Dokumenti, kas atrasti Osama bin Ladena slēpnī Pakistānā, liek domāt, ka al-Qaeda esot plānojusi jaunus uzbrukumus ASV, ieskaitot 11. septembra «gadadienas» teroraktu, atsaucoties uz ASV oficiālo pārstāvju sniegto liecību, raksta BBC.

ASV pārstāvji šobrīd pārbauda datorus, DVD ierakstus un dokumentus, kas tika atrasti O. bin Ladena slēpnī netālu no Islamabadas, kur teroristu grupējuma līderis, pēc ASV specdienesta domām, slēpās sešus gadus.

Drīzumā ASV prezidents Baraks Obama plāno tikties ar O. bin Ladena notveršanas operācijā iesaistītajām militārajām grupām. Ceturtdien B. Obama apmeklēja 11. septembra terorakta piemiņas vietu Ņujorkā un uzrunāja trīs tūkstošu teroraktā bojāgājušo piederīgos. Tagad esot veikta taisna tiesa par O. bin Ladena noziegumiem, bet Amerika «šos noziegumus nekad neaizmirsīs», uzrunā norādīja ASV prezidents.

ASV prezidents Baraks Obama ir mudinājis amerikāņus saglabāt modrību, neskatoties uz pacilāto gaisotni valstī pēc al Qaeda līdera Osama bin Ladena nāves, vēsta Reuters.

Lai gan ASV Tēvzemes drošības departaments (DHS) un FIB nav izsludinājuši nekādu brīdinājumu par uzbrukumu ASV, tomēr saglabājas augsta iespēja, ka bin Ladena atbalstītāji, atriebjoties par līdera nāvi, varētu vērsties pret ASV.

«Nav nemazāko šaubu, ka al Qaeda turpinās mums uzbrukt. Mums vajag palikt modriem,» paziņoja ASV prezidents televīzijas uzrunā. Lai gan bin Ladens tika uzskatīts par al Qaeda līderi, tomēr viņš organizācijā pildīja lielākoties tikai garīga līdera lomu, jo bija spiests slēpties no ASV un tās sabiedrotajiem. Teroristiskos uzbrukumus plānoja un vadīja citi organizācijas locekļi.

Pirms dažām dienām plašu ievērību ieguva ziņa, ka ASV izmeklētāji, pratinot Gvantanamo ieslodzītos, noskaidrojuši, ka al Qaeda bin Ladena nāves gadījumā Eiropā varētu uzspridzināt paslēptu atombumbu.

Jau pārdoti vairāki tūkstoši piemiņlietu un suvenīru, kas saistīti ar teroristu grupējuma Al-Qaeda līdera Osama bin Ladena nāvi, vēsta BBC.

Lai svinētu O. bin Ladena nāvi, internetā tiek pārdoti dažādi suvenīri, piemēram, atslēgu piekariņš ar O. bin Ladena attēlu, Al-Qaeda līderim atrodoties ieroča tēmekļa centrā. Piekariņa apakšā – sauklis «Osama ir nogalināts». Pārdošanā pieejamas arī tējas krūzes ar O. bin Ladena pārsvītrotu attēlu ar uzrakstu «miris» un pat bērnu drēbītes ar uzrakstu «Es nogalināju Osamu».

Internetā ir pārdoti «desmitiem tūkstoši» šāda veida produktu, medijiem norādīja Kalifornijā bāzētais uzņēmums Zazzle. Ar O. bin Ladena nāvi saistīto suvenīru cena svārstās no 10 līdz 40 eiro.

Centrālā izlūkošanas pārvalde meklēja O. bin Ladenu vairāk nekā 10 gadus. Al Qaeda līderi atrada, pateicoties kādam kurjeram. Aptuveni pirms diviem gadiem izlūkošanas pārvalde pārmeklēja zonas, kurās strādāja kāds kurjers un viņa brālis, līdz tika atrasts al Qaeda līdera slēpnis. Šī ir bijusi viena no vērienīgākajām cilvēka meklēšanām vēsturē, vēsta The Wall Street Journal.

«Mēs bijām šokēti, kad ieraudzījām slēpni,» stāsta izlūkošanas pārvaldes pārstāvis.

