Uz renovācijas laiku tiek slēgta viesnīca «Albert Hotel», lai 2019. gadā to atklātu kā jauno «Marriott» grupas viesnīcu ar nosaukumu «AC Hotel Riga». Jauno «Marriott» viesnīcu Latvijā pārvaldīs viesnīcu operators «Legendhotels».

Pēc renovācijas, ko veiks viesnīcas «Vastint Latvia» īpašnieks, «AC Hotel Riga» būs pieejamas 239 istabiņas. Viesnīcā atradīsies konferenču centrs, atpūtas telpa, restorāns un fitnesa centrs. Operators «Legendhotels Latvija» ir noslēdzis 20 gadu franšīzes līgumu ar «Marriott International», un jaunā viesnīca savu darbību sāks 2019. gadā.

«Legendhotels» valdes loceklis Tauri Sumbergs norāda, ka «Marriott International» ienākšana Latvijas tirgū ir būtisks notikums. Līdz ar to Latvija nonāks vairāk nekā 85 miljonu «Marriott» regulāro viesu redzeslokā, kas varētu būtiski palielināt Latvijas tūristu skaitu un spodrināt valsts tēlu.

«Legendhotels» ir starptautisks viesnīcu operators, kas darbojas Igaunijā, Latvijā un Polijā, patlaban pārvaldot 5 viesnīcas. 2017. gadā «Legendhotels» saskaņā ar «Marriott International» franšīzes līgumiem uzsāka sadarbību ar pasaulē lielāko viesnīcu ķēdi.

Šomēnes klientiem durvis vērs Rīgā pirmā Marriott tīkla viesnīca, AC Hotel Riga, informē kompānijas pārstāvji.

Kopš 2018.gada janvāra ēkā notiek renovācijas darbi. Tā atrodas bijušās viesnīcas Albert Hotel vietā (Dzirnavu 33). Lai atbilstu starptautiskās kompānijas standartiem, AC Hotel by Marriott modernizētas nama iekšējās sistēmas. Pēc renovācijas viesnīcas ēka tiks sertificēta atbilstoši starptautiskajai programmai LEED (Leadership in Energy and Environmental Design). Kopējās investīcijas renovācijā pārsniedz desmit miljonus eiro.

Aprīlī Rīgā tika parakstīts trīspusējs līgums par Marriott tīkla jaunās četrzvaigžņu viesnīcas AC Hotel Riga pārvaldīšanu. Līgumu parakstīja Marriott International reģionālais direktors Janušs Mituļskis, SIA Legendhotels Latvija valdes loceklis Tauri Sumbergs un nekustamā īpašuma attīstītāja Vastint Latvia valdes loceklis Romāns Astahovs.

Viesnīcu operators Marriott International par 12,2 miljardiem ASV dolāru iegādāsies Sheraton īpašnieku Starwood Hotels&Resorts, radot pasaules lielāko viesnīcu tīklu, raksta Reuters.

Apvienotajai kompānijai piederēs vai franšīzes biznesa veidā tā pārvaldīs 5500 viesnīcas pasaulē ar 1,1 miljonu istabām. Tādējādi ievērojami palielināsies Marriott klātbūtne valstīs ārpus ASV. Savukārt divas trešdaļas Starwood ienākumu tiek iekasēti ārpus ASV. Uzņēmums sāka runāt par pārdošanu aprīlī, kad paziņoja, ka apsver stratēģiskas alternatīvas.

Starwood akcionāri par katru uzņēmuma akciju saņems 0,92 Marriott A klases akcijas un 2 dolārus, koā veidojot 72,08 dolārus par akciju.

Darījuma rezultātā Marriott paredz ietaupīt vismaz 200 miljonus dolāru gadā.

Marriott vadītājs Arne Sorensons sacījis, ka jaunais viesnīcu tīkls piedāvās plašāku zīmolu izvēli patērētājiem, uzlabos ekonomisko stāvokli īpašniekiem un franšīzes ņēmējiem, palielinot arī viesnīcu skaitu.

500 miljoni viesnīcas ķēdes Marriott viesu cietuši hakera uzbrukumā, kas ildzis vismaz četrus gadus, atzinuši kompānijas pārstāvji.

Piektdien uzņēmums paziņoja, ka informācija ir paņemta no Starwood viesu rezervējumu datubāzes.

Nezināms uzbrucējs nozadzis viesu datus, tajā skaitā, epastus, vārdus, uzvārdus, adreses, pases numurus un, iespējams, maksājumu karšu informāciju. Noziegums pakāpeniski veikts četrus gadus.

