Citas ziņas

Novēro krīzes pazīmes biznesā

, 03.07.2007

Jaunākais izdevums

Aptauja starp finanšu un kredītrisku apdrošināšanas nozares ekspertiem, ko veica uzņēmums Euler Hermes, parādījusi, ka Latvijā vairākās biznesa nozarēs ir vērojamas biznesa krīzes pazīmes, Db.lv informēja Euler Hermes sabiedrisko attiecību konsultante Olga Kazaka.

„Dotajā situācijā, lai aizsargātu savu biznesu un izvairītos no iespējamā bankrota, ir nepieciešams pareizi plānot naudas plūsmas un veikt tirgus un iespējamo risku analīzi. Svarīgs faktors ir arī sadarbības partneru rūpīga izlase. Ap 40% uzņēmumu balansa veido debitoru parādi, tomēr tie reti tiek apdrošināti. Nav arī jāaizmirst par investīcijām uzņēmuma darbinieku kvalifikācijas celšanā, jo kvalificēto speciālistu trūkums ir viens no galvenajiem uzņēmuma riska faktoriem,” tā aptaujas rezultātus komentē Euler Hermes Kreditversicherungs-AG pārstāvis Baltijas valstīs Franks Ville.

Petījuma secinājumi

Galvenie Latvijas uzņēmējam draudošie riski ir valūtas riski, nepilnības likumdošanā, transporta problēmas galvaspilsētā un uz robežas, darbaspēka deficīts, darba algas paaugstināšanās zemas darba produktivitātes apstākļos, kā arī nodokļu politika. Latvija vairs nav lēta darbaspēka valsts, kas arī kļūst par vienu no biznesa riska faktoriem, secināts pētījumā.

Latvijā par riskantākām nozarēm kļuvusi būvniecība, nekustamā īpašuma attīstība, lauksaimniecba un tirdzniecība. Turklāt tādās nozarēs kā būvniecība un zivsaimniecība jau ir vērojamas krīzes pazīmes.

Stabilitātes reitinga mazināšana ar starptautiskām reitingu aģentūrām nav negatīvais faktors, kurš varētu draudēt veiksmīgai Latvijas un ārvalstu uzņēmumu sadarbībai.

Kredītriski veido lielāko draudu mazā biznesa uzņēmumiem. Stabilāki ir tie uzņēmumi, kas orientējas uz pakalpojumu sniegšanu.

Labvēlīgākās valstis Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai ir Eiropas Savienības un Pasaules Tirdzniecības organizācijas valstis.

Lielākais risks Latvijas biznesam ir sadarbība ar bijušajām Padomju valstīm (galvenokārt, Baltkrievija, Ukraina un Krievija) un valstīm, kurās Latvijas uzņēmējiem pašlaik nav pietiekamas pieredzes, kā arī kur ir vērojama politiskā un ekonomiskā nestabilitāte, piemēram, Āfrika, Āzija un Dienvidamerika. Savukārt, valstīs ar vislielāko risku, galvenokārt, ir arī perspektīvas. Tā, piemēram, Indijā, Kazahstānā, Moldāvijā un Ukrainā ir liels potenciāls Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai.

Situācija tirgū ir neviennozīmīga. Ja nekas netiks darīts, krīze tirgū var saasināties. Valsts loma risku mazināšanā ir – veidot un nodrošināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi.

Aptaujātie eksperti atzina, ka situācija ar kredītriskiem Latvijā ir neviennozīmīga: riski pastāv un uzņēmējiem ir jābūt vērīgiem. Kā riskantākās nozares ir būvniecība un nekustamais īpašums, lauksaimniecība un tirdzniecība. Gadījumā, ja darba algas augs ātrāk nekā produktivitātes līmenis, riska grupai pievienosies arī ražošana.

Veronika Bikse, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesore, norādīja, ka riskantākā nozare ir lauksaimniecība, kas ir atkarīga no dabas apstākļiem. Dabas stihijām ir pakļauta arī mežsaimniecība. Riska faktoram ir pakļautas arī tās nozares, kas eksportē savu produkciju uz NVS valstīm (īpaši zivsaimniecība).

Andrejs Dzedons, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas profesors, norādīja – tā kā kreditori kļūst piesardzīgāki un uzmanīgāki, tad, iespējams, risku pieaugums samazināsies, kā tas jau notiek nekustamā īpašuma tirgū.

Savukārt SEB Latvijas Unibankas Nozaru un kredītrisku analīzes nodaļas vadītājs Kārlis Danēvičs norādīja, ka tieši nekustamā īpašuma jomā ir jūtamas krīzes pazīmes, par ko liecina uzņēmumu nespēja pildīt savas saistības, darbaspēka trūkums un pieprasījuma pārsvars par piedāvājumu. „Tas sekmēs to, ka izdevumi būvniecībai tūlīt sasniegs Stokholmas līmeni. Tajā pašā laikā citi pakalpojumi Stokholmā ir 3-5 reizes lētāki,” paskaidro K.Danēvičs.

Ekspertu vairākums atzina krīzes pazīmju esamību dažās tautsaimniecības nozarēs. Par uztraucošu valsts ekonomisko situāciju liecina gan Latvijas Bankas statistika – pirmā šā gada kvartālā maksājuma balansa tekošā konta deficīts veidoja 25,7% no IKP. Henriks Danusevičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, atzīmēja, ka krīzes pazīmes ir daudzās nozarēs, kurās ražošanas darbaspēka izmaksas pārsniedz darbaspēka izmaksas konkurējošā valstī. Latvija vairs nav lēta darbaspēka valsts. Šā gada pirmajā kvartālā, salīdzinājumā ar šo pašu periodu pagājušajā gadā, vidējās darbaspēka izmaksas Latvijā palielinājās par 32,6%.