Māja, kurā slēpās O. bin Ladens bija astoņas reizes lielāka, nekā citas netālu esošās ēkas. To apjoza 12 pēdas augstu drāšu žogs, un tai bija divas apsargātas ieejas.

Īpašums novērtēts aptuveni viena miljona ASV dolāru vērtībā, bet tajā neesot bijis telefona un interneta. Māja būvēta 2005. gadā Islamabadas piepilsētā. ASV oficiālie pārstāvji uzskata, ka māja celta speciāli O. bin Ladena vajadzībām, tomēr viņu rīcībā nav informācijas, kad al Qaeda līderis mājā esot ievācies.

Operācijā piedalījās neliela kaujas grupa. Tā atradās ēkā mazāk nekā 40 minūtes.

Pēc Al-Qaeda līdera Osama bin Ladena nogalināšanas Pakistānā viņa mirstīgās atliekas nogādātas Afganistānā un vēlāk apglabātas jūrā, vēsta New York Times.

ASV prezidents Baraks Obama informējis, ka pēc nogalināšanas teroristu līdera mirstīgās atliekas pārņēmuši ASV spēki. Musulmaņu tradīcija pieprasot apbedīšanu 24 stundu laikā, bet, darot to jūrā, Amerikas varas iestādes, iespējams, centušās izvairīties no svētnīcas radīšanas viņa sekotājiem, norāda laikraksts.

Ārvalstu medijos arī parādījies video, kurā redzams, kā deg māja, kur tika nogalināts bin Ladens un daži viņa sabiedrotie. Pagaidām neesot zināms, kas izraisījis ugunsgrēku.

Tikmēr Guardian vēsta, ka attēls, kurā it kā redzams bin Ladena līķis un kas rādīts gan Pakistānas televīzijā, gan tiek publicēts interneta vietnēs, ir viltojums.Bilde, kurā redzama asiņaina vīrieša seja, esot cirkulējusi internetā jau divus gadus. Viltus attēlu, visticamāk, pirmais publicējis Tuvo Austrumu tiešsaistes laikraksts hemedialine.org un tas darīts 2009.gada 29.aprīlī, brīdinot, ka nav pārbaudīts, vai fotogrāfija atbilst īstenībai. Kopš tā laika attēls pasniegts kā patiess dažādos forumos un izmantots kā pierādījums tam, ka teroristu līderis ir miris.

ASV dolāra vērtība ir pieaugusi un Āzijā vērojams akciju cenu kāpums kopš ASV prezidents Baraks Obama paziņoja par Osama bin Ladena nāvi, vēsta BBC.

Naftas cenas ir noslīdējušas par vairāk nekā vienu procentu, un kritušās ir arī zelta cenas.

O. Bin Ladena nāve varētu būt palielinājusi ASV iedzīvotāju drošību, norāda analītiķi. Tomēr viņi norāda arī uz to, ka tas ir par maz, lai būtiski samazinātu risku ilgtermiņā. «Tirgus reaģēs uz pacilāto sajūtu, kas šobrīd valda, tomēr ziņa par O. bin Ladena nāvi būtiski neietekmēs situāciju enerģijas nozarē, kā arī neradīs būtiskas izmaiņas cīņā ar islāma radikāļiem,» norāda Čips Henlons (Chip Hanlon), Delta Global Advisors pārstāvis.

Japānas akciju tirgu raksturojošā Nikkei 225 indeksa vērtība ir pieaugusi līdz līmenim, kas tam bija pirms zemestrīces un cunami. Daudzi akciju tirgi, ieskaitot Ķīnu, Honkongu, Singapūru, Malaiziju un Taizemi, šodien ir slēgti, tādēļ reaģēs uz ziņām par O. bin Ladena nāvi otrdien.

ASV spēki Pakistānā ir nogalinājuši Al-Qaeda līderi Osamu bin Ladenu, atsaucoties uz ASV prezidenta Baraka Obamas sacīto, vēsta BBC. Kā liecina fotoaģentūru materiāli, ASV šis paziņojums devis iemeslu svinībām.

Al-Qaeda līderis nogalināts operācijā ārpus Pakistānas galvaspilsētas Islāmābādas. Saskaņā ar ASV prezidenta sacīto nogalinātā teroristu līdera ķermenis atrodas pie ASV spēkiem.

