Transports un loģistika

Noteiktas izmaiņas Saulkrastu un Skultes virziena vilcienu kustības sarakstā

, 07.11.2007

Jaunākais izdevums

Akciju sabiedrība Pasažieru vilciens informē, ka 12. un 14.novembrī Sarkandaugavas stacijā paredzēto sliežu remontdarbu dēļ noteiktas izmaiņas Saulkrastu un Skultes virziena vilcienu kustības sarakstā.

Pirmdien, 12.novembrī, un trešdien, 14.novembrī, būs atcelti vilcieni Nr.6138 Rīga (plkst.15:48)-Saulkrasti (16:53) un Nr.6147 Saulkrasti (plkst.17:25)-Rīga (18:29).

Elektrovilciens Nr.6130 Rīga (plkst.13:47)-Skulte (15:04) no Rīgas aties plkst.13:56 un arī no visām pārējām stacijām izbrauks 9 – 12 minūtes vēlāk nekā parasti. Līdz ar to Skultē vilciens pienāks plkst.15:15.

Vilciens Nr.6134 Rīga (plkst.14:40)-Skulte (15:55) no Rīgas aties plkst.15:01, 21 – 24 minūtes vēlāk izbrauks arī no pārējām stacijām, tādēļ Skultē pienāks plkst.16:19.

Vilciens Nr.6142 Rīga (plkst.16:29)-Skulte (17:44) no Rīgas izbrauks 28 minūtes agrāk - plkst.16:01. Arī no citām maršruta stacijām vilciens aties 25 – 28 minūtes agrāk un līdz ar to Skultē pienāks plkst.17:19.

Vilciens Nr.6111 Saulkrasti (plkst.9:11)-Rīga (10:13) no Saulkrastiem aties plkst.9:04 un arī no pārējām stacijām līdz Sarkandaugavai izbrauks 6 – 8 minūtes agrāk nekā parasti. No Brasas vilciens aties plkst.10:02 (10:03 vietā), savukārt no Zemitāniem - 4 minūtes vēlāk (plkst.10:11), tādēļ Rīgā pienāks plkst.10:17.

Vilciens Nr.6113 Skulte (plkst.9:47)-Rīga (11:02) no Skultes izbrauks plkst.9:38. Arī no pārējām iecirkņa Skulte-Sarkandaugava stacijām vilciens kursēs 8 – 10 minūtes agrāk, no Brasas – 4 min. agrāk (plkst.10:47), bet no Zemitāniem aties un Rīgā pienāks atbilstoši sarakstam.

Vilciens Nr.6117**Carnikava (plkst.11:03)-Rīga (11:45) no Carnikavas aties plkst.11:15, 12 – 24 minūtes vēlāk izbrauks arī no pārējām stacijām, tādēļ Rīgā pienāks plkst.12:09.

Vilciens Nr.6121** Skulte (plkst.11:39)-Rīga (12:51) līdz Mangaļu stacijai kursēs atbilstoši sarakstam, savukārt no posma Sarkandaugava-Rīga pieturām aties 2 - 15 minūtes vēlāk nekā ierasts, līdz ar to Rīgā pienāks plkst.13:06.

Vilciens Nr.6127 Carnikava (plkst.13:13)-Rīga (13:57) no Carnikavas izbrauks plkst.13:04, arī no pārējām iecirkņa Carnikava-Sarkandaugava stacijām kursēs 9 – 11 minūtes agrāk, no Brasas – 4 min. agrāk (plkst.13:42), bet no Zemitāniem aties un Rīgā pienāks pēc saraksta.

Vilciens Nr.6131 Skulte (plkst.13:39)-Rīga (14:52) no Skultes līdz Mangaļu stacijai kursēs atbilstoši sarakstam, bet no posma Sarkandaugava-Rīga pieturām aties 2 - 16 minūtes vēlāk nekā ierasts, tādēļ Rīgā pienāks plkst.15:08.

Vilciens Nr.6133 Saulkrasti (plkst.14:28)-Rīga (15:34) no Saulkrastiem aties plkst.14:39, arī no visām pārējām stacijām izbrauks 10 – 21 minūtes vēlāk nekā parasti un Rīgā pienāks plkst.15:55.

Vilciens Nr.6137 Skulte (plkst.15:24)-Rīga (16:37) no Skultes aties plkst.15:29. Arī no pārējām maršruta stacijām vilciens kursēs 5 – 17 minūtes vēlāk, līdz ar to Rīgā pienāks plkst.16:54.

Vilciens Nr.6141 Skulte (plkst.16:07)-Rīga (17:20) no Skultes aties 49 minūtes vēlāk - plkst.16:56, arī no visām pārējām stacijām izbrauks aptuveni stundu vēlāk nekā noteikts sarakstā un Rīgā pienāks plkst.18:21.

Vilciens Nr.6149 Skulte (plkst.17:56)-Rīga (19:09) no Skultes izbrauks 17 minūtes agrāk - plkst.17:39. Arī no pārējām iecirkņa Skulte-Sarkandaugava stacijām vilciens kursēs 15 – 17 minūtes agrāk, no Brasas – plkst.18:51 (8 minūtes agrāk),savukārt no Zemitāniem aties plkst.19:02 un Rīgā pienāks plkst.19:08 (1 minūti agrāk).

Sīkāka informācija dzelzceļa stacijās, pa valsts a/s Latvijas dzelzceļš uzziņu tālruni 1181 (visu diennakti), pa uzziņu dienesta tālruni 1188, kā arī a/s Pasažieru vilciens interneta mājas lapā www.pv.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Pasažieru vilciens vēlas iegādāties elektrovilcienus ar 400-450 sēdvietām

LETA, Žanete Hāka, 14.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Pasažieru vilciens izsludinājis konkursu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei un personāla apmācībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena nav noteikta, bet vilcieni jāpiegādā trīs gadu laikā. Par uzvarētāju tiks izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti iepirkuma procedūras dokumentos, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, vai uzsākt sarunas. Iepirkums tiek rīkots sarunu procedūras veidā.

PV būtiski mainīs jaunā vilcienu iepirkuma nosacījumus, salīdzinot ar iepriekšējiem, un šajā iepirkumā vēlas iegādāties elektrovilcienus ar 400-450 pasažieru sēdvietām, šodien žurnālistiem sacīja PV finanšu direktors Māris Bremze.