Uz krīzes pazīmēm zivsaimniecībā norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Banku un vērtspapīru nodaļas vadītāja Jeļena Ļebedeva: „Krīzes pazīmes parādījās zivsaimniecībā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kad vairākkārt tika samazinātas kvotas; līdz ar to daudzie uzņēmēji vienkārši bankrotēja, jo nespēja patstāvīgi uzturēt šo biznesu.”

Eksperti atzinuši, ka lielākam riskam ir pakļauti mazā biznesa uzņēmumi, savukārt lielas kompānijas ir aizsargātākas un elastīgākas. „Mazajā biznesā svarīgāki ir makrofaktori un makroriski. Šie uzņēmumi parasti ir nozarē nenozīmīgi spēlētāji un tiem nav iespējas mainīt ne "ražošanas faktoru" iepirkumu cenas, ne pārdošanas cenas. Stabilāki uzņēmumi ir tie, kas orientējas uz pakalpojumu sniegšanu,” stāsta Kārlis Danēvičs. Vidējā biznesā ir diezgan grūti sasniegt „kritisko masu”, lai produkts/pakalpojums būtu pamanāms un kļūtu atpazīstams. „Tieši ar šo Latvijas vidējais uzņēmējs atšķiras, piemēram, no Skandināvu – ar spēcīga zīmola un inovācijas trūkumu. Vietējie uzņēmēji parasti nav līderi izvēlētajā nišā,” paskaidro K.Danēvičs.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns atzīmē, ka aktuālie riski uzņēmējiem ir darbaspēka jautājums, makroekonomiskā situācija un arī nodokļu politikas prognozējamība.

Tatjana Volkova, Banku augstskolas Uzņēmējdarbības katedras Stratēģiskās vadīšanas profesore, norādīja, ka mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kas veido 99% no visiem Latvijas uzņēmējiem[1] (mikro uzņēmumi – 76%, mazie – 20%, vidējie – 4%), galvenie riski ir šādi: nav izstrādātas uzņēmumu misijas un izvirzīti attīstības ilgtermiņa mērķi, uzņēmumu dažāda līmeņa vadītāju profesionālās zināšanas un kompetences, uzņēmumu darbības iekšējās un ārējs vides profesionālas analīzes trūkums un līdz ar to pieņemto lēmumu pamatojums.

Viens no riskiem maziem uzņēmumiem pēc Jeļenas Ļebedevas teiktā ir mainīga un nepilnīga likumdošana, cenu straujas izmaiņas un politiskie riski. Savukārt, lielam uzņēmējam – politiski starptautiskās attiecības, kas var neprognozējami un būtiski ietekmēt noieta un izejvielu tirgu. „Lielo uzņēmēju problēma pēdējos divos gados ir darbaspēka trūkums un algas palielināanās pie darba produktivitātes lēnas izaugsmes,” piebilst Kārlis Danēvičs.

Starptautiskās reitingu aģentūras ir piesardzīgas pret saspringto situāciju Latvijas ekonomikā. Šī gada maijā Standard & Poor's pazemināja Latvijas kredītreitingu ilgtermiņa saistībām ārzemju valūtā no A- līdz BBB+, pamatojot to ar ilgstošiem ārējiem negatīviem rādītājiem, tekošā konta deficītu, ārējo valsts parādu, un izteica šaubas par inflācijas apkarošanas plāna ātro realizāciju. Plāna realizācijas aizdomas izteica arī aģentūras Fitch analītiķi 2007.gada aprīlī, samazinot prognozi kredīta reitinga attīstībai Latvijā ilgtermiņa saistībām ārzemju valūtā un vietējā valūtā no stabilas līdz negatīvai. Tomēr eksperti uzskata, ka reitingu mazināšana dotajā situācijā nav iemesls starptautiskās sadarbības pasliktināšanai. Ģirts Greiškalns norādīja, ka drīzāk šie riski varot ietekmēt ārzemju uzņēmēju lēmumu par darbības uzsākšanu Latvijā – to intereses un investīcijas.

Kārlis Danēvičs pastāstīja, ka pašlaik Latvijas reitinga samazināšana skāra tikai bankas – gan vietējo banku, gan ārzemju banku Latvijas meitas uzņēmumu „finanšu plānus” un resursu pieejamību. „Skaidrs, ka ārzemju bankas kļūs piesardzīgākas, nosakot „sadarbības limitu” attiecībā pret Latvijas bankām, un tas ietekmēs kredītu pieejamību un izmaksas.” stāsta K.Danēvičs, „Citu nozaru pārstāvjus tas pašlaik nav skāris – mēs neredzam, ka pārdevēji pieprasītu ātrākus maksājumus vai arī biežāk izmantotu citus instrumentus, piemēram, kredītu vēstules, lai nodrošinātu sevi no sadarbības riskiem ar Latvija uzņēmējiem. Ja reitings tiktu atkārtoti pazemināts, tad domāju, ka šāda tendence veidotos, bet tās ietekme nebūtu būtiska.”

Vairākums ekspertu rekomendē meklēt pēc iespējas drošākus partnerus Eiropas Savienības dalbvalstīs, kur ir līdzīgā likumdošana, brīva preču, kapitāla un darbaspēka plūsma un līdzīga nodokļu politika. Uzticami partneri ir arī no Pasaules Tirdzniecības organizācijas valstīm.