Bin Ladens atbilstoši apsūdzībām ir saistīts ar daudziem terora aktiem, tai skaitā uzbrukumiem Ņujorkai un Vašingtonai 2001.gada 11. septembrī.

Viņš ierindojās ASV visvairāk meklēto cilvēku saraksta līderpozīcijā.

B. Obama norādījis, ka bin Ladena nogalināšana ir «nozīmīgākais sasniegums valsts centienos sakaut al-Qaeda».

ASV brīdinājusi savas vēstniecības visā pasaulē par iespējamiem atriebības aktiem saistībā ar teroristu līdera nāvi.

Teroristu līdera Osama bin Ladena nogalināšanas apstākļi var radīt potenciāli negatīvas politiskās sekas Rietumiem ar Pakistānu, raksta Reuters.

Ņemot vērā to, ka al Qaeda līderis ticis nonāvēts netālu no Pakistānas galvaspilsētas (ciematā, kur atradusies Pakistānas militārā treniņu bāze), tiek raisīts jautājums, cik ļoti minētās valsts amatpersonas iesaistījušās O. bin Ladena slēpšanā. Pret Pakistānu jau asu kritiku izteikusi Indija.

Tāpat spekulācijas par to, ka Pakistānas varas iestādes piedalījušas bin Ladena slēpšanā jau izsaukušas vairāku ASV politiķu protestus par to, ka minētā valsts Pakistānai ik gadu ziedo miljardiem ASV dolāru. «Mūsu valdībai ir fiskālās problēmas. Ja mēs dodam naudu valstij, kas mūs pilnībā neatbalsta, tā ir problēma daudziem. Ir skaidrs, ka viņa (bin Ladena) atrašanās tik tuvu galvaspilsētai rada jautājumus. Mēs šobrīd par to runājam ar Pakistānu. Tas nav iedomājami, ka bin Ladens netika atbalstīts šajā valstī, kuras sistēma tam ļāva tajā palikt paildzinātu laika posmu,» tā ASV senatore Diāna Feinsteina.

Baltic International Bank SE dibinātāji un ilggadējie vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanas darījumu ar šeihu Hamadu Bin Khalifu Bin Muhamedu al Nahjanu, kā rezultātā, viņš kļūs par bankas lielāko akcionāru.

Darījums tiks pabeigts pēc Eiropas Centrālās bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprinājuma.

Kā ziņots iepriekš, 2021.gada novembrī Baltic International Bank SE veiksmīgi emitēja jaunas akcijas, lai piesaistītu pamatkapitālam 12 miljonu eiro. Akcionāru sarakstam pievienojušies trīs jauni investori, kuru mērķis ir attīstīt un audzēt bankas kapacitāti gan vietējā tirgū, gan arī Eiropas Savienībā un pasaulē.

Šeihs Hamads Bin Khalifa Bin Muhammed al Nahyan no Apvienotajiem Arābu Emirātiem bija viens no trim investoriem, kas 2021. gada novembrī ieguldīja līdzekļus bankas kapitālā un kopš tā laika izvērtēja banku, kā arī tās lomu un iespējas pašreiz mainīgajā pasaulē.

Pēc tam, kad Pakistānas varasiestādes nojauca Osama bin Ladena māju Abotabadas pilsētā, kāds uzņēmīgs vietējais sācis izpārdot nojauktās ēkas ķieģeļus.

Šakēls Ahmeds Jusufzais (Shakeel Ahmad Yusufzai), kurš piedalījies mājas nojaukšanā, skaidro, ka ķieģeļus cilvēki var izmantot savu māju celtniecībā, vai arī kā suvenīrus, vēsta AFP. Kopumā vīrieša īpašumā ir 180 tūkstoši bin Ladena mājas ķieģeļi.

Ķieģeļu kaudze, kas palika pēc mājas nojaukšanas tika izsolīta, taču izsolē neviens neesot vēlējies piedalīties, tāpēc minētais pakistānietis pie bin Ladena ķieģeļiem ticis par salīdzinoši zemu summu – 500 tūkstošiem rūpiju (aptuveni 2,8 tūkstoši latu).

