekļiem. Lai grozījumu projektu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita.

85% no visiem ārzemniekiem, kuri pameta Latviju pēdējo četru gadu laikā, bija Krievijas pilsoņi.

Vērtējot 50 lielāko Latvijas iedzīvotāju valstspiederības grupu skaitliskā lieluma izmaiņas pēdējo četru gadu laikā, var secināt, ka skaitliski visvairāk samazinās Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaits.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu apkopojums par Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju liecina, ka 2019. gada 1. janvārī reģistrā bija iekļauti 1775,8 tūkstoši Latvijas pilsoņu, bet 2023. gada 1. janvārī Fizisko personu reģistrā iekļauto Latvijas pilsoņu skaits bija samazinājies par 41,3 tūkstošiem (-2,3%), nokrītot līdz 1734,6 tūkstošiem. Vēl straujāk samazinājās Latvijas nepilsoņu skaits. 2019. gada sākumā reģistrā bija 224,7 tūkstoši Latvijas nepilsoņu.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Nākamgad fiziskas personas, kuras nokļūs riskanto personu reģistrā, nevarēs kļūt par jaundibinātu uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām, paredz Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām». Tomēr vienlaikus rodas citi riski.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pauda atbalstu idejai izslēgt no spēles visu veidu «pseidoīpašniekus» un «pseidopriekšsēdētājus», kuri savu parakstu uz dokumentiem uzšņāpj par dažiem latiem vai vienu aliņu. Tomēr vienlaikus viņi norāda uz vairākiem riskiem, kad tā dēvētajā melnajā sarakstā var nokļūt arī normāli cilvēki, kuru uzņēmējdarbība bijusi neveiksmīga un kuru adrese būs riskanto adrešu reģistrā. Proti, šajā reģistrā varot būt arī tāds uzņēmējs, kura juridiskajā adresē konkrēto uzņēmējdarbību neesot iespējams veikt. «Labticīgam nodokļu maksātājam nav pamata satraukumam, jo ne tā amatpersonas, ne viņš pats tajā nokļūt nevar,» skaidro Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Viņa uzsver, ka melnajā sarakstā iekļautie neko nevarēs reģistrēt Uzņēmumu reģistrā.

Viena Saeimas deputāta mandāta iegūšana vislielākos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus ir prasījusi varas partijām Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un «Jaunajai Vienotībai» (JV), liecina aģentūras LETA aprēķini, balstoties uz Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojam (KNAB) sniegtajiem partiju provizoriskajiem priekšvēlēšanu tēriņiem.

Viena deputāta mandāta iegūšana ZZS varētu būt «izmaksājusi» ap 44 000 eiro, bet JV - ap 43 000 eiro. No šīm partijām tēriņu ziņā būtiski atpaliek «Saskaņa», kurai viens mandāts «izmaksājis» ap 21 000 eiro.

Pēc visu Latvijas iecirkņu balsu saskaitīšanas līderos ir Saskaņa, KPV LV un JKP

Citu partiju tēriņi bijuši būtiski mazāki: «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) viena deputāta vieta «izmaksājusi» nedaudz virs 7500 eiro, «KPV LV» - ap 7500 eiro, «Attīstībai/Par» - nedaudz zem 7500 eiro, bet Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) - ap 5100 eiro.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas deputātes Ineses Vaideres publiskajā telpā ierosinātā nebanku kreditēšanas pielīdzināšana augļošanai, ir nekorekta un liecina par likumu virspusēju izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.

Atbilstoši Krimināllikumā noteiktajai klasifikācijai, augļošana ir tāds noziedzīgs nodarījums, kura konstatēšanā vienlaicīgi stājas spēkā četri apstākļi - tiek izsniegts aizdevums, aizdevuma ņēmējam ir smags materiālais stāvoklis, aizdevums tiek izsniegts, apzināti izmantojot smago materiālo stāvokli un aizdevuma nosacījumi ir pārmērīgi apgrūtinoši. Ja kāds no augstāk minētajiem apstākļiem netiek konstatēts, tad kriminālatbildība nav piemērojama nepietiekama noziedzīga nodarījuma sastāva dēļ.

AS «4finance» un citu Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedru gadījumā tiek veikta komercdarbība, kas ir licencēta un ir kontrolēta no valsts puses. Ņemot vērā, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8. panta 2.3. daļā ir noteikts izmaksu ierobežojums, kā arī 8. panta 2.6. daļā ir noteikts nokavējumu procentu ierobežojums, aizdevuma nosacījumi atbilstoši PTAL pēc noklusējuma nevar būt pārmērīgi apgrūtinoši pret patērētājiem.

Valsts amatpersonām plānots aizliegt izmantot valsts resursus, piemēram, viņu rīcībā nodoto tehniku, kā arī personāla resursus, lai izplatītu informāciju par politiskajām partijām vai amatpersonām.

Šādu aizliegumu noteikšanu paredz Tieslietu ministrijā tapušās ētikas vadlīnijas amatpersonām, kuras iesaistījušās politiskajā darbībā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks Alvis Vilks valdības komitejas sēdē, kurā tika apspriestas jaunās vadlīnijas, norādīja, ka līdz šim amatpersonas nereti izmantojušas, piemēram, valsts apmaksātus sakaru līdzekļus, lai organizētu politisko aģitāciju.

Vairāki ministri uzskata, ka Tieslietu ministrijas ieteikumi ir pārlieku strikti. Piemēram, satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) domā, ka piedāvātie ierobežojumi ir pretrunā ar Satversmi, kas nosaka, ka Latvija ir demokrātiska valsts, savukārt vides ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un zemnieku savienība) uzskata, ka, lai tos ievērotu, divus mēnešus pirms vēlēšanām valdībai darbs vienkārši jāpārtrauc, lai kādam nerastos aizdomas, ka ministri savu amatu izmanto politiskajā aģitācijā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Kompānija «Facebook» vēlas, lai vēlēšanas Latvijā būtu caurskatāmas, turklāt kompānijas pārstāvji plāno apmeklēt Latviju, šodien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» paziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume.

KNAB iepriekš sāka komunikāciju ar lielāko sociālo tīklu turētājiem jautājumā par partiju reklāmām un kampaņām internetā, proti, vai sociālajos tīklos ir iespējama apmaksāta politiska aģitācija. KNAB aicināja sazināties un sadarboties ar kompāniju «Google», kurai pieder videofailu apmaiņas serviss «Youtube», kompāniju «Facebook», kā arī ar sociālā tīkla «VKontakte» un «Odnoklassniki» īpašniekiem, skaidroja Straume.

«Uz doto brīdi iniciatīva ir no «Facebook» puses, kas ir sazinājies ar mums,» norādīja Straume. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Valsts kanceleja esot iesaistīta «Facebook» pārstāvju vizītes Latvijā organizēšanā. «Viņi («Facebook») vēlas individuāli strādāt ar KNAB. Viņu vēstījums ir tāds, ka viņiem rūp, ka vēlēšanas Latvijā būtu tīras un caurskatāmas,» norādīja Straume.