Patlaban daudzi drošības eksperti uzdod jautājumu, kā uzbrucējam izdevies noziegumu veikt četrus gadus un neviens to nepamanīja.

«Šis ir viens no lielākajiem datu drošības pārkāpumiem, kāds līdz šim pieredzēts. Marriott grupa ir cienījama starptautiska viesnīcu ķēde, tomēr jājautā, kā šis kiberuzbrukums varēja skart 500 miljonus viesu,« sak Kaspersky Labgalvenais drošības pētnieks Deivids Emms.

Rīgā, Dzirnavu ielā oficiāli atvērta Latvijā pirmā un Baltijā lielākā Marriott tīkla viesnīca – AC Hotel Riga.

AC Hotel by Marriott Riga koncepcija balstās uz starptautiskās ķēdes - AC Hotels standartiem un viesu apkalpošanas filozofiju. Zīmolam ir spāņu izcelsme, to ir radījis viesnīcnieks un vizionārs Antonio Catalan, kura vārda iniciāļi iekļauti logotipā un nosaukumā. Viesnīcas iekārtojumā, īpaši restorānā un virtuvē, jūtamas gan modernās eiropeiskās tendences, gan dienvidiem tipiskā nepiespiestā atmosfēra. AC lounge iespējams nobaudīt gan biznesa pusdienas, gan citus ēdienus.

AC Hotel Riga pārvalda starptautiskais viesnīcu operators Legendhotels OU. Sadarbību ar Marriott International pēc franšīzes līguma noslēgšanas kompānija sāka 2016. gadā.

Šobrīd jau ir atvērtas šī tīkla viesnīcas Igaunijā un Polijā. AC Hotel by Marriott Riga sāka uzņemt viesus šī gada jūnijā. Viesnīcas AC Hotel by Marriott Riga ēkas īpašnieks – uzņēmums SIA Vastint Latvia.

Viesnīcu tirgus Rīgā ir gana piesātināts, tomēr kā šogad, tā turpmāk ir sagaidāma jaunu viesmīlības objektu, zīmolu ienākšana.

2017. gadā nozare atzīmēja sengaidītu notikumu – viesnīcas Kempinski Grand Hotel Riga atklāšanu. «Tā bija tik ilgi gaidīta, un caur saviem kanāliem daudziem ceļotājiem paver šo galamērķi,» vērtē Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis (šobrīd pārstāv arī pašmāju kompāniju Mogotel). Viņaprāt, šāda līmeņa viesnīcas un zīmola parādīšanās ietekmē galamērķa prestižu.

Colliers International atzīmē, ka pērn, līdztekus Kempinski, jau pieminētā Mogotel ir nostiprinājusi savu klātbūtni, Vecrīgā atverot Rixwell Domus Hotel kādreizējās viesnīcas Kolonna vietā un Rixwell Hotel Konventa sēta.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

Graustam Kungu ielā 33, kura vietā jau pirms četriem gadiem ieplānota viesnīcas Marriott Hotel celtniecība, šodien piešķirta A kategorija un piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), tā šodien lēma Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija.

A kategorija piešķirta ar nosacījumu, ka īpašniekiem ēka steidzami jāiekonservē. Savukārt NĪN no jūnija būvei paaugstināsies no pašreizējiem 12 000 eiro uz 32 000 eiro.

Nekustamais īpašums Kungu ielā 33 sastāv no zemesgabala 1961 kvadrātmetra platībā, uz kura atrodas administratīvā ēka un garāža. Nesen nekustamajam īpašumam mainījās īpašnieks, un kopš šā gada 31.oktobra īpašumtiesības ir nostiprinātas uz DNB Nord bankas meitasuzņēmuma SIA Salvus 3 vārda. Iepriekšējais īpašnieks bija SIA Kunguavots.

Ēkas stāvoklis ir kritisks, un tā apdraud garāmgājēju drošību. Tā ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa sastāvdaļa.

#Vasaras sezonai jau rezervēta liela daļa jaunās viesnīcas Benevilla numuriņu.