Iepriekšējos iepirkumos PV vēlējās iegādāties vilcienus ar 250-270 sēdvietām. Bremze sacīja, ka prasība pēc ievērojami lielākiem vilcieniem saistīta ar to, ka pasažieru pārvadājumiem ir ievērojams potenciāls augt, līdz ar to augs arī ieņēmumi un tie palīdzēs refinansēt vilcienu iegādi. Patlaban PV izmantoto vilcienu ietilpība sešu vagonu variantā ir 540 sēdvietas, bet četru vagonu versijā - 330 sēdvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Skultes osta vīlusies Merkā

Ieva Mārtiņa, 14.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skultes ostu pārvalde un Skultes kokosta vīlušās sadarbībā ar Igaunijas kompānijas Merko Ehitus Latvijas filiāli - būvkompāniju Merks, jo, lai arī tā uzvarēja konkursā ar zemāko cenu, tomēr pēc tam centusies cenu palielināt, turklāt ilgstoši kavējusi nodošanas termiņus, radot zaudējumus.

Rīgas apgabaltiesa pagājušā nedēļā saistībā ar darbiem Skultes ostas Dienvidu molā no Merka piedzina 13 157 Ls, tostarp par labu Skultes ostas pārvaldei piedzīts 9 607 Ls līgumsods, bet par Skultes kokostai piedzīti 3 550 Ls. Tomēr Skultes ostas pārvalde plāno šo lēmumu pārsūdzēt, lai tomēr panāktu prasītās summas - ap 360 tūkst. Ls - piedziņu. Šīs lietas sakarā Skultes ostas pārvaldnieks Igors Akulovs Db skaidroja, ka Merka laikā nenodotā projekta dēļ aizkavējās piestātnes nodošana ekspluatācijā un attiecīgi radās izdevumi, lai nodrošinātu kuģošanas drošību. Tāpat papildu izdevumi radās saistībā ar kredītresursiem. Proti, projekta kopējās izmaksas rekonstrukcijai bija 4,46 milj. Ls, no kuriem Skultes ostas pārvaldes investīcijas mola izbūvē un padziļināšanas darbiem bija 3,27 milj. Ls, bet Skultes kokostas izmaksas, izbūvējot piestātnes, pievadceļus – ap 1,18 milj. Ls. Lai arī šim projektam tika piesaistīts ERAF līdzfinansējums, tomēr sākotnēji projekta realizētājiem šie līdzekļi bija jāiegulda pašiem, kas tika darīts pamatā ar kredītlīdzekļu palīdzību. Savukārt no Eiropas Savienības struktūrfondiem atmaksu varēja saņemt, kad projekts realizēts. «Tas nozīmē: jo ilgāk būvnieks nenodod, jo ilgāk «velkas» kredīti, lielāki procentu maksājumi, lieki zaudējumi. Ja projektu realizētu laikā, izdevumi būtu mazāki,» tā I. Akulovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Rosība Skultes ostā kontrastē ar Saulkrastu centrā valdošo mieru

Dienas Bizness, 03.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skultes osta, kas atrodas Saulkrastu pievārtē, pirms diviem gadiem neoficiāli tika minēta kā viena no teritorijām Latvijā, kur varētu būvēt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli.

Šopavasar Skultes ostas pārvaldnieks Igors Akulovs laikrakstam Diena apstiprinājis, ka tāda versija tiešām dzirdēta, turklāt «uzbūvēt LNG termināli Skultes ostā tehniski un praktiski būtu iespējams», bet viņš arī atzinis, ka termināļa vietas izvēle, nenoliedzami, ir «politisks lēmums, ko pieņem nevis ostu, bet politiķu un valdības līmenī». Šobrīd tiek pieļauts, ka LNG termināli būvēs nevis Latvijā, bet Igaunijā vai Somijā, norāda laikraksts.

Rosība Skultes ostā kontrastē ar Saulkrastu centrā valdošo mieru, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, secinājusi Diena. Osta un ar to saistītie uzņēmumi nodrošinot darbvietas aptuveni simts cilvēkiem, galvenokārt Saulkrastu pilsētas un novada iedzīvotājiem. «Skultes osta mums ir ļoti būtiska, jo Saulkrastos darbvietu izvēle nav liela, arī simts darbvietu mums šķiet daudz,» atzinuši vairāki saulkrastieši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas 100 visvairāk nopelnījušie uzņēmēji

Kristīne Jančevska, Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 18.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada decembra Cēsu ekspresis tiks pagarināts līdz Valmierai, bet Liepājas virzienā tiks norīkoti vēl divi vilcieni nedēļā, informē Pasažieru vilciena pārstāve Agnese Līcīte.

AS «Pasažieru vilciens» izskatīšanai Sabiedriskā transporta padomes sēdē ir virzījusi vairākus priekšlikumus izmaiņām vilcienu grafikā, lai uzlabotu vilcienu pasažieru ērtības un iespēju biežāk izmantot vilcienu satiksmi. 20.septembrī padome pieņēma lēmumu par Cēsu ekspreša pagarināšanu līdz Valmierai un papildu vilcienu norīkošanu Liepājas virzienā.

Sākot no š.g. decembra, tiks pagarināts vilciena ekspresreisa Rīga-Cēsis un Cēsis-Rīga maršruts līdz Valmierai, pa ceļam paredzot vilciena apstāšanos arī pieturvietā Lode. Vilciena atiešanas laiks no Cēsīm darbdienu rītos un pienākšanas laiks Cēsīs vakaros paliks līdzšinējais.

Tika apstiprināts arī priekšlikums papildināt vilcienu kustības sarakstu ar vairākiem vilcienu reisiem, tai skaitā maršrutā Liepāja-Rīga norīkot vilcienu sestdienās un maršrutā Rīga-Liepāja norīkot vilcienu svētdienās. Šāda iespēja tika rasta, ņemot vērā infrastruktūras lietošanas maksas samazināšanos, tādēļ virkne līdzšinējo vilcienu tehnisko reisu tiks iekļauta pasažieru pārvadājumu tīklā. Jauni vilcienu reisi tiks norīkoti arī maršrutos Rīga-Krustpils, Rīga-Skulte, Rīga-Aizkraukle, Rīga-Lugaži u.c. Par konkrētiem vilcienu atiešanas laikiem pasažieri uzzinās, stājoties spēkā jaunajam vilcienu kustības sarakstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aicina apspriest Saulkrastu novada teritorijas plānojumu

Ingrīda Drazdovska, 27.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies Saulkrastu novada teritorijas plānojuma 2012.–2024.gadam pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana, kas ilgs līdz šā gada 9.maijam.

To izstrādā mērniecības un teritorijas plānošanas uzņēmums Metrum, sadarbojoties ar Saulkrastu novada domi un Saulkrastu teritorijas plānojuma darba grupu. Plānojuma izstrādes termiņš paredzēts līdz 2012.gada augustam.

2011.gadā izstrādāta un publiski apspriesta Saulkrastu novada attīstības koncepcija, kas kļuva par pamatu teritorijas plānojuma pirmās redakcijas izstrādei, informē Metrum plānošanas projektu vadītāja, arhitekte Māra Kalvāne.

Atbilstoši darba uzdevumam ir izstrādāta vienota teritorijas atļautās izmantošanas veidu klasifikācija visā Saulkrastu novada teritorijā, ņemot vērā valstī sagatavotās vienotās klasifikācijas projektu. Īpaša uzmanība veltīta apdzīvojuma struktūras attīstībai novadā un izvērtējuma rezultātā ir precizētas Saulkrastu pilsētas un Zvejniekciema robežas. Pārējās apdzīvotās vietas – vasarnīcu apbūves teritorijas – tiek saglabātas kā atsevišķi vasarnīcu apbūves ciemi, saglabājot to sezonālo raksturu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB banka izsniedz 1.6 miljonu eiro aizdevumu Skultes ostai

Māris Ķirsons, Db, 21.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 1.6 milj. eiro apmērā Skultes ostas pārvaldei, kura kredītu izmantos, lai realizētu divus projektus.

Šī gada novembra sākumā SEB banka pieņēma lēmumu finansēt Skultes ostas pārvaldes iesniegto ostas teritorijas rekonstrukcijas projektu un piešķīra divus īstermiņa aizdevumus kredītlīniju veidā 1.6 miljonu eiro apmērā, norādīts bankas informācijā. Šobrīd ir uzsākta finansējuma izsniegšana un abu projektu realizācija.

Kredīts tiks izmantots, lai realizētu divus projektus: «Zvejas kuģu piestātnes Nr.2 rekonstrukcija Skultes ostā» un «Zvejas produktu izkraušanas un uzglabāšanas infrastruktūras rekonstrukcija Skultes ostā». Par šiem projektiem Skultes ostas pārvaldei ir noslēgts līgums ar Lauku atbalsta dienestu par finansējuma piešķiršanu minēto projektu īstenošanai Eiropas Zivsaimniecības fonda Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam pasākuma «Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās» ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ātrvilcieni starp Baltijas galvaspilsētām kursēs reizi divās stundās

Žanete Hāka, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica ātrgaitas vilcieni no Tallinas uz Varšavu un no Tallinas uz Viļņu kursēs līdz četrām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem no brīža, kad līnija tiks atklāta un līdz sešām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem pēc 10 darbības gadiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Turklāt, līdz pat 10 vilcieniem dienā kursēs posmā Viļņa–Kauņa–Varšava. Tā rezultātā Rail Baltica nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas.

Plāns iekļauj arī divus nakts vilcienus: Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava–Berlīne un Viļņa–Kauņa–Varšava–Berlīne, dodot iespēju pasažieriem sasniegt tālākus galamērķus Eiropā.

Katras 30 minūtes pasažieriem būs iespēja nokļūt no Rīgas Centrālās Stacijas uz Starptautisko lidostu «Rīga». Šis brauciens aizņems vien 10 minūtes.

Ātrgaitas vilcienu kustības intervāls ir balstīts paredzamo pasažieru pieprasījuma novērtējumā, kas tika veikts Rail Baltica Vilcienu kustības plāna 2026.-2056. gadam izstrādes ietvaros. Šo plānu izstrādāja Vācijas uzņēmums ETC Gauff Mobility GmbH, sadarbībā ar COWI A/S (Dānija) un Institut fur Bahntechnik GmbH (Vācija). Plāns atspoguļo modernu, integrētu pieeju, kas paredz, ka tirgus pieprasījums ir galvenais kritērijs, pēc kura tiek plānots vilcienu kustības grafiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izmaiņas Saulkrastu virziena vilcienu sarakstos

, 10.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliežu remontdarbu laikā dzelzceļa posmā Mangaļi-Ziemeļblāzma 11. un 13.novembrī noteiktas būtiskas izmaiņas vakarā (pēc plkst.19:00) kursējošo Saulkrastu virziena vilcienu kustības sarakstos. Vairāki elektrovilcieni būs atcelti dzelzceļa iecirkņos Rīga-Ziemeļblāzma vai Mangaļi-Skulte. Atcelto elektrovilcienu vietā vairāki vilcieni savukārt tiks norīkoti iecirkņos Rīga-Mangaļi un Ziemeļblāzma-Skulte, informē AS Pasažieru vilciens.

Pasažieru pārvadājumus starp Mangaļu un Ziemeļblāzmas stacijām nodrošinās speciāli norīkoti autobusi. Šos autobusus apkalpos vilcienu konduktori kontrolieri, un tajos būs derīgas dzelzceļa braukšanas biļetes. Autobusu atiešanas un pienākšanas laiki Mangaļu un Ziemeļblāzmas stacijās iespēju robežās būs saskaņoti ar vilcienu kustības sarakstu. Ziemeļblāzmā pasažieru iekāpšana autobusos paredzēta Vecāķu prospektā pie dzelzceļa stacijas, savukārt Mangaļos – Viestura prospektā autobusu pieturā Lēdurgas iela Vecmīlgrāvja virzienā.

11.novembrī un 13.novembrī:

Vilciens Nr.6158 Rīga (plkst.19:20)-Skulte (20:32) no Rīgas izbrauks plkst.19:08 un arī no visām pārējām maršruta stacijām aties 12 - 13 minūtes agrāk nekā parasti, tādēļ Skultē pienāks plkst.20:19.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valsts nav atsaukusies aicinājumam pārrunāt tālāko Skultes termināļa projekta virzību

LETA, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš valdības lēmuma par Skultes termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas nav atsaukušās AS "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai, pauda viena no "Skulte LNG Terminal" akcionāra AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš skaidroja, ka valsts iesaiste LNG termināļu infrastruktūras izveidei ir tipiska visur Eiropā. Somijas un Lietuvas termināļu gadījumā valsts iesaiste un atbalsts ir mērāms daudzu desmitu miljonu eiro apmērā katru gadu.

Latvijas gadījumā šāda iesaiste pat nebūtu nepieciešama, ja AS "Latvenergo" nebūtu noslēdzis 10 gadu līgumu ar Lietuvas Klaipēdas termināli.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

"Zīmīgi un reizē arī ļoti savdabīgi ir tas, ka šāds līgums tika noslēgts burtiski dažas dienas pēc tam, kad Latvija lēma par sava termināļa nepieciešamību un Skultes terminālim tika piešķirts Nacionālā Interešu objekta statuss," pauda Vība, skaidrojot, ka Klaipēdas terminālis un lietuvieši tādējādi "ļoti eleganti izmantoja situāciju, lai bremzētu sava konkurenta Skultes termināla attīstību Latvijā". Vība arī uzsvēra, ka šis 10 gadu līgums var tikt definēts kā mūsu valsts garantija, kas bez nekādām diskusijām, bez īpašas publicitātes ir iedota Klaipēdas terminālim.

Kā skaidroja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs, zinot, ka AS "Latvenergo" kā lielākais Latvijas dabasgāzes patērētājs ir "ieslēgts" uz 10 gadiem Klaipēdas līgumā, kā arī to, ka Skultes projekts prasa vērienīgas investīcijas no stratēģiskā investora puses, "Skulte LNG Terminal" lūdza no valsts iesaisti finanšu plūsmas nodrošināšanā pirmajos darbības gados provizoriskā apmērā līdz pieciem miljoniem eiro gadā, atkarībā no termināļa faktiskās noslodzes.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

"Šī valsts iesaiste tiktu atlīdzināta, vēlākajā periodā samazinot termināļa lietošanas maksu. Tāpat tika lūgti daži administratīvas dabas atvieglojumi," skaidroja Vība, piebilstot, ka, viņaprāt, tā nav liela cena par Latvijas energoneatkarību, ja salīdzina ar līdzīgu situāciju citās valstīs, kā arī, ja salīdzina ar Latvijas valsts iespējamo plānu termināli būvēt pašiem, kas valsts budžetam būtu ievērojamas izmaksas, turklāt būvniecības process notiktu arī daudz ilgāk birokrātiskā sloga iepirkumu veikšanā un citu jautājumu dēļ.

Vība skaidroja, ka uzņēmums no valsts puses sagaida konstruktīvu dialogu un pauda nožēlu, ka tas šobrīd nenotiek.

"Kopš valdības lēmuma par termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas vismaz pagaidām tā arī nav atsaukušās "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai. Uzskatām, ka abām pusēm būtu jāpāriet uz daudz intensīvāku sarunu ritmu, lai diskutētu tālākos scenārijus projekta veiksmīgai realizācijai," pauda Vība, piebilstot, ka fiziskas tikšanās būtu daudz produktīvāks sarunu veids nekā "simboliska vēstuļu sūtīšana reizi pāris mēnešos", uz dažām no kurām joprojām nav saņemtas atbildes.

Vība pauda pārliecību, ka šādas komunikācijas rezultātā varētu nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju, valsts ekonomikas un drošības interesēs.

Viņš arī norādīja, ka būtu nepieciešams veltīt visas pūles, lai nenonāktu situācijā, kad "Latvija kārtējo reizi izšķiež vējā unikālu iespēju veicināt savai ekonomikai pozitīvu efektu radošu projektu līdzīgi, kā tas jau ir noticis iepriekš ar citiem vērienīgiem investīciju projektiem", kas, neredzot valsts ieinteresētību un politisko uzņēmību, to realizēšanā ir aizmigrējuši uz kaimiņvalstīm, kur rada jaunas investīcijas un darba vietas.

"Tā rezultātā ekonomikas attīstības ziņā pēdējā desmitgadē Latvijā turpinām atpalikt no kaimiņvalstīm par spīti mūsu valsts priekšrocībām ar kvalitatīva darba spēka pieejamību un izdevīgu ģeogrāfisko atrašanas vietu," pauda Vība.

Viņš skaidroja, ka Latvijai vismaz nākamos 10-15 gadus būs nepieciešama dabasgāze, jo ar tās palīdzību tiek ražota elektroenerģija un siltums TEC. Tāpat dabasgāze tiek izmantota daudzos ražojošos uzņēmumos kā ērts un ilgtermiņā cenas ziņā salīdzinoši konkurētspējīgs enerģijas avots.

"Tuvāko gadu laikā Baltijas valstis atslēgsies no BRELL elektroapgādes loka. Lai noturētu elektrības frekvenci Baltijā vajadzīgajā līmenī, būs nepieciešamība ražot papildu elektrību. Tādā gadījumā dabasgāzes patēriņš provizoriski var pieaugt par trīs teravatstundām (TWh), no aptuvenā pēdējo gadu vidējā līmeņa, kas ir 10 TWh, līdz potenciāli 13 TWh gadā," skaidroja Vība, uzsverot, ka tāpēc viedoklim par to, kā pēc pāris gadiem Latvijā vairs netiks lietota dabasgāze, nav absolūti nekāda racionāla pamatojuma.

Viņš arī uzsver, ka tajā pašā laikā ir svarīgi audzēt atjaunojamo energoresursu (AER) jaudas Latvijā, taču tas ir investīciju ziņā apjomīgs un laika ziņā ilgstošs process, tāpēc dabasgāzes kā enerģijas avota nozīmība Baltijas reģionā vidējā termiņā paliks ļoti būtiska.

Vība arī skaidroja, ka mūsu reģiona dabasgāzes tirgus ir jāskata Somijas, Baltijas un Polijas mērogā. Pašlaik šī reģiona ikgadējais patēriņš ir aptuveni 80 TWh, kamēr reģionā pašlaik esošo termināļu jauda, kuri atrodas Somijā un Lietuvā ir 60 TWh.

"Bieži ir dzirdēts arguments, ka šo termināļu jauda ir pietiekama, lai apgādātu Baltiju un Somiju, tomēr jāatgādina, ka jau pašlaik liela daļa no Klaipēdas termināļa jaudām tiek virzītas uz mēroga ziņā būtisko Polijas tirgu, tāpēc, manuprāt, tirgū ir vieta vēl vienam terminālim, kas atrastos Latvijā, tādējādi nodrošinot Latviju ne tikai ar energo neatkarību, bet arī ar jaunām investīcijām, darba vietām un augstu potenciālu izkonkurēt kaimiņvalstīs esošos termināļus," norādīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs.

Vība arī skaidroja, ka Latvijai ir unikāla dabas dota priekšrocība - Inčukalna dabasgāzes krātuve. Praktiski nekur citur Eiropā nav vērojama tāda ģeogrāfiska situācija, kur dabasgāzes krātuve atrodas tik tuvu jūrai un ir savienojama ar gāzes vadu, nešķērsojot pilsētas un citas blīvi apdzīvotas vietas. Tas nozīmē, ka Skultes gadījumā nav jāveic vērienīgas investīcijas LNG krātuvē, kā tas, piemēram, ir Klaipēdā un Somijā, kur šīs krātuves funkcijas pilda dārgs kuģis, bet ir iespēja virzīt piegādāto dabasgāzi tieši no termināla uzreiz uz Inčukalna krātuvi.

