Liepājas pašvaldības apbalvojumu konsultatīvā padome Gada liepājnieka titulam nolēmusi virzīt a/s Liepājas metalurgs galveno inženieri Egilu Kupši ar elektrotēraudkausēšanas ceha rekonstrukcijas komandu.

Lēmums pieņemts par spīti negatīvās informācijas plūsmai, kas pēdējā pusgada laikā izskanējusi saistībā ar a/s Liepājas metalurgs, uzsverot rekonstrukcijā ieguldīto darbu un smagos apstākļus, kādos nācās strādāt a/s Liepājas metalurgs darbiniekiem.

Kopumā Gada un Goda liepājnieka titulam šogad saņemti 289 pieteikumi - 20 Goda liepājnieka titulam un 57 - Gada liepājnieka titulam. Apbalvojumu konsultatīvā padome izvērtēja liepājnieku ieteikumus, izraugoties Gada liepājnieku TOP 15 un Goda liepājnieka titula ieguvēju. No 26. februāra vienu nedēļu visiem būs iespēja ar savu balsojumu internetā noteikt populārāko no 15 Gada liepājniekiem. Goda liepājnieka titulam izvirzīts ilggadējais Liepājas tenisa sporta skolas treneris Edgars Ernestsons, savukārt gada liepājnieku TOP 15 dominē pilsētas sportisti un radošo profesiju pārstāvji, kā arī sabiedrisko organizāciju vadītāji. Visi 15 Gada liepājnieki un Goda liepājnieks tiks sveikti 18. martā, Liepājas 388. dzimšanas dienas svētkos, īpaši sveicot populārākā Gada liepājnieka titula ieguvēju. Goda liepājnieka titulu piešķir vienu reizi, Gada liepājnieka titulu vienam cilvēkam var piešķirt arī vairākkārt.

Liepājas domē saņemtas pirmās 25 anketas ar ieteikumiem Goda un Gada liepājnieka titulam - par veikumu pilsētas labā 2008. gadā.

Visvairāk kandidātu šobrīd ieteikts Gada liepājnieka titulam medicīnā, taču vēl neviens pieteikums nav saņemts nominācijām Apkalpojošā sfēra, Mūzika, Sports, Arhitektūra un būvniecība. Arī Goda liepājnieka titulam ieteikts tikai viens pretendents.

Db jau rakstīja, ka ik gadus, sagaidot Liepājas dzimšanas dienu, 18. martā godina liepājniekus, kuri nesavtīgi strādājuši savas pilsētas un sabiedrības labā. Anketas vēl var iesniegt līdz 5. februārim.

Savukārt titulu Goda liepājnieks piešķir par sevišķiem nopelniem Liepājas labā - tas var būt gan izcils mūža darbs, gan ilgstoša un panākumiem bagāta darbošanās sabiedriskajā, kultūras, izglītības, vai saimnieciskajā jomā.

Liepājas augstāko apbalvojumu - titulu Goda Liepājnieks 2009 nolemts piešķirt Imantam Jānim Resnim par ieguldījumu Liepājas Simfoniskā orķestra profesionālajā izaugsmē un Starptautiskā Pianisma zvaigžņu festivāla tradīcijas iedibināšanā.

Savukārt a/s Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs ieguvis Gada liepājnieka titulu nominācijā Uzņēmējdarbība. Pavisam gada liepājniekus nosaka 12 nominācijās - arhitektūra un būvmāksla, medicīna, brīvprātīgā sabiedriskā darbība, mūzika, literatūra un citās. Gada liepājniekus izvirza iedzīvotāji, balsojot rakstveidā vai internetā, savukārt pašvaldība papildus izvirza kandidātus Gada īpašajā nominācijā, kur apbalvo cilvēkus, kas veikuši nozīmīgus darbus, taču nav iekļuvuši sabiedriskā balsojumā. Šogad īpašo nomināciju saņem deviņi liepājnieki. Gada un Goda liepājniekus apbalvos 19. martā svinīgajā pieņemšanā, ko kuplinās Liepājas simfoniskā orķestra koncerts, atskaņojot Imanta Kalniņa mūziku.