Tā kā naktsmītņu piedāvājums Alūksnē nav pārāk liels, vasaras sezonai jau rezervēta liela daļa jaunās viesnīcas Benevilla numuriņu

Lai izbūvētu viesnīcu, SIA Benevilla ir piesaistījusi Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai paredzēto publisko finansējumu, kas tika piešķirts, lai varētu paplašināt Alūksnes kultūrvēsturiskajā centrā pieejamos tūrisma pakalpojumus. Ēka Brūža ielā, kurā atrodas viesnīca, ir celta pagājuša gadsimta sākumā un ir daļa no Alūksnes vēsturiskā centra apbūves. Tā ir netālu no Alūksnes ezera un rekonstruētās Vecās pils, blakus Evaņģēliski luteriskajai baznīcai un atjaunotajam kultūras centram. Tuvumā atrodas ezera Pilssala, Tempļa kalna pussala, skatu tornis un citi atraktīvi tūrisma objekti.

Šobrīd piecu pārvaldīto viesnīcu portfeli Igaunijas kompānija Legendhotels tuvākajā laikā plāno papildināt ar vēl divām.

Divas no Legendhotels viesnīcām ir Igaunijā, viena – Latvijā un divas – Polijā, kur tapšanas stadijā ir vēl divas. Vaicāts, cik vēl viesnīcu vēlētos savā ķēdē, Legend H & S OÜ vadītājs Tarmo Sumbergs (Tarmo Sumberg) teic, ka nav izvirzījis skaitlisku mērķi. «Augam dinamiski, mums patīk tas, ko mēs darām. Iespēju ir daudz,» viņš uzskata. Uzņēmums apsver iespēju atvērt arī kādu viesnīcu ārpus Baltijas un Polijas.

Kopš 1991. gada

«Viesnīcu biznesā nonācu 1991. gadā, pēc Padomju Savienības sabrukšanas. Tolaik tirgus bija brīvs, ēkas bija sliktā stāvoklī. Pirmos gadus savā karjerā strādāju viesnīcā Olümpia Tallinā, mēs veidojām viesnīcu grupu Reval Hotel Group. Beigās mums bija četras viesnīcas Tallinā un plānojām attīstīties arī Latvijā un Lietuvā. Atradām partneri, lielu nekustamā īpašuma kompāniju Linstow, kas pārņēma viesnīcu Latvija Rīgā un viesnīcu Lithuania Viļņā, uzņēmums mums piedāvāja operacionālo partnerību, vēlāk nopirka Reval Hotel Group. Es biju rīkotājdirektors un pēdējais privātais kapitāldaļu īpašnieks kompānijā. Man darbs lielā grupā šķita diezgan garlaicīgs un pārāk lēns. Esmu uzņēmējs un vienmēr vēlos ātrus lēmumus, strauji virzīties uz priekšu. Kad aizgāju, paņēmu viena gada pauzi, iesaistījos darbā publiskajā sektorā, bet 2002. gadā sāku veidot jaunu viesnīcu kompāniju,» stāsta T. Sumbergs.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šodien atbalstīja Rīgas domes lēmumprojektu par grausta Kungu ielā 33 piespiedu sakārtošanu.

Nekustamais īpašums Kungu ielā 33 sastāv no zemesgabala 1961 kvadrātmetra platībā, uz kura atrodas administratīvā ēka un garāža. Nesen nekustamajam īpašumam mainījās īpašnieks, un kopš šā gada 31.oktobra īpašumtiesības ir nostiprinātas uz DNB Nord bankas meitasuzņēmuma SIA Salvus 3 vārda. Iepriekšējais īpašnieks bija SIA Kunguavots.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) norāda, ka 13.novembrī, klātienē apsekojot ēku kopā ar tās īpašniekiem, tika konstatēts, ka ēkas stāvoklis ir kritisks un tā apdraud garāmgājēju drošību. Viņš uzsvēra, ka ēka ir steidzami jānorobežo un jāizdara visas nepieciešamās darbības, lai tai nebūtu iespējams piekļūt.

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Šonedēļ apritējuši divi gadi pēc kustības Occupy Wall Street izveidošanās Manhetenā, un kustības dalībnieki gadadienu nosvinējuši ar protestu pie Ņujorkas biržas un gājienu gar vairākām bankām, vēsta Reuters.

Jāatgādina, ka pirms diviem gadiem protesti Manhetenā ilga vairākas nedēļas, un to dalībnieki pauda, ka vēlas pievērst uzmanību Volstrītas firmu ietekmei ASV un pasaules ekonomikā. Galu galā kustības dalībnieki bija spiesti pārtraukt protestus un dzīvošanu teltīs 2011. gada novembrī pēc pilsētas mēra Maikla Blūmberga (Michael Bloomberg) iejaukšanās.

Grupa iedvesmojās no protestiem Āfrikā un Tuvajos Austrumos, apmetās parkā Ņujorkas finanšu rajonā, aicinot 20 tūkstošus cilvēku «pārpludināt» šo vietu «dažus mēnešus». Tādās vietās kā Ēģipte un Lībija sacelšanās tika rosināta ar sociālo mediju palīdzību un Occupy Wall Street pārstāvji pauda, ka šāds rīcības plāns «nostrādās» arī ASV. «Bagātie izbēg pēc milzīga nozieguma,» sacījis dokumentālo filmu veidotājs Maikls Mūrs (Michael Moore), kurš piedalās akcijā, un piebildis: «Volstrītā neviens nav arestēts saistībā ar sabrukumu 2008. gadā.»

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka izbeigs pasaulē populāro «zaļo karšu» jeb pastāvīgās uzturēšanās atļauju loteriju.

Teroraktu Ņujorkā Manhetenā otrdien sarīkojušais Uzbekistānas pilsonis Saifullo Saipovs, kurš nogalināja astoņus cilvēkus, ASV bija ieradies šīs programmas ietvaros.

«Es sāku procesu loterijas programmas izbeigšanai,» reportieriem pavēstīja Tramps.

1990.gadā sāktās programmas ietvaros katru gadu tiek izlozēti 50 000 «zaļo karšu».

Teroraktu sarīkojušais 29 gadus vecais Saipovs ASV legāli ieceļoja 2010.gadā.

Saipovs otrdien uz velosipēdistu celiņa Lejas Manhetenā ar auto notrieca vairākus gājējus un velosipēdistus, vismaz astoņus cilvēkus nogalinot un 11 ievainojot.

Policija Saipovu sašāva vēderā, tomēr viņš, pēc visa spriežot, izdzīvos.

ASV biržas trešdien bija slēgtas, jo valstī atzīmēja Neakarības dienu. Tāpēc arī Eiropas biržās tirdzniecības apmērs bija mazāks.

Eiropas akciju biržās cenām nebija vienotas tendences - Londonā un Frankfurtē tās saruka, bet Parīzē pieauga.

Naftas cenas Ņujorkā saruka, bet un Londonā pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru saruka, britu mārciņas vērtība pret dolāru palielinājās, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien saruka par 0,27 ASV dolāriem līdz 73,87 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 0,09 dolāriem līdz 77,85 dolāriem par barelu.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien samazinājās par 0,3% līdz 7573,09 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,3% līdz 12 317,61 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 pieauga par 0,1% līdz 5320,50 punktiem.

Latvijas-Kazahstānas investīciju forumā, kurš notiks 20.maijā Kazahstānas galvaspilsētā Astanā – Astana Marriott Hotel - Latvijas nekustamo īpašumu asociācija (LANĪDA) šīs valsts uzņēmējus iepazīstinās ar projektiem, kā arī dalīsies pieredzē par investīciju iespējām Latvijā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šis būs pirmais Latvijas-Kazahstānas investīciju forums, kura galvenais uzdevums ir stiprināt abu valstu tautsaimnieciskās partnerattiecības un iezīmēt Latvijas un Kazahstānas uzņēmēju, kā arī profesionālo organizāciju savstarpējās sadarbības virzienus.

Ideja organizēt šādu forumu radusies, jo pēdējo gadu laikā no abu valstu puses ir strauji augusi interese par savstarpējās sadarbības iespējām. Uzņēmējus interesē sadarbība visdažādākajās jomās: sākot no nekustamo īpašumu un būvniecības jomas līdz pat transporta un loģistikas, «zaļo» tehnoloģiju, tirdzniecības, rūpniecības u.c. jomām.

«Svarīgi, ka interese ir abpusēja,» saka Baltijas un Kazahstānas ekonomiskās attīstības asociācijas vadītājs Aleksandrs Vidjakins. «Paredzēts, ka forumā piedalīsies ap 150 vietējo uzņēmēju, kuri pārstāv visdažādākās nozares: ražošanu, pētniecību, ieguves rūpniecību, finanšu nozari u.c. Būtiski, ka visi Latvijas delegācijas pārstāvji ir uzaicināti piedalīties arī Astanas ekonomikas forumā, kurš risināsies no 21. līdz 23. maijam. Tas ir viens no nozīmīgākajiem ekonomikas notikumiem ne tikai Kazahstānā, bet arī visā reģionā, jo tajā piedalās visa valsts politiskā elite.»

Lietuvas fondu pārvaldības uzņēmums "I Asset Management" ir parakstījis franšīzes līgumu ar viesnīcu tīklu "Hilton Worldwide" par Rīgas lidostas tuvumā attīstāmo 3 zvaigžņu, 187 istabu viesnīcu.

Viesnīcas būvdarbiem ir izraudzīts Latvijas būvuzņēmums "UPB".

Šai viesnīcai izraudzīts "Hampton by Hilton" zīmols. Viesnīcas būvniecībā investē "Airport Hotels Fund", kas šī gada sākumā kopā ar investīcijas sabiedrību "Orion Securities" šim projektam piesaistīja investīcijas 7.8 milj. eiro apmērā.

Plānots, ka viesnīca durvis vērs 2022. gada pirmajā ceturksnī. Lai izraudzītos viesnīcas pārvaldītāju tika izsludināts konkurss. Pārvaldītājs tika izraudzīts starp trim labi zināmiem starptautiskiem viesnīcu zīmoliem: "iBis Styles" ("AccorHotels"), "Hampton by Hilton" ("Hilton") un "Moxy" ("Marriott Intl"). Izvērtējot katra pārvaldītāj priekšrocības, tika nolemts izraudzīties "Hilton" zīmolu.

Magdelēnas kvartālā marta vidū nosvinēti spāru svētki, sasniedzot otrās kārtas ēku būvniecības augstāko punktu. Vainagi rotāja uzreiz divu ēku jumtu kores Antonijas ielā 17 un 21, simbolizējot Magdelēnas kvartāla otrās kārtas apjomīgāko būvdarbu pabeigšanu.

Svinīgas uzrunas un pateicības vārdus būvniekiem pasākumā teica Magdelēnas kvartāla attīstītāja Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs, otrās kārtas ēku projektētājs, OUTOFBOX biroja vadošais arhitekts Pēteris Bajārs un galvenais būvuzraugs, Būvuzraugi LV vadītājs Sergejs Frolovs.

“Ar šīm ēkām mēs vēlamies pārdefinēt to, ko nozīmē mūsdienīga darba vide galvaspilsētas biznesa dzīves pašā epicentrā. Visaugstākie ilgtspējas un kvalitātes standarti, nevainojams darba un dzīves balanss, spilgta laikmetīga arhitektūra Rīgas klusā centra pašā sirdī – šāda ir Magdelēnas kvartāla izcilības formula, ko no jauna apliecina otrās kārtas ēkas. Pateicos visiem būvniekiem, kas veica šos darbus ar tik lielu rūpību un iesaisti. Mums visiem ir, par ko lepoties,” sacīja Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Lietuvas nekustamā īpašuma kompānija Hanner paziņojusi, ka šogad nekustamo īpašumu attīstības projektos plāno investēt 85 miljonus eiro un vairāk nekā pusi šīs summas - 46,5 miljonus eiro - gatavojas ieguldīt Latvijā un Rumānijā, raksta lietišķā avīze Verslo žinios.

«Lietuvas tirgu mēs pazīstam vislabāk un labprāt te investētu vairāk, taču, pieaugot birokrātiskajiem šķēršļiem, šogad Lietuvā investēsim mazāk nekā ārvalstīs. Ceram, ka šie šķēršļi ir pārejoši un nākotnē varēsim palielināt investīciju apjomu arī Lietuvā,» kompānijas paziņojumā citēts Hanner valdes priekšsēdētājs Arvīds Avulis.

Lietuvā Hanner šogad kopumā plānojusi investēt 38,4 miljonus eiro un 21,2 miljonus no šīs summas atvēlēt mājokļu celtniecībai Viļņā.

Komerciālo projektu attīstībai Lietuvas galvaspilsētā Hanner šogad paredzējusi 17,2 miljonus eiro. Paredzēts sākt celt jaunu biznesa centru, turpināt viesnīcas Courtyard by Marriott celtniecību un pabeigt biroju iekārtošanu atbilstoši īrnieku prasībām biznesa centrā City.

Lietuvas nekustamā īpašuma kompānija «Hanner» paziņojusi, ka šogad nekustamā īpašuma projektos plāno investēt 80 miljonus eiro jeb gandrīz par trešdaļu vairāk nekā pērn, tai skaitā Latvijā paredzēts investēt 34 miljonus eiro.

Vislielākā investīciju summa - 38 miljoni eiro - paredzēta Lietuvā attīstāmajiem dzīvojamo ēku un komercobjektu projektiem. Līdztekus Latvijai plānotajiem 34 miljoniem vēl plānotas investīcijas arī Rumānijā topošajā daudzfunkcionālajā kvartālā.

«2017.gadā bijām plānojuši investēt 85 miljonus eiro, bet birokrātisku šķēršļu, būvatļauju kavēšanās dēļ vairāk nekā 20 miljoni eiro palika neapgūti. Ceram, ka šogad šķēršļu investīcijām būs mazāk un visi līdzekļi tiks izmantoti,» paziņojumā Lietuvas presei norādījis «Hanner» valdes priekšsēdētājs Arvīds Avulis.

Šogad «Hanner» Viļņā plāno nodot tirgum 460 jaunus dzīvokļus. Komerciālo nekustamā īpašuma objektu projektos Lietuvā domāts investēt 14 miljonus eiro, kas tiks ieguldīti viesnīcā «Marriott» un biznesa centrā «Business Stadium West», kuriem būtu jāsāk darboties attiecīgi šā gada otrajā un trešajā ceturksnī.

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

«Hilton Garden Inn Riga Old Town» būs pirmā «Hilton» zīmola tīkla viesnīca Latvijā, un tās izveidē kopumā plānots investēt 23 miljonus eiro. Viesnīcu plānots atvērt šī gada rudenī, informē uzņēmuma pārstāvji.

Nupat par Latvijas «Hilton Garden Inn Riga Old Town» vadītāju iecelts Lauris Gedrovičs.

Lauris Gedrovičs vairāk nekā 10 gadus ir strādājis par dažādu starptautisku viesnīcu ķēžu direktoru un vadītāju Lielbritānijā, piemēram, «IHG», «Accor» un «Hilton». Iepriekš pildījis izpilddirektora pienākumus luksuss klases viesnīcu ķēdē «O»Callaghan Collection».

«Hilton Garden Inn Riga Old Town» plānots atvērt šī gada rudenī, kad viesiem tiks piedāvāti aptuveni 100 viesnīcas numuriņi, konferenču zāles un restorāns «Beef Room». Sākotnēji plānots izveidot 50 cilvēku lielu komandu, kas šobrīd tiek komplektēta. Plānotais šī brīža projekta investīciju apmērs – 13,5 miljoni eiro.

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Topošā biznesa centra New Hanza apkaimē Rīgas klusajā centrā durvis vēris apgaismojuma projektēšanas un tirdzniecības uzņēmuma SIA Lumenu Centrs salons, piedāvājot klātienē aplūkot un izbaudīt mūsdienīga apgaismojuma sniegtās iespējas un efektus.

Uzskatāmai mūsdienu tehnoloģiju un iespēju demonstrēšanai salonā izveidota pieredzes istaba, kas ļauj iepazīt jaunākās tendences apgaismojuma pasaulē un izmēģināt dažādus gaismas veidus, efektus, to funkciju vadību. Salonā pasūtāmi un iegādājami arī slavenu dizaineru apgaismes ķermeņi, mēbeles un interjera priekšmeti.

Salonam izvēlētās telpas vēsturiskā namā Ausekļa ielā 5 uzņēmums iegādājies un rekonstruējis, vēloties demonstrēt minimālistisku objektu un modernu mēbeļu apvienojumu klasiskā interjerā. Vietas izvēlei noteicošais bijis atrašanās vieta klusajā Rīgas centrā, vēsturiska ēka un lieli skatlogi, kā arī daudzi apkaimē esošie un topošie objekti, ērta sasniedzamība ar auto, velo vai kājām. “Esam viens no retajiem uzņēmumiem konkurentu vidū, kas salona telpas ir iegādājies īpašumā. Mūsu līdzšinējā pieredze ļauj būt pietiekami pārliecinātiem par sevi, ko apliecina patstāvīgais pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un ilggadējā sadarbība ar Eiropā vadošiem ražotājiem un vietējiem sadarbības partneriem. Tāpēc nolēmām investēt prāvus līdzekļus šī īpašuma iegādē un salona izveidē. Ar jauno lokāciju vēlamies piesaistīt vēl vairāk privātos klientus, ne tikai dominējošo projektu izstrādi uzņēmumiem un valsts objektiem. Ar katru gadu realizējam aizvien vairāk lielākus privātos objektus, taču vēlamies vēl vairāk attīstīt vidējā segmenta projektus - daudzdzīvokļu ēkas, dzīvokļus, privātmājas, fasādes – to visu darām, veidojot bezmaksas aprēķinus, apgaismojuma vizualizācijas, dokumentāciju metu konkursiem” stāsta SIA Lumenu Centra valdes loceklis Tomass Martinsons.