Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Valsts meža dienests informē, ka ar 15. jūliju ir sākusies vilku medību sezona un tā ilgst līdz noteiktā nomedīšanas limita sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu. Valsts meža dienests noteicis lielāko pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 2006./2007. gada medību sezonai un tie ir 130 (simts trīsdesmit) dzīvnieki.Lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts liekākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms, medību iesniegumu pieņemšanai jābūt organizētai tā, lai medību tiesību lietotāji tiktu informēti par medību pieteikšanas brīdī izmantoto vilku limita daļu. Par katru nomedīto vilku tiek aizpildīts noteikta parauga akts. Pamatojoties uz medību vadītāja sastādīto un iesniegto aktu, tiek izsniegta aizpildīta stingrās uzskaites vilka medību atļauja medību produkcijas īpašniekam. Par nomedītajiem vilkiem un izsniegtajām vilku medību atļaujām vienas darba dienas laikā pēc vilka nomedīšanas, jāinformē Valsts meža dienesta medību daļa.Saņemot paziņojumu par 120 vilku nomedīšanu valstī kopumā, nekavējoties jāpārtrauc vilku medību pieteikumu pieņemšana bez ikreizējas saskaņošanas ar VMD Medību daļu un tai savukārt jānodrošina, lai netiktu pārsniegts lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms valstī, koordinējot vilku medību pieteikšanu virsmežniecībās no brīža, kad līdz kopējā limita izpildei ir atlikuši desmit vilki, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šajā sezonā noteiktais lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms ir tāds pat kā iepriekšējā sezonā. Pagājušajā medību sezonā tika nomedīti visi atļautie 130 vilki. Tā kā nav mainījusies šo dzīvnieku populācija, nav mainīts arī lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms. Nosakot medību limitu, nolūks ir regulēt dzīvnieku skaitu, lai to savairošanās nekaitētu citām dzīvnieku sugām un lai dzīvnieki nenodarītu kaitējumu cilvēkiem. Pēc Valsts meža dienesta uzskaites datiem Latvijā patlaban ir apmēram 600 vilku.

Sestdien, 12. augustā Latvijā tiek atklāta pīļu medību sezona. Medniekiem tas ir liels notikums, bet kā jau visos lielos pasākumos, gadās arī pārkāpumi. Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem Valsts meža dienests ir sagatavojis informāciju medniekiem, kurā atgādina, kas jāņem vērā, lai tiktu ievērotas medību normatīvo aktu prasības, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Katru gadu Valsts meža dienestam nākas saskarties ar gadījumiem, kad ūdensputnu medību laikā tiek nomedītas nemedījamas sugas vai vēl lidspēju nesasnieguši ūdensputni. Šādi gadījumi negatīvi ietekmē sabiedrības attieksmi pret medībām un medniekiem, tādēļ aicinām medniekus būt apzinīgiem, kā arī ziņot Valsts meža dienestam darbiniekiem par konstatētiem medību pārkāpumiem. — Pīļu medību sezona ir no 12.augusta plkst. 16:00 līdz 15.septembrim tikai trešdienās, sestdienās, svētdienās un no 16.septembra līdz 15.novembrim katru dienu; — Normatīvajos aktos noteikti sekojoši putnu rudens medību ierobežojumi: — Teiču dabas rezervāta aizsargjoslā, sekojošās robežās – pa valsts nozīmes ceļiem, kas savieno Atašieni, Odzienu, Pamatus, Krustiņus, Stalidzānus, Barkavu, Murmastieni, Stirnieni un Atašienes staciju – aizliegtas zosu medības; — Ūdensputnu medības aizliegtas Ķemeru Nacionālā parka un Gaujas Nacionālā parka teritorijā. — 22.07.2003. MK noteikumu Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16. 3. punkts nosaka, ka dabas liegumos ūdensputnu medībās aizliegts lietot munīciju, kas satur svinu. — Medību likuma 24. panta 7. i punkts par nelikumīgām medībām atzīst medīšanu, izmantojot pusautomātiskus vai automātiskus ieročus, kuros vienlaicīgi var ielādēt vairāk par trim patronām vai ar kuriem var šaut kārtām. — Mednieka sezonas kartes izsniedz Valsts meža dienests vai tā teritoriālā struktūrvienība, vai dabas rezervāta vai nacionālā parka administrācija, kuras kontrolējamā teritorijā atrodas attiecīgās medību platības. Mednieka sezonas karte derīga visā Latvijas teritorijā, sava mednieku formējuma līgumplatībā vai sev īpašumā vai lietošanā esošajā platībā un publiskajās ūdenstilpēs bez īpaša saskaņojuma, kā arī kā viesim cita formējuma platībā, ja medības rakstiski saskaņotas ar medību tiesību lietotāju. Rīgā dzīvojošie mednieki mednieka sezonas kartes var saņemt arī VMD centrālajā aparātā – Rīgā, 13. janvāra ielā 15, Ūdenstilpēs, kurām nav noteikts publiskās ūdenstilpes statuss, medības obligāti jāsaskaņo ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju un jāpiesaka vietējā mežniecībā. Sausā laika dēļ mežos ir izveidojusies ārkārtīgi augsta ugunsbīstamība, tādēļ mednieki tiek aicināti būt piesardzīgi ar uguni. Medniekiem jāievēro pašvaldību izdotie rīkojumi vai aizliegumi atrasties mežā, kas saistīti ar ārkārtas situāciju, ugunsbīstamības dēļ. Medību laikā pie mednieka jāatrodas medību dokumentiem: mednieka apliecībai, medību šaujamieroča lietošanas atļaujai un mednieka sezonas kartei. Pēc medībām sezonas kartē jāieraksta nomedītie ūdensputni, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Lai veicinātu intensīvu meža cūku populācijas blīvuma samazināšanu saistībā ar potenciālu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā, medību tiesību lietotāji (mednieku kolektīvi) varēs pretendēt uz atbalstu par meža cūku populācijas samazināšanu, informē Zemkopības ministrija.

Kopumā 2013./2014. gada medību sezonas laikā tiek plānots samazināt meža cūku populāciju Latvijā par vismaz 80% - no 74 tūkstošiem īpatņu medību sezonas sākumā līdz ne vairāk kā 15 tūkstošiem medību sezonas noslēgumā.

Medību tiesību lietotāji, kas savās medību platībās būs nomedījuši vairāk nekā 70 procentus no Valsts meža dienesta (VMD) noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma (limita), varēs saņemt 35 eiro par katru nomedīto meža cūku virs minētajiem 70 procentiem. Šā atbalsta finansējuma izlietojumu administrēs Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz medību tiesību lietotāju pieteikumiem un VMD sniegto informāciju par izpildīto meža cūku nomedīšanas apjomu.

Majoru kultūras namā izstādītas vaska figūras

Jūrmalā, Majoru kultūras namā, Jomas ielā 35, atkal atvērta Vaska figūru izstāde, ko pēc divu gadu pārtraukuma ar atjaunotu saturu piedāvā firma MTU Fantasy no Igaunijas.

Atklās izstādi Neskartie. Latvijas tekstilmāksla

Ārzemju mākslas muzejā 7.jūlijā pl.17.00 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotā izstāde Neskartie. Latvijas tekstilmāksla.

Būs apskatāmi Tiroles mākslinieku darbi

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11. jūlija līdz 2. augustam būs apskatāma Austrijas mākslas izstāde Audums un akmens.

Jūlija vidū sākās jaunā - 2015./2016. gada vilku medību sezona, un Valsts meža dienests ir izdevis rīkojumu, kas atļauj jaunajā medību sezonā nomedīt 250 vilkus, informē dienests.

Šis ir sākotnēji noteiktais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits (limits). Valsts meža dienestam ir tiesības limitu palielināt, ja būs uzskaitīti gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kad tie ir tikuši nogalināti vai savainoti. Nedēļas laikā kopš atļauts medīt šos plēsējus, nomedīti seši vilki, par ko ziņojušas četras virsmežniecības.

Medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Iepriekšējā medību sezonā kopskaitā tika nomedīti 267 vilki no atļautajiem 300.

Pamatojoties uz vilku monitoringa datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem, Latvijā kopš 2004. gada ik gadu tiek noteikts pieļaujamais nomedījamo vilku skaits. Lai apzinātu esošo situāciju par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās, savu vērtējumu sniedz Valsts meža dienesta vecākie mežziņi, mežziņi un medību tiesību lietotāji.

Ekonomiskā krīze un medījamo putnu un dzīvnieku medību liegumi nav mazinājuši ārvalstu viesmednieku skaitu Latvijas mežos, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

To liecina ne tikai viena no lielākajiem komercmedību organizētājiem — valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības LVM Rekreācija un medības, bet arī Valsts meža dienesta dati par medību sezonā (rudens-pavasaris) izsniegtajām atļaujām ārvalstu medniekiem medīt Latvijā. 2009./2010. gada medību sezonā Valsts meža dienests izsniedzis atļaujas 1097 ārvalstu viesmedniekiem, 2008./2009. gada sezonā tādas bija tikai 992, bet vēl iepriekš 980.

Aptuveni pusei no visiem viesmedniekiem pakalpojumus ir sniegusi LVM Rekreācija un medības, kam ir 100 000 ha lielas medību platības. Turklāt medībās uz LVM dodoties arī mednieki no Latvijas - pērn 313, aizpērn tikai 281, 2008. gadā tādu bija 296.

Pagājušajā nedēļā Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki sadarbībā ar Valsts meža dienesta darbiniekiem Ropažu novadā konstatēja divus vīriešus, kuri piedalījās medībās, rupji pārkāpjot ieroču aprites un izmantošanas noteikumu prasības, informē Valsts policija.

Saistībā ar notikušo uzsākti kriminālprocesi un administratīvās lietvedības.

18.martā neilgi pēc plkst. 19.00 Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki kopā ar kolēģiem no Valsts meža dienesta veica ieroču aprites nosacījumu ievērošanas kontroles pasākumus. Ropažu novadā pie Tumšupes tika konstatēts, ka divas personas, iespējams, medībās izmanto nelikumīgu ieroci.

Pārbaudot šo informāciju, dienestu darbinieki devās uz medību norises vietu, kur vienā no medību torņiem sastapa 1963. gadā dzimušu vīrieti, Salaspils iedzīvotāju. Pie vīrieša atradās pielādēta medību karabīne, kas aprīkota ar nakts redzamības tēmēkli.

Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 (Expo), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē stāstīja, ka Ekonomikas ministrija ir organizējusi sanāksmes ar Zemkopības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un Latvijas dalības Expo rīkotājiem, atzīmējot, ka tomēr turpināt dalību izstādē nav vēlams. Pēc viņas teiktā, projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli - ministrijā par to sākta dienesta izmeklēšana.

Tāpat viņa minēja, ka par jau iztērētājiem līdzekļiem izstrādātie risinājumi dalībai Expo varētu tikt izmantoti citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus ministre atzīmēja, ka šobrīd, lielā steigā organizējot tālāku dalību izstādē ar jaunu konceptu, tā noteikti nebūtu kvalitatīva un varētu kaitēt Latvijas reputācijai.

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Zemniekiem trūkst informācijas par savvaļas dzīvnieku radīto postījumu kompensēšanas kārtību, trūkst dialoga starp zemes apsaimniekotājiem un medniekiem vietējā līmenī, nemedījamo dzīvnieku postījumu zaudējumu kompensācijas kārtībā ir nopietni trūkumi un medniekiem trūkst motivācijas dzīvnieku apmedīšanai, šādi secinājumi radušies pēc biedrības Zemnieku saeima rīkotās konferences Zemes apsaimniekotāju un savvaļas dzīvnieku līdzāspastāvēšanas veicināšana.

Kā informē Zemnieku saeima, konference tika rīkota, lai risinātu samilzušo problēmu – ikgadēji pieaugošos savvaļas dzīvnieku postījumus lauksaimniecības zemēs, to ierobežošanu un kompensācijas kārtību. Konferences dalībnieku vidū bija lauksaimnieki un meža īpašnieki, Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas, Latvijas vides aizsardzības fonda, Valsts vides dienesta, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, pašvaldību un mednieku pārstāvji, kas sprieda par problēmām savvaļas dzīvnieku jomā un iespējamiem uzlabojumiem, ko būtu iespējams ieviest nākotnē.

Lauksaimniekiem vislielākās raizes dara straujais bebru skaita pieaugums, teju ģeometriskā progresijā. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis skaidroja, ka bebru skaits šobrīd jau sasniedzis 150 tūkstošus, kas tuvojas maksimālajai vides ietilpībai, pie tam nomedīta tiek tikai puse no medījamo dzīvnieku limita – ap 20 tūkstošiem gadā. Ar to nepietiek, lai bebru skaitu ierobežotu. ZSA valdes priekšsēdētaja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsvēra, ka bebri valsts meliorācijas sistēmām nodara kaitējumu miljoniem latu apmērā.

No Zemkopības ministrijas (ZM) šā gada budžeta Medību saimniecības attīstības fondam piešķirti finanšu līdzekļi 140.7 tūkstošu lata apmērā, kas paredzēti nozares attīstības projektu atbalstam.

Par to šodien nolemts Medību saimniecības attīstības fonda padomes sēdē, ko vadīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Sēdes laikā dalībnieki, izvērtējot iesniegtos projektus, nolēma atbalstīt vairākus zinātniskās izpētes projektus, tostarp ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu, lielo plēsēju, kā arī pārnadžu zinātnisko izpēti. Lai ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgu medību resursu izmantošanu, ZM zinātniskos pētījumus ir noteikusi kā vienu no prioritātēm Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu izmantošanas vadlīnijās.

Tāpat, lai uzlabotu situāciju attiecībā uz medību prasību ievērošanu un samazinātos pārkāpumu skaits medību jomā, šogad paredzēts atbalstīt vairākus mednieku izglītošanas projektus, piemēram, Latvijas Mednieku asociācijas projektu, kura ietvaros tiks organizēti vairāki semināri un izglītojoši pasākumi par dažādām medniekus interesējošām tēmām.

Lai novērstu nelaimes gadījumus, kā arī pārbaudītu likumu un citu normatīvo dokumentu prasību ievērošanu ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienās - š.g. 11.augustā no plkst. 16.00 un 12.augustā, Valsts policija, sadarbībā ar Valsts meža dienesta teritoriālo struktūrvienību darbiniekiem, veiks nepieciešamos kontroles pasākumus ūdensputnu medību vietās, kā arī piebraukšanas vietās un uz ceļiem pēc medībām.

Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes (GKPP) Prevencijas biroja darbinieku pēdējo gadu gaitā realizētie preventīvie pasākumi ir devuši pozitīvus rezultātus, par ko liecina fakts, ka pie nemainīgas kontroles pasākumu intensitātes mednieku pieļauto pārkāpumu skaits, kas saistīts ar alkoholisko dzērienu lietošanu un ar to saistītiem pārkāpumiem ūdensputnu medību atklāšanas dienās, ir samazinājies. Precīzāk tiek ievērotas arī Medību noteikumos paredzētās medību šaujamieroču pārvadāšanas un lietošanas prasības.

2005.gadā ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienās tika konstatēti 160 administratīvie pārkāpumi, savukārt 2006.gadā pārbaužu laikā policijas darbinieki konstatēja 246 dažādus pārkāpumus, tai skaitā, 19 pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta "Transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā", kā arī 227 citus administratīvos pārkāpumus.

Kopš lūšu medību sezonas sākuma 1. decembrī, pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas, valstī ir nomedīti 63 dzīvnieki no 70 atļautajiem. Lai gan lūšu medību sezona ilgst līdz 31. martam, ņemot vērā medībām labvēlīgos laika apstākļus, visdrīzāk lūšu medību sezona beigsies ātrāk, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Valsts lielākajā - austrumu - daļā (visos rajonos uz austrumiem no Bauskas un Rīgas rajoniem, tos ieskaitot) lūšu medību sezona šajā ziemā jau beigusies. Tas ir tāpēc, ka jau līdz 2005. gada 26. decembrim tika nomedīti visi ar Valsts meža dienesta speciālo rīkojumu šajā reģionā medīt atļautie lūši. Visvairāk lūšu jau daudzus gadus pēc kārtas nomedīts Alūksnes rajonā, šogad tie ir 11. Vēl lūšu medības drīkst turpināt Kurzemē, kur no atļautajiem dzīvniekiem nenomedīti palikuši 7. Pēc limita izpildes medniekiem nāksies gaidīt nākošo sezonu – 2006. gada 1. decembri, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Par katru nomedīto lūsi virsmežniecības tuvākās darba dienas laikā ziņo Valsts meža dienesta Medību daļai, kura koordinē lūšu medības un pārtrauc tās visā valstī, tiklīdz noteiktais limits ir izpildīts. Lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts kopējais lūšu nomedīšanas limits, saņemot paziņojumu par 65 lūšu nomedīšanu valstī kopumā, virsmežniecībās nekavējoties pārtrauc lūšu medību pieteikumu pieņemšanu bez ikreizējas saskaņošanas ar Valsts meža dienesta Medību daļu.

Latvijas laikraksta «Ekonomists» 1931. gada 15. janvāra numurā lasāms J. Bokaldera pārskats par 1930. gadu, kas pasaulē un Latvijā aizritēja Lielās depresijas zīmē. Izrādās, ka jēdziens «krīze» tagad skan tik pat spēcīgi un satraucoši kā tolaik.

«Pagājušajā 1930. gadā iepriekšējo plūdu un neražas gadu sekas pilnā mērā jau bija pārvarētas. Lauksaimniecības ražošana vispār strauji attīstījās, un arī pārējās tautas saimniecības nozarēs gada sākumā novērojama zināma rosība. Un tomēr visa saimnieciskā dzīve arī Latvijā, it īpaši gada otrā pusē, attīstījās zem visas pasaules saimnieciskās krīzes ļaunās ietekmes. Jo sāpīgi vispārējās krīzes sekas sajuta galvenā un svarīgākā mūsu tautas saimniecības nozare – lauksaimniecība.

Pasaules saimniecības krīzes pazīmes varēja novērot jau 1929. g., un tās izpaudās dažu preču cenu krišanā un Ziemeļamerikas fondu biržu panikā šī gada vēlā rudenī. Tad vēl labības un jēlvielu cenu krišanos, kā arī biržu vērtspapīru pārāk strauju krišanu uzlūkoja par nejaušu un pārejošu parādību. Cerēja, ka ar laiku zemās preču cenas atkal celsies un kā akciju un vērtspapīru kursi atkal izlīdzināsies, ka depresijas

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala notiek vairākas starptautiskas izstādes, kurās iespējams iepazīties gan ar lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūru, gan ar mežsaimniecību, floristiku un medībām.

Lauksaimnieciskās ražošanas izstāde Rigaagro 2012 ik gadu pulcē nozares profesionāļus, lauksaimniekus un plašāku publiku. Izstādes galvenās tēmas ir lauksaimnieciskā ražošana, infrastruktūra un pārvalde.

Izstādē Rigaagro 2012 piedalās lauksaimniecības tehnikas un aprīkojuma tirgotāji un ražotāji no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Polijas, Itālijas, Baltkrievijas un citām valstīm. Izstādē daudzi ārvalstu uzņēmēji savu produkciju Latvijā prezentēs pirmoreiz.

Izstādē Mežs un Koks 2012 apmeklētāji vienuviet var novērtēt plašu mežsaimniecības tehnikas piedāvājumu. Šajā izstādē mežistrādes uzņēmumiem tehniku un dažādu veidu pakalpojumus piedāvā uzņēmumi un meža tehnikas ražotāju pārstāvniecības Latvijā.

Pēc konsultācijām ar nozares ekspertiem Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir sagatavojis un nosūtījis vēstuli Latvijas pašvaldībām ar lūgumu pašvaldību medību koordinācijas komisijām izmantot Medību likumā deleģētās tiesības – atļaut meža cūku medības medību iecirkņa platībās sākot no 200 hektāriem.

Šāds lēmums pieņemts sakarā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību meža cūku populācijā Latgalē un Vidzemē (šogad reģistrēti jau 396 saslimšanas gadījumi) un pieaugošajiem epizootijas draudiem visā valsts teritorijā, lai veicinātu meža cūku skaita samazināšanu, kas ir viens no ĀCM profilakses un apkarošanas pasākumiem.

Jāuzsver, ka meža cūkas Latvijā ir kļuvušas par ĀCM vīrusa dabīgo rezervuāru. Lielā meža cūku skaita dēļ slimība ne vien saglabājas jau inficētajās teritorijās, bet arī turpina izplatīties, inficējot arvien jaunas teritorijas un radot zaudējums gan medību saimniecībām, gan cūkkopības nozarei Latvijā.

Pretrunā ar starptautiskajiem likumiem un globāla mēroga vaļu medību aizliegumu, Īslande eksportē nokautu vaļu gaļu uz Latviju un Dāniju, liecina Īslandes valdības arhīvu informācija.

Īslandes nacionālā statistikas biroja dati uzrāda, ka vēl nesen valsts veikusi vaļu gaļas produktu eksportu uz trim valstīm. Eksports uz Dāniju un Latviju ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem pat tad, ja šie produkti ir Īslandes imports. Starptautisko tirdzniecību ar vaļu gaļas produktiem aizliedz Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CItES).

Eksportu uz Latviju apstiprinājušas varas iestādes Latvijā, kuras apsolījušas veikt izmeklēšanu šajā sakarā, ko atbalstījusi Starptautiskais Dzīvnieku labklājības fonds (IFAW).

IFAW pauž nopietnas bažas par nelegālu vaļu gaļas produkcijas starptautisku tirdzniecību, īpaši saistībā ar pašreizējām sarunām par komerciāla nolūka vaļu medību aizlieguma mīkstināšanu pasaules mērogā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvā mainīt Latvijas dalības izstādē World Expo 2015 konceptu un atteikties no masīvā paviljona ozola formā, tā vietā uzbūvējot kādu vieglu konstrukciju būvi, kurā demonstrēt Latvijas sasniegumus informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Straujuma LTV nesniedza tiešu atbildi, vai viņa atbalsta ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) viedokli pārlieku lielās dārdzības dēļ atteikties no dalības izstādē. «Mēs gaidīsim Ekonomikas ministrijas (EM) pamatojumu. Tā ir EM atbildība, piedalīties vai nepiedalīties izstādē,» sacīja politiķe.

Ministru prezidente piebilda, ka «varbūt ir vienkāršāki risinājumi», piemēram, neatstāt Latvijas vietā izstādē tukšumu, bet gan radīt vieglu konstrukciju būvi, kur rādīt Latvijas IT sasniegumus. «Mēs nedrīkstam visu laiku sadārdzināt savas būves,» teica premjere, «varbūt tad neceļam ļoti fundamentālu, lai arī ļoti skaistas konstrukcijas būvi?...»

Jaunmoku pilī, Tukuma novada Tumes pagastā 28.martā pirmoreiz Latvijā tika godināti Gada balva medniecībā laureāti un pasniegtas gada balvas trīs nominācijās – Par mūža ieguldījumu medniecībā, Par nozīmīgu ieguldījumu medniecībā un Par nozīmīgu ieguldījumu medniecībā reģionā.

Godinājumu Par mūža ieguldījumu medniecībā saņēma trīs medniecības jomas izcilākie pārstāvji: mežzinātņu doktors, Latvijas staltbriežu veiksmes stāsta pamatlicējs un īstenotājs Gunārs Skriba; medniecības tradīciju negurstošs uzturētājs un vairāku, medībām veltītu, grāmatu autors Jānis Vanags; Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes ilggadējais dekāns un medību tradīciju veidotājs Alfons Grīnfelds.

Balvu Par nozīmīgu ieguldījumu medniecībā ieguva medību jomas popularizētājs, žurnālists, fotogrāfs, žurnāla MMD galvenais redaktors Didzis Pakalns.

Par īpašiem nopelniem vietējā – Latvijas reģionu mērogā tika cildināti desmit ievērojami mednieki, kas ar savu darbu, piemēru un atbildīgu rīcību ir veicinājuši medību jomas izaugsmi.

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Latvijas Pilnvarotais pārstāvis starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 Milānā Itālijā Roberts Stafeckis parakstījis līgumu par Latvijas dalību izstādē. Līguma parakstīšanā piedalījās arī Latvijas Republikas vēstniece Itālijā Elita Kuzma. Līdz ar to Latvija kļuvusi par 18.valsti, kas jau parakstījusi līgumu par dalību Expo izstādē.

No Itālijas puses līgumu par Latvijas dalību izstādē parakstīja Expo Milano 2015 Itālijā Organizatora ģenerāldirektors Džuzepe Sala (Giuseppe Sala).

Ekonomikas ministrija (EM) uzsver, ka šobrīd Latvijas dalības izstādē sagatavošanā ir sperti tikai pirmie soļi – Ministru kabinets akceptējis Latvijas dalības izstādē pamata konceptu un moto Dzīvības drava, par Latvijas Pilnvaroto pārstāvi starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 norīkots R. Stafeckis, kā arī parakstīts darbības līgums.

Ministrija norāda, ka lielākais darbs vēl tikai priekšā – kā Dzīvības dravas konceptu piepildīt ar saturu un vizuālo noformējumu, lai caur to pasaulei interesantā, unikālā, kvalitatīvā un saistošā veidā pasniegtu Latviju un pārtikas nozari kā nozīmīgu valsts ekonomikas sastāvdaļu. Nākamā gada beigās tiks rosināta diskusija par Latvijas ekspozīcijas saturu, kā arī tiks izsludināts radošais konkurss par ekspozīcijas saturu un arhitektonisko veidolu.

Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Ārlietu ministriju uzdots vērtēt riskus Latvijas starptautiskajam tēlam, ja valsts nepiedalīsies izstādē Expo Milano 2015 (Expo), pirmdien žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

EM iecerējusi nākamajā Ministru kabineta sēdē aicināt valdību pārtraukt Latvijas dalību Expo.

Straujuma norādīja, ka gala lēmuma par to, vai turpināt dalību izstādē, vēl nav. Galvenās bažas ir par starptautisko rezonansi, un man ir liels lūgums EM un Ārlietu ministrijai to izvērtēt, un tad mēs [valdībā] skatīsimies, pauda premjere.

Dalību izstādē paredzēts vērtēt, ņemot vērā arī Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un attiecības ar Itāliju. Protams, nevaram maksāt tās cenas, kādas [piedāvāja] divas kompānijas, kas bija pieteikušās. Man ir grūti apgalvot, jo man nav pierādījumu, bet ir iespējams, ka bija vienošanās kompāniju starpā par cenu celšanu. Bet, protams, ir svarīgs starptautiskais aspekts, ka esam prezidējošā valsts un kā tas atsauksies uz starptautiskajām un savstarpējām attiecībām ar Itāliju, teica Straujuma.

No 9. līdz 12. septembrim Ķīpsalā notiks 14. starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food 2009 un patlaban dalībai izstādē pieteikušies 365 uzņēmumi no 28 valstīm.

Izstādi kā mārketinga rīku arvien novērtē Latvijas pārtikas un dzērienu ražotāji, kas Riga Food piedalās ik gadu – Dobeles Dzirnavnieks, Bona Dea, Lāči, Pure Food, Venden, Rozula, Druvas pārtika, Dona u. c. Saldējuma ražotāja Druvas pārtikas pārdošanas direktors Vairis Miltiņš norāda: «Izstādē Riga Food piedalāmies, lai veicinātu uzņēmuma un produktu atpazīstamību un lai mūsu klienti redz, ka mēs darbojamies un turpinām papildināt produktu klāstu. Arī šogad izstādē plānojam piedāvāt produktus ar jaunu garšu un uzlabotu kvalitāti. Ieguvumu ziņā dalība pērnā gada izstādē izrādījās ļoti veiksmīga, jo atradām izstādē jaunus klientus, piemērām, izplatītājus un tirgotājus no Igaunijas».