Ikgadējā aptaujā par Gada un Goda liepājniekiem nominācijā uzņēmējdarbība par Gada liepājnieku atzīts a/s Liepājas papīrs prezidents, 2008. gada titula Latvijas patriots ieguvējs Jānis Vilnītis.

Pavisam piešķirti 12 Gada liepājnieku tituli dažādās nominācijas - arhitektūrā, medicīnā, mākslā, par gada iniciatīvu utt. Piešķirtas arī īpašās nominācijas, piemēram, Liepājas Raiņa 6. vidusskolas skolniekam Zigmundam Orlovskim par uzvarām pasaules mēroga mācību priekšmetu olimpiādēs.

Titulu Goda liepājniece ieguva dziesminiece Austra Pumpure.

Gada un Goda liepājniekus pilsēta apbalvo ik gadus Liepājas dzimšanas dienā, nominantus noskaidrojot publiskā aptaujā.

Visvairāk balsojumu internetā par ikgadējo Gada liepājnieku titulu saņemts nominācijā «Uzņēmējdarbība» par Itālijas kapitāla informācijas tehnoloģiju uzņēmuma SIA Baltik IT direktoru Anatoliju Glasmanu.

Pirmajā balsošanas nedēļā kopš 17. februāra par 29 izvirzītajām Gada liepājnieku kandidatūrām 12 nominācijās saņemts vairāk nekā 8000 balsojumu internetā un 680 rakstiski aizpildītas anketas, informē pilsētas dome. Katru dienu no jauna tiekot iesniegts ap 200 rakstisku anketu, un nākot klāt vairāki simti balsojumu internetā. Balsošana turpināsies līdz 5. martam, bet Goda un Gada liepājniekus sveiks Liepājas 385. dzimšanas dienā 19. martā Liepājas Olimpiskajā hallē. Summējot abus balsojumus, pilsētas Apbalvojumu konsultatīvā padome marta sākumā lems par viena pretendenta nominēšanu katrā no 12 jomām.

Liepājas Apbalvojumu konsultatīvā padome no 63 pieteiktiem kandiātiem noteikusi 15 liepājniekus, kurus pilsētas dzimšanas dienā - 18.martā - godinās kā Gada liepājniekus.

Starp 15 gada liepājniekiem ir arī jaunā uzņēmēja Madara More - SIA Wooly World valdes priekšsēdētāja un īpašniece - par jaunu biznesa ideju, veiksmīgi uzsāktu uzņēmējdarbību un eksportu, starptautiskiem panākumiem - Zviedrijas biznesa gada balvu par sociāli atbildīga biznesa veidošanā. Titulu saņems arī SIA Karlshamn Express Baltic valdes priekšsēdētājs Oļegs Bambuļaks – par mecenātismu, renovējot ēkas Jūras ielā 28/30, sponsorējot Karostas katedrāles restaurācijas darbu, atbalstot sporta deju klubu Aura, interešu centru Cerība bērniem, interešu centru Pēcskola, doktorātu Hiltests, hokeja komandu un Liepājas Svēta Nikolaja Jūras Katedrāli.

Polijas uzņēmējs un miljonārs Rafals Bžoska kļuvis par Latvijas Goda konsulu Mazpolijas un Piekarpatu vojevodistēs. Goda konsulāta atklāšanā Krakovā savas vizītes laikā piedalījās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

R. Bžoska ir pasta un finanšu kompānijas Integer.pl Group dibinātājs un līdzīpašnieks, un tajā ietilpst arī Polijas valsts pasta sīvākais konkurents InPost. Pērn decembrī žurnāla Forbes Polijas versijas veidotajā bagātāko poļu sarakstā viņš ieņēmis 92. vietu, un viņa īpašumu vērtība tiekot lēsta ap 207 miljoniem zlotu (34,7 miljoni latu).

Kā informē laikraksts, goda konsuls ir beidzis Krakovas Ekonomikas universitāti, kur studējis vadības zinības un mārketingu.

Latvijas vēstnieks Polijā Einars Semanis skaidrojis, ka par Latvijas goda konsulu R. Bžoska iecelts, jo viņam ir sakari un iespējas vēl vairāk attīstīt Latvijas un Polijas biznesa attiecības. Vēstnieks stāstījis, ka goda konsuls un viņa pārstāvētās vojevodistes esot ieinteresētas jo īpaši sadarboties ar Latgali – biznesa, tūrisma un izglītības jomās.