Tomēr pakistānieša biznesam ir arī zināmas ēnas puses. Laikrakstam The Telegraph viņš stāstīja – esot uztraucies, ka viņa darbības piesaistīs nevajadzīgu islāmistu interesi.

Bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs (George W. Bush) hedžfondu menedžeru konferencē Lasvegasā pirmo reizi vaļsirdīgi komentējis teroristu līdera Osama bin Ladena nogalināšanu, vēsta Abc News.

«Es Rise Restaurant ēdu suflē kopā ar Lauru un diviem draugiem,» Bušs teicis, kad vaicāts, ko viņš darījis, kad saņēmis zvanu no pašreizējā ASV prezidenta Baraka Obama.

«Es atvainojos un devos mājās, lai pieņemtu zvanu,» viņš turpinājis, piebilstot: «Obama vienkārši teica - Osama bin Ladens ir miris.»

Obama sīki raksturojis slepeno misiju. Bušs Obamam atbildējis: «Labs zvans.»

43. prezidents un cilvēks, kurš uzsāka bin Ladena meklējumus pēc 11. septembra teroraktiem, kopš informācijas par teroristu līdera nogalināšanu parādīšanās vairījies no uzmanības, piemēram, atteicies sniegt intervijas.

Operācija, kuras laikā tika nogalināts Osama bin Ladens, vēl pirms tika paziņots par pasaules meklētākā terorista nāvi ir bijusi atspoguļota mikroblogu vietnē Twitter, vēsta pasaules ziņu aģentūras.

IT speciālists Sohaibs Athars, kurš dzīvo Abotabadā, kur mitinājās arī bin Ladens, neko nenojauzdams par vēsturiskajiem notikumiem aprakstīja savus novērojumus Twitter. S. Athars saprata savu vēstījumu nozīmi tikai tad, kad ASV prezidents Baraks Obama paziņoja par bin Ladena nāvi.

S. Athars vietnē apraksta kā virs Abotabas lido helikopters un pēc tam ir dzirdami sprādzieni, pēc tam sākoties apšaude un viņš cerot, ka «nav sācies kaut kas nejauks».

Pēc pāris stundām S. Athars jau ar pārsteigumu secināja, ka «tagad es esmu puisis, kas tiešsaistē blogoja par uzbrukumu Osamam par to pat nenojaušot». Notikumu aculiecinieks paskaidroja, ka nav nekāds brīnums, ka viņš bijis vienīgais cilvēks, kas ziņojis par notiekošo. «Es lietoju Twitter jau kādus sešus gadus un rakstu par Abotabu tāpēc, ka neviens nekad par to nerunā,» skaidro S. Ahtars.

Šveices aizsardzības ministrs Ili Maurers (Ueli Maurer) kritizējis ASV prezidenta Baraka Obama paziņojumu par Osama bin Ladena nogalināšanu, apgalvojot, ka tas palielinājis Al-Qaeda līdera statusu, vēsta thelocal.ch.

«Tas ir problemātiski, ka prezidents paziņo šādu informāciju. Tādā veidā viņš palielina teroristu līdz paša līmenim,» Maurers sacījis intervijā Šveices laikrakstam Der Sonntag.

«Tas patiešām padara bin Ladenu par mocekli,» viņš piebildis, norādot, ka par teroristu līdera nāvi bija jāpaziņo preses sekretāram vai arī rakstiskā formā.

Maurers, Šveices Tautas partijas loceklis, uzskata, ka paziņojums nācis par labu Obama vēlēšanu kampaņai, bet paaugstinājis teroristu organizāciju līdz tādam pašam līmenim kā visspēcīgākā valsts pasaulē.

«ASV prezidents nedrīkstēja par to paziņot,» teicis Šveices ministrs, brīdinot, ka tas varētu motivēt teroristu grupas cīnīties.

ASV iedzīvotāji ir veiksmīgi cīnījušies ar ekonomisko krīzi un, lai gan darāmā vēl ir daudz, valsts nākotne izskatās cerību pilna, savā pirmajā uzrunā pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā sacīja ASV prezidents Baraks Obama.

«Mums vēl ir daudz darāmā. Lai gan mūsu ceļojums ir bijis ilgs, mēs esam saņēmušies un cīnījušies, un savās sirdīs mēs zinām – labākais ASV vēl tikai sagaida,» sacīja B. Obama.

«Mūsu ekonomika atveseļojas. Desmitgadi ilgušais karš beidzas. Es nezinu vai esmu pelnījis jūsu balsis, bet es esmu jūsos klausījies un mācījies no jums,» sacīja B. Obama. Viņš norādīja, ka ASV vēlētāji izvēlējušies balsot par darbību, nevis par politiku, un viņš ir pilns cerību par ASV nākotni.

Tāpat B. Obama pateicās saviem vēlētājiem un norādīja, ka ASV dodas uz priekšu tikai pateicoties saviem iedzīvotājiem. Tomēr ASV vēl nepieciešams paveikt daudz darba. Uzrunājot savus atbalstītājus, B. Obama sacīja, ka gan demokrātiem, gan republikāņiem kopīgi būs jāpārvar nopietni izaicinājumi – budžeta deficīts, nodokļu un imigrācijas sistēmu reformas un atkarības no ārvalstu naftas pārtraukšana.

Baraks Obama pieņēmis demokrātu partijas nomināciju ASV prezidenta amatam, kura vēlēšanas notiks 6. novembrī. Demokrātu partijas konventā B. Obama norādīja, ka vēlētājiem izvēle būs ne tikai starp diviem kandidātiem, bet arī starp divām Amerikām.

B. Obama sacīja, ka ASV problēmas ir izveidojušās aizvadīto desmitgažu laikā un tās nav iespējams atrisināt vienā mirklī, vēsta Reuters. «Dažu nākamo gadu laikā Vašingtonā tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi, kas skars darba tirgu, ekonomiku, nodokļus, budžeta deficītu, enerģētiku, izglītību, karu un mieru. Šie lēmumi atstās milzīgu ietekmi uz mūsu un mūs bērnu dzīvēm,» klāstīja B. Obama.

«Amerika, es nekad neesmu teicis, ka šis ceļojums būs viegls. Es to nesolu arī tagad. Jā, mūsu ceļš ir smags, bet tas ved uz labāku vietu. Jā, mūsu ceļš ir garš, bet to mēs ejam kopīgi,» sacīja B. Obama.

Pakistāna plāno uzbūvēt 30 miljonus ASV dolāru vērtu atrakciju parku Abotābādā, pilsētā, kur ASV spēki nogalināja Osamu bin Ladenu, ziņo telegraph.co.uk.

Jāatgādina, ka teroristu līderis bin Ladens tika nošauts 2011. gada 2. maijā.

Ziemeļrietumu Khyber Pakhtunkhwa provinces amatpersonas cerot, ka projekts, kas tapšot, sadarbojoties publiskajam un privātajam sektoram, veicinās tūrismu. Taču tā mērķis neesot uzlabot pilsētas tēlu, kuru iedragājusi bin Ladena nogalināšana. «Šim projektam nav nekāda sakara ar Osamu bin Ladenu,» skaidrojusi kāda vietējā amatpersona, piebilstot: «Mēs strādājam, lai veicinātu tūrismu un palielinātu izklaides iespējas visā provincē, un šis projekts ir viens no šiem centieniem.»

Atrakciju pilsēta sākotnēji tapšot mazākā platībā, bet ar laiku to esot plānots būtiski paplašināt. Tajā atradīsies mantojuma parks, savvaļas dzīvnieku zoodārzs, pārtikas iela, piedzīvojumu atrakcijas, ūdenskritumi un skriešanas trases.

Al Qaeda piektdien islama radikāļu interneta vietnēs ir izplatījusi paziņojumu, ar kuru tā apstiprina, ka organizācijas līderis Osama bin Ladens ir nogalināts, vēsta CNN.

Bin Ladena nāve būs kā lāsts, kas «sekos amerikāņiem un to aģentiem. Drīz to prieks pārvērtīsies bēdās un to asinis tiks sajauktas ar asarām.» Paziņojumā Al Qaeda apsolās turpināt «džihāda ceļu, ko ir iesākuši mūsu līderi».

Jau rakstīts, ka pēc bin Ladena nāves atrastie dokumenti, liek domāt, ka al-Qaeda esot plānojusi jaunus uzbrukumus ASV, ieskaitot 11. septembra «gadadienas» teroraktu.

Kibernoziedznieki kārtējo reizi izmantojuši ziņas, kas interesē cilvēkus, lai inficētu pēc iespējas vairāk datoru. Šoreiz izmantots paziņojums par terorista Osamas bin Ladena nāvi.

Pēdējo dienu laikā Kaspersky Lab eksperti konstatējuši vismaz divus surogātpasta izplatīšanas gadījumus, kuros izmantota bin Ladena nāves tematika. Vienā no tiem vēstules saturēja ar paroli aizsargātu ZIP arhīvu, kurā it kā atrodas nogalinātā terorista fotogrāfijas.

Ļaundari pat nebija nomainījuši standarta surogātvēstules tekstu, kurā «nepazīstama meitene» vēlas iepazīties un iesākumā piedāvā aplūkot savas fotogrāfijas. Apsolīto fotogrāfiju vietā ziņkārīgais lietotājs saņēmis trojas zirgs.

Otrajā gadījumā elektroniskās vēstules it kā solīja saiti uz video, kurā redzama terorista nogalināšana. CNN ziņām līdzīgā spāņu valodā rakstītajā vēstulē bija saite uz mājaslapu Krievijas domēna zonā. No turienes lietotājam tika lejupielādēta kaitīgā programmatūra, kas nodrošināja ļaundarim iespēju nesankcionēti no attāluma vadīt inficēto datoru.

Amerikāņu vidū arvien vairāk pieaug neapmierinātība par to, kā ASV pašreizējais prezidents Baraks Obama risina ar ekonomiku saistītos jautājumus. Tas viss novedis pie tā, ka ASV vēlētāju vidū kritušies B. Obamas reitingi, liecina Post-ABC News jaunākā aptaujas dati.

Kopumā aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd ASV prezidentu atbalsta vien 47% ASV vēlētāju, un B. Obama samērā īsā laika posmā ir spējis pazaudēt to atbalstu, ko tas guva pēc tam, kad tika ziņots par populārā terorista Ossama Bin Ladena nogalināšanu (pēc šī notikuma atbalsts B. Obamam bija pieaudzis līdz 56%).

Jānorāda, ka tieši ASV ekonomikas stāvokli eksperti sauca par galveno problēmu, kāpēc B. Obama varētu arī netikt pārvēlēts 2012. gada prezidenta vēlēšanās. Aptauja rāda, ka ASV vēlētāji ir nepamierināti ar augstajām benzīna cenām un lielo bezdarbu (pagājušajā mēnesī tas ASV bija 9,1%).

Šobrīd 89% amerikāņu domā, ka ekonomika ir sliktā stāvoklī, turklāt 66% norāda, ka ASV ekonomikas atveseļošanas ziņā uzņēmusi nepareizu kursu, liecina minētās aptaujas rezultāti.

Daži analītiķi un novērotāji paredz, ka pēc B. Obama atkal ievēlēšanas ASV prezidenta amatā, valsts būs sadalījusies divās nometnēs. Atšķirīgs viedoklis par vēlēšanu rezultātiem ir arī vairākām ietekmīgāk personām, piemēram, bijusī amatpersona Džons Jū (John Yoo) pauda cerību, ka B. Obamas jaunais prezidentūras laiks būs «kas vairāk par dīvainām grimasēm, negantiem skatieniem un uzbrukumiem Romnija investīciju portfolio», magnāts un televīzijas seja Donalds Tramps (Donald Trump) aicinājis amerikāņus uzsākt revolūciju, savukārt medijos Washington Post un US News pausts neslēpts atbalsts par B. Obama uzvaru.

Neilgi pēc tam, kad tika paziņots, ka Baraks Obama ir atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā, D. Tramps mikroblogošanas vietnē skaidri pauda savu viedokli, ievietojot Twitter ierakstus, kas jau nodēvēti par melodramatiskiem. Uzņēmējs nosodīja ASV «demokrātisko procesu», paziņoja, ka vēlēšanu komisijai ir drauds demokrātijai un tautai būtu jāsāk revolūcija. «Mūsu valsts tagad ir nonākusi nopietnās un vēl nebijušās briesmās... kā nekad agrāk,» pauda D. Tramps.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pasaulē augstākās torņēkas celtniecības pabeigšana Saūda Arābijas pilsētā Džidā ir atlikta uz 2019.gadu, ceturtdien paziņoja Saūda Arābijas miljardieris princis Valīds bin Talals gandrīz sešus gadus pēc šī projekta uzsākšanas.

Džidas Tornis būs vairāk nekā kilometru augsts, pārspējot Dubaijas debesskrāpi "Burj Khalifa".

Šis projekts ir aizkavējies ... bet tas tiks atklāts 2019.gadā, saūdarābu princis pavēstīja ziņu aģentūrai AFP, apmeklējot būvlaukumu pie Sarkanās jūras.

Princis vada firmu Kingdom Holding Co., kuras meitsabiedrība Jeddah Economic Company ir šīs torņēkas attīstītāja.

Projekta darbuzņēmēja "Saudi Binladin Group" bija starp Saūda Arābijas būvfirmām, kuras ir finansiāli cietušas pēc naftas ieņēmumu krišanās, kas sākās 2014.gadā.Šo būvfirmu, kas uzcēlusi citas ievērojamas ēkas Saūda Arābijā, pirms vairāk nekā 80 gadiem nodibināja bijušā "Al Qaeda" vadītāja Osamas bin Ladena tēvs."Binladin Group" pērnā gada beigās paziņoja, ka ir pabeigusi kompensāciju izmaksāšanu 70 000 atlaistu darbinieku.

ASV vēlēšanas izmaksās vairāk nekā sešus miljardus ASV dolāru, kļūstot par dārgākajām valsts vēsturē, liecina jaunas aplēses. Izmaksas būs par 700 miljoniem dolāru lielākas nekā iepriekšējās vēlēšanās. Jaunākās priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka abi prezidenta kandidāti - Baraks Obama un Mits Romnijs pašlaik atrodas «plecu pie pleca».

Organizācijas Center for Responsive Politics aprēķini liecina, ka prezidenta vēlēšanu organizēšanas izmaksas jau sasniegušas 2,6 miljardus ASV dolāru – no kuriem divus miljardus dolāru izdevuši prezidenta amatu kandidāti un partiju komitejas, bet dažādas atbalsta grupas iztērējušas 528 miljonus ASV dolārus un 142 miljonus – partiju konventu rīkotāji. Prognozējams, ka līdz vēlēšanām summa turpinās pieaugt.

Tikmēr izdevumi pirms gaidāmajām ASV Kongresa vēlēšanām varētu sasniegt 1,82 miljardus dolāru, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 1,81 miljardu 2010. gadā.

Iepriekš ASV Augstākā tiesa atļāva atbalsta grupām no donoriem piesaistīt neierobežotu finansējumu, kas arī kalpojis par iemeslu vēlēšanu izmaksu pieaugumam. ASV prezidenta vēlēšanu kandidāti naudu piesaista ar privāto donoru palīdzību.

ASV žurnāls Forbes publicējis ikgadējo pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstu. Pirmo vietu tajā ieņēmis ASV prezidents Baraks Obama. ASV prezidents Forbes saraksta galvgalī atradās arī 2009. gadā.

Otrajā vietā žurnāla sarakstā iekļuvis Krievijas premjers Vladimirs Putins, bet trešo vietu ieņem Ķīnas prezidents Hu Dziņtao, kurš pērn bija atzīts par pasaules ietekmīgāko cilvēku. Ceturtā vieta atvēlēta Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un piektā vieta – Microsoft dibinātājam Bilam Geitsam.

Forbes pasaules ietekmīgāko cilvēku saraksta sesto vietu ieņem Saūda Arābijas karalis Abdullahs bin Abduls Azis al Saūds, kurš apsteidzis septītās vietas ieguvēju – Romas pāvestu Benediktu XVI.

Astotajā vietā iekļuvis ASV Federālo rezervju vadītājs Bens Bernanke, devītajā Facebook dibinātājs un izpilddirektors Marks Cukerbergs. Pirmo desmitnieku noslēdz Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons.