Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Notiks mākslas darbu izsole

Privātajā Latviešu Mākslas muzejā 3.jūlijā 19:00 tiek rīkota Latvijas vecmeistaru un mūsdienu mākslas darbu izsole.

Šodien Rīgā notiks veloparāde un velopikniks

Šodien, 27.jūnijā, pulksten 15.00 Rīgā notiks neparasta dizaina velosipēdu parādes brauciens no Šmerļa ielas uz Sūnu salu pie Mīlgrāvja tilta, informēja Rīgas domes pārstāve Ieva Prauliņa.

Notiks plazmas virsmas inženierijas jautājumiem veltīta konference

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Lielajā aulā, Kaļķu ielā 1, 9.jūnijā un 10.jūnijā notiks pirmā starptautiskā RTU un Eiropas Plazmas un virsmas jonu inženierijas komitejas organizētā zinātniskā konference Plazmas virsmas inženierija - aizsardzības un dekoratīvie pārklājumi, kurā ar priekšlasījumiem piedalīsies aptuveni 45 zinātnieki no 12 pasaules valstīm.

Saeimas deputāts Ainārs Šlesers pilnībā izpildījis tiesas spriedumu, kas liek viņam atvainoties valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai par viņas godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, kā arī samaksāt 5000 latu kompensāciju par morālo kaitējumu.

To Sudraba pirmdien apliecināja Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā.

Atbildot uz jautājumu, vai Sudrabu apmierina veids, kā Šlesers Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma rakstveida paziņojumā atvainojās, viņa sacīja – praksē pieņemts, ka tādā formā, kādā nodarīts kaitējums, arī ir jāatvainojas. Līdz ar to konkrētajā gadījumā šī prakse ir pārkāpta.

Vienlaikus Sudraba atzina, ka ir pieņēmusi Šlesera atvainošanos. «Es pieņemu viņa atvainošanos. Mans gandarījums bija tiesas spriedums, ka es esmu aizstāvējusi savu godu un cieņu,» viņa norādīja.

Jau vēstīts, ka Šlesers 26.aprīlī rakstveida paziņojumā raidījumā Panorāma atvainojās Sudrabai. Tiesa viņam lika atsaukt Panorāmā 2007.gada 10.oktobrī teikto: «.. Sudrabas kundze šajā gadījumā izmanto valsts resursus kādām privātām vajadzībām, jo likumā skaidri pateikts, ar ko jānodarbojas Valsts kontrolei. Un šeit mēs redzam to, ka šī informācija netiek vākta tam, lai tiktu pildīts likums Šī informācija tiek vākta pavisam citiem mērķiem. Un īpašnieki, kam pieder zeme pierobežā, ir ļoti labi Sudrabas kundzes draugi..» Tiesas spriedums arī paredzēja viņam atvainoties par Sudrabas godu un cieņu aizskarošajiem izteikumiem.

Prezidentūra ES Padomē nākamgad būs izaicinājums Latvijas spējai prasmīgi noorganizēt pasaules līmeņa konferences un pasākumus

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē sāksies jau nākamā gada 1. janvārī. Pusgada garumā mūsu valstī notiks ap 200 dažāda līmeņa un satura pasākumu – neformālās ES padomes, ekspertu darba grupas, konferences, semināri un citi pasākumi.

Paredzētas arī nozīmīgas daudz- pusējās sanāksmes – Austrumu partnerības samits (Latvijā ieradīsies valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, kā arī ES institūciju pārstāvji), Eiropas un Āzijas izglītības ministru sanāksme (piedalīsies ES dalībvalstu, 17 Āzijas valstu, Austrālijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Krievijas, Šveices, Eiropas Komisijas un Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas sekretariāta pārstāvji), Eiropas standartizācijas samits (piedalīsies Eiropas standartizācijas institūciju vadītāji, augsta ranga amatpersonas no starptautiskajām standartizācijas institūcijām – Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (IEC); kopumā pasākumā tiks pārstāvētas vairāk nekā 50 pasaules valstis).

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 11.septembrī pasludinājusi saīsināto spriedumu Pāvela Orupa, Aleksandras Orupes un viņas nepilngadīgā dēla prasībā pret SIA Izdevniecības namu Petits, Juriju Guraļņiku un Aleksandru Gavartinu par goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskas kompensācijas piedziņu, Db.lv informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa.

Tiesa prasību noraidīja pilnībā. Tiesas spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Par spēkā stājušos spriedumu 30 dienu laikā var iesniegt kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senātam. Pilns tiesas nolēmums būs pieejams no 25.septembra.

Tiesas sēdē prasītāji un atbildētāji savas apelācijas sūdzības uzturēja. Attiecībā uz mantisko kompensāciju prasītāji lūdza tiesu piedzīt apelācijas sūdzībā minēto summu Ls 7000.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija 2006. gada 15.jūnijā P. un A. Orupu prasību apmierināja daļēji. Tiesa nosprieda atzīt 2002. gada 11. – 17.oktobra numura rakstā Vēlmju zona publicētās ziņas par prasītāju godu un cieņu aizskarošām, kas neatbilst patiesībai un uzlikt par pienākumu SIA Izdevniecības namam Petits mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atsaukt godu un cieņu aizskarošās ziņas. Tāpat tiesa nosprieda piedzīt no SIA Petits par labu katram no prasītājiem Ls 1000, kopā Ls 3000.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta pirmdien pasludinātais saīsinātais spriedums Arnolda Laksas prasības lietā pret SIA Mediju nams, AS Preses nams un Ģirtu Rungaini par goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu liecina, ka Laksas prasības apmierinātas daļēji.

Tiesa nolēma A. Laksas prasību pret AS Preses nams un Ģirtu Rungaini apmierināt un uzlikt par pienākumu AS Preses nams atsaukt deviņas nepatiesas un A. Laksas godu un cieņu aizskarošas ziņas laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze, piedzīt no Ģirta Rungaiņa par labu A. Laksam kompensāciju Ls 10 000, Db.lv informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa. Prasību pret AS Preses nams tiesa apmierināja daļēji un uzlika par pienākumu AS Preses nams atsaukt nepatiesas un A. Laksas godu un cieņu aizskarošas ziņas, kas publicētas laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" 2002. gada 9.augustā. Pārējā daļā A. Laksas prasība pret AS Preses nams noraidīta. Tiesa nolēma no AS Preses nams par labu A. Laksam piedzīt kompensāciju Ls 5000. Tiesa uzdeva par pienākumu AS Preses nams ziņu atsaukumu laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze pirmajā lappusē ievietot līdz 2007. gada 1.jūlijam. A. Laksas prasību pret SIA Mediju nams tiesa noraidīja. Tiesas spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Motivēts spriedums būs pieejams 12.jūnijā. Par spēkā stjušos spriedumu puses 30 dienu laikā var iesniegt kasācijas sūdzību Senātam.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ir iesniedzis prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un vēlas piedzīt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kompensāciju 75 tūkstošus apmērā.

A.Lembergs vēlas panākt arī viņa godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu saistībā ar tā dēvēto Grinberga lietu.

Viņš paziņojumā presei norāda, ka 2006.gada 18. aprīlī un 17. maijā KNAB interneta vietnē www.knab.lv sadaļā «Preses relīzes» tikušas publicētas ziņas, kurās rakstīts, ka Ventspils domes priekšsēdētājs atzīts par aizdomās turēto dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, kā arī tas, ka KNAB lūdz uzsākt kriminālvajāšanu pret Ventspils domes priekšsēdētāju.

Neskatoties uz to, ka visās trijās Latvijas Republikas tiesu instancēs A. Lembergs pilnībā attaisnots, kā arī to, ka attaisnojošais tiesas spriedums ir spēkā jau divus gadus, šīs preses relīzes joprojām ir pieejamas KNAB interneta vietnē.

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, kultūras un pasākumu nozare ierindojas starp tām, kas cietušas visvairāk. Papildus satraukumu un bažas rada arī neziņa par nākamo gadu.

Kamēr kultūras ministrs uzsver, ka nozare šoruden spēs izdzīvot, valsts atbalsts ir pirmais plāksteris, kas daļai uzņēmumu ļauj saglabāt savu darbību, bet tas ir tāds vienreizējs palīglīdzeklis, kas neglābs ilgtermiņā.