No 30. jūnija līdz 2. jūlijam Ārlietu ministrija organizē Latvijas goda konsulu sanāksmi, lai informētu viņus par Latvijas ārpolitikas aktualitātēm, valsts ekonomikas attīstību un ekonomiskās sadarbības iespējām, tostarp līdzdalību valsts eksporta veicināšanā un ārvalstu investīciju piesaistē, informē Ārlietu ministrijā.

Plānots, ka uz to ieradīsies 90 Latvijas goda konsuli no 52 pasaules valstīm. Viņi pārstāv Latvijas intereses visos pasaules reģionos – gan Eiropā un Amerikā, gan Āzijā, Āfrikā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Kopumā Latvijai dažādās pasaules valstīs ir vairāk nekā 170 goda konsulu.

Tāpat goda konsuli tiks informēti par jaunumiem konsulārajā darbā, kā arī Latvijas simtgades svinību pasākumiem.

1. jūlijā Latvijas goda konsuli dosies uz Ventspili, kur tiksies ar pašvaldības pārstāvjiem, apmeklēs Ventspils brīvostu un citus uzņēmumus, kā arī apskatīs pilsētas muzeju Livonijas ordeņa pilī un ciemosies Pārventas bibliotēkā. Savukārt 2. jūlijā Liepājā goda konsuliem paredzēta tikšanās ar pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Ansiņu. Ciemiņi apmeklēs koncertzāli Lielais dzintars, ka arī iepazīs ar Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles bagāto vēsturi.

Liverpūlē 14.jūnijā notika Latvijas Republikas goda konsulāta atklāšana, kurā piedalījās Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis, jaunieceltais Latvijas goda konsuls Liverpūlē Stīvens Burovs (Stephen Burrows), Liverpūles lordmēre Roza Glādena (Roz Gladden) un citas augstas amatpersonas.

Goda konsuls pārstāvēs latviešu intereses Liverpūlē, kā arī stiprinās ekonomiskās, kultūras un tūrisma saites starp Latviju un Liverpūli.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, S. Burovs ir pirmais Latvijas goda konsuls Liverpūlē. No 1923. gada līdz 1940. gadam Latviju Liverpūlē pārstāvēja goda konsuls Alfrēds Kokers.

Pēc aiziešanas pensijā no Skotijas Karaliskās bankas (Royal Bank of Scotland), kopš 2001. gada S. Burovs ir ziemeļrietumu vadošās juridiskās firmas Brabners LLP priekšsēdētājs.

Vizītes laikā vēstnieks viesojās Liverpūles ostā un apmeklēja Liverpūles Filharmoniju, kur pārrunāja iespējamos sadarbības projektus, gatavojoties Latvijas simtgadei.

7. martā noslēdzās divas nedēļas ilgušais balsojums par Gada liepājniekiem 12 nominācijās.Visvairāk balsojumu saņemts nominācijās Uzņēmējdarbība, Sports, Izglītība, Mecenātisms, Gada iniciatīva.

Nominācijā Uzņēmējdarbība balsošanai bija izvirzīts a/s Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis un firmas Pumac Stanseveark valdes priekšsēdētājs Laršs Fogs. Gada iniciatīva - SIA Appart valdes loceklis Aivis Neimanis, uz gada mecenāta balvu pretendē a/s West East Industries prezidents Viktors Koroļenko un UPB holdings viceprezidente Ilze Freimane.

Pavisam 28 Gada liepājnieku kandidāti saņēmuši 33 427 balsis.

Anketās saņemti 21 086 balsojumi, bet elektroniski – 12 341 balsojums. Apbalvojumu konsultatīvajai padomei ir tiesības ieteikt apbalvojamos arī gada īpašajā nominācijā par sasniegumiem, kurus nav iespējams novērtēt attiecīgajā nominācijā. Gada īpašajai nominācijai šogad izvirzīti seši kandidāti. Galīgo akceptu par visu 18 Gada liepājnieku un Goda liepājnieka titula ieguvēju apstiprināšanu pieņems Domes deputāti 17. martā. Gada un Goda liepājnieka titula ieguvēji tiks paziņoti un sveikti 18. martā, Liepājas 384. dzimšanas dienas svinībās Liepājas Olimpiskajā hallē

Goda un Gada liepājnieka titulam šogad saņemti 110 ieteikumi par 67 cilvēkiem.

Pilsētas apbalvojumu konsultatīvā padome, piedaloties pilsētas sabiedrības pārstāvjiem no dažādām nozarēm, izvērtējusi liepājnieku ieteikumus un izvēlējusies 2 - 3 pretendentus katrā nominācijā, par galveno atlases kritēriju uzsverot viņu veikumu 2009. gadā, informē pašvaldība. Balvu ieguvējus noteiks balsošanas otrajā kārtā - no 17. februāra līdz 5. martam. Savukārt Goda liepājnieka titula piešķiršanu lemj Apbalvojumu konsultatīvā padome, nevirzot to tālākai balsošanai.

Goda liepājnieka titulu piešķir par sevišķiem nopelniem Liepājas labā - tie var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes vai saimnieciskajā darbā. Tas var būt gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša un panākumiem bagāta darbība. Uzņēmējdarbībā uz Gada liepājnieka balvu kandidē SIA Baltik IT direktors Anatolijs Glasmans, Latvijas veļas ražotāju asociācijas LATVERA valdes priekšsēdētājs Jurijs Hodorovičs, a/s Liepājas Metalurgs valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs.

Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieka Rolanda Lappuķes tikšanās laikā ar Urugvajas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru Gonzalo Koncki (Gonzalo Koncke) tika parakstīts abu valstu Ārlietu ministriju Saprašanās memorands par abu pušu interesējošo jautājumu politisko konsultāciju kārtību.

Saprašanās memoranda mērķis ir padziļināt viedokļu apmaiņu par daudzpusējiem jautājumiem, veicināt abu pušu sadarbību starptautiskās organizācijās, kā arī pilnveidot divpusējo dialogu. Šādus saprašanās memorandus Ārlietu ministrija ir noslēgusi ar vairākām Latīņamerikas valstīm - Brazīliju, Čīli, Argentīnu, Peru, Kolumbiju, Meksiku, Panamu, Kubu un Kostariku.

Punta Carretas pašvaldībā Montevideo pilsētā ar Latvijas goda konsula Urugvajā Migela Loinaza (Miguel Loinaz) atbalstu tika svinīgi atklāts Latvijas vārdā nosaukts skvērs, ceremonijā piedaloties Urugvajas amatpersonām, diplomātiskajam korpusam un Goda konsulātu pārstāvjiem.

Piektdien oficiāli tiks atklāts Latvijas goda konsulāts Adanā, Turcijā. Tādējādi tiek turpināta Latvijas atpazīstamības veicināšana Turcijā un sniegts atbalsts uzņēmējdarbības, konsulāro un kultūras jautājumu risināšanā Turcijas reģionos, teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Svinīgajā pasākumā piedalīsies Latvijas vēstnieks Turcijā, Latvijas goda konsuls Adanā un Adanas provinces un pilsētas augstākā vadība un uzņēmēji.

Goda konsulāts Adanā savu darbu uzsāka šī gada aprīlī, un tas ir jau ceturtais Latvijas goda konsulāts Turcijā.

Goda konsuls Adanā ir Meričs Turans Ekmeči (Meric Turan Ekmekci), kas ir Turcijā labi pazīstams uzņēmējs, kurš darbojas tādās nozarēs kā lauksaimniecība, pārtikas rūpniecība, telekomunikācijas un tūrsims.

Adana ir piektā lielākā Turcijas pilsēta, un tajā dzīvo 1,5 miljoni cilvēku. Adana uzskatāma arī par vienu no Turcijas lauksaimniecības un rūpniecības centriem.

Par godu Latvijas 90.gadadienai Ordeņu kapituls piešķīris valsts augstākos apbalvojumus arī 10 Latvijas uzņēmējiem, tostarp diviem baņķieriem, liecina db.lv izpēte.

Tā, piemēram, III šķiras Atzinības krusts ticis Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājam Inesim Feiferim, IV šķiras Atzinības krusts: a/s Valmieras stikla šķiedra valdes priekšsēdētājam Andrim Oskaram Brutānam, a/s SCO Centrs valdes priekšsēdētājam, BMX sporta kluba Tālava prezidentam Jānim Matisonam un DnB NORD banka prezidentam un valdes priekšsēdētājam, Latvijas Komercbanku asociācijas padomes priekšsēdētājam Andrim Ozoliņam.

Kā liecina prezidenta kancelejas informācija, par godu Latvijas 90.gadadienai Ordeņu kapituls piešķīris 54 Triju Zvaigžņu ordeņus un tā goda zīmes, 18 Viestura ordeņus un tā goda zīmes, 79 Atzinības krustus un tā goda zīmes. Piešķirto apbalvojumu skaits šoreiz ir divas reizes lielāks nekā 2007.gadā, jo būtiski pieaudzis ierosināto kandidātu skaits, īpaši no Latvijas reģioniem. Izskatot saņemtos ierosinājumus, Ordeņu kapituls izvērtēja 303 Latvijas sabiedrības ieteiktos kandidātus, kas ir par 137 vairāk nekā pērn. Ordeņu kapituls izvērtēja katra kandidāta sniegumu, uzsverot, ka šādi valsts izsaka atzinību Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir godprātīgi un pašaizliedzīgi strādājuši savā profesijā un kuri savā mūžā nesuši Latvijas vārdu pasaulē arī laikā, kad bija zaudēts valstiskums, saglabājuši latvisko pašapziņu un latvisko identitāti, kā arī bijuši Latvijas tautas garīgie līderi trešās Atmodas laikā. Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka personu apbalvo ar valsts apbalvojumu Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu. Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā. Apbalvojuma šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojumam nosaka, izvērtējot kandidāta darbību un nopelnus, bet amatpersonām arī ieņemamo amatu.

Pret žurnālistiem un citiem iedzīvotājiem, aizstāvot savu godu un cieņu, nevajadzētu izmantot krimināllikuma normas. Šādus Tieslietu ministrijas izstrādātos Krimināllikuma grozījumus šodien izsludinājusi Valsts sekretāru sanāksme.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, personas goda un cieņas aizsardzība ir paredzēta gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā kārtībā un persona var izvēlēties, kādā kārtībā aizstāvēt savas tiesības.

Nereti persona izvēlas aizstāvēt savas tiesības krimināltiesiskā kārtā tikai tādēļ, lai pret personu, kura it kā aizskārusi personas godu un cieņu, tiktu uzsākts kriminālprocess. Lai risinātu normu dublēšanos attiecībā uz personas goda un cieņas aizsardzību Krimināllikumā un Civillikumā, izstrādāti priekšlikumi izslēgt no Krimināllikuma atbildību par goda aizskaršanu.

Proti, KL paredzēts izslēgt 156. pantu Goda aizskaršana, kā arī izslēgt KL 158. pantu Goda aizskaršana un neslavas celšana masu saziņas līdzeklī, bet regulējumu par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī pārnest uz KL 157. pantu Neslavas celšana. Tādējādi KL tiktu saglabāts viens pants, kas noteiktu atbildību par neslavas celšanu un neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.

Šodien, būvnieku un Liepājas pašvaldības vadībai svinīgi pārgriežot maisu ar baloniem Liepājas ģerboņa krāsās, svinīgi atklāja rekonstruēto Brīvības ielu.

«Man ir lepnums, ka pilsētas galvenā maģistrāle ir atjaunota un Liepājā turpmāk varēs iebraukt pa Eiropas līmenim atbilstošu ceļu,» uzrunājot sapulcējušos, sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), kurš ceremonijas norises vietā ieradās zirga vilktos baltos ratos. Viņš uzsvēra, ka ielas atklāšana notiek zīmīgā laikā - valsts svētku priekšvakarā -, un slavēja būvniekus, sakot, ka «viņi savu darbu ir spējuši paveikt kvalitatīvi».

Svinīgo ielas atklāšanas ceremoniju, kas iesākās ar dažādu spēkratu braucienu pa vienu no atjaunotās ielas posmiem, organizēja Liepājas pašvaldība, taču liepājnieku, kuri no malas vērotu svinīgo brīdi, nebija daudz.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta sēdē 7.novembrī LZA prezidents Ivars Kalviņš pasniedza goda doktora bioloģijā (Dr.h.c.biol.) diplomu AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājam Jurim Bundulim.

Dr.h.c.biol. Juris Bundulis, kā atzīmē LZA ieteikumā par goda doktora grāda piešķiršanu, ir erudīts eksperts Latvijas farmācijas sistēmā. Savu pieredzi krājis, strādājot atbildīgos amatos šajā jomā vairāk nekā 30 gadu garumā.

Pēc sešiem gadiem Organiskās sintēzes institūtā, J. Bundulis savu profesionālo karjeru cieši saistīja ar farmāciju un veselības aprūpi – 16 gadus nostrādāja AS “Grindeks” un pusi no šī laika bija uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Pēc tam 12 gadus strādāja valsts pārvaldē – Veselības un Labklājības ministrijās.

Šis laiks J. Bundulim sniedza iespēju paraudzīties uz farmācijas nozari no citas perspektīvas, daudz detalizētāk izprotot farmācijas lomu kopējā veselības aprūpes sistēmā. No 2021. gada, esot AS “Olainfam” vadītāja amatā, šī pieredze Jurim Bundulim devusi iespēju medikamentu ražotājus uztvert ne tikai kā produktu izstrādātājus un ražotājus, bet arī kā pakalpojumu sniedzējus, kas rūpējas par cilvēku veselību un dzīvību.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) 25. novembrī apritējuši divdesmit gadi. Saistībā ar to VID pasniedzis apbalvojumus nozīmīgiem sadarbības partneriem pateicībā par ieguldījumu VID darbībā, informē dienesta pārstāvji.

Par VID izveides datumu var uzskatīt 1993. gada 25. novembri, kad stājās spēkā 28. oktobrī Saeimā pieņemtais likums «Par Valsts ieņēmumu dienestu».

Vienā institūcijā - VID – pirms divdesmit gadiem apvienoja Valsts finansu inspekciju un Finansu ministrijas Muitas departamentu, kā arī VID struktūrā izveidoja Finansu izziņas departamentu un vairākas jaunas atbalsta struktūrvienības.

Kopumā apbalvojumus par ieguldījumu VID darbā saņēmuši 17 VID sadarbības partneri.

VID II pakāpes Goda zīme piešķirta ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim, savukārt VID III pakāpes Goda zīme - Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietniekam Andrejam Aronovam, AS Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājam Ivaram Pukstam un Valsts Darba inspekcijas direktoram Renāram Lūsim.

#Ar mūsdienīgu tehnoloģiju palīdzību pieminekļa saturu iespējams regulāri mainīt.

Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā atklāts Latvijas simtgadei veltīts vides mākslas objekts – virtuāls piemineklis Goda vārti, informē Rīgas dome.

Ar mūsdienīgu tehnoloģiju palīdzību pieminekļa saturu iespējams regulāri mainīt, tādējādi dodot iespēju sekot līdzi valsts jubilejas svarīgajiem notikumiem. Jau šobrīd ikvienam ir apskatāmi Latvijas simtgadei un 1991. gada barikāžu atcerei veltīti stāsti.

«Goda vārti simbolizē pārtapšanas procesu – no vienas kultūrtelpas uz citu, no vienas laiktelpas citā, no laicīgās telpas uz sakrālo. Vārti simboliski savieno laikus - pagātni, tagadni un nākotni. Savukārt Brīvības ielas ass Goda vārtus taisnā līnijā savieno ar Brīvības pieminekli – Latvijas valsts un tautas pagātnes liecinieku, bet vēl tālāk ejot, pāri Daugavai, slejas Gaismas pils. No tehnoloģiskā un saturiskā viedokļa šis pilsētvides objekts ir vērtējams kā veiksmīgs Latvijas radošo industriju piemērs un to potenciāla apliecinājums, jo tehniskie risinājumi un arī mākslinieciskais izpildījums radīts Latvijā,» atklāšanas pasākumā akcentēja kultūras ministre Dace Melbārde.

Dzejnieks un mūziķis Kaspars Dimiters nolēmis pieprasīt vienu miljonu latu no laikraksta Diena par paša K.Dimitera, viņa sievas Līgas un viņa mūžībā aizgājušās mātes, izcilās aktrises Vijas Artmanes goda un cieņas aizskaršanu vairākās publikācijās.

Tāda summa esot atbilstoša «apzināti ļaunprātīgā kaitējuma mērogam,» vēstulē Db norādīja K.Dimiters.

«Tā kā ievainots ir ne tikai manas dzīvās sievas un ne tikai Vijas Artmanes dzimtas vēl dzīvo bērnu, mazbērnu un mazmazbērnu gods, bet arī jau mūžībā esošās latviešu aktrises, manas mātes Vijas Artmanes piemiņa, ar tiesas starpniecību no laikraksta Diena vēlos saņemt Ls 1 000 000 (vienu miljonu latu). Tādu summu uzskatu par atbilstošu šī apzināti ļaunprātīgā kaitējuma mērogam. No saņemtās naudas pietiks gan diviem iecerētajiem pieminekļiem aktrises piemiņai, gan Vijas Artmanes piemiņas fonda starptautisko ieceru īstenošanai, gan sabiedriskajās aktivitātēs nodedzināto privāto nervu šūnu atjaunošanai.Pēc uzvaras tiesā varēsim mierīgi un kopā ar tautu apsvērt, vai nebūs labāk, ja bijušā Ļeņina pieminekļa vietā uzcelsim pieminekli Latvijas tautas Vadonim un visizcilākajam prezidentam Kārlim Ulmanim,» raksta K.Dimiters.

Liepājnieki izgatavojuši melnu kasti, kur varēs skatīties teātra izrādes, kinofilmas vai pat svinēt kāzas. Tā ir pārvietojama metāla un koka konstrukcija, kas izveidota Liepājas neatkarīgā teātra Goda teātris vajadzībām, vēsta Latvijas Radio.

Saliekamajā teātra zālē izveidotas 250 skatītāju vietas. Konstrukcija ir izjaucama un to iespējams pielāgot mazākiem pasākumiem. Saliekamā teātra zāle nodēvēta par Black Box. Liepājas teātra aktieris un Goda teātra dibinātājs Kaspars Gods radio pastāstīja, ka novērojis – Latvijas skolās ir pietiekami labas aktu zāles, kur rādīt teātri, savukārt deviņi reiz 18 metri ir skolas zāles volejbola laukuma izmērs, pēc kura arī tapusi Black Box.

Pārvietojamo teātri radījis dizainers Reinis Kuncītis. Tas bijis aplūkojams arī mūzikas festivālā Summer Sound. Liepājas parkā to izdevies gan veiksmīgi salikt, gan izjaukt. Pārvietojamā teātra sols, kas paredzēts skatītājiem, saliekams vienkārši un ātri, bet pašas konstrukcijas uzmeistarošanai vajadzīgas vismaz divas stundas, vēsta radio.

Ventspils pilsētas domes Lielā balva šogad piešķirta Jānim Sīlim – Ventspils Augstskolas profesoram, valodniecības ekspertam – par ilggadēju darbu Ventspils Augstskolas studentu sagatavošanā, tulkošanas studiju programmu izstrādē un ieguldījumu tulkojumzinātnē valsts mērogā.

Ventspils pilsētas domes balvas piešķirtas septiņiem ventspilniekiem, tostarp arī uzņēmējam Jurim Pētersonam – zvejnieku kompānijas Grifs valdes priekšsēdētājam. Tāpat balvas piešķirtas H.Dorbes muzeja Senču putekļi vadītājai Inesei Aidei, horeogrāfijas ansambļa Konfetti vadītājai Ļaļai Basmanovai, SIA Olimpiskais centrs Ventspils valdes priekšsēdētājam Uldim Boitmanim, ekskursiju kuģīša Hercogs Jēkabs kapteinim Gunāram Dāvidam; Ventspils 5. vidusskolas direktora vietniecei audzināšanas darbā Santai Vīkelei un ģimenes ārstei Leldei Zviedrītei.

Ventspils pilsētas domes Lielo balvu piešķir par izciliem un nozīmīgiem sasniegumiem, kas nesuši Ventspils vārdu Latvijā un pasaulē, kā arī par būtiskiem nopelniem Ventspils pilsētas attīstībā, saimnieciskajā, kultūras un sabiedriskajā darbībā vai citā pilsētai nozīmīgā jomā, savukārt Ventspils pilsētas domes balvu piešķir par augstu profesionālu un godprātīgu darbu kādā atsevišķā nozarē, uzņēmējdarbībā, pilsētas vides un vizuālā tēla veidošanā un citās pilsētai nozīmīgās jomās. Ventspils pilsētas domes Lielā balva ir Goda raksts, zelta Goda zīme, kā arī 3000 latu naudas balva (pēc nodokļu nomaksas), savukārt balva ir Goda raksts, sudraba Goda zīme, kā arī 500 latu (pēc nodokļu nomaksas).

SIA Gods un… jeb Goda teātris plāno pavasarī atstāt Kurzemes Biznesa inkubatoru, jo ir veiksmīgi «izperējušies».

Neatkarīgais teātris ir pierādījis, ka spēj pastāvēt, veidot izrādes, godīgi samaksāt autoratlīdzību visiem iestudējumā iesaistītajiem cilvēkiem, nomaksāt nodokļus un – galvenais – to novērtē skatītāji. «Strādājam nišā, kurā Latvijā ir diezgan tukšs – mūsu izrādes domātas bērniem, pusaudžiem, jauniešiem,» atklāj Goda teātra dibinātājs Kaspars Gods.

Patlaban top jau piektais neatkarīgā teātra iestudējums – dramaturģes Rasas Bugavičutes luga Tikai nesaki nevienam…. Ar četriem iepriekšējiem iestudējumiem apbraukātas aptuveni 30 Latvijas skolas, lēš K.Gods. «Pusaudži vēl nav iemācījušies melot par savām sajūtām. Tāpēc viņi ir mūsu auditorija. Ja redzēs, ka tā ir lieta, tad tā arī pateiks,» apgalvo teātra dibinātājs. Pagaidām atsauksmes ir labas, viņš palepojas. Tomēr nav arī tā, ka ikvienā vietā gaida atplestām rokām. «Visas skolas jau nemaz nevar mūs atļauties,» viņš atzīst. Ja uz skolu iepriekš braucis teātris ar kāda projekta vai pašvaldības piešķirtu finansējumu, tad rodas neizpratne – kāpēc tie mums varēja rādīt par velti vai 30 santīmiem, bet te biļete maksā divus latus, stāsta Kaspars. Taču lētāk tirgot biļetes liedz saimnieciskais aprēķins – autoratlīdzības, nodokļi, transporta izdevumi. Jau drīz pēc darbības sākšanas nākusi sapratne, ka stacionāras telpas uzturēt nevarēs un pēc tām īsti nav vajadzības. Goda teātra izrādēs spēlē Liepājas teātra aktieri, taču viņi visi ir krietni noslogoti pamatdarbā, un ar to jārēķinās neatkarīgajam teātrim. Ja Liepājas teātrim būtu sava Mazā zāle ar pastāvīgu repertuāru, tas būtu citādi, skaidro aktieris un uzņēmējs. Taču uzturēt telpas, ja iestudējumi top salīdzinoši reti, nav iespējams. Toties viņiem ir sava Melnā kaste, kuru pērn izmantoja festivālā Summer Sound brīvdabas kinoseansiem. Tā ir saliekama metāla un koka konstrukcija, ko radījis mākslinieks Reinis Kuncītis. Tajā ir soli 250 skatītājiem, un to var nolikt brīvdabā, taču primārais mērķis ir iekštelpās radīt civilizētus apstākļus teātra mākslai, kino, izstādēm – jebkam, kas prasa norobežotu telpu. Šovasar, kad «lielais teātris» dosies atvaļinājumā, to varēs izmēģināt izbraukumos, pieļauj K.Gods. «Kaste labi iekļaujas dabā, un, ja skatītāji var redzēt debesis, tā ir forša, sirreāla sajūta,» stāsta idejas autors. Mēģinājumiem telpas ļauj izmantot Liepājas teātris.