Andrejs Dzedons norādīja, ka no ES valstīm Latvijas uzņēmējiem labvēlīgāka sadarbība esot ar Skandināviju: „Skandināvija atšķiras ar savu stabilitāti – gan ekonomisko, gan politisko. Eiropas Savienībā arī ir savas problēmas. Katra no dalībvalstīm ar kaut ko atšķiras, ir jāņem vērā vairāki aspekti. Perspektīva Latvijas uzņēmējdarbībai ir Indija, kura strauti attīstās, īpaši IT jomā.”

Savukārt, bijušās PSRS valstis – Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu – eksperti atzinuši par riskantākām ekonomiskās un politiskās nestabilitātes dēļ. Piemēram, pēc Pasaules Bankas datiem, inflācija Krievijā 2007.gadā var pārsniegt visas iepriekšējās prognozes, sasniedzot 9-10%. Tāpat riskantas ir valstis ar izteiktu nestabilu politisko vidi un tās valstis, kurās vietējam (Latvijas) uzņēmējam vēl nav pietiekamas pieredzes – Āzija, Āfrika un Dienvidamerika.

Kā norādīja Ģirts Greiškalns, valstīs ar lielu risku to specifiskās attīstības dēļ ir iespējama lielāka atdeve. Bijušās Padomju valstis atrodas tādā attīstības līmenī, kādā Latvija bija pirms 10-15 gadiem. Tas rada priekšnosacījumus valsts ekonomisko rādītāju straujai izaugsmei, bet uzņēmējiem – salīdzinoši lielu peļņu pie pareizām sava kapitāla investīcijām.

„Darbojoties Krievijā, piemēram, pastāv risks norādīt uzņēmumu Latvijas izcelsmi. Taču to var mazināt, dibinot jaunus uzņēmumus citās ES valstīs, un tad ieiet Krievijas tirgū. Ekonomikas „pārkaršanas” risku Latvijā mazināšanai uzņēmumiem aktīvāk ir jāizmato iespējas darboties strauji augošos ārējos tirgos kā, piemēram, Kazahstānā, Ukrainā, Ēģiptē, kā arī citos tirgos ar milzīgu potenciālu msu uzņēmumu darbībai. Pastāv dažādi tirgū ieiešanas veidi, kā, piemēram, eksports, licencēšana, franšīze, kopuzņēmumu dibināšana, filiāļu atvēršana un stratēģisko apvienību veidošana,” stāsta Tatjana Volkova.

Uz jautājumu par to, vai valstij ir jāiejaucas situācijas stabilizēšanā valstī un kredītrisku līmeņa mazināšanā, eksperti nevarēja atrast viennozīmīgu atbildi, šauboties par valsts spējām ietekmēt esošo situāciju. Daži pat uzskata, ka brīvās tirgus ekonomikas apstākļos izdzīvo stiprākais. Savukārt, ir jāatbalsta un jāaizsargā uzņēmēji no ļaunprātīgiem bankrotiem, un valsts loma risku pazemināšanā ir – izveidot un uzturēt labvēlīgu biznesa vidi.

Kā piemēru valsts dalībai problēmas risināšanā Ģirts Greiškalns minēja Ekonomikas ministrijas pārraudzības institūciju - Latvijas Garantiju aģentūru. “Aģentūra ir izveidota ar mērķi atbalstīt Latvijas uzņēmējus, palīdzēt piesaistīt uzņēmējiem jaunas investīcijas savas darbības paplašināšanai un nodrošināt mehānismu, kā mazie un vidējie uzņēmumi var saņemt reālu finanšu atbalstu vai nodrošinājumu inovatīvu biznesa ideju realizācijai un garantiju nodrošinājumu kredīta vai līzinga gadījumos, tādā veidā garantējot eksporta finansēšanu un samazinot riskus uzņēmējiem. „Domāju – ir jāturpina darbs šajā virzienā, palīdzot jauniem uzņēmējiem un atbalstot esošos apgūt jaunus noieta tirgus. Sākotnēja kredītu garantiju nodrošināšana, manuprāt, ir labs atbalsts Latvijas eksportējošiem uzņēmējiem. Otrs būtu – aktīvāk izmantot Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūras ārvalstu pārstāvniecību sniegtos pakalpojumus.,” skaidro Ģ.Greiškalns.

Nozares eksperti atzīst, ka ir nepieciešamas pārmaiņas Latvijas tautsaimniecību nozaru struktūrā, lai būtu iespēja ražot un eksportēt tehnoloģijas un produktus ar augstu pievienoto vērtību, nevis izejvielas. „Ja nekas nemainīsies, krīze saasināsies. Jau tagad daudz kas tiek darīts, lai palielinātu eksportu. Taču vienlaicīgi ir jāsamazina imports un jārod iespēja Latvijas ražotājiem piedāvāt savu preci vietējā tirgū,” atzīmē V.Bikse.