Pasākumu nozare nav 100% apstājusies

Pasākumu nozare noteikti nav pilnībā apturēta, jo ik pa laikam tiek organizēti dažādi pasākumi, protams, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus. Mana uzņēmuma gadījumā pasākumu skaits ir samazinājies par aptuveni 80%. Lielāks uzsvars tiek likts uz korporatīvo segmentu, rīkojot pasākumus uzņēmumiem. Pašlaik klientiem tiek piedāvāti arī pasākumi tiešsaistē. Pirmā viļņa laikā liela daļa pasākumu, piemēram, festivāli tika pārcelti uz nākamo gadu, bet dažādu organizāciju ikgadējie pasākumi, kuros tiek apbalvoti labākie darbinieki, saliedēšanās pasākumi, konferences un semināri netika pārcelti, meklējot tiešsaistes risinājumus.

Rīgā no šodienas līdz 9.jūlijam norisināsies XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, informē Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC).

Rīgas Latviešu biedrības namā šodien plkst.14 notiks Dziesmu un deju svētku karogu cildināšana, Dziesmu svētku parkā plkst.17 notiks Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana, savukārt Rīgas Domā plkst.19 notiks garīgās mūzikas koncerts.

Paredzēts, ka Dziesmu un deju svētku laikā notiks 60 pasākumi 20 norises vietās. Svētkos piedalīsies 40 000 dalībnieki, savukārt svētkus varētu apmeklēt vismaz 500 000 interesentu.

Starp 60 pasākumiem, kas notiks desmit dienu laikā, ir arī skatītāju iecienītais koru konkursa fināls "Koru kari", kas 1.jūlijā plkst.10 norisināsies gan Latvijas Universitātes Lielajā aulā, gan Rīgas Latviešu biedrības namā.

Indija izskata iespējas ielas, ēkas un citus objektus nosaukt par godu apzinīgiem nodokļu maksātājiem, lai tādā veidā censtos uzlabot vājo nodokļu iekasēšanas līmeni šajā Āzijas valstī.

Indijas galvenā ekonomikas padomnieka ikgadējā ziņojumā ierosināts, ka nodokļu nomaksu varētu uzlabot, ja desmit gadu perioda desmit labākos nodokļu maksātājus katrā reģionā varētu paslavēt, viņiem par godu nosaucot «nozīmīgas ēkas, pieminekļus, ielas, vilcienus, iniciatīvas».

Tāpat valdības ziņojumā kā iespējamā atlīdzība par apzinīgu nodokļu nomaksu tiek piedāvāta prioritāra apkalpošana lidostās un diplomātiskajām rindām līdzīga apkalpošana imigrācijas dienesta sektorā.

Ekonomikas ziņojumā ierosināts pie valsts būvprojektiem izvietot norādes ar uzrakstu «nodokļu nauda darbībā», lai «skaidri parādītu pilsoņiem, ka viņu nodokļos samaksātā nauda tiek izlietota vērtīgiem sabiedrības ieguvumiem».

Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

#Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

«Tāpat kā pērn arī šogad pasākums norisinājās vienlaikus ar Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā, ļaujot izbaudīt plašu pasākumu programmu visas dienas garumā. Sigulda vēsturiski ir nozīmīgs tūrisma centrs, kā arī Latvijas ziemas galvaspilsēta, tāpēc – kur gan vēl svinēt ziemu, ja ne Siguldā? Ar Ziemas garšu festivālu piesaistām plašāku auditoriju – gardēžus un mazāk sportiskos apmeklētājus, ģimenes, kas labprāt pavada laiku brīvā dabā. Vietējā ēdiena tradīciju stiprināšana un viesmīlības nozares attīstība stiprina Siguldu kā galamērķi, veicinot uzņēmējdarbību,» stāsta P/A Siguldas Attīstības aģentūra direktore Laura Skrodele.

Sagaidot visu mīlētāju dienu, Latvijā notiek visdažādākie pasākumi.

Siguldā, koncertzālē Baltais flīģelis 13. februārī, plkst. 19.00 notiks trīs Latvijas tenoru tradicionālais Valentīna dienas koncerts Mīlas lidojums.

14. februārī plkst. 12 tirdzniecības centrā Mols notiks Ašais randiņš, kura laikā visi interesenti varēs iesaistīties savas otrās pusītes meklēšanā. Jāpiebilst, ka vakarā Ašais randiņš viesosies arī Vecrīgas klubā Opium, kur par godu visu mīlētāju dienai notiks divas stundas gara šovprogramma.

Tie, kuri Valentīndienā vēlas nodoties kaislībām, var doties uz Bite Klientu apkalpošanas centru Rīgā, Merķeļa ielā 2, kur jau no plkst. 09 notiks skūpstīšanās rekorda sacensības. Pāris, kas skūpstīsies ilgāk un kaislīgāk, par katru rekorda minūti saņems vienu latu, kā arī Samsung S3600 mobilos tālruņus.

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Kompānija ViaNets, kas kādreiz piederējusi Saskaņas Centra biedram Aleksejam Holostovam, uzsākusi attīstīt ekociematu tīklu Blagodat, un viens no topošajiem ciematiem nosaukts Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā.

[Papildināts ar nekustamā īpašuma ekspertu komentāriem.]

Uzņēmuma pārstāvis Aleksejs Holostovs norāda, ka Latvija ir [Krievijai] vistuvākā Eiropas Savienības valsts, kurā ir visvairāk krieviski runājošo, turklāt tā izceļoties ar savu attieksmi pret vides saglabāšanu. Topošie ekociemati atrodoties ekoloģiski tīrās vietās – Ķemeru nacionālā parka tuvumā. Līdzās atrodas lielas ūdenskrātuves, kurās ierīkotas laivu stacijas un netrūkst zivju. Tāpat netālu ir arī sēņu vietas un ogu meži ar medību platībām.

Kā svarīgu faktoru, izvēloties ekociemata atrašanās vietu, kompānija min to, ka tikai stundas brauciena attālumā atrodas Jūrmalas centrs un Rīga.

Katrs desmitais (10 %) Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka Lāčplēša diena tiek atzīmēta par godu Lāčplēsim, liecina aptauja. Daži uzskata, ka Lāčplēsis iekaroja Latviju vai arī, ka tieši šajā dienā eposā Lāčplēsis ir cīnījies ar milzi.

Novembrī Latvijā tiek atzīmētas divas svētku dienas. Pirmā no tām – Lāčplēša diena – ir ierakstīta kalendārā par godu neatkarīgās Latvijas valsts karaspēka uzvarai, 1919. gada 11. novembrī atbrīvojot Rīgu no fon der Golca un Bermonta-Avalova vadītājām armijām.

Neskatoties uz to, ka šiem svētkiem ir tik ievērojams vecums, liela daļa Latvijas iedzīvotāju par šiem svētkiem zina ļoti maz vai nezina vispār. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā, kas norisinājās no 2007. gada 31.oktobra līdz 6. novembrim, trešā daļa (33 %) aptaujāto norādīja, ka viņi nezina, kādēļ tiek atzīmēta Lāčplēša diena.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta ir noraidījusi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas bijušā valdes priekšsēdētāja Māra Pļaviņa prasību pret kādreizējo veselības ministru Gundaru Bērziņu (TP) saistībā ar godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un atlīdzības 200 tūkst. Ls apmērā piedziņu.

M.Pļaviņš prasību tiesā iesniedza pēc 2006. gada 26. jūlijā LNT ziņās paustās informācijas par iespējamiem pārkāpumiem Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un konkrēti par M.Pļaviņa atbildību, noslēdzot līgumu ar ēdināšanas uzņēmumu SIA P.Dussmann.

M.Pļaviņš lūdza tiesu uzlikt par pienākumu G.Bērziņam atsaukt apmelojumus. Viņš uzskata, ka G.Bērziņa sniegtās atbildes intervijā ir pilnīgi pretējas faktiem, kurus lietā varēja pārbaudīt un atbildētāja mērķis bijis pirmsvēlēšanu laikā izplatīt tendenciozas un nepatiesas ziņas.

M.Pļaviņš arī uzskata, ka bijušā ministra izteikumi grāvuši viņa godu un cieņu sabiedrības acīs, kā arī veicinājuši viņa atcelšanu no slimnīcas valdes priekšsēdētāja amata.

Topošā ekociemata Putinka nosaukums, kas dots par godu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, nav apstiprināms, Db.lv informēja Valsts valodas centra (VVC) direktora vietnieks Agris Timuška.

Šāda nosaukuma izvēle neatbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām par oficiālo vietvārdu piešķiršanu ģeogrāfiskajiem objektiem, proti, Ministru kabineta 10.01.2012. noteikumiem Nr. 50 - Vietvārdu informācijas noteikumi, tādēļ šāds nosaukums nav apstiprināms, norādīja VVC.

Tāpat VVC atzīst, ka arī pēc būtības šajā gadījumā notiek potenciālo klientu maldināšana, jo gandrīz nekas no reklāmās minētā neatbilstot patiesībai.

Jau izskanējis, ka kompānija ViaNets, kas kādreiz piederējusi Saskaņas Centra biedram Aleksejam Holostovam, uzsākusi attīstīt ekociematu tīklu Blagodat, un viens no topošajiem ciematiem nosaukts Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā.

SIA Lattelecom šodien Jūrmalas pilsētas tiesā iesniedza prasības pieteikumu pret SIA Baltkom TV SIA valdes locekli Pēteri Šmidri par nepatiesas informācijas un apmelojumu izplatīšanu saistībā ar Lattelecom darbību un Digitālās Virszemes TV projektu.

SIA Lattelecom ieskatā Pēteris Šmidre ir izplatījis nepatiesas ziņas jeb publiski darījis zināmus neesošus, izdomātus, prasītāja godu un cieņu aizskarošus faktus, tādējādi pārkāpjot tiesību aktos garantētās personas tiesības uz goda un cieņas aizsardzību un nevainīguma prezumpciju. Minētie izteikumi, būdami nepatiesi un godu un cieņu aizskaroši, rada kaitējumu Lattelecom, kā arī aizskar Lattelecom vadības un darbinieku godu un cieņu - teiks Lattelecom paziņojumā.

«Ir saprotama Pētera Šmidres vilšanās par to, ka viņa uzņēmums zaudēja konkursā par Virszemes TV ieviešanu, tomēr ir zināma robeža starp emocijām un apmelošanu. Viņš šo robežu ir pārkāpis, un uzskatām, ka par to ir jāatbild tiesas priekšā, jo ir maldināta Latvijas sabiedrība,» uzskata Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Vairāki Latvijas uzņēmēji, vēloties dot savu artavu Latvijas simtgades svinībām, sākuši ražot dažādus produktus savas zemes apaļajai jubilejai par godu

Daļa no ražotājiem produktus rotā ar Latvijas simtgades oficiālo simbolu, bet daļa akcentē mūsu zemes spēka zīmes un krāsas. Tomēr visiem vienojošs ir stāsts, kuru tie vēlas līdz ar jauno produktu līniju iznest tautā un pasaulē.

Zīmols Grandfather par godu Latvijas simtgadei ražo džemperus ar kapuci un bez tās tumši sarkanā krāsā ar Latvijas simtgadei izstrādāto identitāti. «Lielākais izaicinājums bija saražot biezu kokvilnas audumu džemperi, kas būtu nevis standarta sarkanajā krāsā, bet mūsu valsts noteiktajā tumši sarkanajā tonī. Ja pavērosiet, tad lielākā daļa mūsu nacionālās izlases arī ir ietērptas standarta sarkanās krāsas virsdrēbēs. Nespēju noticēt, ka pat tādi lieli ražotāji kā 4F nevar pareizo krāsas toni dabūt. Tā arī aizsākās mūsu ceļš līdz īstajai krāsai,» stāsta zīmola Grandfather dibinātājs Aleksandrs Bondars. Viņš Latvijas oficiālo krāsas toni aizsūtīja sadarbības partneriem Itālijā, Polijā un Turcijā. No visām laboratorijām saņēma standarta sarkanu toni ar paskaidrojumu, ka krāsas pigmenti nespēj iesūkties audumā un šādu toni nav iespējams saražot. «Tomēr nepadevos un mainīju pieeju, kā iegūt šo toni, un pēc astoņu mēnešu saskaņošanas ar ražotājiem es tiku līdz īstajai krāsai. Pateicoties šai pieredzei, tagad varam droši teikt, ka spējam saražot džemperus jebkurā krāsas tonī,» smej A. Bondars. Šā zīmola jakas tirdzniecības vietās nonāks šī mēneša beigās.