"Šāds risinājums prasa aptuveni četras reizes zemākas investīcijas. Tāpat dabasgāzei nav jāmēro daudzu simtu kilometru ceļš uz un no Inčukalna, kā tas ir konkurējošos termināļos, kas prasa būtisku enerģijas patēriņu un pārvades tarifu maksāšanu," pauda Vība, skaidrojot, ka attiecīgi Skultes risinājums spētu piedāvāt krietni zemāku termināļa tarifu nekā citi reģionālie termināļi, kas dotu iespēju pārņemt lielos dabasgāzes patērētājus no Klaipēdas un Somijas, kā arī rezultētos zemākās dabasgāzes un elektrības cenās Latvijas iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets februāra otrajā pusē noraidīja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda, ka valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes termināls.

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Pēc Kariņa vārdiem, investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ledus radītās problēmas Rīgas ostā savā labā spējusi izmantot Skultes osta, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Daļu no Rīgas ostā neiekļuvušajiem kuģiem apkalpo Skulte. Laikraksts reidā pie ieejas Skultes ostā novēroja trīs kuģus. «Pēc SIA Skultes kokosta iniciatīvas kopā ar Skultes ostas pārvaldi esam vienojušies ar Igaunijas kompāniju PKL Flote par tās velkoņa Marss pakalpojumu izmantošanu kuģu ievešanai maršrutā Skulte-Kolka un atpakaļ. Tas arī ļauj apkalpot kuģus situācijā, kad Rīgas un arī citas jūras līcī esošas mazās Latvijas ostas to darīt nespēj,» skaidro SIA Skultes kokosta valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Mārtiņš Ķeviņš.

Pēc viņa teiktā, Rīgas jūras līcī bez Skultes vēl tikai Pērnavas ostā notiek normāla kuģu apkalpošana. «Igaunijā ledus problēmas risina valdība, Skultē - privātais stividors Skultes kokosta sadarbībā ar Skultes ostas pārvaldi,» saka M. Ķeviņš. Viņš gan ir nedaudz sašutis par to, ka Skultes ostas pārvaldei esošais velkonis Pegazs ir iesalis ledū un savas funkcijas nespēj veikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Audzis dzelzceļa transporta pasažieru sūdzību skaits

Žanete Hāka, 13.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā par dzelzceļa transporta pārvadājumu nozares jautājumiem ir saņemtas 177 sūdzības un priekšlikumi, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, sūdzību skaits ir pieaudzis par 69 sūdzībām. Galvenokārt pasažieri ar savām pretenzijām ir vērsušies tieši pie pārvadātāja - AS Pasažieru vilciens, kas ir saņēmis 172 sūdzības. Regulatorā ir iesniegtas 5 sūdzības. Pārējie pasažieru pārvadātāji – SIA Gulbenes-Alūksnes bānītis un SIA LDZ Cargo – sūdzības nav saņēmuši.

Dzelzceļa transporta pasažieri uzņēmumā Pasažieru vilciens bieži vien ir vērsušies ar lūgumu atgriezt naudu par neizmantotajām braukšanas biļetēm sakarā ar vilciena kavēšanos vai atcelšanu (27% no sūdzībām) un priekšlikumiem par vēlamajām izmaiņām vilcienu kustības sarakstā (22% no sūdzībām). Salīdzinot ar 2012.gadu, minēto sūdzību un priekšlikumu skaits ir divkāršojies. Īpaši pieaudzis iesniegumu skaits par naudas atgriešanu no 11 iesniegumiem 2012.gadā līdz 46 iesniegumiem 2013.gadā. Pārvadātājs ir atvainojies pasažieriem un atgriezis naudu. Izskatot iesniegumus par vēlamajām izmaiņām vilcienu kustības sarakstā, AS Pasažieru vilciens nepieciešamās izmaiņas veicis iespēju robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunos "Škoda Vagonka" ("Škoda") elektrovilcienus plānots sākt ekspluatēt, izmantojot Krievijā ražoto sakaru bloku "Blok" vilcienu kustības drošības sistēmu, ievērojot priekšnoteikumus drošības risku mazināšanai, pavēstīja AS "Pasažieru vilciens" pārstāve Sigita Zviedre.

Viņa skaidroja, ka jautājums par "Blok" vilcienu kustības drošības sistēmas izmantošanu elektrovilcienos ir padziļināti vērtēts ar kompetentajām iestādēm. Balstoties uz to rekomendācijām, ir izstrādāts risku mazināšanās pasākumu kopums, lai novērstu identificētos drošības riskus un nodrošinātu "Škoda" vilcienu drošu ekspluatāciju.

"Šobrīd tiek turpināts "Škoda" vilcienu ražošanas process, un elektrovilcienu ekspluatāciju ir plānots uzsākt ar "Blok" vilcienu kustības drošības sistēmu, ievērojot priekšnoteikumus drošības risku mazināšanai tās uzstādīšanas un ekspluatācijas procesā," norādīja Zviedre, piebilstot, ka vienlaikus "Pasažieru vilciens" sadarbībā ar kompetentajām iestādēm turpinās izvērtēt iespējas un papildu drošības risinājumus, lai šajos ģeopolitiskajos apstākļos pakāpeniski aizstātu Krievijas uzņēmumā izstrādātus tehniskos risinājumus ar Eiropas Savienībā (ES) vai Eiropas ekonomiskajā zonā ražotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību

Renārs Miķelsons, Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors, 22.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais piedāvājums Skultes LNG termināļa attīstībai. Mūsu skatījumā tā ir valdības tuvredzīga rīcība, domājot par Latvijas enerģētisko neatkarību un diversificējot gāzes piegādes iespējas no Krievijas Gazprom.

Kā noraidījuma iemesls publiski tika minēts pārmērīgās garantijas, ko attīstītājs esot prasījis no valsts. Vēlamies norādīt, ka tā ir dezinformācija.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

Tāpat premjera Krišjāņa Kariņa teiktais šodien “Rīta Panorāmā” par Skulte LNG termināļa prasībām, ka esam piedāvājuši modeli, kuri Latvijas patērētāji subsidētu gāzes pārvades izmaksas kravām, kas iziet ārpus Latvijas, neatbilst patiesībai. Skulte LNG Terminal nekad nav izvirzījusi šādu prasību.

Kāda valsts iesaiste nepieciešama?

  1. Pārtraukt prioritizēt dabasgāzes plūsmas no Klaipēdas un Inko, ieviešot uz tirgus principiem balstītus dabasgāzes iesūknēšanas Inčukalnā produktus. Tirgus principu ieviešana dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumos ne tikai sniegtu Skultes terminālim pieeju dabasgāzes tirgum, bet arī atbrīvotu Latvijas lietotājus no pienākuma subsidēt dabasgāzes transportēšanu no Lietuvas un Somijas termināļiem līdz Inčukalnam un atpakaļ.
  2. Valdības iesaiste finanšu plūsmas nodrošināšanā pirmajos gados aprobežotos ar 2 līdz 5 miljoniem EUR gadā (atkarībā no termināļa faktiskās noslodzes), turklāt tie tiktu atlīdzināti, vēlākajā periodā samazinot termināļa lietošanas maksu. Ja Latvenergo būtu piekritis izmantot Skulte LNG Terminal dabasgāzes iegādei, kā tas tika paredzēts sākotnējās sarunās, šāda valsts iesaiste vispār nebūtu nepieciešama.
  3. Pamatotu projekta izdevumu atlīdzināšana, gadījumā, ja termināļa projektēšanas gaitā izrādītos, ka valsts iestādes nebūtu gatavas izsniegt visas projekta realizācijai nepieciešamās licences un atļaujas. Tā ir standarta garantija šādiem projektiem situācijā, kad projekts ir jārealizē īsā termiņā. Turklāt, projektam jau piešķirtais nacionālo interešu objekta statuss padara šo garantiju par formalitāti, kā tas jau ir pierādījies Rail Baltic projektā.

Valsts iesaiste ir tipiska prakse visur Eiropā

Valsts iesaiste termināļa darbības uzsākšanas posmā ir tipiska prakse visur Eiropā, atšķiras tikai kārtība un apjoms. Piemēram, valsts atbalsts Klaipēdas terminālim pirms kara Ukrainā mērāms 60 milj. eiro apmērā gadā, arī Inkoo terminālim Somijas valsts ir piešķīrusi 105 milj. eiro tikai 2022. un 2023. gada darbības izmaksu segšanai. Skultes LNG prasītā iesaiste nav salīdzināma ar šo apmēru.

Skultes priekšrocība jāizmanto 

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir...

Esam pārliecināti, ka Skultes terminālis būtu rentablākais un efektīvākais terminālis, kāds reģionā ir uzbūvēts. Skulte LNG Terminal ir unikāla priekšrocība – atrašanās tuvu Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Tādēļ nav nepieciešams izbūvēt platformu sašķidrinātās dabasgāzes izkraušanai, kas maksā simtiem miljonus. Tas ievērojami samazina Skultes LNG termināļa izmaksas, un līdz ar to ļauj konkurēt ar citiem LNG tirgotājiem reģionā.

Valstij pašai būvēt ir ilgāk un daudz dārgāk

Lai arī kāda, valsts vai privāta, kapitālsabiedrība attīstītu Skultes LNG termināli, tā konkurētspējīgais tehniskais risinājums prasa reformēt pašlaik esošo kārtību no kaimiņvalstīm. Arī termināļa darbības uzsākšanai bez līgumiem ar lielākajiem Latvijas lietotājiem, valsts iesaiste finanšu nodrošināšanā būs jebkura projekta finansētāja obligāts nosacījums kā privātai tā arī valsts kapitālsabiedrībai. Protams, projekta kredītrisku var vadīt finansējot projektu no valsts budžeta vai, piemēram, no elektroenerģijas pārvades tarifa, tomēr šādus pasākumus Latvijas un ES likumi atļauj īstenot tikai t.s. “tirgus kļūdu” gadījumos, kad projekta īstenošanai nav iespējams piesaistīt privātu attīstītāju. Līdz ar to juridiski situācija kļūtu sarežģīta, ja “priekšrocības un garantijas”, ko valdība liedz AS “Skulte LNG Terminal”, vēlāk tiktu sniegtas projekta izraudzītajai valsts komercsabiedrībai.

Nevienam, arī mums nav noslēpums, kā valstij sekmējas ar lielu komerciālu projektu īstenošanu. Ja valsts izšķirtos par soli būvēt – ir visas iespējas to darīt, bet tas būs daudz dārgāk, ilgāk un papildu slogs valsts budžetam. Turklāt projektam būs tādi paši izaicinājumi, ar kādiem saskaramies mēs – lietošanas līgumi, sadārdzinājumi, finansēšana utt. Valstij arī būtu jāpiesaista projekta īstenošanas konsultanti, starptautiski LNG infrastruktūras eksperti.

Sagaidām konstruktīvas sarunas

Aicinām Latvijas valsti izveidot kvalificētu sarunu vešanas komandu, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt sarunas ar attīstītāju, jo līdz šim tādas nav notikušas. Tas palīdzētu tuvināt pozīcijas un novērst neskaidrības, un nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju un tautsaimniecības interesēs. Vēlamies arī norādīt uz pilnīgi nepieņemamo sarunu īstenošanas praksi, ko izmanto Latvijas valsts. Pēdējā gada laikā esam iesnieguši valdībai vairākus priekšlikumus, tomēr neesam saņēmuši kvalificētas atbildes uz nevienu no tiem. Lai saprastu, vai esam domubiedri, sagaidām konstruktīvas sarunas ar Klimata un enerģētikas ministriju jau tuvākajā laikā.

Atgādinām arī, ka 2022. gada martā Ekonomikas ministrijai nosūtījām vēstuli, kurā aicinājām izvērtēt iespēju projektā kā dibinātājiem iesaistīties arī Latvenergo un Conexus, lai stimulētu abu kapitālsabiedrību interesi. Arī uz šo piedāvājumu netika saņemta atbilde. Likums paredz termināli uzbūvēt līdz 2024. gada septembrim, un šī termiņa neievērošana kā arī ar to saistītie energoapgādes riski kļūs par Latvijas politiķu atbildību. Ar šādu nekonsekventu rīcību, valdībai nu jau gadu it kā vedot, bet tomēr nevedot sarunas ar privātajiem investoriem, šie riski kļūst aktuālāki un vienlaikus parāda Latviju lieliem investīciju projektiem nelabvēlīgā gaismā arī starptautisko investoru acīs.

Taču visļaunākais, ka cietīs pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji. Ja terminālis Latvijai nebūs, maksāsim bargu naudu kaimiņu termināļiem, kad tie būs pieejami. Latvijas valsts būs pakļauta riskam, ka jāturpina gaidīt laiku maiņa un atkal radīsies iespēja saņemt gāzi no Gazprom. Vienlaikus, būs vajadzīgi līdzekļi, lai kompensētu iedzīvotājiem izdevumus par apkuri, jo, lūk, gāze būs ļoti dārga.

Ja Latvijai nebūs savs LNG terminālis, valsts saskarsies ar tādu pašu situāciju kā pērn rudenī, kad pa dārgo, steigā iepirka 2 TWh gāzes no Klaipēdas termināla, samaksājot par 2 gāzes kuģiem tā brīža augsto cenu – vairāk nekā 250 miljonus eiro. Tagad šāds gāzes apjoms maksā vien 100 miljonus eiro. Šķiet, ka 150 miljoni jau ir pazaudēti, kas ir akurāt tik, cik maksā izbūvēt termināli Skultē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā, informē LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro - LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga-Aizkraukle un Rīga-Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga-Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izmaiņas Saulkrastu virziena vilcienu kustības sarakstos 1. un 2.oktobrī

, 25.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliežu remontdarbu laikā dzelzceļa posmā Mangaļi-Sarkandaugava 1.oktobrī un 2.oktobrī noteiktas izmaiņas Saulkrastu virziena vilcienu kustības sarakstos, informē AS Pasažieru vilciens.

1. un 2.oktobrī vilciens Nr.6128 Rīga (plkst.12:20)-Skulte (13:28) kursēs tikai līdz Saulkrastiem, bet vilciens Nr.6135 Skulte (plkst.13:44)-Rīga (14:53) - tikai no Saulkrastiem.

Minētais vilciens Nr.6128 Rīga (plkst.12:20)-Skulte (13:28) no Rīgas līdz Sarkandaugavas stacijai kursēs sarakstā noteiktajā laikā, bet no Sarkandaugavas un no pārējām maršruta Rīga-Saulkrasti stacijām 1. un 2.oktobrī izbrauks 1 – 6 minūtes vēlāk nekā ierasts, līdz ar to Saulkrastos pienāks plkst.13:25 (13:20 vietā).

1.oktobrī vilciens Nr.6135 Skulte (plkst.13:44)-Rīga (14:53) kursēs tikai no Saulkrastiem plkst.13:45 (nevis 13:53), 7 – 8 minūtes agrāk aties arī no pārējām stacijām līdz Sarkandaugavai, savukārt no Sarkandaugavas aties un Rīgas stacijā pienāks pēc saraksta. 2.oktobrī šis vilciens no Saulkrastiem izbrauks plkst.13:46 un arī no visām pārējām maršruta Saulkrasti-Rīga stacijām aties 5 – 7 minūtes agrāk nekā ierasts, līdz ar to Rīgā pienāks plkst.14:48 (nevis 14:53).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Rīgas vagonbūves rūpnīca iekaro NVS valstu tirgus

Egons Mudulis, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDZ CARGO izvietos kravas vilcienu komercapskates vārtus arī Šķirotavā un Jelgavā

Monta Glumane, 06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot automatizētās kravas vilcienu komercapskates un vagonu numuru norakstīšanas sistēmas ieviešanu, VAS «Latvijas dzelzceļš» meitassabiedrība SIA «LDZ CARGO» 2018.gadā paplašinās sistēmu ar vēl diviem kravas vilcienu apskates vārtiem Šķirotavā un Jelgavā, informē uzņēmums.

Sistēmas ieviešana uzsākta 2014.gadā ar pilotprojektu Rēzeknē virzienā no Sebežas. 2015.gadā sistēma tika paplašināta ar vēl trīs objektiem - Daugavpilī virzienā no Bigosovas (Baltkrievijas) un Radvilišķiem (Lietuvas) un Rēzeknē virzienā no Pitalovas.

Šogad plānots turpināt sistēmas ieviešanu, nodrošinot visu no ārvalstu dzelzceļiem ienākošo un nosūtāmo vilcienu viedo kontroli un videomateriāla pieejamību arhīvā. Šim mērķim tiks izveidoti vēl divi sistēmas objekti - Šķirotavā un Jelgavā.

«LDZ CARGO» uzsver - kravas vilcienu komercapskates sistēmas ieviešanai ir trīs būtiski ieguvumi. Pirmkārt, izmantojot komercapskates un numuru norakstīšanas sistēmu tiek panākta augstāka darba un ekonomiskā efektivitāte, organizējot vilcienu pieņemšanas procesu. Veicot ar vilcienu pieņemšanu saistītos procesus attālināti, tiek panākts augstāks darba drošības līmenis un labāki darba apstākļi. Viedā vilcienu komercapskates tehnoloģija ļauj saīsināt vilcienu tehnoloģiskās apstrādes laiku un tādējādi paaugstināt dzelzceļa pārvadājumu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 2014. gada vidū Rīgā būs pieejami pirmie jaunie vilcieni, kā to paredz izstrādātais vilcienu piegādes grafiks, savā paziņojumā norāda Spānijas kompānija Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF).

CAF norāda, ka, kopš Pasažieru vilciens (PV) atzina CAF par konkursa uzvarētāju, ir bijuši dažādi mēģinājumi mainīt iepirkuma procedūras rezultātus, lai atceltu lēmumu par tiesībām noslēgt līgumu, mēģinājumi pārtraukt iepirkuma procedūru un sākt jaunu iepirkumu, kā arī aizkavēt līguma noslēgšanu, lai nebūtu iespējams izpildīt piegādes grafiku, kā arī vispār nepieļaut līguma noslēgšanu. Gan Iepirkumu uzraudzības birojs, gan tiesa noraidīja līdz šim izskatītos pieteikumus kā nepamatotus. Līdz ar tiesas saņemto atļauju slēgt līgumu un līguma noslēgšanu, iepirkuma procedūra ir pabeigta, un ir uzsākts darbs pie līguma izpildes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas tirgotājs un vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums AS “Virši-A” (“Virši”) 20.maijā parakstījis līgumu ar AS “Skulte LNG Terminal” par 20 % akciju iegādi, lai kopīgi attīstītu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli pie Skultes ostas.

Plānots, ka šī projekta attīstība palielinās Latvijas un Baltijas reģiona enerģētisko neatkarību un sniegs būtisku pienesumu dabasgāzes piegāžu diversifikācijā un turpmākajā dabasgāzes tirgus attīstībā.

“LNG terminālis ir Latvijas energoneatkarības jautājums, un “Virši” kā vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums vēlas dot savu artavu valsts energoapgādes ceļu diversifikācijā. “Virši” dalība Skultes projekta attīstībā ir izsvērts solis stratēģiskā mērķa sasniegšanā — kļūt arī par enerģētikas uzņēmumu. Rūpīgi iepazīstoties ar LNG termināļa novietojumu un finanšu modeli, esam secinājuši, ka tas ir izmaksu un funkcionalitātes ziņā piemērotākais dabasgāzes importa ceļš Baltijā, tāpēc esam nolēmuši atbalstīt šī infrastruktūras objekta attīstību, iesaistoties projektā kā akcionāri. Mums ir pārliecība, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi būs ieguvēji no šī projekta sekmīgas īstenošanas,” uzsver Jānis Vība, AS “Virši-A” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Skultes kokosta ir izveidojusi industriālo teritoriju, kas uzņēmumam papildu ienesīs 200 tūkstošus eiro gadā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Industriālajā teritorijā Lapotnes, kuras izveidē SIA Skultes kokosta ir investējusi aptuveni divus miljonus eiro, turpmākajos 10 gados ir paredzēts izveidot dažādas ražotnes un industriālās būves. Šobrīd tur atrodas sašķidrinātās naftas gāzes (propāna) pārkraušanas terminālis, kuru izbūvēja un izmanto SIA AGA, bet SIA Elagro Trade tur būvēs graudu pieņemšanas punktu un kalti, lai jau šovasar sāktu graudu pirmapstrādi un uzglabāšanu.

Attīsta infrastruktūru

Industriālās teritorijas izveidošana un attīstīšana ir Latvijas ostām neraksturīgs saimnieciskās darbības modelis, spriež SIA Skultes kokosta valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķeviņš. «Klientu un kravu nav tik daudz, tāpēc ir jāpiedāvā kas vairāk par ostas servisu. Ir svarīgi būt neatkarīgiem no dažādiem ģeopolitiskiem riskiem un nelabvēlīgas situācijas kādā no nozarēm. Piemēram, pēdējos gados būtiski samazinājās papīrmalkas eksports – tajā brīdī, kad Skandināvijas celulozes rūpnīcām, kas ir viens no galvenajiem importētājiem, to nevajag, tās nepērk. Tāds brīdis bija visi iepriekšējie trīs gadi,» teic M. Ķeviņš. Tā kā Skultes ostai nav pieejas dzelzceļam, 2004. gadā SIA Skultes kokosta iegādājās 45 hektāru lielu teritoriju Limbažu novadā četru kilometru attālumā no ostas, tieši blakus Skultes stacijai, un sāka industriālās teritorijas attīstību. Sākotnēji tika uzbūvētas teju kilometru garas dzelzceļa sliedes, tad noasfaltēts gandrīz hektāru liels kravas laukums. 2016. gada nogalē savu darbību industriālajā teritorijā sāka SIA AGA. Pagājušajā gadā SIA Elagro Trade pabeidza graudu pieņemšanas kompleksa būvniecības pirmo kārto, uzceļot divas noliktavas 4000 m2 lielā platībā, kurās varēs uzglabāt 10 tūkstošus tonnu graudu, bet šī gada vasarā tiks uzbūvēta graudu kalte. «2017. gadā teritorijai izveidots elektropieslēgums ar 20 kilovatu lielu spriegumu, šobrīd tā no publiskā tīkla var saņemt četru megavatu lielu jaudu, kas pietiek vidēja mēroga granulu rūpnīcai,» informē M. Ķeviņš. Jaudas palielināšanai Limbažu pašvaldība piesaistīja Eiropas Savienības fondu līdzekļus 55 tūkstošu eiro apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Jaunu vilcienu konkurss – pasažieriem vai politiķiem?!

Māris Ķirsons, DB žurnālists, 28.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauni pasažieru vilcieni Latvijā ir sen gaidīts un lolots sapnis, kura īstenotājiem tā arī nav izdevies to materializēt, bet politiķiem nav bijis iespējas pagozēties uz jauno vilcienu fona un ar to nopelnīt reitinga punktus un, vēl jo vairāk, vēlētāju balsis.

Vakar starts tika dots nosacīti otrajam lielajam cēlienam jauno pasažieru vilcienu lugā, kuru pēc pirmā garā cēliena varēja dēvēt par traģikomisku farsu. Iepriekšējais vilcienu konkurss rezultējās pat ar noslēgtu līgumu ar Spānijas CAF, kas bija gatava šos vilcienus montēt Latvijā, dodot iespēju RVR zīmolam atdzimt, savukārt valstij – dodot darba vietas, nodokļus gan tiešā, gan netiešā veidā. Nekas no tā nepiepildījās. Vēl pirmā cēliena izskaņā jauno pasažieru vilcienu iepircēja valde zaudēja savus amatus. Vai pašreizējā valde savu priekšteču pieredzi ir izstudējusi un atšifrējusi visus ar to saistītos liktenīgos knifiņus? To parādīs laiks. Taču cerēt, ka šoreiz viss būs «mierīgi», laikam nevajadzētu. Kāpēc?!

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Rīgas vagonbūves rūpnīcā izstrādās jaunu vilcienu un zemās grīdas tramvaju

Māris Ķirsons, 03.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) sāksies jauna ēra – tuvāko gadu laikā tiks izstrādāts un tirgū piedāvāts piepilsētas pasažieru vilciens, kā arī zemās grīdas tramvajs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes loceklis Eduards Boze. Viņa vadītais uzņēmums izsolē no likvidējamās a/s Latvijas krājbanka par 4,5 milj. eiro iegādājās ne tikai šajā bankā ieķīlātās a/s RVR 100% akcijas, bet arī prasījuma tiesības vairāk nekā 13,7 milj. eiro apmērā. Jaunais īpašnieks iecerējis RVR izveidot mašīnbūves un metālapstrādes klasteri, cenšoties reanimēt ne tikai pasažieru vilcienu ražošanu, bet arī to projektēšanu. Pašlaik svarīgākais būs ar metālapstrādes pasūtījumiem nodrošināt darbu vairākiem RVR iecirkņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Skultē varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro

LETA, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš, teica AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Sadārdzinājums radies, ņemot vērā pieaugušās cenas izejmateriāliem. Miķelsons apgalvoja, ka termināli ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors informēja, ka terminālis sastāv no divām daļām - savienojuma un platformas. Ikdienas apstākļos platformas piegādei būtu nepieciešams līdz diviem gadiem, tomēr, ja ir vajadzība to sagādāt strauji, piegādātāji būtu gatavi šo pasūtījumu izpildīt arī gada laikā. Tikmēr savienojumam ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepieciešamos cauruļvadus var saņemt apmēram četru līdz piecu mēnešu laikā, bet to izbūve pie ātrākā scenārija prasītu apmēram sešus mēnešus.

Pret Skultes termināļa izbūvi pie Saulkrastiem iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru