Izsolē izdevies pārdot par maksātnespējīgu atzītajam uzņēmumam SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs piederošo vēja tuneļa aprīkojumu, aģentūru LETA informēja maksātnespējīgā uzņēmuma administrators Andris Bērziņš.

Bērziņš pastāstīja, ka piespiedu izsolē ar augšupejošu soli bija plānots izsolīt Gaisa sporta sertifikācijas centram piederošo kustamo mantu - vertikālo vēja tuneļa iekārtu un izpletņu stimulatoru. Kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 340 000 latu, savukārt pārdošanas cena un izsoles uzvarētājs saskaņā ar likumu tiks paziņots 14 dienu laikā, kamēr izsoles uzvarētājs norēķināsies par izsolīto mantu.

Administrators pauda gandarījumu, ka beidzot šī izsole ir notikusi un nesusi rezultātu, savukārt pirmdien, 7.maijā, plānots izsolīt Gaisa sporta sertifikācijas centram piederošā vēja tuneļa ēku Jelgavā 830 kvadrātmetru platībā. Nekustamā īpašuma izsoles sākumcena noteikta 375 000 latu, kas ir par 25% mazāk nekā iepriekš nenotikušajā izsolē, kad sākumcena bija 500 000 latu.

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

No 18.aprīļa līdz 2.maijam Jelgavā tiks iedarbināts vēja tunelis, kur šajā laikā notiks Džekija Čana jaunākās filmas epizožu uzņemšana, aģentūra LETA uzzināja Jelgavas pilsētas pašvaldībā.

Jelgavas pilsētas pašvaldība saņēmusi SIA Gaisa sporta sertifikācijas centra iesniegumu ar lūgumu saskaņot vēja tuneļa darbību no 18.aprīļa līdz 2.maijam, ņemot vērā iespējamo trokšņa līmeņa pārsniegšanu.

Vēja tuneļa intensīva darbība centram nepieciešama, jo savstarpējas sadarbības rezultātā Ķīnas filmu studija China Hero vēlas uzņemt Džekija Čana jaunākās filmas epizodes. Paredzēts, ka lidošanas epizožu filmēšana vēja tunelī notiks no plkst.9 līdz plkst.19. Katras lidošanas epizodes filmēšana ilgs vienu stundu ar 30 minūšu pārtraukumiem.

Kā ziņots, marta sākumā notikušajās divās izsolēs nav izdevies pārdot SIA Aerodium līdzīpašniekam Ivaram Beitānam daļēji piederošajam un par maksātnespējīgu atzītajam uzņēmumam SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs piederošo vēja tuneļa ēku un aprīkojumu 840 000 latu vērtībā, sacīja maksātnespējīgā uzņēmuma administrators Andris Bērziņš.

Kamēr valsts no bijušajiem vēja tuneļa saimniekiem cenšas atgūt izsaimniekoto naudu, jaunie ēku īpašnieki kaļ jaunus biznesa plānus, raksta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Vēja tuneļa ēkā Jelgavā apsaimniekotājs iecerējis ierīkot ēdināšanas iestādi vai pat bērnudārzu. Attīstītāji esot pārliecināti - vieta blakus promenādei ir ļoti perspektīva, tāpēc interesentu par uzņēmējdarbības attīstību Lielupes krastā netrūks.

Kā vēstīts, pērn izsolē nonāca gan vēja tunelis, gan tam piegulošā ēka Lielupes krastā. Vēja tuneli iegādājies kāds ārzemju uzņēmējs, to aizvedot, bet ēku plāno attīstīt vietējie komersanti. Janvārī pašvaldības Būvvaldē iesniegts būvniecības pieteikums par izpletņlēcēju sertifikācijas un aktīvās atpūtas centra rekonstrukciju par atpūtas un biroja ēku. Pieteikuma iesniedzējs par darbiem Peldu ielā 4 ir uzņēmums Just Go, Zemgales Ziņas informējusi pašvaldības pārstāve Līga Klismeta.

Vairums Latvijas banku likumā noteiktajā termiņā nav publicējušas pagājušā gada auditētos gada pārskatus, liecina apkopotā informācija.

Likumā noteiktajā termiņā, proti, ne vēlāk kā 1.aprīlī auditētos gada pārskatus nav publicējusi «Baltic International Bank», «BlueOrange Bank», «LPB Bank», «Meridian Trade Bank», «PNB banka» (iepriekš «Norvik banka»), «Privatbank», «Signet Bank», kā arī «Rietumu banka», kura auditēto pārskatu gan nopublicēja ceturtdien, 4.aprīlī.

«Par šo situāciju mēs lemsim, jo normāli tas nav,» intervijā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts konkrēts datums, līdz kuram bankām ir jāpublicē gada pārskats ar zvērināta revidenta ziņojumu, tāpēc nekādu interpretāciju nevar būt.

Vienlaikus Putniņš skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar banku un auditoru ieilgušajām sarunām par iespēju veikt 2018.gada auditu un vēlu noslēgtiem sadarbības līgumiem. «Šajā situācijā ir divas puses - auditors un banka. Mēs visus apstākļus pārbaudīsim un reaģēsim, kā arī nepieciešamības gadījumā iesim dziļākās diskusijās,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Alternatīvu strīdu risināšanā izvēlas piesardzīgi, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdības sēdē izskatīts noteikumu projekts, kas paredz nedaudz grozīt līdzšinējo mediatoru sertificēšanas un testēšanas kārtību. Izvērtējot pirmā mediatoru sertifikācijas eksāmena norises gaitu, secināts, ka nepieciešams precizēt un pilnveidot mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijas darbības kārtību un kompetenci, mediatora sertifikācijas pārbaudījuma saturu, mediatora sertifikācijas pārbaudījuma norises un vērtēšanas kārtību, kā arī atestācijas pārbaudījuma kārtību. «Šobrīd Latvijā joprojām ir 24 sertificēti mediatori, bet to skaits palielināsies pēc šī gada Mediatoru sertifikācijas pārbaudījuma,» norāda Mediācijas padomes valdes priekšsēdētāja Laima Zelmene.

SIA Gaisa sporta sertifikācijas centram mēneša laikā jāatmaksā Valsts kasei visu izmaksāto publisko finansējumu 1,35 milj. Ls apmērā. To paredz Ekonomikas ministrijas (EM) pieņemtais lēmums.

Ministrija, izskatot SIA Gaisa sporta sertifikācijas centra iesniegumu par valsts aģentūras Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) lēmuma apstrīdēšanu, nolēma atstāt negrozītu LIAA lēmumu par Eiropas Savienības fonda projekta noraidīšanu, DB informēja ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko.

Izvērtējot gan SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs iesniegumā minēto informāciju, gan LIAA pieņemto lēmumu, EK secināja, ka LIAA pieņemtais lēmums ir pamatots, jo SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs nav uzsācis plānoto saimniecisko darbību, līdz ar to esot uzskatāms, ka īstenotajā projektā veiktas būtiskas izmaiņas un pārkāpti atbalsta sniegšanas nosacījumi.

Prasību, ka no 2023. gada 1. janvāra visai biomasai, kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt - pierādīt, izpildīt varētu tikai vairākus mēnešus pēc šīs prasības spēkā stāšanās

Tāda atziņa skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā.

Jāatgādina, ka 1. janvārī spēkā stāsies direktīva, kura prasa centralizētajā siltumapgādē izmantojamās dedzināmās koksnes izsekojamību, bet, ja tādas nebūs, tad būs jāpērk CO2 kvotas, kas savukārt paaugstinās izmaksas un palielinās apkures tarifus.

Nav sistēmas“2. novembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas nosaka, ka siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja. Sistēmas, kā to pierādīt, īsti nav, un tas nozīmē, ka, visticamāk, siltumapgādes uzņēmumiem būs jāpērk CO2 izmešu kvotas līdzīgi kā par dabasgāzi, bet tikai to apmērs būs divas reizes lielāks, jo biomasai ir apmēram divas reizes lielāki izmeši nekā dabasgāzei,” situāciju skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

Uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs lūdzis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) atcelt lēmumu par Eiropas Savienības (ES) finansējuma līdzekļu 1,35 miljonu latu apmērā atmaksu, aģentūrai BNS pastāstīja LIAA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce.

Viņa klāstīja, ka LIAA ir saņēmusi Gaisa sporta sertifikācijas centra lūgumu atcelt administratīvo aktu par ES līdzekļu atmaksu. «Saistībā ar to, ka LIAA šadu lēmumu nevar pieņemt, uzņēmuma lūgums ir nosūtīts Ekonomikas ministrijai (EM), kas arī pieņems lēmumu,» sacīja Vilistere-Lāce.

EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena aģentūrai BNS apliecināja, ka ministrija ir saņēmusi Gaisa sporta sertifikācijas centra lūgumu.

«Uzņēmuma iesniegumu EM speciālisti izvērtētē un likumā noteiktajā laikā sniegs nolēmumu,» viņa teica.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka marta sākumā LIAA uzņēmumam nosūtīja lēmumu, kurā noteikts, ka «Gaisa sporta sertifikācijas centram» dots viens mēnesis laika, lai atmaksātu 1,35 miljonus latu par 2004.-2006.gada ES fondu plānošanas periodā pieteikto projektu - gaisa sporta sertifikācijas centra izveidi Jelgavā. Savukārt, ja mēneša laikā šī summa netiek atmaksāta, notiek piespiedu izpilde.

"Vēja tunelis jeb brīvā kritiena simulācijas iekārta būs pirmā slēgta veida transformējama iekārta pasaulē, kas, pateicoties inovatīvajam inženiertehniskajam risinājumam, darbosies visu sezonu gan slēgtā, gan arī atvērtā veidā," sola tā veidotāji. Projekta, kura ietvaros tiks izveidots arī vēja tunelis, kopējās izmaksas - 2,5 miljoni.

Vēja tunelis būs daļa no Gaisa sporta sertifikācijas centra infrastruktūras iekārtām un tas atradīsies Zemgales Tehnoloģiskā Parka teritorijā Jelgavā, Peldu ielā 4, liecina SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs sniegtā informācija.

Centra atklāšana paredzēta 2008. gada augustā.

"Vēja tunelis jeb brīvā kritiena simulācijas iekārta būs pirmā slēgta veida transformējama iekārta pasaulē, kas, pateicoties inovatīvajam inženiertehniskajam risinājumam, darbosies visu sezonu gan slēgtā, gan arī atvērtā veidā, un tajā tiks piedāvātas praktiskās apmācības, individuāli treniņi un sertifikācija izpletņlēcējiem, kā arī treniņnometnes pašmāju un ārvalstu profesionāliem sportistiem," informē tā veidotāji.

Informācija ir viens no vērtīgākajiem resursiem līdzās tādiem cilvēkam vitāli nepieciešamiem resursiem kā, piemēram, ūdens. Rūpīgi vākta, gadiem krāta, slepena, aizsargājama — informācija daudzām nozarēm ir lielākā vērtība. Dati nereti ir tie, kas nodrošina uzņēmējdarbības esamību, piemēram, sociālo tīklu nodrošinātājiem, ražošanas uzņēmumiem un citiem. Tāpēc loģiska ir vajadzība šo pamatlīdzekli attiecīgi sargāt. Ja naudu glabā bankā, par kuru ir pārliecība, ka tā ir droša, tad informāciju glabā datu centrā, kurš ir drošs. Kā, neesot inženierim, zināt, kurš ir drošs un kurš ne? Turpinot vienkāršotu līdzību, — bankām ir neatkarīgi kredītreitingi, datu centriem ir neatkarīgi izdoti sertifikāti.

Pasaulē ir ne mazums organizāciju, kas sertificē datu centrus. Piemēram, Amerikas Sertificēto auditoru institūts (American Institute of Certified Public Accountants — (AICPA)), kas izsniedz SAS70 sertifikātus. Vēl pastāv DCA Datu centru sertifikācija. Ja agrāk akreditāciju varēja atļauties tikai lielbudžeta datu centri, tad tagad programmas DCA Datu centru sertifikācija mērķis ir nodrošināt pieejamu un neatkarīgi auditētu sertifikācijas programmu, kurā ir apkopotas daudzas esošās pamatnostādnes un standarti. Telekomunikāciju nozares apvienības standarts TIA942 ir atzīts par nozīmīgu instrumentu datu centru projektēšanā un investīciju vērtības palielināšanā, un pēc būtības tā ir neatkarīgi auditēta sertifikācijas programma.

Valsts sekretāru sanāksmē Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Noteikumi par bīstamo iekārtu ekspertu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas kārtību». Lai novērstu situāciju, ka bīstamo iekārtu sektorā nav normatīvu, kas reglamentē kvalifikācijas prasības bīstamo iekārtu ekspertiem un nav noteikta sertifikācijas veikšanas kārtība, Labklājības ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu par bīstamo iekārtu ekspertu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas kārtību. Tas nosaka kvalifikācijas prasības personām, kuras vēlas saņemt bīstamo iekārtu eksperta sertifikātu, sertifikācijas nosacījumus, sertifikācijas kārtību un prasības personāla sertifikācijas institūcijai. Ministru kabineta noteikumu mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas un vienveidīgas bīstamo iekārtu pārbaudes, lai, lietojot bīstamās iekārtas, neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) ir pabeigusi sabiedrības ar ierobežotu atbildību «Sertifikācijas un testēšanas centrs» valsts kapitāla daļu pārdošanu. Pagājušā gadā izsolē Lietuvas sabiedrība UAB «Universal Trade» iegādājās 80% uzņēmuma valsts kapitāla daļas.

Šogad iegādājoties SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs» 20% valsts kapitāla daļas, sabiedrība UAB «Universal Trade» ir kļuvusi par vienīgo uzņēmuma īpašnieku. Kopējā valsts kapitāla daļu pārdošanas cena ir 991 387,42 euro.

Pagājušā gada beigās PA izsolē pārdeva SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs» valsts kapitāla daļu paketi, ko veidoja 268 638 kapitāla daļas jeb 80% no sabiedrības pamatkapitāla. Piedaloties trīs pretendentiem, izsolē par cenu 793 111,12 euro valsts kapitāla daļu paketi iegādājās sabiedrība UAB «Universal Trade». Izsolē pārdodamās kapitāla daļu paketes sākumcena bija noteikta 333 111,12 euro.

Papildus šogad sabiedrība UAB «Universal Trade» iegādājās SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs» darbiniekiem un izpildinstitūcijas locekļiem rezervētās 67 159 kapitāla daļas jeb 20% no sabiedrības pamatkapitāla par izsolē noteikto valsts kapitāla daļu cenu.

Valdība otrdien akceptēja divus Ministru kabineta noteikumus, kas regulēs uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju, proti, komersantu, kas izsniegs elektroniskos parakstus, darbību. Saskaņā ar akceptētajiem Sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu, iekārtu un procedūras drošības pārbaudes kārtības un termiņu noteikumiem, pirms sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditācijas Datu valsts inspekcijā, eksperti veiks sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru drošības pārbaudes. Atkārtotas pārbaudes, kurās tiks izvērtēts, vai sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs ir ievērojis visas prasības, lai sniegtu profesionālu, kvalitatīvu un drošu pakalpojumu, būs jāveic arī reizi gadā pēc attiecīgā sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja akreditācijas, kā arī gadījumos, kad to pieprasīs Datu valsts inspekcija. Lai saņemtu akreditāciju, sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam būs jāiesniedz Datu valsts inspekcijā drošības apraksts. Db jau savulaik rakstīja, ka pērn pieņemtais Elektronisko dokumentu likums paredz, ka no 2004. gada 1. janvāra šis likums sāks darboties elektronisko dokumentu apritē starp valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī starp minētajām iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām. Turklāt Komerclikums paredz, ka, izmantojot elektonisko parakstu, akcionāri varēs neklātienē piedalīties akcionāru pilnsapulcēs.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Sertifikācijas centrs 13. un 27.aprīlī rīko vienas dienas semināru "Kas jāzina sastādot atbilstības deklarāciju būvizstrādājumiem?". Semināra tēmas: 1. Likumdošanas un normatīvie akti pēc 2004.gada 1. maija; 2. Atbilstības novērtēšanas pamatprincipi; 3. Atbilstības novērtēšanas procedūras; 4. "ISO 9001:2000" loma; 5. Kas jāzina par ražotāja produkcijas kontroli; 6. Prasības piegādātāja deklarācijai (LVS EN 45014); 7. Būvizstrādājumu marķēšana ar CE zīmi; 8. Kas jāzina būvizstrādājumus importējot vai eksportējot; 9. Tipiskākās kļūdas. LZA Sertifikācijas centrs ir valsts pilnvarota sertifikācijas institūcija būvmateriālu atbilstības novērtēšanas reglamentētajā sfērā un tas nozīmē tiesības izvērtēt būvmateriālu atbilstību valstī noteiktajām kvalitātes un drošības prasībām. Šajā nozarē Centrs ir ieguvis akreditāciju Latvijā (LATAK) un Apvienotajā Karalistē (UKAS – United Kingdom Accreditation Service). Akreditācija apliecina Centra kompetenci un atbilstību Latvijas un Eiropas standarta LVS EN 45011 (Vispārējas prasības produktu sertifikācijas institūcijām) prasībām. Jāatgādina, ka šis standarts bez sertifikācijas procedūrām paredz arī kvalitātes sistēmas ieviešanu sertifikācijas institūcijā un, tādejādi, kvalitatīvu sertifikācijas pakalpojumu nodrošināšanu.

Auditoru aprēķini rāda, ka, mākslīgi sadalot nekustamā īpašuma projektu dzīvokļos un zemē, tieslietu ministra Aigara Štokenberga (Vienotība) uzņēmums Varavīksnes nami pirms četriem gadiem «ietaupījis» vairāk nekā 358 tūkst. Ls, bet iecerētās shēmas kopapjoms bijis gandrīz četrreiz lielāks.

Savukārt pats A.Štokenbergs portālam pietiek.com uzsvēris, ka neviens no viņam tieši vai netieši piederošajiem uzņēmumiem pēdējos piecos gados nav iesaistīts nodokļu apiešanas un «optimizācijas» shēmās.

Pietiek.com rīcībā nonācis SIA Auditorfirma Inspekcija AMJ neatkarīgu revidentu ziņojums, kas sagatavots saistībā ar A.Štokenbergam netieši daļēji piederošo maksātnespējīgo SIA Varavīksnes nami: šajā uzņēmumā 49% kapitāldaļu pieder SIA Kapitāla virsotne, kurā savukārt 12,5% kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft datiem pieder miljonāram un ministram A.Štokenbergam.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1.aprīlim, nebija sagatavojušas un iesniegušas FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti.

Tādējādi, pēc FKTK skaidrojuma, pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu.

Vairākas bankas 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidētu gada pārskatu sagatavošanu, ne publiskošanu. FKTK ir pieprasījusi papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtējusi katras bankas situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā ir radījis arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot minētos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemērojusi dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu, kas piemērota robežās no 4 260 eiro līdz pat 13 490 eiro.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Mūsu dzīves ir piepildītas ar nebeidzamām kārdinājumu un iespēju jūrām, kurās mēs bieži atrodamies iekšējā cīņā ar to daļu no sevis, ko varētu nosaukt par "iekšējo kāmīti". Šis neapmierinātais grauzējs mūsu prātos nepārtraukti meklē vairāk — jaunāko tehnoloģiju, lielāku mājokli, augstāku stāvokli darbā. Šāda nebeidzama ilgošanās var viegli novirzīt mūsu uzmanību un enerģiju no pašreizējā brīža un tā, kas mums jau ir, tādējādi radot apburto loku, kurā mēs esam pastāvīgā neapmierinātības un meklējumu stāvoklī. Bet kā mēs varam apmācīt sevi atbrīvoties no šīs iekšējās balss, kas mudina mūs nepārtraukti gribēt vairāk un vairāk? Apzināšanās un mērķtiecīga pieeja savu vēlmju pārvaldīšanai var būt atslēga, kā panākt iekšējo mieru un apmierinātību ar to, kas mums jau ir. Izpētot dažādas stratēģijas, kā apmācīt un nomierināt savu iekšējo "kāmīti", mēs varam atklāt ceļu uz dzīvi, kas piepildīta ar lielāku apmierinātību, mazāk materiālām vajadzībām un dziļāku pateicību par ikdienas dzīves brīnumiem.

Atrodiet pamata cēloni

Pirmais solis, lai apturētu savu iekšējo "kāmīti", ir saprast, kāpēc tas vispār pastāv. Bieži vien mūsu vēlmes izriet no dziļākām emocionālām vajadzībām vai sabiedrības spiediena. Varbūt jūs meklējat atzinību, cenšaties turēt līdzi saviem vienaudžiem vai mēģināt aizpildīt emocionālu tukšumu? Pārdomājot šos jautājumus, tas var palīdzēt atklāt jūsu sajūtu pamatcēloņus.

Praktizējiet apzinātību un pateicību

Apzinātība māca mums dzīvot tagadnē un novērtēt to, kas mums pašlaik ir. Praktizējot apzinātību, jūs varat novērot savas domas un vēlmes, saprotot, ka tās ir īslaicīgas un nenosaka jūsu būtību. Pateicība iet roku rokā ar apzinātību. Sāciet rakstīt pateicības žurnālu un regulāri pierakstiet lietas, par kurām jūtaties pateicīgs. Šī prakse pārorientē jūsu uzmanību no tā, kas trūkst, uz jau esošo pārpilnību jūsu dzīvē.

VAS Pasažieru vilciens (PV) modernizētos dīzeļvilcienus plāno saņemt, vēlākais, līdz marta beigām, jo sertifikācijas procesā nav konstatētas būtiskas neatbilstības, kas varētu liegt tālāku vilcienu pieņemšanu ekspluatācijā, skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdis Andris Lubāns.

Atbilstoši plānam pirmajiem modernizētajiem dīzeļvilcieniem jābūt nodotiem ekspluatācijā februāra beigās, taču, ņemot vērā, ka sertifikācijas institūcija ir pieprasījusi papildu izmēģinājumu braucienus un testus, lai pilnībā pārliecinātos par ritošā sastāva drošību, termiņš var ievilkties, skaidro Lubāns.

Janvāra beigās izmēģinājuma braucieni beidzās, taču vēl jānotiek sertifikācijas dokumentācijas sakārtošanai un vērtējumu saņemšanai no valsts institūciju puses. Kā skaidro Lubāns, sertifikācijas institūcija ir brīdinājusi, ka varētu vajadzēt vairāk laika «papīra darbam» un ir jautājums - cik daudz tas ietekmēs februāra beigu termiņu. Procedūra prasa, lai vilcieni saņemtu drošības sertifikātu no Baltijas testēšanas centra, un tālāk ar šo sertifikātu jādodas pie Latvijas dzelzceļa tehniskās inspekcijas un pie infrastruktūras pārvaldītāja - Latvijas Dzelzceļa. Pēc tam jau valsts institūcijas izvērtē sertifikātu, un, kamēr vērtēšana notiek, vilcieni joprojām skaitās ražošanas procesā, uzsver Lubāns, gan norādot, ka «jebkurā gadījumā pirmajā ceturksnī vilcieni būs».

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Kopš 2005.gada ir apstiprinātas dažādas pamatnostādnes, programmas un konceptuālie ziņojumi, kas izstrādāti, lai Latvijā strādājošie mediķi būtu pieejami pacientu pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā, tomēr šis mērķis ne tuvu nav sasniegts, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

VK atzīst, ka Latvijā ārstu skaits atbilst Pasaules Veselības organizācijas noteiktajam ārstu blīvumam uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā, tomēr realitāte liecinot, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā.

Revīzijā secināts, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem Veselības ministrijas (VM) izvirzītais mērķis - veselības aprūpes sistēmu nodrošināt ar cilvēkresursiem pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā - nav sasniegts. Arī šobrīd esot aktuālas tolaik identificētās problēmas - nepietiekams māsu skaits, ārstu un māsu disproporcija, liela nevienlīdzība ārstniecības personu izvietojumā reģionos un Rīgā, nepietiekams atalgojuma līmenis, neefektīva paaudžu nomaiņa.

No šā gada 1. jūlija būvprojektu un būvju ekspertīzes Latvijā var veikt tikai Būvniecības valsts kontroles biroja sertificēti speciālisti, atgādina Ekonomikas ministrija.

Ministrija aicina būvekspertus neatlikt sertifikātu iegūšanu uz pēdējo brīdi, savlaicīgi iesniegt nepieciešamos dokumentus un nokārtot eksāmenu.

Lai pārrunātu būvekspertu sertifikācijas gaitu, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis un Būvniecības un mājokļu politikas departamenta vadība tikās ar Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārstāvjiem.

Tikšanās laikā BVKB vadība informēja par būvekspertu sertifikācijas līdzšinējo procesu, kā arī iepazīstināja ar BVKB plānotajām aktivitātēm, kas tiks veiktas tuvāko mēnešu laikā, lai nodrošinātu būvekspertu sertifikāciju būvniecības nozarei nepieciešamajā apmērā.

Digitalizācija strauji ienāk dažādās dzīves jomās – arī tajās nozarēs, kuras drīzāk asociējas ar roku vai smagās tehnikas darbu. Ikviena jauna būvniecības iecere Latvijā ir reģistrējama tikai digitāli Būvniecības valsts kontroles biroja pārziņā esošajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

Tā nepieciešama visiem, kas piedalās būvniecības procesā, un ļauj pārraudzīt ne tikai būvniecības norisi, bet arī darba drošību, nodokļu samaksu, patērētāju tiesību aizsardzību un citas jomas. Savukārt Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai BIS ir neatsverams palīgs būvspeciālistu sertificēšanā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai (LBS BSSI) Ekonomikas ministrija ir deleģējusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un uzraudzību tādās darbības sfērās kā ēku konstrukciju projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, ceļu, projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, tiltu projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, kā arī inženierizpētē. LBS BSSI kā viena no lielākajām būvspeciālistu sertifikācijas institūcijām ir piešķīrusi ap 5600 sertifikātu, no kuriem šobrīd aktīvi ir 4300 sertifikātu. LBS BSSI, pirmkārt, novērtē kompetenci un piešķir sertifikātus jaunajiem būvspeciālistiem, otrkārt, veic regulārās un padziļinātās pārbaudes jau sertificētiem būvspeciālistiem un, treškārt, izvērtē sūdzības par būvspeciālistu profesionālās darbības iespējamajiem pārkāpumiem. Vēl nesenā pagātnē šis darbs nozīmēja milzīgas dokumentu grēdas. Šodien tas nav iedomājams bez digitalizācijas sniegtās palīdzības – Būvniecības informācijas sistēmas (BIS).

Piena pārstrādes uzņēmuma Food Union ražotnēs AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens šajā nedēļā norisinās Ķīnas pārtikas drošības sistēmas (HACCP) audits, lai jau drīzākajā laikā uzņēmums varētu uzsākt piena produktu eksportu uz Ķīnas tirgu, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopumā četri auditori no Ķīnas sertifikācijas un inspekcijas kompānijas (China Certification & Inspection (Group) Co., Ltd) aizvadīs kopumā piecas dienas Food Union ražotnēs, lai pārliecinātos par Food Union ražoto produktu un produktu drošības vadības sistēmas atbilstību Ķīnas prasībām.

Audita rezultātā Ķīnas sertifikācijas un inspekcijas kompānija izsniegs Ķīnas HACCP sertifikātu un rekomendēs Ķīnas atbildīgajiem dienestiem iekļaut Food Union importētāju reģistrā. Plānots, ka Ķīnas HACCP sertifikātu piena produktu eksporta uzsākšanai uz Ķīnu, Food Union varētu saņemt 2-3 mēnešu laikā.

Jau iepriekš tika ziņots, ka 2014.gada nogalē Food Union prezentēja eksportam uz Ķīnu paredzētos piena produktus - RASA pienu un Rasēns piena dzērienus, RASA svaigos un kausētos sierus, RASA sviestu un Ekselence, Pols un Nu Fruit saldējumus.