„Ir nepieciešamas diskusijas par valsts turpmāko attīstības stratēģiju un vīziju. Valsts un uzņēmēji ir vienots mehānisms, un šobrīd ir svarīgi identificēt un apzināties iespējas, nozares un industrijas, kuras varētu veicināt Latvijā stipras un globāli konkurētspējīgas ekonomikas izveidošanu. Tādēļ ir jāveicina uzņēmējus attīstīt biznesu nozarē, kas nākotnē var nest ilglaicīgu labumu visai valstij,” saka Ģirts Greiškalns. Savukārt, Kārlis Danēvičs atzīmē, ka Latvija nebūs izņēmums un pārdzīvos ekonomisko atslābumu. „Jautājums nav, vai krīze būs, bet gan – kad viņa būs un cik liela?”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Medicīniskā uzraudzība caur viedtelefonu

Jānis Vēvers, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom izstrādājis telemedicīnas risinājumu, kas pilotprojektā Jūrmalas slimnīcā ļaus sekot līdzi topošo māmiņu veselībai ar mobilās lietotnes palīdzību. Līdz ar grūtniecības uzraudzību ārsti šādu risinājumu izmantos hipertensijas pacientu uzraudzībai

Gaidības topošajām māmiņām ir skaists un vienlaikus satraucošs dzīves posms. Lai arī internetā informācijas ir pārpārēm, ar ķermeni un emocionālo pasauli notiekošās izmaiņas nodarbina prātu un vienu pēc otra «ražo» jautājumus, ko ļoti gribētos apspriest ar ārstu. Bet katra sīkuma dēļ pie speciālista neaizskriet.

Jau no aprīļa dažām jaunām sievietēm grūtniecības novērošanas posms aizritēs mazliet citādi – daļēji attālināti, bet vienlaikus daudz ciešākā ārsta uzraudzībā. Viņas piedalīsies tehnoloģiju uzņēmuma Lattelecom telemedicīnas risinājuma pilotprojektā Jūrmalas slimnīcā. Grūtnieču un hipertensijas slimnieku uzraudzība ir tikai pirmais solis telemedicīnas risinājuma izstrādnē, kam sekos vēl citas pacientu grupas, kuriem nepieciešama novērošana vai uzraudzība, drīzumā – arī dažādām rehabilitācijas programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā plašumā vēršas jauna kustība, kuras piederīgie nodarbojas ar novērošanas kameru iznīcināšanu. Lai pretlikumīgo nodarbi padarītu interesantāku, par oriģinālu un radošu pieeju tiek piešķirti punkti, tādējādi veicinot sacenšanos aktīvistu vidū.

Novērošanas kameru izmantošana Vācijā ir karsti diskutēts jautājums. Aizvadītā gada decembrī Bonnā tika novērsta spridzināšana, bet oktobrī Berlīnes centrā zvērīgi nogalināts kāds vīrietis. Reaģējot uz šādiem notikumiem, Vācijas Iekšlietu ministrija pavēstīja, ka veidos sabiedrisko vietu efektīvu novērošanas sistēmu, raksta The Guardian. Vācijas Iekšlietu ministrijas plāni izsaukuši arī kritiku un protesta demonstrācijas.

Kustības aktīvisti norāda, ka kameru iznīcināšanas «spēles», kas nodēvēta par Camover, noteikumi ir vienkārši – jāizveido līdzīgi domājošu biedru grupa, kas jānodēvē kādas vēsturē zināmas personības vārdā, un jādemolē tik daudz novērošanas kameru, cik vien iespējams. Akcijas jāfilmē un jāpublicē kustības interneta vietnē. Papildus punkti tiek piešķirti tām «komandām», kas novērošanas kameras iznīcina kādā interesantā veidā, izmantojot, piemēram, cirvjus, siena dakšas vai virves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kavēšanās ar novērošanas torņa būvēšanu Mērsragā radot pamatīgus zaudējumus

Madara Fridrihsone, 04.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stīvēšanās dēļ ap Aizsardzības ministriju un Mērsraga pašvaldību, kas iebilst pret Jūras novērošanas sistēmā iekļaujamā novērošanas torņa būvniecību iepriekš izraudzītajā vietā, radījusi valstij ap 1,5 milj. Ls lielus zaudējumus.

To otrdien pēc valdības sēdes, kurā tika lemts par jūras novērošanas torņa būvniecību Ragaciemā, pavēstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš uzsver, ka Jūras novērošanas sistēmā ietilpst vairāki novērošanas punkti, tādēļ, ja aizkavējas viena novērošanas torņa celtniecība, aizkavējas arī visas novērošanas sistēmas nodošana ekspluatācijā.

Papildu izmaksas aptuveni 200 tūkst. Ls apmērā radīšoties sakarā ar nepieciešamību veikt Mērsraga pašvaldības piedāvātās būvniecības vietas izpēti, turklāt, ņemot vērā Jūras novērošanas sistēmas izveides aizkavēšanos, pret valsti ar soda sankcijām varētu vērsties arī sistēmas būvnieki – kāds Spānijas uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nomet KNAB šefu

Moess Mūza, 01.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novērošanas un apkalpošanas biroju turpmāk vadīs Ingemars Līdaks, nolēmis premjers Maldis Mac Dombis.

Šāds lēmums pieņemts šorīt agri no rīta sasauktā ārkārtas valdības sēdē, kas notikusi Zoodārzā. Līdzšinējā Korupcijas novērošanas un apkalpošanas biroja vadītāja Dezmonda Vilniša krēsls sašūpojās pēc skandāla ar sievas aizdomīgi lielajiem tēriņiem Valentīndienā, tādējādi metot ēnu uz iespējamu Vilniša pārbarošanu, kas varētu ietekmēt viņa kā biroja vadītāja novērotāja spējas.

Ministru prezidents Maldis Mac Dombis atbalstījis Ingemara Līdaka kandidatūru Korupcijas novērošanas un apkalpošanas biroja priekšnieka amatam divu iemeslu dēļ: zināšanām par novērošanu, ko Ingemars guvis pēc studiju gadiem Pokaiņu mežos un purvos vērojot mazo nārstiņu pārošanos, kā arī bagātīgās pieredzes dzīvnieku apkalpošanas jomā, gadiem kūrējot Zoodārza saimniecības grožus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netatmo Welcome novērošanas kamera ne vien nofilmē redzes lokā esošo, bet arī spēj atpazīt cilvēkus

Novērošanas kameras privātmājās nav nekas jauns, taču tās pavada daudzi pamatoti un mazāk pamatoti stereotipi – uzstādīšana ir diezgan piņķerīga, kameras ir dārgas un piekļūšana nofilmētajam materiālam arī nav diez ko ērta. Pateicoties lietu internetam, tagad video novērošanas radītais sirdsmiers kļuvis pieejams ikvienam. Turklāt – ļoti dažādās formās.

Šoreiz mūsu uzmanības lokā ir franču uzņēmuma Netatmo versija par mājas drošību – novērošanas kamera Welcome. Tās stiprākā puse ir vieglā uzstādīšana un ērtā lietošana, jo mājās notiekošajam var sekot līdzi mobilā tālruņa ekrānā, kā arī tai ir līdz šim ļoti reti pieejamā sejas identificēšanas funkcija. Taču ir arī lietas, ko varētu uzlabot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas Pašvaldības policija iegādāsies jaunas videonovērošanas kameras

Gunta Kursiša, 18.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Pašvaldības policija noslēgusi iepirkumu konkursu par jaunu videonovērošanas kameru iegādi, liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kopumā pēdējā iepirkumā, kura līgumcena ir 8,26 tūkstoši Ls, paredzēts iegādāt četras videonovērošanas kameras, kuras tiks uzstādītas sabiedriskās vietās pilsētas centra teritorijā, Db.lv stāstīja Rīgas Pašvaldības policijas pārstāve Inese Tīmane. Konkursā par videonovērošanas kameru piegādi uzvarējusi SIA Nameks.

Video novērošanas kameras ir ar augstu izšķirtspēju, kvalitatīvu redzamību diennakts tumšajā laikā un sliktos laikapstākļos, lai pilnvērtīgi pildītu video novērošanas funkcijas jebkuros apstākļos, skaidroja I. Tīmane.

Pašlaik Rīgas Pašvaldības policijas pilsētas Videonovērošanas centra pārraudzībā ir 70 videonovērošanas kameras, kas izvietotas publiskās vietās, tāpat Videonovērošanas centram ir pieslēgtas 23 izglītības iestāžu videonovērošanas kameras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils novadā atklāj gaisa telpas novērošanas radiotehnisko posteni

Dienas Bizness, 14.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils novada Vārves pagasta Čalās šodien, 14.maijā atklās trešo bruņoto spēku gaisa telpas novērošanas radiotehnisko posteni, informē Aizsardzības ministrijas pārstāve Daina Ozoliņa.

Lai uzlabotu Latvijas un Baltijas valstu gaisa telpas kontroli, Aizsardzības ministrijas īpašumā Čalās ir izvietots moderns trīs dimensiju mobilais stratēģiskās darbības gaisa telpas novērošanas radiolokators AN/TPS-77, aizstājot līdzšinējo tehnoloģiski novecojušo radiolokatoru Ventspils lidostas teritorijā. Radiolokatori AN/TPS-77 jau ir uzstādīti arī pārējos bruņoto spēku radiotehnikās novērošanas posteņos.

Jaunais radiolokators uzlabos gaisa telpas drošību, ļaujot efektīvāk kontrolēt Latvijas gaisa telpas izmantošanu, paaugstinot civilo lidojumu drošību, kā arī sekmīgāk vadot glābšanas un meklēšanas darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krievijas militārie spēki veiks novērošanas lidojumus pār Latviju un Lietuvu

LETA--ITAR-TASS, 02.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas militārie spēki šonedēļ saskaņā ar Atvērto debesu līgumu veiks novērošanas lidojumu pār Latviju un Lietuvu, ziņo Krievijas atbildīgie dienesti.

Pēc Krievijas mediju ziņotā, Krievijas novērotāju lidaparāts An-30B veiks divus secīgus lidojumus pār Latvijas un Lietuvas teritoriju.

Novērošanas lidojumi tiks veikti laika posmā no 1. līdz 7.jūnijam no Rīgas un Šauļu lidostām. Maksimālais lidojumu garums būs 800 un 715 kilometri.

Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992.gadā Helsinkos, bet tas stājās spēkā tikai desmit gadus vēlāk. Patlaban līgumam ir pievienojušās 34 valstis, un tā izpildes gaitā katru gadu tiek veikti vairāki desmiti novērošanas lidojumu.

Atvērto debesu līgums paredz savstarpēji saskaņotu novērošanas-filmēšanas pārlidojumu veikšanu virs dalībvalstu teritorijām, lai iegūtu informāciju par to bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un aktivitātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vismaz 11 miljoni cilvēku izdzēsuši savus profilus sociālajā tīklā Facebook, tādējādi reaģējot uz bažām par ASV specdienestu veiktajām novērošanām internetā.

«Virtuālās pašnāvības» izdarījuši deviņi miljoni Facebook lietotāju ASV un divi miljoni Lielbritānijā, liecina pētījums, kas publicēts žurnālā Cyberpsychology, Behaviour and Social Networking.

ASV specdienestu veiktās novērošanas internetā, kuras plašākai sabiedrībai kļuva zināmas pēc tam, kad informāciju par tām atklāja Edvards Snoudens, bijis raksturīgākais iemesls cilvēku aiziešanai no Facebook. «Tādu gadījumu dēļ, kā masu medijos plaši atspoguļotā ASV dienestu veiktā novērošana internetā, cilvēki kļūst aizvien piesardzīgāki jautājumos par privātumu tiešsaistē,» norādījusi minētā žurnāla redaktore Brenda Vaiderholda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils radioastronomijas centrs iesaistās kosmisko atkritumu pētījumos

Vēsma Lēvalde, 06.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz miljona latu vērta projekta ietvaros satelītu sadursmju risku mazināšanai veikti kosmisko atkritumu novērojumi Irbenē (Latvija), Medicinā (Itālija) un Eipatorijā (Ukraina).

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtam Ventspils starptautiskais radioastronomijas centrs sadarbojoties ar Medicinas (Itālija) Radio observatorijas, Eipatorijas (Ukraina) Tālā kosmosa komunikāciju centra un Ņižņijnovgorodas (Krievija) Zinātniski pētnieciskā radiofizikas institūta zinātniekiem, 30. jūnijā notika kosmisko atkritumu novērošanas sesija. Tā noritēja vienlaikus trīs radiastronomijas centros – Medicinā (Itālija), Eipatorijā (Ukraina) un Irbenē (Latvija).

Ar terminu kosmiskie atkritumi (space debris) jāsaprot mākslīgas izcelsmes kosmiskie objekti, kas nav izmantojami kāda mērķa sasniegšanai (piemēram, nedarbojošies satelīti, satelītu atlūzas), bet kas ar savu klātbūtni rada sadursmes un bojājuma draudus pašreiz izmantojamajiem kosmiskajiem aparātiem, piemēram satelītiem. Lielākie kosmiskie atkritumi var radīt briesmas, savas eksistences beigās pilnīgi nesadegot atmosfērā un to atliekām nekontrolēti krītot uz Zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Mežaparkā par 65 tūkstošiem Ls uzstādīs novērošanas kameras

Elīna Pankovska, 28.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas kultūras un atpūtas zonā Mežaparks ierīkos video novērošanas sistēmu. Šādu lēmumu atbalstījusi Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.

Novērošana tiks veikta no Ķīšezera glābšanas stacijas telpām, līdz ar to Pašvaldības policijas darbinieku ierašanās laiks uz notikuma vietu plānots divu līdz trīs minūšu laikā. Video novērošanas sistēmas izmaksas ir aptuveni 65 tūkst. Ls, informē dome.

Paziņojumā arī norādīts, ka šā gada vasarā Mežaparkā notiks XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētku centrālie pasākumi, regulāri tiek rīkoti dažādi kultūras, atpūtas un sporta pasākumi, pēdējos gados būtiski ir pieaudzis apmeklētāju skaits.

Diemžēl Mežaparka teritorijā ir arī novērojami atsevišķi vandalisma gadījumi, kā bērnu laukuma demolēšana, retu koku nozāģēšana, kā arī dažādas huligānisma izpausmes. Video novērošanas kameras tiks uzstādītas uz Mežaparka centrālajiem pārvietošanās ceļiem un lielākajās apmeklētāju pulcēšanās vietās, tai skaitā pie bērnu rotaļu laukumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā videonovērošanas virziens ir strauji pieaudzis gan publiskajā gan privātajā segmentā, balansējot uz robežas starp cilvēku un īpašumu drošību un privātuma neaizskaramību, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ļoti plašs kameru tīkls – vairāk nekā 1100 objektu – ir Rīgā. Ar to starpniecību tiek uzraudzīta sabiedriskā kārtība un iedzīvotāju drošība, novērotas publiskas vietas – tuneļi, skvēri, parki, maģistrālās ielas, arī izglītības iestādēm piegulošās teritorijas. Kameras galvenokārt atrodas centrā, kur pulcējas daudz cilvēku, kā arī kriminogēnākās pilsētas daļās. Pašvaldības policijā skaidro, ka kameras ļauj konstatēt un novērst daudz likumpārkāpumu – pamanot pārkāpumu, nodarījumu vai situāciju, kad nepieciešama policijas palīdzība, informācija nekavējoties tiek nodota tuvākajai policijas ekipāžai, kura operatīvi reaģē uz notikušo. Visbiežāk ar video novērošanas kameru starpniecību tiek fiksēti likumpārkāpumi, kas saistīti ar sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu, piemēram, konfliktsituācijas, alkoholisko dzērienu lietošana sabiedriskās vietās, atrašanās cilvēka cieņu aizskarošā reibuma stāvoklī, tirdzniecība neatļautās vietās u.tml., kā arī regulāri tiek fiksētas zādzības un laupīšanas. Pērn Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centrs fiksēja 1673 likumpārkāpumus, vēl gadu iepriekš – 1896. Tiesībsargājošām iestādēm saglabāti un izsniegti 265 videoieraksti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Neoficiālajā peldvietā pie Salu tilta fekālais piesārņojums; pie Putnu novērošanas torņa - «zied» zilaļģes

Dienas Bizness, 19.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības inspekcija ir saņēmusi informāciju par neatbilstošu Daugavas ūdens kvalitāti pie Salu tilta un pie Putnu novērošanas torņa Rīgas Latgales priekšpilsētā, tādēļ neiesaka iedzīvotājiem peldēties šajās vietās.

Pēc Rīgas domes Austrumu izpilddirekcijas iniciatīvas peldūdens kvalitātes pārbaudes tika veiktas četrās neoficiālās peldvietās Daugavā - pie Salu tilta, pie Putnu novērošanas torņa, pie Grāpju pussalas un pie 7.līnijas Dārziņos.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtā Bior veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka pie Salu tilta Daugavā ir paaugstināts mikrobioloģiskais piesārņojums (enterokoki), bet pie Putnu novērošanas torņa paraugu ņemšanas brīdī, 15. augustā, vizuālos novērojumos ir konstatēta zilaļģu «ziedēšana». Savukārt Daugavas ūdens kvalitāte pie Grāpju pussalas un pie 7. līnijas Dārziņos vērtējama kā atbilstoša un peldēties atļauts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena kompānija sava biznesa ciklā nav pasargāta no kritumiem. Nereti veiksme un galvu reibinoši panākumi iemidzina biznesa vadītāju modrību un rada sajūtu, ka viss turpināsies kā līdz šim, bizness zels un plauks. Tomēr biznesā cikliskums ir nenovēršams.

Kā biznesa vadītājiem apturēt krituma laikā radošos zaudējumus? Ko lai dara īpašnieki un investori brīdī, kad parādās pirmās lejupslīdes pazīmes? Var gadīties, ka padoms ir jāmeklē ārpus uzņēmuma sienām.

Turnaround management – jauns termins Latvijas biznesa vidē.

Vārds Turnaround tulkojumā nozīmē apgriezt riņķī. Rietumu pasaulē jau gadu desmitiem ar jēdzienu turnaround management saprot neatkarīgu krīzes vadības komandas iesaistīšanu sava biznesa atveseļošanā jeb biznesa rehabilitācijā.

ASV uzņēmums ar vairāk nekā 130 gadu senu vēsturi - The Spiegel Group, kura darbības jomas bija preču tirdzniecība no katalogiem un apģērbu mazumtirdzniecība, 2003. gadā piedzīvoja smagas likviditātes problēmas. To iemesls bija uzņēmuma izdoto kredītkaršu klientu maksājumu kavējumu pieaugums. Lai īstenotu uzņēmuma restrukturizāciju, tika pieaicināts biznesa rehabilitācijas uzņēmums, kura pārstāvji uzņēmās pagaidu izpilddirektora, finanšu direktora un restrukturizācijas direktora pienākumus. Pēc naudas plūsmas stabilizēšanas, krīzes menedžeri organizēja divu uzņēmuma biznesa virzienu pārdošanu. Šis process sevī ietvēra ne tikai pircēju atrašanu, bet arī biznesa procesu un sistēmu maiņu. Tas, savukārt, sniedza iespēju atdalīt rentablās biznesa jomas no nerentablajām, kā rezultātā uzņēmums paturēja vien apģērbu tirdzniecības biznesu ar zīmolu Eddie Bauer. Šī biznesa attīstībai, krīzes menedžeri palīdzēja reorganizēt zvanu centrus un loģistikas sistēmu, slēdza nerentablus veikalus un pārdeva neizmantotus nekustamos īpašumus, kā arī pilnveidoja preču krājumu pārvaldīšanu. 12 mēnešu laikā paveiktais ļāva ietaupīt vairāk kā 150 miljonu ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Latgales tūrisma potenciāls netiek izmantots pietiekami

Dienas Bizness, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalē paveras gleznaina un acīm tīkama dabas ainava, ko papildina baznīcu torņi. Lai varētu baudīt dabas skaistumu, vairākās vietās Latgalē ir izveidotas tādas skatu vietas kā skatu torņi, putnu novērošanas torņi, skatu laukumi, platformas u.c. Latgalē ir iespējams radīt jaunas vai uzlabot esošās skatu vietas, ar kuru palīdzību var gūt arī ekonomisku labumu reģionam. Šo ekonomisko labumu var gūt ne tikai ieviešot objektos apmeklējuma maksu, izveidojot binokļu nomas punktus, aktīvāk piedāvājot gida pakalpojumus u.c., bet arī veicinot mārketinga aktivitātes, pētījumā noskaidrojusi biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Ligita Karvele.

Jo vairāk būs objektu, kas ieinteresē cilvēkus, jo vairāk tūristu reģionā pavadīs ilgāku laiku un izmantos naktsmītnes, ēdināšanas iestādes un citus pakalpojumus.

Pētījumā tika apkopoti Latgales skatu vietu piemēri, par kuriem iespējams uzzināt interneta vidē un informatīvajos materiālos (bukletos, brošūrās, tūrisma ceļvežos, kartēs u.c.) - kopumā 21 objekts. Pētījumā apzinātie putnu vērošanas torņi atrodas izcilās putnu migrācijas vietās, ko atzīst ne tikai Latvijas, bet starptautiskā mērogā, piemēram, Dvietes paliene, kurā atrodas 3 no autores apkopotajām skatu vietām, ir viena no izcilākajām vietām Latvijā, kur pulcējas un ligzdo savvaļas putni. Skatu laukumi atrodas pilskalnā, purvā, pilsētā, pie ezera un uz ēkas jumta, un skatu torņi, kas izceļas no pārējām skatu vietām ar savu iespaidīgumu, piemēram, Lielā Liepu kalna skatu tornis, kas ir augstākais koka skatu tornis Latvijā. Apkopojumā ir iekļauta arī viena skatu platforma un augstāka reljefa punkts - skatu vieta Mākoņkalnā, kas ir viens no augstākajiem Latgales pauguriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

No militāro pasūtījumu miljardiem Latvijā ieplūst tikai daži miljoni

Māris Ķirsons, Uldis Andersons, Sanita Igaune, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Islande apsūdz ASV iedzīvotāju novērošanā

Jānis Šķupelis, 12.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Islande pievienojusies citām Ziemeļvalstīm un sākusi izmeklēšanu attiecībā pret pretrunīgi vērtēto ASV vēstniecības izvērsto novērošanas programmu, ziņo Associated Press.

Islandes Tieslietu un cilvēktiesību aizsardzības ministrija centīsies noteikt, vai ASV vēstniecības programma, kas paredz dažu pilsoņu novērošanu (kas dzīvo ASV vēstniecības tuvumā Islandes galvaspilsētas centrā) nepārkālj pilsoņu tiesības. ASV vēstnieks Islandē gan norādījis, ka piekoptās darbības neietver nekāda veida spiegošanu.

«Ja mūsu darbinieks redz kādu personu, kas vēstniecības tuvumā staigā surpu turpu vairākas reizes, tas mums liekās aizdomīgi. Ja mēs domājam, ka tas ir svarīgi, tad par to ziņojam lokālajām autoritātēm un tas ir arī viss. Mes nedaram neko tādu, kas nerespektētu Islandes iedzīvotājus un izsakām nožēlu, ka prese atsevišķi mūsu draugu (valstu) vidū radījušas šaubas,» tā ASV vēstnieks Islandē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Liegs pašvaldībām pilnībā noteikt savu teritoriju apbūvi

Jānis Lasmanis, 16.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk pašvaldību tiesības pilnībā kontrolēt tās teritorijā veiktos būvdarbus tiks ierobežotas. Ministru kabinets pieņēmis grozījumus MK noteikumos, kas līdz šim pašvaldībām deva tiesības neļaut to teritorijās celt valsts aizsardzības būves.

Aizsardzības ministrija uzskata, ka šādi grozījumi noteikumos par valsts aizsardzības būvju būvniecības kārtību nepieciešami, jo līdz šim pašvaldību būvvaldēm tika garantētas tiesības neatļaut valsts aizsardzības būves būvniecību pat tad, ja par tās nepieciešamību lēmusi valdība.

Par piemēru nepilnībām noteikumos AM piesauc situāciju ar Jūras novērošanas sistēmas ieviešanu Latvijā. Viena no iecerētajām tehniskās novērošanas punktu būvniecības vietām paredzēta Engures novada Apšuciemā.

Pašlaik tiekot apspriestas trīs piedāvātās alternatīvas tehniskās novērošanas punkta būvniecībai, taču no piedāvātajām alternatīvām divas neatbalsta ne iedzīvotāji, ne Engures novada dome, ko apliecina sabiedriskās apspriešanas rezultāti, iedzīvotāju protesti un Engures novada domes lēmums. Savukārt trešo alternatīvu atbilstoši pašreizējām konsultācijām neatbalsta tās tiesiskais valdītājs – Vides ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veids, kādā Aizsardzības ministrija (AM) risināja jautājumu par tehniskā novērošanas punkta būvniecību Mērsragā, Bākas ielā 62, liecina, ka AM vada amatpersonas ar gļēviem cilvēkiem piemītošo tieksmi melot un slēpties, aģentūrai LETA savu viedokli pauda Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons (Demokrātiju visiem).

Vieta torņa būvniecībai izraudzīta, neņemot vērā Mērsraga pašvaldības iebildumus.

L. Karlsons četras vai piecas reizes esot mēģinājis atkārtoti tikties ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (V), lai pārrunātu šo jautājumu, taču ministrs no tikšanās esot izvairījies. Ar A. Pabriku pašvaldības pārstāvjiem esot bijusi tikai viena tikšanās

Šovasar valdībā pieņemtie grozījumi Meža zemes transformācijas noteikumos paredz, ka par meža zemes transformāciju tagad atsevišķos gadījumos varēs lemt valdība bez attiecīgās pašvaldības būvvaldes izdotas atļaujas. «Jau tad varēja saprast, ka tie grozījumi pieņemti speciāli Mērsragam, lai gan AM apgalvoja, ka šo likumu pret Mērsragu neizmantos un turpinās diskusiju par torņa būvniecību citā vietā. Pagājuši divi mēneši, un neviena saruna nav notikusi,» norādīja pašvaldības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājas drošības risinājumi kļuvuši pieejami ikvienam un ir ne vien viegli uzstādāmi, bet arī pārvietojami uz citu mājokli

Nedēļas nogalē atpūšoties pie dabas, caur novērošanas kameras aci ielūkoties, vai mājās viss ir kārtībā, jau sēžot automašīnā, pārliecināties, ka nevienā istabā nav palikusi ieslēgta gaisma vai gludeklis, saņemt ziņojumu viedtelefonā, ja plīsusi caurule un vannas istaba applūst – šie ir tikai daži piemēri, kā viedie risinājumi mājai atvieglo ikdienu un vairo sirdsmieru. Vēl pirms dažiem gadiem mājas drošības sistēmas izmaksāja veselu kapitālu un to uzstādīšanai bija vajadzīgs speciālists vai elektriķa iemaņas, bet šodienas viedie palīgi kļuvuši pieejami pat nelielu dzīvokļu iemītniekiem. Liela daļa no tiem maksā dažus desmitus eiro, taču palīdz ietaupīt naudu un aiztaupa nevajadzīgus pārdzīvojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru